Eiropas “vērtības”. Drīz arī Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 27-01-2014

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Attīstoties demokrātijai, ne vien likumdevējiem un valstu valdībām, bet arī vienkāršajiem pilsoņiem kļuvis iespējams izvirzīt apspriešanai dažādas likumdošanas iniciatīvas. 2013. gada nogalē beidzās termiņš, kurā pirmo astoņu Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) organizatoriem bija jāiegūst līdzpilsoņu atbalsts. Nepieciešamo minimālo vienu miljonu parakstu vismaz septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs savāca trīs grupas - „Right2Water”, kas uzskata, ka ūdens ir sabiedrisks labums, nevis prece; „One of Us”, kas vēlas, lai ES izbeigtu finansēt darbības, kurās pieļauta cilvēka embriju iznīcināšana, un „Stop Vivisection”, kas vēlas pārtraukt eksperimentus ar dzīviem dzīvniekiem. Arī Latvijas iedzīvotāji aktīvi piedalījās parakstu vākšanā par iniciatīvu „Viens no mums” („One of Us”), kopumā savācot 9132 derīgus parakstus.

Institūcijām dots pusgads, lai validētu (pārbaudītu un apstiprinātu) parakstus, izvērtētu iniciatīvu tiesiskos, morālos un citus aspektus, un izlemtu, kā rīkoties tālāk. Speciāli izveidota komisija tiksies ar iniciatīvu organizatoriem, dodot iespēju sīkāk izskaidrot iniciatīvās izvirzītos jautājumus, uzklausīšana notiks arī Eiropas Parlamentā. Tad komisija pieņems gala lēmumu, kurā izklāstīs savus secinājumus par katru no iniciatīvām un to, kas notiks tālāk. Kāda izrādīsies šī jaunā demokrātiskā procesa patiesā vērtība un vai pilsoņu iniciatīvas tiks ņemtas vērā arī Eiropas likumdošanā - to redzēsim nākotnē.

Pēdējos gados arī Latvijā vērojama līdzīga pilsoņu aktivitāte. Daudz ierosinājumu par izmaiņām likumos var izlasīt un par tiem nobalsot sabiedrības iniciatīvu platformas „Mana balss” interneta vietnē. Daži no šiem priekšlikumiem šķiet atsevišķu cilvēku vai cilvēku grupas šauru interešu diktēti, taču ir arī visai sabiedrībai patiešām svarīgas un nepieciešamas iniciatīvas, par kurām varētu tikt sarīkota tautas nobalsošana. Diemžēl mūsu likumdevēji, nosakot neadekvāti augstu referenduma sarīkošanai nepieciešamo parakstu kvotu no 2015. gada, ir parūpējušies, lai šādas pilsoņu iniciatīvas realizēt tikpat kā nebūtu iespējams. Un tomēr - kamēr vēl jaunā likuma norma nav stājusies spēkā, mums ir iespēja iestāties par savu bērnu un līdz ar to visas sabiedrības nākotni.

2013. gada rudenī biedrība „Sargāsim mūsu bērnus!” nāca klajā ar iniciatīvu sarīkot tautas nobalsošanu par Bērnu tiesību aizsardzības likuma atsevišķu normu grozīšanu. 8. oktobrī ierosinājums tika iesniegts Centrālajai vēlēšanu komisijai. Pret šādu grozījumu veikšanu iebilda teju visas ieinteresētās valsts institūcijas - gan Tieslietu ministrija Jāņa Bordāna personā, gan Labklājības ministrija Ilzes Viņķeles personā, gan Tiesībsarga birojs Jura Jansona personā. Pamatojums - grozījumi esot pretrunā Eiropas vērtībām. Tomēr CVK, neskatoties uz politisko presingu, 27. novembrī nobalsoja par likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” reģistrēšanu un parakstu vākšanas sākšanu. Kopš 2013. gada 9. decembra parakstu vākšana ir sākusies.

Par ko tad īsti ir runa? Kas tās par Eiropas vērtībām, kuras it kā pārkāpj šie grozījumi? Lūk, ko piedāvā biedrība „Sargāsim mūsu bērnus!”:

  • Bērnu tiesību aizsardzības likuma 47. pantu papildināt ar šādu normu:
    „Bērnu izglītības un aprūpes iestādēs dzimumaudzināšanai jābūt balstītai uz LR Satversmes 110. pantu. Bērnu izglītības un aprūpes iestādēs viendzimuma personu seksuālo un laulības attiecību popularizēšana un reklāma ir aizliegta.”

Paskaidrojums: LR Satversmes 110. pants definē laulību kā „savienību starp vīrieti un sievieti”.

  • Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.1 panta 2. daļu papildināt ar sekojošo:
    Bērnu aizliegts iesaistīt skaistuma konkursos vai citos tamlīdzīgos pasākumos, kuru galvenais mērķis ir vienīgi viņa ārējā izskata vērtēšana. Bērnu kā dalībnieku vai skatītāju aizliegts iesaistīt pasākumos, kuru mērķis ir viendzimuma personu seksuālo un laulības attiecību popularizēšana un reklāma.”

Lūk, kā! Izrādās, Eiropas vērtības, kuras tiks sagrautas, ja likuma grozījumus pieņems, ir… homoseksuālisma netraucēta propagandēšana izglītības iestādēs un bērnu iesaistīšana seksuāla rakstura pasākumos! Pārsteigums? Tomēr izbrīnam nav pamata. Daudzās Eiropas un pasaules valstīs bērnu seksuālā „apgaismošana” jau ir ikdiena. Tagad to cenšas uzspiest arī mums. Ministriju kabinetos slepeni tiek gatavota vesela likumdošanas pakete, kas tuvākajos gados arī Latvijā paredz legalizēt visu to ārprātu, kāds jau šodien vērojams Rietumeiropā un ASV. Kāpēc slepeni? Tāpēc, ka Latvijas sabiedrības lielākā daļa joprojām ir tradicionālo ģimenes vērtību atbalstītāji jeb, kā to nosaukusi kāda mūsu ministre - „tumsoņas”.

