- Laikmeta zīmes - http://www.laikmetazimes.lv -

Jars of Clay: Spēka pārpilnība nāk no Dieva

Ievietoja Ervīns Jākobsons 2014. gada 14. jūlijs 07:00 sadaļā Kristīgā mūzika pasaulē

Deviņdesmito gadu sākumā Ilinoisā (ASV) Grīnvilas koledžā satikās četri dedzīgi, jauni mūziķi, kuri tolaik nepavisam nedomāja par nopietnu karjeru mūzikā. Tāpat vien - sev par prieku - viņi sāka rakstīt dziesmas, un tāpēc, lai nebūtu garlaicīgi, dažus savus ierakstus nolēma aizsūtīt uz nacionālo jauno mūziķu konkursu. Kurš gan spēja iedomāties, ka šodien būs pārdoti daudzi miljoni viņu ierakstu kopiju un vienkāršās skolasbiedru grupas mūzika būs dzirdama visā pasaulē!

Šī, tik daudzu iemīļotā grupa ir Jars of Clay - vokālists Dens Heseltains, taustiņinstrumentālists Čārlijs Louvels un ģitāristi Stīvs Meisons un Mets Odmarks. Grupas nosaukums Māla trauki radies no Pāvila 2. vēstules korintiešiem 4:7, kur teikts: „Bet mēs glabājam šo mantu māla traukos, lai spēka pārpilnība būtu no Dieva un ne no mums.” (Tulkojumā no angļu valodas: „..lai parādītu, ka spēka pārpilnība ir no Dieva un ne no mums.”) Jars of Clay teic, ka šī panta saturs norāda uz mūsu cilvēcisko trauslumu un arī uz faktu, ka Dievs pats mums devis dzīvību un nemirstīgas dvēseles. Tāpat uz to, ka mums jābūt pazemīgiem un visa pateicība par visdārgāko jāatdod Dievam. Par šo pantu domājot, nāk prātā - lai arī mūs spiež no dažādām pusēm, mēs netiekam salauzti. Dievs mūs pārbaudīs pārsteidzošos veidos, bet Viņa žēlastība palīdzēs mums pieaugt.

„Mans pirmais iespaids par grupu Jars of Clay bija šāds - tie ir četri jaunieši ar skaidrām dvēselēm, kas pilnībā neapzinās sava talanta lielumu un dāvanas, kuras Dievs tiem devis,” saka ierakstu kompānijas Essential Records direktors Roberts Bīsons. „Viņu mūzika ir pretstats visādām formulām. Tā nāk no sirds.”

Neskatoties uz iedzimto talantu, Jars of Clay pirmā albuma ieraksts atnesa strīdus un nesaprašanos. Situāciju vēl vairāk sarežģīja tas, ka viņi ne tikai strādāja, bet arī dzīvoja kopā. „Tas bija labākais un reizē arī pats sliktākais laiks,” atceras Stīvs Meisons. „Bija daži ļoti īpaši brīži esot kopā, bet šā gada laikā bija arī tādas lietas, kādas es nekad vairs negribētu piedzīvot.” Dens Heseltains piebilst: „Mēs iemācījāmies, kā izturēties vienam pret otru - kuras „pogas” spiest un kuras nespiest. Mācību procesā reizēm gadījās nospiest nepareizās „pogas”, un tad bija liels sprādziens.”

„Tajā laikā mums bija arī daži koncerti,” stāsta Čārlijs Louvels, „un, kad mēs nokāpām no skatuves, mums bija kauns par sevi… Tas nebija atkarīgs no publikas atzinības vai no tā, cik labi bijām spēlējuši.” Viena šāda, atmiņā labi palikusi uzstāšanās notika kādā klubā Vetonā. „Mēs visi bijām tik dusmīgi viens uz otru, ka pat nevarējām noslēpt savas attiecības,” saka Heseltains. „Kad nogājām no skatuves, teicām koncerta organizētājam, ka neesam pelnījuši, lai mums par to kaut ko samaksā. Mēs bijām vienkārši šausmīgi.”

