Latvijas garša. Labākais no piena

Ievietoja | Sadaļa Latvijas zīmolu leģendas | Publicēts 31-03-2014

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Piena konfekte „Gotiņa”

Šodien ir grūti pateikt, kad un kur sākās leģendārās piena konfektes „Gotiņa” ceļš pie patērētāja. Jau laikos, kad veikalos konfektes vēl nebija tik plašā izvēlē un bija samērā dārgas vienkāršiem ļaudīm, latviešu namamātes savos virtuves grāpjos vārīja konfektes, vienā katlā sajaucot cukuru ar pienu, krējumu vai cukurbiešu sīrupu. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā ne viena vien saimniece piena konfekšu vārīšanas prasmi apguva slavenajā Kaucmindes mājturības skolā. 20.gadsimta 30.gados „Gotiņām” līdzīgas konfektes ražoja A/S Laima”, V.Ķuzes fabrika, Latvijas Piensaimnieku savienība un citi uzņēmumi. Nav gan īsti zināms, vai šo konfekšu recepte ir oriģināls latviešu produkts, jo līdzīgas konfektes sastopamas arī citās Eiropas zemēs, tomēr Gotiņa” neapšaubāmi ir viens no Latvijas pazīstamākajiem zīmoliem.

Pēc otrā pasaules kara konfekšu „Gotiņa” oficiālā vēsture sākās 1957.gadā Skrīveros, lai gan ir liecības konfekšu papīrīšu izskatā, ka „Gotiņas” varēja tikt ražotas arī agrāk fabrikās „17. jūnijs” un „Laima”. Lai nu kā, 1956.gadā Latvijas PSR Patērētāju biedrību savienības Skrīveru pārtikas kombināts kopā ar pārtikas tehnologiem no Rīgas sāka „Gotiņu” ražošanas tehnoloģijas un receptūras izstrādi. Tā tapa eksperimentu ceļā, cenšoties atdarināt pirmskara krējuma konfekšu garšu un īpašības. 1957.gada rudenī kombināts sāka konfekšu „Gotiņa” ražošanu. Jau 1958.gadā Skrīveros tika saražotas 120 tonnas konfekšu, kas vēlāk izauga līdz 500 tonnām gadā. Arī Lizuma cietes rūpnīcas konfekšu ražotne ir viena no senākajām, kur tika izstrādāta sava „Gotiņas” ražošanas tehnoloģija un ietīšanas maniere. Lizumā darbs pie „Gotiņas” sākās 1959.gadā, ražošana - 1960.gadā.

Ap 1960.gadu pieprasījums pēc konfektēm „Gotiņa” pieauga visā Padomju Savienībā. Viens no uzņēmumiem, kas ražoja gan Latvijas, gan PSRS tirgum, bija Saldus pārtikas kombināts, kurš „Gotiņu” izgatavošanu sāka 1960.gadā. Pirmajos gados „Gotiņas” ražoja nelielos daudzumos tikai Latvijas vajadzībām, jo uzņēmumam bija arī citas nozares - limonādes, desu, maizes, dārzeņu, augļu un ogu konservu ražotnes. „Gotiņas” vārīja divi cilvēki - parastā katlā uz malkas plīts. Vēlākajos gados citas nozares izbeidza savu darbību un „Gotiņas” kļuva par galveno uzņēmuma produkciju. Attīstoties ražošanai un pieaugot pieprasījumam, lielākā daļa Saldū saražoto „Gotiņu” nonāca dzelzceļa vagonos - katru mēnesi uz citām PSRS republikām aizceļoja vairāki desmiti tonnu šajā uzņēmumā izgatavoto piena konfekšu.