Lasīšana, rakstīšana, seksuālā apmācība - jau no 1. klases!

Lai saprastu, kā pasaule nonākusi šādu ačgārnu „vērtību” varā, atskatīsimies nedaudz pagātnē. Līdz 20. gadsimta vidum bērnu dzimumaudzināšana balstījās pārsvarā uz kristīgo vērtību pamata. Par galveno uzskatīja iemācīt bērnam tikumiskās pamatnostādnes, morāles normas, tradicionālās ģimenes vērtības, dzimumdzīves šķīstību. Savukārt padomju gados dzimumaudzināšana tika balstīta uz vecāku, pedagogu, medicīnas darbinieku vienotu pieeju un diferencēta atkarībā no bērna dzimuma, vecuma un sagatavotības pakāpes. Dzimumaudzināšanas metodika tika ieviesta skolu vecākajās klasēs un bija kā turpinājums ģimenē ielikto tikumisko pamatu nostiprināšanai. Stundās neapskatīja tikai fizioloģiskās nianses vien, bet runāja arī par mīlestību un cieņu pret pretējo dzimumu, tikumisko un morāles normu ievērošanu.

Taču Rietumu sabiedrībā jau kopš 20. gadsimta 60. gadiem notika strauja atkāpšanās no tikumiskās audzināšanas par labu fizioloģiski orientētai dzimumaudzināšanai. Jauno mācību standartu pamatā tika likti Alfrēda Kinsija (1894. - 1956.) pētījumi, kuros viņš eksperimentāli noteica, ka jebkura vecuma bērns ir spējīgs reaģēt uz seksuāliem kairinājumiem un sasniegt orgasmu. Ievērojiet - „eksperimentāli noteica” un „jebkura vecuma bērns”. Citiem vārdiem sakot - Alfrēds Kinsijs bija pedofils. Viņš uzskatīja, ka sabiedrība pedofilus nepareizi saprot un ir netaisnīgi viņus sodīt, jo katram bērnam piemītot erotisks potenciāls, ko varot attīstīt, ja vien dod bērnam seksuālo brīvību un iespēju sevi iepazīt. Un, jo agrāk to dara, jo labāk.

Tā, mīļie bērni! Mūsu šodienas stundas tēma - sekss!

Kaut arī Kinsija secinājumi tika asi kritizēti un pedofilija Eiropā joprojām ir krimināli sodāms noziegums, tomēr paradoksāli, ka tieši šīs atziņas kļuvušas par Eiropas un ASV skolu seksuālās izglītības standarta pamatu. Kinsija ideju sekotāji, izmantojot starptautiskās organizācijas, ievieš bērnu un jauniešu agrīnās seksualizācijas programmas visā pasaulē. Tā Amerikas Seksuālās informācijas un izglītības padome (SIECUS) izveidojusi īpašas programmas ANO bērnu fondam UNICEF. Šī organizācija kopā ar Vispasaules veselības organizāciju (WHO) un ANO iedzīvotāju fondu (UNFPA) aktīvi virza dažādas programmas bērnu seksuālai izglītošanai, veicina tā saukto bērnu aizsardzību no vecāku „vardarbības”, atbalsta speciālu sociālo dienestu tīkla radīšanu, kas terorizē ģimenes un atņem tām bērnus, aizbildinoties ar sekundāriem vai pat izdomātiem iemesliem (Juvenālā justīcija).

Jaunākās ANO direktīvas mudina uz bērnu, kas jaunāki par pieciem gadiem,
ekstensīvu (paplašinātu) seksuālu apmācību.

Brīdī, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, arī mēs nokļuvām šīs seksuālās „brīvības” lamatās, un ne vien pieaugušie, bet arī bērni, kuru personība vēl tikai veidojas, kā dēļ ar tiem viegli manipulēt. 2007. gadā pieņemtā Eiropas Padomes konvencija ar jauko, bet maldinošo nosaukumu „Par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību”, cita starpā paredz nostiprināt arī bērnu tiesības uz seksuālo orientāciju, obligātu seksuālās „apgaismības” ieviešanu sākumskolās un vidusskolās, bērnu līdzdalību seksuālās „apgaismības” programmu izstrādē. Konvencija paredz arī dažādu fondu finansētu organizāciju izveidi, kas risinātu bērnu seksuālās problēmas un nepieciešamības gadījumā kopā ar sociālajiem dienestiem aizsargātu tos no „tumsonīgajiem” vecākiem.

Šādas nostādnes jau nesušas postošās sekas visā Eiropā. Lielbritānijā vecāko klašu skolēni stundās apspriež speciāli tiem sagatavotus pornogrāfiska satura sižetus un mācās atšķirt apgraizītu dzimumlocekli no neapgraizīta. Nereti pēc šādām „apgaismības” stundām zēni paziņo, ka ir geji, bet meitenes sāk uzskatīt sevi par lesbietēm. Skolēnu vidū saasinājusies agrīnas grūtniecības  un abortu problēma. Savukārt Vācijā jau sākumskolā bērniem stāsta par masturbāciju, orgasmu un patīkamām sajūtām homoseksuālu attiecību laikā. Dažus bērnus gan vēl šokē mācību materiālu naturālistiskās bildes, tomēr vācu bērni jau šobrīd var brīvi izvēlēties gan savu seksuālo orientāciju, gan to, kas viņi vēlas būt - vīrieši vai sievietes, neatkarīgi no viņu patiesā dzimuma.