Tomēr, lai cik grūts nebūtu bijis sākums, tagad Jars of Clay noteikti ir draugi uz mūžu. „Mēs esam vairāk nekā tikai mūziķi,” piekrīt Dens Heseltains. „Mūsu draudzībā ir drošība. Mums vajadzīga kristīga sadraudzība savā starpā un arī atbildība.”

Jars of Clay pirmais gads bija ne tikai kara stāstu un miera līgumu pilns, tas bija arī pārsteidzošas veiksmes un atzinības gads. Debijas albums iznāca 1995.gada maijā un tika kritikas novērtēts. „Ierakstu kompānijas mērķis bija pārdot 30 000 kopiju līdz tā gada Ziemassvētkiem,” saka Stīvs Meisons. „Tad devāmies koncertturnejā kopā ar grupu PFR, un neviens nenicināja mūsu mūziku.” 1996.gada sākumā Essential Records sekulārā mūzikas tirgus partneri Silvertone izvēlējās Jars of Clay dziesmu Flood, lai laistu to apritē dažādās radiostacijās. Un tad, dažu mēnešu laikā grupa nokļuva tādos popularitātes augstumos, kādiem neviens nebija gatavs. Jars of Clay draugs, mācītājs Skotijs Smits saka: „Neviens no zēniem nesapņoja par ko tādu. Viņi jau nebija nekādi mūzikas veterāni, kuri lēnītēm kāpuši slavas un atzīšanas kalnā. Tas bija kā sprādziens - pēkšņi no skolas sola nokļūt slavas un veiksmes virpulī.”

„Kad es domāju par to laiku,” saka Dens Heseltains, „man šķiet, mums bija ātri jāpieņem pareizi lēmumi un visiem kopā jānolemj, vai tas viss tiešām ir tā vērts.” Grupa vienojās, ka ir vērts, taču katram atsevišķi reizēm šī slavas nasta kļuva par smagu. „Es tikai atceros, ka biju ļoti, ļoti noguris,” saka Mets Odmarks. „Pēkšņi bija tik daudz darāmā… Biju pilnīgi nesagatavots strādāt tik daudz un atdot tik daudz no sevis un sava laika. Jutos tā, it kā atrastos kaut kā neticama un aizraujoša vidū, tomēr tas izsūca no manis pēdējās enerģijas pilītes.” Čārlijs Louvels piebilst: „Mēs tomēr nejūtam atbildību par to, kas ar mums noticis, un arī neiedomājamies, ka paši esam labi pastrādājuši. Jo tas nav mūsu nopelns. Dievs mūs šeit atveda.”

Louvela atsaukšanās uz dievišķo vadību varētu pārsteigt tos kristiešus, kas apšauba Jars of Clay motivāciju. Gluži tāpat nekristieši, kam patīk grupas dziesmas, varētu brīnīties - kāds gan Dievam sakars ar šādu mūziku? Sākuma gados Jars of Clay pastāvīgi sastapās ar šādu attieksmi, taču viņi bija tikai četri jauni cilvēki, kas ar savām ģitārām centās „būvēt tiltu”. „Lai klausītos mūsu mūziku, nav jābūt reliģiski izglītotam, nav pat jābūt ticīgam,” saka Čārlijs Louvels. „Galu galā tā ir tikai mūzika. Cilvēki reizēm nezina, ko domāt par „kristīgo mūziku”. Mūzika ir mūzika, un tai jādod iespēja būt tādai, kāda tā ir. Mūsu kā kristiešu aicinājums ir dzīvot kultūrā un būt paraugam. Mēs negribam sprediķot vai pamācīt cilvēkus. Labākais, ko varam darīt, ir viņus mīlēt. Mēs dziedam par to, kas esam, un par to, ar ko iznāk cīnīties.”