Latvijā ražotās „Gotiņas” ātri vien iekaroja milzu popularitāti Krievijā un citās PSRS republikās, tāpēc ražotņu skaits palielinājās, ierīkojot piena konfekšu ražošanas cehus arī citos pārtikas kombinātos. Savulaik Latvijā bija apmēram 30 „Gotiņu” ražotņu, no kurām lielākā daļa strādāja plašajam PSRS tirgum. Bez jau minētajām ražotnēm, „Gotiņas” izgatavoja arī Ogres pārtikas kombinātā, Vaiņodes rūpkombinātā, Aizputē, Tukuma rūpkombinātā, Limbažu pārtikas kombinātā, Bauskas rūpkombinātā, Rēzeknes agrokombinātā, Dobelē, Alūksnes rūpkombinātā, Jelgavā, Kuldīgā, fabrikā „Uzvara” un citur. Šo konfekšu popularitāte sestajā daļā zemeslodes, kā tolaik sauca PSRS, bija tik liela, ka to ražošanā un eksportā tika sasniegti rekordlieli skaitļi - tolaik Latvija uz tā sauktajām brālīgajām republikām eksportēja ap 6000 tonnu „Gotiņu” gadā.

Tomēr lielais eksporta produkcijas īpatsvars izrādījās postošs daudzām ražotnēm - kad 80.gadu beigās PSRS sākās ekonomiskā un politiskā lejupslīde, radās problēmas gan ar eksportu, gan samaksu par piegādāto. 90.gados lielākā daļa „Gotiņu” ražotņu tika slēgtas. Palika tikai tās, kuras bija vispazīstamākās Latvijas tirgū. Arī Skrīveros darbs uz brīdi apstājās, taču jau 2005.gadā bijušās pienotavas ēkā darbu sāka jauna saldumu ražotne. Uzņēmums nonāca SIA „Dimdiņi” rokās, tika atjaunots zīmols „Skrīveru saldumi”. Uzņēmuma ražotnes atrodas Skrīveros un Lizumā. Savukārt Saldū Latvijas neatkarības atjaunošana ražošanu daudz neietekmēja. Arī 90.gados, tāpat kā padomju laikā, mēnesī tika saražots līdz 150 tonnām konfekšu, ko realizēja Latvijas un Krievijas tirgū. Grūtus laikus uzņēmums piedzīvoja 90.gadu beigās, kad Krievijā sākās finanšu krīze. Strauji kritās ražošanas apjoms. Kopš 2000.gada ražošanas apjoms atkal sāka pieaugt, paplašinājās sortiments.

„Skrīveru saldumi” un Saldus pārtikas kombināts joprojām ir lielākie uzņēmumi Latvijā, kas ražo konfektes „Gotiņa”. Savulaik, līdz uzņēmuma slēgšanai, ar nosaukumu „Latgales gotiņa” piena konfektes ražoja arī Rēzeknes piena konservu kombināts. Šobrīd līdztekus Skrīveru saldumiem” konfektes Gotiņa” Skrīveros sācis ražot arī atjaunotais Skrīveru pārtikas kombināts. Gotiņām” līdzīgu konfekšu izgatavošanu laiku pa laikam uzsāk arī citi uzņēmumi un zemnieku saimniecības. Kā labs piemērs te minams Skrundas vidusskolas skolēnu mācību uzņēmums Skrundas saldumi”.

Latvijas kaimiņvalstīs arī šodien uzskata, ka pie mums ražotās „Gotiņas” ir garšīgākās un labākās, lai gan līdzīgas konfektes ražo arī Igaunijā, Polijā, Vācijā un citur. Šādu popularitāti izdevies panākt pateicoties galvenajam principam, kas ir Latvijas „Gotiņu” receptes pamatā - svaigs piens un dabīgas izcelsmes izejvielas. Jau kopš seniem laikiem „Gotiņas”  izgatavošanā tiek izmantots tikai Latvijā ražots piens. Tam pievieno cukuru, glikozes sīrupu, sviestu vai augu taukus, vanilīnu un dažādas piedevas - riekstus, rozīnes, saulespuķu sēkliņas un citas. E vielas, krāsvielas, citas ķīmiskas piedevas vai konservantus Latvijā ražotajās piena konfektēs neatrast. Vēl mūsu piena konfektes no līdzīgiem ražojumiem atšķir tas, ka „Gotiņas” no piena ieliešanas katlā līdz iepakošanai ir tikai un vienīgi roku darbs.