“Rotaļlietas” mūsu bērniem. Drīz būs pieejamas arī Latvijas skolās un bērnudārzos.

Vācijā seksuālās „apgaismības” procesa ietvaros obligāta ir arī dzemdību procesa izskaidrošana ar naturālu bilžu palīdzību, kuras jaunāko klašu meitenēm nereti rada šoku. Jājautā, vai šādas „apgaismošanas” dēļ bērniem nevar izveidoties nepatika pret normālām seksuālām attiecībām ar pretējo dzimumu un nevēlēšanās radīt bērnus? Tomēr pēc Vācijas likumiem vecākiem nav tiesību atteikties no bērnu seksuālās apmācības skolā. Ja bērns neapmeklē šīs stundas, sākumā vecākus soda administratīvi, bet nepakļaušanās gadījumā var arī apcietināt. Savukārt vietējais sociālais dienests ir tiesīgs izņemt bērnu no ģimenes, sodot vecākus par „pārāk tradicionāliem uzskatiem bērnu audzināšanā”.

Citviet seksuālā „apgaismība” sākas jau bērnudārzā. Piemēram, labklājīgās Šveices bērnudārzos starp rotaļlietām atrodas arī spēļu dzimumorgāni, ar kuriem bērni var veikt sev erotisku stimulāciju. Līdzīga situācija ir arī Austrijā. Skandināvijas zemēs dažos bērnudārzos ir lelles bez dzimumpazīmēm, bet jaunāko klašu skolēnus māca kā pareizi apieties ar prezervatīviem. Tāpat bērniem tiek skaidrots, kas ir incests, jo Skandināvijā seksuālas attiecības tuvu radinieku starpā ir sociāla tradīcija. Savukārt Beļģijas skolās pat ir īpaši norādītas vietas, kurās… nedrīkst (!) nodarboties ar seksu. Tātad citur drīkst?! Un, patiesi - daudzviet Eiropā bērniem ir atļauts savā starpā brīvi nodarboties ar seksuāla rakstura darbībām. Arī pieaugušie var bērnu izmantot morāli apšaubāmās nodarbēs, piemēram, erotiskās ainās kinofilmās un teātru izrādēs, ja vien viņš pats tam piekrīt.

“Kas jāzina puisīšiem/meitiņām” rotaļlietas bērnudārzos Eiropā jau ir ikdiena. Vai drīz arī Latvijā?

Daudzās valstīs bērniem ir atļauts glabāt pornogrāfiska satura materiālus sākot no tā sauktā piekrišanas vecuma, kas dažādās valstīs ir atšķirīgs. Tas ir vecums, pēc kura pieaugušo seksuāls kontakts ar nepilngadīgo vairs netiek uzskatīts par krimināli sodāmu, ja pats pusaudzis tam labprātīgi piekritis. Legālas seksuālas piekrišanas vecums Spānijā ir 13 gadi, Vācijā, Austrijā, Bulgārijā, Itālijā, Portugālē, Serbijā, Maķedonijā, Horvātijā, Melnkalnē, Bosnijā un Hercogovinā, Albānijā, Ungārijā un Igaunijā - 14 gadi, citās Eiropas valstīs 15 - 16 gadi. Agrīnas bērnu seksualizācijas programmu dēļ „piekrišanas” vecuma cenzu nepārtraukti cenšas samazināt, jo pēc homoseksuāļu lobija domām bērniem ir tiesības izbaudīt seksuālo brīvību, par kuru tiem stāsta bērnudārzā un skolā. Bet vairākas Eiropas nevalstiskās organizācijas un politiķi uzskata, ka piekrišanas vecuma ierobežojumi būtu jāatceļ vispār. Daži politiķi pauž atklātu atbalstu incesta, pedofilijas un narkotiku legalizēšanai. Bet Amerikas psihiatru asociācija jau gatavojas izslēgt pedofiliju no seksuālo perversiju saraksta un aicina būt tolerantiem pret pedofiliem kā seksuāli normālu orientāciju.

Likumdošanā tiek nostiprināta arī tāda prātam grūti aptverama koncepcija kā genderisms. Saskaņā ar to bērns pats izvēlas savu dzimumu jeb, kā tagad pieņemts teikt - genderu. Līdz nesenam laikam cilvēka dzimuma apzīmēšanai lietoja sinonīmus „gender” un „sex”. Kinsija pedofiliskie eksperimenti ļāva viņa murgaino ideju atbalstītājiem sadalīt dzimumu bioloģiskajā dzimumā (gender) un „iegūtajā” dzimumā (sex). Tagad vairs nav svarīgi, vai bērns piedzimst kā zēns vai kā meitene - viņam pašam ir tiesības izlemt, kas viņš ir. Sabiedrības apziņā cenšas nostiprināt domu par „sociālo dzimumu”, kuru iespējams mainīt. Tas ļautu par šādu „sociālu dzimumu” pasludināt, piemēram, homoseksuālismu, biseksuālismu, citas perversijas, un padarīt tās par normu.