Grupas menedžeris Rendijs Lavleidijs saka: „Reizēm nepietiek tikai ar kristīgās mūzikas tirgu. Ir jānes Evaņģēlijs pasaulei. Taču, kad tu esi veiksmīgs pasaulē, kristieši tev bieži pārmet pārdošanos. Bet mēs laužam likumus, nenonākot pretrunā ar savu ticību.” Pieaugot grupas popularitātei, tā nokļuva neparastā stāvoklī - vajadzēja izskaidrot savu ticību neticīgajai publikai un aizstāvēt to arī kristiešu priekšā. Dažām komercraidstacijām pēkšņi kļuva neērti spēlēt garīgi atdzimušu kristiešu mūziku, un bija arī kristīgās mūzikas izplatītāji, kas izņēma Jars of Clay albumus no saviem plauktiem.

„Labākais veids, kā izturēt kritienu, ir - droši zināt, kas tu esi,” saka Mets Odmans. „Ja tu nezini, kas esi, atrodas ļoti daudz cilvēku, kuri to vien gaida, lai tev to pateiktu.” Stīvs Meisons piebilst: „Mēs nodarbojamies ar „tiltu būvēšanu”. Varbūt cilvēkiem, kuri neko nezina par baznīcu vai kuriem ir negatīva pieredze, mūsu mūzika būs pirmais piedzīvojums, kurā uz viņiem nekliegs, nenosodīs un priekšlaikus netiesās. Varbūt Dievs ar mūsu mūziku pieskarsies cilvēku sirdīm un citi varēs viņiem kalpot tālāk. Mēs esam liecinājuši daudziem, kurus citādi nebūtu sastapuši, un daudzi ir atvērušies Evaņģēlijam, uzklausot mūs. Tomēr tur, kur Vārds sastopas ar pasauli, vienmēr šķīdīs dzirksteles.”

„Esam dzirdējuši daudzus viedokļus par to, ko mums vajadzētu un ko nevajadzētu darīt,” saka Mets Odmarks. „Es jūtu, ka Tas Kungs man saka: tevī ir divas balsis - viena ir tava sirds, kas tevi uzrunā, otra - Mana sirds, kura arī tevi uzrunā. Esmu atklājis, ka, jo ciešākas kļūst manas attiecības ar Dievu, jo vairāk abas balsis, abas sirdis, runā vienu un to pašu.”

Atbildot uz cita žurnālista jautājumu par relatīvi nelielu reliģiskas tematikas klātbūtni viņu mūzikā, Dens Heseltains saka: „Mūsu dziesmas neizskaidro mūsu ticību - tās ir par mūsu ikdienas dzīvi, ko ietekmējusi ticība. Mēs apzināti cenšamies izvairīties no tradicionālās reliģiskās leksikas, lai padarītu mūsu mūziku pieejamāku tiem, ko reliģija atstūmusi. Mākslas uzdevums ir likt cilvēkiem pašiem sajust, kas ir patiesība, nevis censties to viņiem iemācīt.”

„Kristietības vēsts nav viegla, un tās pārdomāšanai jāveltī daudz laika,” turpina Heseltains. „Tas, ka esam grēcinieki un bez Kristus neesam nekas, nav viegli uzklausāmi fakti. Arī kristīgā mūzika nedrīkst kļūt par „viegli klausāmu”, jo tad cilvēki nesaņems no kristietības to, kas tā patiesībā ir.” „Bet kristietība ir ļoti svarīga mūsdienu pasaulē,” piebilst Mets Odmarks. „Neticīgu cilvēku dabai ir grūti noticēt, ka Dievs mūs patiešām var sastapt tādus, kādi esam - tik apjukušus un haotiskus.”