„Gotiņas” var vārīt no svaiga, iebiezināta vai sausā pilnpiena. Māksla slēpjas vārīšanas procesā - dažādi „knifiņi” ietekmē konfekšu kvalitāti un garšas nianses. To ietekmē arī ražošanā izmantotais kurināmā veids. Vārīšana notiek augstā temperatūrā, tās laikā „Gotiņas” masa iegūst brūno krāsu. Kad vārīšana pabeigta, karsto masu izlej uz dzesēšanas galdiem, kur tā atdziest apmēram stundu. Pēc tam tinējas masu ar asu nazi sagriež slejās, izgriež konfekšu formas un ietin tās papīriņos. Padomju laikā vienā dienā sagatavoja „Gotiņu” masu, bet otrā dienā to grieza un ietina. Tolaik „Gotiņu” ražošanā bieži izmantoja invertsīrupu, ko gatavoja uzņēmumos uz vietas - no cukura, pienskābes un ūdens. Tagad visa ražošana norit vienas dienas laikā.

Ja agrāk ražoja galvenokārt klasiskās piena „Gotiņas”, vien dažos uzņēmumos izgatavojot konfektes ar rozīņu, cigoriņu, kafijas vai lazdu riekstu piedevām, tad šodien „Gotiņu” sortiments ir ļoti plašs - „Gotiņas” ar sezama sēkliņām, piparmētrām, cigoriņiem, kafiju, lazdu riekstiem, zemesriekstiem, aprikozēm, saulespuķu sēkliņām, rozīnēm, karameļu masu, šokolādi, kokosriekstu skaidiņām, dzērvenēm, auzu pārslām, rumu, rīvmaizi, sukādēm, ķiršiem, linsēklām, medu, augļu piedevām, anīsu un vēl citām piedevām. Vienas no Latvijā un pasaulē lielākajām „Gotiņu” papīrīšu kolekcijas īpašniece Santa Ulnicāne saskaitījusi 27 konfekšu „Gotiņa” viedus. Gan Skrīveros, gan Saldū ražotās piena konfektes ieguvušas godalgotas vietas dažādos konkursos par eksportspējīgāko produktu. Konfektes „Gotiņa” neapšaubāmi ir viens no Latvijas lepnumiem.

Brūnais kārums

Neliels biezpiena klucītis šokolādes glazūrā - tāds ir slavenais biezpiena sieriņš „Kārums”. Jau gandrīz 65 gadus šis našķis ir viens no iecienītākajiem Latvijas gardumiem, ko labprāt nogaršo gan mūsu zemes viesi, gan, dodoties uz ārzemēm, ņem līdzi latvieši.

Savulaik biezpiena-šokolādes sieriņš tika radīts ar nolūku papildināt bērnu ēdienkarti - tam bija jābūt ne vien veselīgam, bet arī garšīgam. Pirmoreiz šāds produkts Latvijā parādījās 1949.gadā un visus padomju gadus tika ražots ar nosaukumu „Mazulis”. Tā izgatavošana līdz pat 70.gadiem bija roku darbs. Tad tika uzstādīta mehanizētā ražošanas līnija, kas bija viena no pirmajām Latvijā radītām patentētām pārtikas rūpniecības iekārtām. Padomju laikā biezpiena sieriņš „Mazulis” bija ļoti iecienīts un ne vienmēr to veikalos bija iespējams brīvi nopirkt. Šis gardums garšoja kā bērniem, tā viņu vecākiem.

1993.gadā bijušajā Rīgas piena kombināta filiālē Valmieras ielā 2 tika nodibināta piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība „Rīgas Piensaimnieks”. Uzņēmums darbu sāka no nulles, pussabrukušās telpās, un pirmais produkts bija tieši biezpiena sieriņi, kas atdzima ar jaunu nosaukumu „Kārums”. Tos izgatavo no biezpiena un cukura, pievienojot attiecīgās garšas piedevu, bet pēc formēšanas pārlej ar no sviesta, cukura un kakao pulvera veidotu glazūru. Produkts nesatur konservantus, tā pagatavošanā netiek izmantota augu eļļa, bet piena tauki, kas iegūti no vislabākā govs piena.