Varētu jautāt, kā gan normāli domājošam bērnam galvā var ienākt doma, ka viņš ir pretējā dzimuma persona? Arī par to parūpēsies seksuālā „apgaismošana”. Atcerēsimies kaut vai bēdīgi slavenos labklājības ministres Ilzes Viņķeles lobētos pirmsskolas audzināšanas iestāžu mācību līdzekļus „Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un „Diena, kad Rūta bija Rihards”. Bet Francijā, Korsikas reģionā jau izmēģināta programma „ABCDE vienlīdzība”, kuras mērķis ir cīnīties ar „stereotipiem par meiteņu un zēnu dzimumidentitāti”. Programma tika ieviesta bērnudārzu vecākajās grupiņās  un sākumskolās. Šis eksperiments tiks izmantots kā paraugs programmas ieviešanai visā Francijā no 2014. gada. Francijas izglītības ministrs to komentējis tā: „Valsts mērķis ir izraut audzēkni no visām noteiktībām”, bet Francijas tieslietu ministrs uzskata: „Mūsu vērtības - izraut bērnus no sociāliem un reliģioziem determinismiem un padarītu viņus par brīviem pilsoņiem”.

Ar bērna piekrišanu viņa seksuāla izmantošana pēc noteiktā vecuma sasniegšanas daudzviet Eiropā ir teju neierobežota un vecākiem nav nekādu iespēju to ietekmēt. Jau minētajā Eiropas Padomes konvencijā vecāku tiesības seksuālo aizliegumu kontekstā vispār nav pieminētas. Drīzāk pretēji - bērnus māca apšaubīt savas ģimenes tradicionālās vērtības, ignorēt vecākus un pat nepakļauties tiem. Tikumiskā audzināšana tiek aizstāta ar klaju fizioloģiju. Tas veicina agrīnas seksuālās attiecības un nereti arī dzimumidentitātes maiņu, kas galu galā novedīs pie vēl lielāka laulību un ģimenes institūcijas nolieguma, netiklu attiecību pieauguma un pagaidu partnerattiecību uzplaukuma. Jaunajā Eiropas seksuālās audzināšanas koncepcijā ģimene ir nobīdīta malā, piešķirot tai izmirstoša relikta lomu.

Kāds varbūt teiks, ka rakstā pārāk sabiezinātas krāsas un Latvijā nekas tāds nav iespējams. Taču šie ir tikai daži piemēri no plašā informācijas klāsta par šo tēmu, kāds pieejams globālajā tīmeklī. Internets ir pārpilns ar rakstiem, diskusijām un satriekto vecāku palīgā saucieniem. Tādi mums pagaidām eksotiski jēdzieni kā „genderisms”, „pēcdzemdību aborts” (jau piedzimušu fiziski vai mentāli nepilnvērtīgu bērnu eitanāzija līdz divu gadu vecumam), „seksuālā apgaismība”, „Juvenālā justīcija” rietumeiropiešiem un amerikāņiem ir līdz mielēm pazīstami. Taču šķiet, ka vietumis cilvēki vairs nav gatavi samierināties ar šādu ārprātu.

Tā 2013. gada nogalē Bādenes - Virtembergas federālās zemes iedzīvotāji Vācijā savāca vairāk nekā 65 000 parakstus zem pieprasījuma reģionālajam parlamentam atteikties no ieceres, kas paredzēja uzlikt skolotājiem par pienākumu stāstīt bērniem par dažādiem ģimenes modeļiem, mudinot tos akceptēt „seksuālo dažādību”. Arī Horvātijā, apejot vecākus un pedagogus, tika mēģināts ieviest bērnu seksualizācijas programmu. Tomēr 2013. gada maijā Horvātijas Konstitucionālā tiesa aizliedza seksuālo „apgaismošanu” skolās. Milzīgs spiediens bērnu seksualizācijas un homoseksuāļu „tiesību” jomā tiek izdarīts uz Krieviju, taču tur šādu normu ieviešana sastop sīvu sabiedrības pretestību. Likumi, kas aizliedz bērnu agrīnu „seksualizāciju” un homoseksuālisma propagandu skolās pieņemti vai tiek izskatīti arī Ukrainā, Moldovā, Ungārijā un citur.

Tādam, pēc daudzu Eiropas politiķu domām, vajadzētu izskatīties skolēna piederumu komplektam - rotaļu lācītis, rakstāmlietas un… prezervatīvi!

Eiropas sabiedrības apņēmība vairs nepadoties savu bērnu morālai degradācijai pamatīgi nokaitinājusi homoseksuāļu lobiju. 2013. gada vasarā notikušajā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesijā tika skatīts Rezolūcijas projekts Nr. 1728, kurā pausts satraukums par jauninājumiem valstu likumdošanā, kas aizliedz homoseksuālisma propagandu. Rezolūcija aicina nekavējoties pieņemt likumus, kas pasargātu lesbietes, gejus, biseksuālus un transseksuāļus (LGBT) no diskriminācijas (kas īsti slēpjas zem jēdziena ‘diskriminācija’? - Red.). Tāpat tiek aicināts izstrādāt un pieņemt nacionālus darbības plānus LGBT aizstāvēšanai, strikti reglamentēt valsts dienestu darbības attiecībā pret LGBT, radīt apstākļus LGBT kopienām, lai tās varētu līdzdarboties politikā un likumu izstrādāšanā, ieviest kriminālatbildību par noziegumiem pret LGBT (par kādiem noziegumiem īsti tiek runāts? - Red.). Parlamentārā asambleja aicina arī organizēt sabiedriskas kampaņas par LGBT tiesībām, realizēt skolēniem, skolotājiem un skolu personālam domātus apmācības projektus par LGBT, apmācīt policijas darbiniekus, tiesu iestādes un administrāciju cīņai ar homofobiju.

Sapuvusi sistēma = salauztas sirdis un salauzts gars.