Taču Dievs ne tikai var, Viņš grib mūs sastapt, un par to gan ticīgajiem, gan neticīgajiem turpina dziedāt Jars of Clay. Viņi novēl mums visiem: „Neaizmirstiet par Dievu, kas mūs, savus bērnus, pastāvīgi vajā ar mīlestību un aizrautību. Pat tad, kad esam ietiepīgi, apjukuši un nepaklausīgi, Dievs tomēr pievērš mūsu uzmanību Sev. Viņš vienmēr ir Tēvs, kas mīl. Par to mēs dziedam. Paldies, ka klausāties mūs!”

****

Savas karjeras gados grupa Jars of Clay piecas reizes nominēta prestižajai Grammy balvai un trīs reizes to arī ieguvusi, 21 reizi nominēta ASV Gospelmūzikas asociācijas Dove balvai un piecas reizes to saņēmusi dažādās kategorijās, trīs reizes nominēta Amerikas mūzikas balvai (American Music Awards). Piecas grupas dziesmas saņēmušas autortiesību organizācijas BMI balvu kā raidstacijās gada laikā visvairāk atskaņotās dziesmas savā žanrā; 14 viņu hīti pabijuši kristīgās mūzikas topu pirmajās ailītēs.

Jars of Clay mūziķi iesaistījušies labdarības un palīdzības darbā jaunattīstības valstīs. Dziedātājs Dens Heseltains pirmoreiz apmeklēja Āfriku 2002.gadā. Šis ceļojums iedvesmoja viņu dibināt misiju Blood:Water Mission (Asins:Ūdens misija) - bezpeļņas organizāciju, kas izveidota, lai apzinātu un vāktu naudu nabadzības un AIDS skartajiem Āfrikas reģioniem. Misijas nosaukums izteic, ka: „Šīs divas lietas Āfrikai vajadzīgas visvairāk - šķīstījošas asinis un tīrs ūdens.” Misija sākusi projektu „1000 akas”, ierīkojot tūkstots jaunus ūdens avotu dziļurbumus visā Āfrikā. Projekta mērķis ir nodrošināt ar tīru dzeramo ūdeni 1000 afrikāņu kopienas.

Jars of clay albumi:

  • 1994  Frail (pašizdots albums)
  • 1995  Jars of Clay Interactive (albuma „Frail” pielikums - foto, video, audio)
  • 1995  Jars of Clay
  • 1995  Drummer Boy (nepilna laika Ziemassvētku albums)
  • 1997  Crazy Times (nepilna laika akbums)
  • 1997  Much Afraid
  • 1997  Drummer Boy (nepilna laika Ziemassvētku albums, citas dziesmas)
  • 1999  Front Yard Luge (nepilna laika albums)
  • 1999  If I Left the Zoo
  • 1999  The White Elephant Seassons (demoversijas un raritātes)
  • 2001  Jars of Gems (2 CD; izlase)
  • 2002  The Eleventh Hour
  • 2003  Furthermore: From the Studio, From the Stage (2 CD; iekļauj koncertierakstu)
  • 2003  Who We Are Instead
  • 2005  Redemption Songs
  • 2006  Good Monsters
  • 2007  Live Monsters (nepilna laika koncertieraksts)
  • 2007 The Essential Jars of Clay (2 CD; izlase)
  • 2007  Christmas Songs (Ziemassvētku albums)
  • 2008 Closer (nepilna laika albums)
  • 2008 Greatest Hits (izlase)
  • 2009  The Long Fall Back to Earth
  • 2010  The Shelter
  • 2013  Inland

Jars of Clay video:

  • 2002  11Live: Jars of Clay in Concert
Rakstā izmantots žurnāla „Tikšanās” 2001. gada marta numurā publicētais materiāls. Papildināts speciāli šai publikācijai.
© Dace Preimane, Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce obligāta.

Līdzīgie raksti:


Raksts atrodams vietnē Laikmeta zīmes: http://www.laikmetazimes.lv

Saite uz rakstu: http://www.laikmetazimes.lv/2014/07/14/jars-of-clay-speka-parpilniba-nak-no-dieva/

© 2009 - 2013 Laikmeta zīmes. Visas tiesības aizsargātas.