Šobrīd ražo klasiskos sieriņus ar šokolādes gabaliņiem, rozīnēm, sukādēm, kokosriekstu skaidiņām, riekstiem, mellenēm, karameli, tomēr pircēju visiecienītākais joprojām ir vaniļas biezpiena sieriņš. Uz svētkiem sieriņi tiek ietērpti īpaša dizaina iepakojumā. Pieejami arī mazāka izmēra un svara sieriņi ar karameļu un multiaugļu garšu, tāpat sērija ar cepumu un tiramisu, cepumu un karameļu, siera kūkas un melleņu pildījumu. Aktīviem cilvēkiem tiek ražoti sieriņi „Kārums Active” ar sabalansētu glikozes un fruktozes devu, kas veicina ātrāku enerģijas atjaunošanos. „Kārums Active” tiek ražoti ar glikozes un riekstu piedevu karameļu glazūrā, tāpat ar glikozes un papaijas piedevu augļu glazūrā. Līdztekus sieriņiem „Kārums” Rīgas Piensaimnieks ražo arī biezpiena sieriņus „Labrīt” ar vaniļas, zemeņu un rupjmaizes-plūmju garšu.

2005.gadā biezpiena sieriņš „Kārums” uzstādīja rekordu - ieguva visas trīs galvenās balvas izstādē „Riga Food“. Tas ir iecienīts produkts gan patērētāju, gan pārtikas nozares ekspertu vidū, tiek eksportēts uz daudzām pasaules valstīm, tostarp ASV un Austrāliju. Tiesa, šajās zemēs to galvenokārt iegādājas cilvēki no bijušās Padomju Savienības. Taču vislielākais eksporta apjoms ir uz Baltijas valstīm. Īpaši populārs sieriņš ir Igaunijā, kur vietējie domā, ka vārds „Kārums” nozīmē vārnu, un sauc to mīļā vārdā - par „vārniņu”. Tas tāpēc, ka sieriņa nosaukums izklausās līdzīgi vārnas ķērcienam igauņu valodā, turklāt tā iepakojumu rotā vārna.

Tā kā „Kārums” bija kļuvis par vienu no iemīļotākajiem pārtikas zīmoliem Latvijā, „Rīgas piensaimnieks” 2009.gadā ar šo zīmolu izveidoja veselu piena produktu līniju. Bez visu iecienītajiem biezpiena sieriņiem tajā ir arī piens, kefīrs, skābais un saldais krējums, dažādu veidu biezpiens, sviests, dažādu veidu krējuma, bifido un putotie jogurti, biezpiena, jogurta un saldā krējuma krēmi, pudiņi un deserti, dažādu veidu svaigie sieri, bet „Kārums Active” līnijā arī jogurta dzērieni. Produktus, kas domāti tieši bērniem, var pazīt pēc vārniņas attēla uz iepakojuma. „Kārums” - labākais, ko var pagatavot no piena.

Īsts Latvijas saldējums

Saldējuma pirmsākumi meklējami 4.gadsimtā pirms Kristus Persijā, kur ļaudis baudīja ar ledu sajauktu augļu sīrupu desertu. Arī Romas imperators Nerons Klaudijs Cēzars jau mūsu ēras 1.gadsimtā licis no kalniem atvest ledu un sajaukt ar augļiem. Cits saldējuma paveids nāk no Ķīnas, kur imperators Čens Tans no Šanu dinastijas radīja metodi, kā, savienojot pienu ar ledu, pagatavot gardu masu, kas atgādināja mūsdienu sorbetu. Uz Eiropu šo recepti atveda itāļu ceļotājs Marko Polo. Drīz vien saldējums kļuva par modes lietu Itālijas un Francijas karaļu galmos. No piena produktiem saldējumu sāka izgatavot 18.gadsimtā Lielbritānijā un Amerikā. Bet saldējuma rūpnieciska ražošana attīstījās tikai 20.gadsimtā, kad šis našķis kļuva pieejams plašam patērētāju lokam.