Sīvas debates Eiroparlamentā izraisīja LGTB lobistes, Portugāles deputātes Edītes Estrellas sagatavotā rezolūcija „Seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības”, kurā cita starpā bija arī paredzēts bērniem līdz četru gadu vecumam izskaidrot, kas ir masturbācija un kāda bauda ir darboties ap saviem dzimumorgāniem. Pretēji citām līdzīgām rezolūcijām, šī izrādījās pārāk radikāla un netika apstiprināta. Saistībā ar šo rezolūciju tika savākti vairāk nekā 100 000 Eiropas Savienības iedzīvotāju protesta paziņojumi. Arī sociālajos tīklos rezolūcijas pretinieku lapas saņēma milzu atbalstu, īsā laikā savācot lielu sekotāju skaitu. Protesta akcija notika arī pie Eiroparlamenta ēkas Strasbūrā. Tomēr LGTB lobijs padoties nedomā. Viņi uzbrūk ar jaunu - atklātas lesbietes, Austrijas eiroparlamentārietes, LGBT kopienas dalībnieku tiesību Intergrupas līdzprezidentes Ulrikas Lunacekas ziņojumu. Šī dokumenta mērķis ir cīnīties ar „homofobiju un diskrimināciju” attiecībā pret seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti (gender identity).

Cīņa par mūsu bērnu sirdīm un prātiem notiek ik dienu un plašā frontē. Popkultūra un televīzija bagātīgi sniedz seksuāla rakstura paraugus atdarināšanai. Par modes vārdu kļuvis jēdziens „seksīgs”. Pat reklāmas vairs reti var ieraudzīt informāciju par preces funkcionālajām īpašībām, bet gan „seksīgu” sieviešu un vīriešu tēlus. Bērnu TV kanāli un žurnāli par sevi nepārliecinātiem bērniem kā vienīgo izeju piedāvā savas seksualitātes ekspluatēšanu. Meitenes pieradina pie domas, ka viņu dzīves jēga ir patikt vīriešiem. Bērnu skaistumkonkursi kļuvusi par ikdienišķu parādību. Eiropas „vērtību” standarti, pieņemtās konvencijas un līgumi vecāku vietā nosaka, kas bērnam nepieciešams un kas nav. Dzimumaudzināšana pārvērtusies par vienu vienīgu fizioloģiski seksuālu „apgaismošanu”.

Latvijā robežšķirtne šādas likumdošanas ieviešanai varētu būt 2015. gads, kad Rīgā paredzēts homoseksuāļu „Eiropraids”. Diez vai kāda no Saeimā esošajām partijām būs tik izlēmīga, ka nostāsies pret šo pasākumu, jo baidīsies tikt apvainota „homofobijā”. Vienīgā cerība ir uz plašu sabiedrības aktivitāti, uz tradicionālo vērtību un veselīgas ģimenes atbalstītājiem, kādu Latvijā pagaidām vēl ir vairākums. Aicinot veikt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, biedrība „Sargāsim mūsu bērnus!” nenostājas pret homoseksuāļiem kā cilvēkiem, bet viendzimuma seksuālo attiecību propagandēšanu. Biedrība uzskata, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības uz personīgo dzīvi, taču ir kategoriski pret to, lai cilvēku grupa ar īpašu seksuālu gaumi metodiski un agresīvi uzspiestu savu izvēli visai sabiedrībai, tostarp bērniem.

Vai ko tādu vēlamies redzēt arī Rīgas ielās?

Pagaidām par izmaiņām Bērnu aizsardzības likumā parakstās galvenokārt Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji. Diemžēl latviešu pilsoniskā sirdsapziņa joprojām snauž. Iespējams, latviešus attur biedrības „Sargāsim mūsu bērnus!” vadītāju un sabiedriskās iniciatīvas organizētāju personības - neviennozīmīgi vērtētie Edvīns Puķe, Kaspars Dimiters un bēdīgi slavenais Vladimirs Lindermans. Tomēr šajā gadījumā tam nav nozīmes. Ne jau zem Puķes, Dimitera un Lindermana politiskajiem vai reliģiskajiem uzskatiem mūs aicina likt savu parakstu, bet par vecāku tiesībām audzināt savus bērnus atbilstoši gadsimtos izveidotajām tautas morālajām un tikumiskajām vērtībām. Šeit nav nozīmes - krievs vai latvietis, mēs visi esam šīs valsts pilsoņi, mums visiem rūp mūsu bērnu un sabiedrības nākotne.

Ceru, ka arī latviešiem nav vienalga, kādā valstī dzims, augs, skolosies, dzīvos viņu bērni, mazbērni, krustbērni. Tāpēc „Laikmeta zīmes” pievienojas biedrības „Sargāsim mūsu bērnus!” iniciatīvai un aicina visus, kam nav vienaldzīga mūsu bērnu nākotne, atbalstīt šo iniciatīvu, parakstoties par tautas nobalsošanas sarīkošanu jautājumā par grozījumiem Bērnu aizsardzības likumā (par to, kur un kā parakstīties, lasiet ŠEIT). Kopā mums jāsavāc 30 000 paraksti, lai CVK varētu izsludināt parakstu vākšanas otro kārtu. Parakstīties iespējams pie jebkura zvērināta notāra. Ejiet paši un aiciniet to darīt savus radus, draugus un paziņas. Kopā mēs to varam paveikt! Izpildīsim savu pilsoņa pienākumu pret sabiedrību un valsti. Fokusā - mūsu bērnu nākotne!

© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

Komentāri (64)

  1. Ja jau aizliegt, tad aizliegt. Kur var parakstīties par Laikmeta zīmju un un Sargāsim mūsu bērnus aizliegšanu? Šķiet, autors pamatīgi nedraudzējas ar galvu.