Latviešu vārds „saldējums” radies no darbības vārda „saldēt” un sasaucas arī ar vārdu „salds”. Daži pieļauj, ka tas varētu būt tulkojums no senāka saldējuma nosaukuma angļu valodā - iced cream jeb saldēts krējums. Tie, kas bērnību pavadījuši padomju laikos, atceras nefasēto saldējumu, ko varēja dabūt saldējumu kioskos vai kafejnīcās, kad pārdevēja uz vietas to iepildīja kraukšķīgā vafeļu glāzītē. Tolaik tas bija īsts piena vai krējuma saldējums. Vēlāk, 90.gados, krējumu un piena taukus pamazām aizstāja augu tauki, kas radīja plašu diskusiju sabiedrībā un saldējuma nozares profesionāļos, vai šādu izstrādājumu maz var saukt par saldējumu.

Dažādās valstīs ir atšķirīgi normatīvie likumi, kas nosaka, kādus produktus saukt šajā vārdā. Daudzās valstīs par saldējumu drīkst nosaukt tikai tādu izstrādājumu, kura saturā ir vismaz 10% piena tauku. Latvijā par „saldējumu” dēvē arī no augu taukiem izgatavotu produktu. Bieži gadās, ka cilvēks lētās cenas dēļ nopērk izstrādājumu, uz kura rakstīts „saldējums”, un ir vīlies, jo asociācijas ar bērnībā izbaudīto garšu nerodas. Taču „bērnības garša” stāv turpat līdzās „ķīmijai”, tikai maksā dārgāk, jo pagatavota no īsta krējuma. Pateicoties jau minētajai diskusijai un arvien pieaugošajam pieprasījumam, gandrīz visi Latvijas uzņēmumi šobrīd atsākuši ražot saldējumu no piena un krējuma.

Kad runājam par īstu saldējumu, vispirms prātā nāk Rūjienas saldējuma rūpnīca, kur top slavenais Rūjienas saldējums. Tas kļuvis tik populārs, ka Rūjienu pat dēvē par Latvijas saldējuma galvaspilsētu. Rūjienas saldējums ir īsts gardums, pēc kura roka stiepjas ik reizi, kad gribas nobaudīt kārumu, kas pagatavots no īsta piena un krējuma. Tā ir viena no patērētāju iemīļotākajām preču zīmēm saldējuma ražošanas nozarē.

Rūjienas Piensaimnieku biedrības pienotava darbu sāka 1911.gadā. Savulaik tā bijusi lielākā pienotava Baltijā. Pirmās brīvvalsts laikā pienotavas ēka bija lepnākā visā pilsētā, bet tās ražotais sviests iemantoja atzinību kā vietējā, tā pasaules tirgū. Padomju gados Rūjienas pienotavu pievienoja Valmieras piena kombinātam. 20.gadsimta 50.-60.gados te pirmoreiz sākta saldējuma ražošana. Tikai par saldējuma rūpnīcu uzņēmums pārtapa 1988.gadā. Kopš tā laika rūpnīca spējusi piedāvāt pircējiem vairāk nekā 30 saldējuma šķirnes. Tā joprojām darbojas vēsturiskajās telpās Upes ielā 5.

Šobrīd Rūjienas uzņēmums ražo krējuma un piena saldējumus vafeļu glāzītēs, vafeļu konusos, uz kociņa, ģimenes un lielajos iepakojumos. Garšu dažādība - katrai gaumei un prasībām. Tie ir klasiskie plombīra un šokolādes saldējumi, saldējumi ar rozīnēm, karameļu, citronu, kļavu sīrupa, rabarberu-bumbieru, zemeņu, aveņu, dzērveņu, persiku, iebiezinātā piena, upeņu, ķiršu, riekstu, drupinātu piparkūku, marakujas, šokolādes-banānu, valriekstu-kafijas, ruma-riekstu-rozīņu piedevām. Rūjienā ražo arī rupjmaizes-dzērveņu ievārījuma saldējuma kārtojumu un saldējuma tortes.

Cits pazīstams saldējuma ražošanas uzņēmums „Druvas pārtika” arī savu darbību iesāka padomju gados - 1986.gadā kā kolhoza „Druva” ražotne. Uzņēmums atrodas Druvā, piecus kilometrus no Saldus centra. „Druvas pārtika” ir uz klasiskām vērtībām balstīts uzņēmums, kurā strādā ap 50 cilvēku. Gandrīz visas izejvielas nāk turpat no Druvas - vietējās zemnieku saimniecības piegādā uzņēmumam svaigu pienu, no kā tiek izgatavots gardais Druvas saldējums.