  2. Nevis aizliegt, bet likumā noteikt, ka homoseksuālu attiecību propagandēšana bērniem nav pieļaujama. Nevis aizliegt, bet nepieļaut, lai tas, kas šobrīd jau notiek Eiropā, sāktos arī pie mums. Un nepieļaut bērnu agrīnas seksualizācijas programmu ieviešanu Latvijā. Starp citu, parunājot ar rietumeiropiešiem, kuriem ir bērni, neviens neatbalsta šādas programmas, taču izdarīt neko nevar. Vai tā ir demokrātija, ja sabiedrības lielākā daļa ir pret, bet mazākums homoseksuāļu lobija un politiķu uzspiež savu gribu vairākumam?

    Kas attiecas uz galvu, tad domāju vien rets Latvijas iedzīvotājs atbalstīs savu bērnu agrīnu seksualizāciju bērnudārzos un sākumskolā. Rakstā ir aprakstīti Rietumeiropas un ASV ikdienas, fakti, ziņas, kas lielā daudzumā atrodami interneta plašumos, bet par kuriem Latvijas mediji raksta ļoti reti. Līdz ar to cilvēkiem trūkst patiesas informācijas par likumiem, kas slepeni no sabiedrības tiek gatavoti arī Latvijā un kā šādi likumi izpaužas reālajā dzīvē Rietumeiropā.

    Tāpēc man šķiet, ka ar galvu gluži nedraudzējas tas, kurš novēl saviem bērniem šādu seksuāla rakstura smadzeņu skalošanu.

  3. Raksta autors ir izcils demagogs, cepuri nost! Nevēlos traucēt šķīsto un paštaisno kristieti cīņā ar Sātana nedarbiem, tomēr vismaz pāris lietas gribētu precizēt:

    Kā juridiski tiktu definēta viendzimuma attiecību “popularizēšana”? Vai divi vīrieši, kas iet pa ielu sadevušies rokās “popularizē”? Un divas sievietes, kas atvadoties saskūpstās? Bet skolotājs, kas uz skolēna jautājumu, kādēļ viņš nav precējies, atbild, ka ir homoseksuāls? Kur mēs novilksim robežu? Varbūt darīsim kā viduslaikos ar raganām - sasiesim un iemetīsim ūdenī, lai Dievs lemj tiesu?

    Kā autors nonāk pie nesaprotami absurdā secinājuma: “Citiem vārdiem sakot - Alfrēds Kinsijs bija pedofils”? Vai tas ir minēts kādā no viņa pētījumiem? Lūdzu atsauci!

    Lūdzu ar atsauci pamatot apgalvojumu “Skandināvijā seksuālas attiecības tuvu radinieku starpā ir tradicionālas”.

  4. Teikšu tā: arī Propaganda ir savu uzdevumu augstumos. Ne velti tāds niks un neba nu speciāli, lai komentēta šo rakstu, radīja e-pasta adresi ar šādu niku.

    Par “šķīstajiem un paštaisnajiem” nerunāsim, jo tāds nejūtos, taču vai tāpēc vajadzētu klusēt, redzot tās ārprātības, kas jau darbojas Rietumeiropā un ko cenšas ieviest arī pie mums? Jo īpaši tāpēc, ka viss tiek darīts slepenībā, lai tikai tauta pirms laika neuzzinātu, kas tai atkal tiek gatavots. Un nevajag pašam, Propaganda, ‘dzīt’ demagoģiju, ar saviem piemēriem mēģinot padarīt ieteiktos likuma grozījumus smieklīgus. Manuprāt, katram ir skaidrs, par ko ir runa - pasargāt Latvijas bērnus no intensīvas smadzeņu skalošanas bērnudārzos un skolās, kas degradē viņu morāli un vērtību sistēmu. Bet nianses, kas jāsaoprot ar vārdu “popularizē”, juridiski noteiks likuma skaidrojumi. tāpēc, ja skolotājs, atbildot uz skolēna jautājumu, kāpēc nav precējies, teiks, ka ir homoseksuāls, tā ir viņa godīga atbilde uz jautājumu, taču, ja viņš piebildīs: “Vai tu arī negribi pameģināt? Ir baigi forši!”, tā būs homoseksuālisma reklāma. Bet ne jau par to ir runa, bet sistemātisku, mērķtiecīgu bērnu seksuālu, tostarp homoseksuālu ‘izglītošanu’.

    Kas attiecas uz atsaucēm, tad šis ir publicistiskas ievirzes raksts, nevis zinātnisks pētījums vai enciklopēdija. Ziņas un fakti rakstam smelti no daudz un dažādiem avotiem, un ja visiem jāliek klāt atsauces, to saraksts būs garāks par pašu rakstu. Ja jau informācija par Kinsliju, kas bija atrodams internetā, bija minēts, ka viņš bijis ar pedofiliskām nosliecēm, tad laikam ne bez pamata. Arī tas, ka Skandināvijā, īpaši Norvēģijā, incests ir tradicionāls, izlasāms daudzās publikācijās un, starp citu, paši norvēģi to nemaz neslēpj, dažkārt pat apsūdzot iebraucējus no Austrumeiropas, ka tie ar necieņu izturoties pret viņu tradīcijām.

  5. Labs raksts.
    Bet jāmēģina darīt arī kas vairāk par rakstīšanu un parakstīšanos.
    Vispār Latvijā tuvojas vēlēšanas - jāatsakās balsot par homoseksuālismu atbalstošām partijām un deputātiem!

  6. Mani tik ļoti iepriecināja demogoģiskie izteikumi, it īpaši par Vāciju, kur pašreiz dzīvoju, un nekas no rakstītā nav patiesība. Tie visi ir plāni, kuri jau pirms ilgāka laika ir cietuši sakāvi, jo redzi, Norvēģija pamēģināja un nesanāca. Atsauksmes un izmantoto literatūru/interneta lapas var jau beigās publicēt, lai tie, kurus tas interesē, var apskatīties. Vismaz tā dara žurnālisti, kuri neizpūš no mušas ziloni.

  7. Nevar pieņemt likumu un tad sākt domāt, kā to interpretēt. Likums nav bībele. Ja biedrība „Sargāsim mūsu bērnus!” piedāvā izmaiņas likumā, tad tai ir jābūt skaidram arī šī likuma skaidrojumam.

    Saprotu, ka šis nav zinātnisks raksts, bet tas nenozīmē, ka apgalvojumus vajadzētu vienkārši pagrābt no gaisa pat nepārliecinoties par to patiesumu. Tāpēc vēlējos uzzināt vismaz pāris avotus, no kuriem autors smēlies savus domu graudus.

    Ir viegli sēt cilvēku apziņā bailes runājot vispārinājumos, piemēram, “redzot tās ārprātības, kas jau darbojas Rietumeiropā”, bet ar atsauci pamatot kādu konkrētu apgalvojumu autors nevar.

    Vēlos precizēt, ka runa nav par to vai es piekrītu vai nepiekrītu autora viedoklim, tikai gribēju norādīt, ka “skalot smadzenes” un “mērķtiecīgi izglītot” (tā, kā to dara arī šis raksts) nav labi neatkarīgi no tā, kurā frontes pusē tu atrodies. Bet tas, protams, ir vieglāk, kā savu viedokli pamatot ar objektīviem argumentiem.

  8. “Cīņa par mūsu bērnu sirdīm un prātiem notiek ik dienu un plašā frontē. Popkultūra un televīzija bagātīgi sniedz seksuāla rakstura paraugus atdarināšanai. Par modes vārdu kļuvis jēdziens „seksīgs”. Pat reklāmas vairs reti var ieraudzīt informāciju par preces funkcionālajām īpašībām, bet gan „seksīgu” sieviešu un vīriešu tēlus. “

    Šis ir trāpīts desmitniekā… Es to redzu ikdienā un tiem, kam liekas, ka tā nav, apskatieties mūsu pašu portālus - tvnet, delfi, apollo… Kādi tur rakstu nosaukumi, un bērni to visu brīvi var lasīt. Diez kas nav. :(

    Daži piemēri. “Pusi karaļvalsts par homoseksuālas meitas apprecēšanu, tēvs miljardieris dubulto atlīdzību”, “Ritas Lasmanes orālā seksa seminārs festivālā «Erots 2014»”, “Arī Latvijā tiks izvēlēts seksīgākais dibens” un tādā garā…

    Nezinu, kas to visu parādi “diriģē” un kam tas izdevīgi, bet pārmaiņas ne uz to labo pusi notiek mūsu sabiedrībā. Tagad par normu tiek uzskatīts tas, kas pirms pāris gadiem nebija OK.

    Patiesībā grūti pat iedomāties, kā bērnus var pasargāt no visas šīs mūsdienu info zombēšanas ar tā, ka tagad visiem ir pieejams internets, porno u.t.t.

  9. Bez šaubām, ka jāiestājas par NORMĀLU ģimeni, vērtībām, bērnu aizsardzību! Netaisāmies taču savu tautu, savus bērnus indēt ar šādu tirliņu PROPOGANDU!

    Kāda cilvēku daļiņa ar neķītrā slimībā iekaisušām smadzenēm šo savu kaiti, acīmredzot, paši nemana. Līdzīgi kā psihiski slims cilvēks neapzinās savu stāvokli. Un grib to padarīt par etalonu. Neies cauri, propoganda un līdzīgie!!!

  10. Propaganda,

    likuma formulējumā visas nianses aprakstīt nevar. Parasti likuma panti izteikti konkrētā, īsā formulējumā, bet likuma normu izvērsts skaidrojums un pielietojums ietverti papildus dokumentos vai Ministru kabineta noteikumos. Un kas tad tik nesaprotams ir piedāvātajos Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumos? Attiecīgie panti atstāti tādi, kādi tie bija līdz šim, pievienojot katram vien pa teikumam.

    Runājot par bailēm. Ne jau žurnālisti ir tie, kas rada bailes. Dažādos interneta portālos un lapās gan ārzemēs, gan pašu mājās, to jau labu laiku dara tieši bērnu vecāki, publicējot izmisuma un palīgā saucienus, daloties ar savu bēdīgo pieredzi. Nupat jau šādu rakstu un komentāru kļūst ļoti daudz, tātad tas satrauc vismaz daļu sabiedrības. Piemēram, vakar TV raidījumā “Bez tabu” arī tika skarta šī tēma, apgalvojot, ka redakciju burtiski pārpludinājušas satraukto vecāku vēstules. Žurnālistu pienākums ir runāt par šīm lietām. Starp citu, lielākā daļa Latvijas mediju par šo tēmu runā maz, noklusē to, jo tā ir sensitīva lieta un daudzi baidās tikt apvainoti “homofobijā”, “neiecietībā”, “tumsonībā” un citos nāves grēkos. Arī par parakstu vākšanu latviešu mediji klusē, par to diemžēl ziņo vien krievu prese.