Druvas saldējumu izgatavo pēc receptēm, kas tiek turētas lielā noslēpumā. Tikai daži saldējuma meistari uzņēmumā zina gardā Cigoriņu saldējuma recepti, ko līdz šim nav izdevies atminēt nevienam. Ekskluzīva ir saldējumu līnija „Druva Premium”, ko gatavo ne vien no labākā piena, bet arī sviesta. Tikpat populāra ir līnija „Druva Klasika”. Lielākos iepakojumos tiek ražota „Druvas pērle” un „HoReCa” līnija. Ražo arī speciālas saldējumu sērijas bērniem un pusaudžiem. Garša ir visdažādākā - plombīrs, vaniļas, šokolādes, cigoriņu, zemeņu, rozīņu, banānu, olu liķiera, banānu-ķiršu, rabarberu-zemeņu, šokolādes-olu liķiera, ķiršu, melleņu, piparmētru, zemeņu, kivi, melleņu-piparmētru. Ir saldējums ar šokolādes gabaliņiem, ar marmelādi, ķiršu kārtainais saldējums.

„Druva” ir uzticīga tradīcijām un iecienītajām saldējuma šķirnēm, taču tiek strādāts arī pie jauniem saldējuma veidiem. Druvas saldējums tiek pildīts svaigās un kraukšķīgās vafeļu glāzītēs, ko cep turpat uzņēmuma ceptuvē. Ir arī saldējumi vafeļu konusā, uz kociņa, 1, 2 un 5 litru kārbiņās. Druvas saldējums ir izcilas kvalitātes gardums, kas izgatavots no augstākās kvalitātes izejvielām.

Arī Latvijas lielākais piena pārstrādes uzņēmums „Rīgas piena kombināts” (Food Union) ražo saldējumu. Tomēr līdz nesenam laikam kombināts saldējumus izgatavoja galvenokārt no augu taukiem, tostarp arī premium klases saldējumus „Ekselence”. Taču, redzot cilvēku vēlmi pēc īsta piena saldējuma, arī RPK saldējuma pagatavošanai šobrīd izmanto tikai augstākās kvalitātes pienu un krējumu, ko piegādā 400 zemnieku saimniecības no visas Latvijas.

Iecienītākais „tautas klases” RPK saldējums ir „Tio” - tagad ar uzlabotu receptūru. Vafeļu glāzītē pieejami plombīra saldējums, saldējums „Vēsma” ar citrona garšu, kas daudziem pazīstams vēl no padomju laikiem, melleņu-kazeņu saldējums, šokolādes saldējums ar šokolādes gabaliņiem, karameļu saldējums. Daži no „Tio” veidiem pieejami arī lielākos iepakojumos. Tāpat „Tio” saimei pieder kārtainie saldējumi „Karlsons” un „Gardums” šokolādes glazūrā.

RPK klasika jau kopš 1971.gada ir saldējums „Pols”. Tā pirmsākums meklējams vēl 50.gados, kad kombināts pirmoreiz saražoja piena saldējumu ar polārlāci uz iepakojuma. 60.gados tam pievienojās krējuma saldējums papīra glāzītē ar pārlietu šokolādes glazūru. Bet 1971.gadā pirmoreiz parādījās saldējums uz kociņa ar šokolādes glazūru un nosaukumu „Pols”. Sākumā tas tika izgatavots, izmantojot roku darbu, arī kociņi saldējuma formā tika ievietoti ar rokām. Pēc tam katra saldējums tika ar rokām ietīts iepakojuma papīrītī. Ar laiku „Pols” kļuva par vienu no iecienītākajiem saldējumiem Latvijā un to sāka ražot arī vafeļu glāzītēs. Kopš 2012.gada „Pols” atkal tiek izgatavots no īsta piena un saldā krējuma, gluži kā 1971.gadā. Daudziem tas ir iemīļotākais saldējums kopš bērnības.

Tagad pieejams gan klasiskais „Pols” ar šokolādes glazūru, gan plombīra saldējums bez glazūras un saldējums ar konfektes „Gotiņa” garšu. Pieejami arī lielie 800 mililitru iepakojumi. Izstrādāta arī īpaša saldējumu līnija ar vintage stila iesaiņojumu, kas vizuāli atgādina 60.gadu iepakojuma dizainu. Šajā līnijā ietilpst saldējumi vafeļu konusā - plombīrs un plombīrs ar augļiem un riekstiem, tāpat plombīra saldējums kartona glāzītē un plombīrs uz kociņa bez glazūras - visi pergamenta iesaiņojumā.

No dabīga piena izgatavota arī jaunā RPK saldējumu līnija „nü fruit”. Tie ir augļu saldējumi ar lielām, labi sajūtamām dabīgu ogu un augļu piedevām, pārlieti ar augļu glazūru. Arī šās līnijas saldējumos mākslīgas vielas netiek izmantotas. Pieejami saldējumi ar meža zemeņu, persiku-meloņu, melleņu-kazeņu, lielo zemeņu, lielo ķiršu garšu.

Tomēr visekskluzīvākais Rīgas Piena kombināta izstrādājums ir saldējuma līnija „Ekselence” - saldējums kā gastronomijas mākslas darbs. „Ekselence” saldējumu receptē ir Latvijas piens, krējums un olu dzeltenumi, apvienoti ar īpaši izvēlētām un rūpīgi atlasītām piedevām, bez mākslīgām krāsvielām, konservantiem un aromatizētājiem. Receptes veidojuši Latvijas labākie šefpavāri un saldējuma meistari. Saldējumi tiek dekorēti, izmantojot roku darbu, ar veselām ogām, riekstiem un cepumiem, devīgi pārlejot ar dažādu garšu mērcēm. Bet glazētajos „Ekselences” saldējumos izmanto īstu piena šokolādi, nevis šokolādes glazūru.

„Ekselence” saldējumi dalās vairākās grupās. Pamatlīnijā ietilpst saldējumi ar plombīra, piena šokolādes, marcipāna šokolādes, zemeņu, ķiršu, ābolu strūdeles, zemeņu sierkūkas, mascarpone ar meža ogām, valriekstu un kļavu sīrupa, tiramisu un savoyardi, mandeļu-pistāciju riekstu, Rīgas Melnā balzāma un brownie šokolādes garšu. Īpaša saldējumu līnija izveidota sadarbībā ar pazīstamiem Latvijas konditoriem. Šajā grupā ietilpst tādas garšas kā, piemēram, Švarcvaldes ķiršu kūka, aveņu siera kūka, tiramisu kūka. Glazēto saldējumu grupā ir saldējumi ar ķiršu, karameļu, aveņu-granātābolu, valriekstu un brownie, Javas šokolādes, Rīgas Melnā balzāma un brownie garšu. Savukārt vafeļu konusa glāzītes pieejams marcipāna, valriekstu un siera kūkas saldējums, kā arī trīs saldējumi ar šokolādes piedevām - plombīrs, zemeņu un dzērveņu. Jāpiebilst, ka RPK saldējumu garšas nemitīgi mainās, parādās jaunas saldējuma šķirnes, īpaši saldējumu veidi tiek izgatavoti Ziemassvētku sezonai.

Starp lieliem un sen pazīstamiem saldējuma ražošanas uzņēmumiem, ir arī salīdzinoši jauni mazie ģimenes uzņēmumi. Viens no tādiem ir SIA „Rozīne”, kas atrodas Skrīveros. Uzņēmums dibināts 2006.gadā  un pazīstams ar saldējuma zīmolu „Skrīveru mājas saldējums”. Lai radītu patīkamu un atmiņā paliekošu garšas piedzīvojumu, „Rozīne” izmanto tikai svaigas un kvalitatīvas izejvielas - pienu, olas, cukuru, mazliet cietes un vaniļas. Piedevas - galvenokārt pašu izaudzēti augļi un ogas. Saldējumos ar baudvielām tiek pievienots īsts itāļu espresso, Karību rums, Rīgas Melnais balzāms, vīns, alus. Tas viss bez papildus skābuma regulētājiem, emulgatoriem un konservantiem.

„Rozīnes” meistari atraduši savu recepti, kas viņu saldējumam piešķir neatkārtojamu garšu un smaržu. Darbības gados uzņēmums radījis vairāk nekā 80 saldējuma šķirnes, kuras var sadalīt vairākās grupās. Ievērojot sezonalitāti, vienlaicīgi iespējams nobaudīt līdz pat 20 dažādiem saldējumu veidiem. „Rozīne” piedāvā plombīra saldējumu ar rozīnēm, šokolādi, auzu pārslām, ķirbja un citām piedevām, skābā krējuma saldējumu ar vaniļu, jogurta saldējumus ar zemeņu, smiltsērkšķu, melleņu un citām garšas niansēm, dažādu augļu un ogu sorbertus.

Bez tradicionālajiem saldējumu veidiem „Rozīnes” meistari radījuši arī nepierastas saldējuma šķirnes. Par bestselleru kļuvis atspirdzinošais paniņu saldējums - Skrīveru bērnu iecienītākais kārums. Savukārt par Latvijas garšas lepnumu var dēvēt biezpiena saldējumu ar aveņu piedevām. Tiek gatavoti arī saldējumi, kuru garšu saderība ir zinātniski pierādīta, piemēram, šokolādes saldējums ar zilo sieru. Ir arī neparastāki izstrādājumi - sāļie saldējumi, piemēram, kartupeļu „Laura” saldējums ar karstu tomātu mērci un sīpolu piedevām, dažādu siera saldējumi, salāti ar estragona saldējumu. Bet Latvijas modernās virtuves piemērs ir sarkano biešu salāti ar pikantu mārrutku saldējumu un ķilavām.

„Skrīveru mājas saldējumu” vislabāk nobaudīt vietā, kur top šis gardums. Uzņēmuma kafejnīcā var iegādāties saldējumu gan kraukšķīgā vafeļu glāzītē vai speciālos trauciņos līdzņemšanai, gan nobaudīt to uz vietas. Te iespējams arī ieturēt pusdienu maltīti līdz pat pieciem ēdieniem, katru kopā ar citu saldējuma šķirni pēc speciāli izstrādātas garšu kombinācijas shēmas. „Rozīnes” saldējums pieejams arī vairākos restorānos un kafejnīcās Rīgā, Jūrmalā, Baltezerā. Visu gadu saldējumu var iegādāties Kalnciema kvartāla tirdziņā un Berga bazārā Rīgā, vasarā arī Straupes lauku tirdziņā. Draudzīga sadarbība uzņēmumam izveidojusies ar Valmiermuižas alus darītavu - šeit viņu darinātais alus pārvēršas veldzējošā  alus saldējumā, kuru turpat var arī nogaršot. Savā darbā „Rozīne” vadās no slow food kustības pamatvērtībām - tās produkts ir sezonāls, vietējs un tradicionāls. Ar saviem saldējumiem uzņēmums ik gadu piedalās gan vietējās, gan starptautiskās pārtikas nozares izstādēs.

Latvijas saldējuma ražotāju īpatsvars vietējā tirgū pēdējos gados ir stabils un viedo aptuveni 55% no visiem Latvijā pārdotajiem saldējumiem. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji labprātāk izvēlas vietējo nevis importa saldējumu. Kurzemes novadā populārāki ir „Druvas” saldējumi, savukārt Vidzemē - Rūjienā ražotais saldējums. Rīgas Piena kombināta saldējumi tiek pirkti visur. Savu produkciju piedāvā arī vairāki jauni uzņēmumi - dažādu dabīgo ogu saldējumus piedāvā SIA „Rīgas saldējums”, savukārt Stopiņu saldējuma fabrika atsākusi iecienītā saldējuma „Gaiziņš” ražošanu. Attīstās arī mazie ģimenes uzņēmumi. Lai arī Latvijā ražotais saltais kārums, iespējams, nevar lepoties ar tik izsmalcinātām garšas niansēm un pazīstamību kā itāļu saldējums, kas tiek uzskatīts par labāko pasaulē, tomēr tas ir mūsu - Latvijas. Viens no Latvijas garšas zīmoliem.

© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

Uzraksti komentāru