    Un vēl par bailēm. “Bez tabu” sižetā ministriju darboņi mierināja tautu, ka nekas jau tik briesmīgs gatavots netiekot, nekādas radikālas pārmaiņas bērnu izglītošanā nebūšot. Tajā pat laikā tika atzīts, ka kaut kādas izmaiņas likumos tomēr tiek gatavotas kopā ar Labklājības ministriju. Lūk, atslēgas vārds - Labklājības ministrija. No turienes tad arī jau labu laiku noplūst informācija par gatavotajiem likumiem Eiriopas ieteikumu garā. Vai šie darbinieki, kas šādu info sniedz, melo? Bet līdzīgs info nāk arī no Saeimas. Un no iepriekšējās pieredzes mēs labi zinām, ka Latvijas ierēdņi ir ārkārtīgi čakli ieviest visas Eiropas normas, pat ja tie tikai ir ieteikumi nevis prasība. Kad jauno likumu paketi pienāks laiks celt gaismā, tautu atkal mierinās, ka tā jau tā pati dzimumaudzināšana vien būs, ka tie ir tikai mācību metodikas uzlabojumi un tas viss tiek darīts vienīgi bērnu labā. Tāpēc ir svarīgi, lai cilvēki zinātu, kā šādi likumi darbojas valstīs, kur tie jau ieviesti. Un pagaidām izskatās, ka darbojas tā, kā neviens no vecākiem negribētu, vismaz mūsu “tumsonīgajā”, “homofobajā”, “pārāk tradicionālajā” Latvijā…

  11. Laura,

    redz, tu saki, ka nekas no rakstītā par Vāciju nav taisnība. Savukārt citi mūsu bijušie līdzpilsoņi no Vācijas apgalvo pretējo. Kam ticēt? Nezinu, varbūt tas atkarīgs no federālās zemes, kurā dzīvo. Šie piemēri taču nav žurnālista izdomāti, tie smelti no ziņu lapām un portāliem. Pats savām acīm redzēju Vācijā izdotu skolām domātu bukletu, kas bildēs un aprakstos cita starpā mācīja arī orālo seksu un masturbēšanu. Ceru, ka manas acis mani vēl neviļ. Ja tas tā tomēr nav tur, kur dzīvo tu, vari no sirds pateikties Dievam.

    Starp citu, vai tad taisnība nav arī tas, ka Bādenes - Virtenbergas pilsoņi izgāza plānoto likumprojektu par bērnu īpašu seksuālu “apgaismošanu”? Tā taču pavisam oficiāla ziņa. Lai nu kā, skaidrs ir viens - šādus likumus cenšas bīdīt visā Eiropā atkal un atkal, un gan jau vienu reizi izbīdīs, ja paši vecāki nebūs modri šādus mēģinājumus laikus pamanīt un neitralizēt.

    Bet par mušu un ziloni… Kad tas skars tevi un tavu ģimeni, tu neteiksi, ka tā ir muša. Dažkārt žurnālistu vai sabiedrības saceltā brēka ir aizkavējusi vienu otru baisu likumprojektu, kas citādi būtu pieņemts. Ir vērts paciest arī vienu otru nievājošu uzbraucienu, ja tas liek sabiedrībai atvērt acis, sākt interesēties par šīm lietām un aizstāvēt savas intereses.

  12. Ar parakstīšanos tur vien būs par maz. TOTĀLS SISTĒMAS BOIKOTS visās sfērās kā minimums būtu vajadzīgs.

  13. Jā, Laimdota, tikai šī ziņa ir nedaudz par ko citu. Protams, protestētāju vidū bija arī kristiešu organizācijas, tomēr protesti bija pret Olāna politiku kopumā nevis konkrētiem bērnu un ģimenes aizsardzības jautājumiem. Kaut gan tas ietver arī protestu pret viendzimuma laulību legalizēšanu, abortiem, bērnu agrīnu seksualizāciju un tamlīdzīgām nebūšanām. Tomēr šis gadījums parāda arī, ka demokrātiskajā Eiropā šodien ne viss ir tik demokrātisks. Bieži mazākuma (politiķu vai šauru interešu grupējumu) griba un vēlmes tiek vienkārši uzspiestas vairākumam.

  14. Ervīn, uzraksti konkrētāk ko darīt, kur iet parakstīties, vai varbūt ko citu darīt vēl. Vajag rīkoties, tā jau mēs latvieši varam sagaidīt kad būs par vēlu ko iesākt.

  15. jĀNIM un citiem!

    Pavisam konkrēta informācija atrodama uzspiežot uz banera “Laikmeta zīmju” sākumlapas labajā malā augšpusē. Uz banera ir teksts: “Vai tu jau parakstījies par savu bērnu nākotni?” Uzklikšķinot, atvērsies lapa ar visu informāciju. Lapā, klikšķinot uz vairākām saitēm “ŠEIT”, var iepazīties gan ar notāru sarakstu, kur var parakstīties, gan izdrukāt parakstu lapu. Lasiet uzmanīgi. Lai veicas.

  16. Mosties tauta, celies Latvija, tas viss ir ļoti nopietni, pat nepaspēsim ar acīm nomirkšķināt, kad tas viss būs pie mums!!!

  17. “Ziņas un fakti rakstam smelti no daudz un dažādiem avotiem, un ja visiem jāliek klāt atsauces, to saraksts būs garāks par pašu rakstu.”

    Lūdzu, vismaz dažas, savādāk šis raksts ir plika demagoģija, bez jebkāda seguma, kas, protams, ir pilnīgi pietiekoši spriestspēju zaudējušiem baznīcas bāleliņiem, bet ne cilvēkiem, kuri vēlas šo situāciju izvērtēt, balstoties nevis uz emocijām, bet faktiem. Reāliem, nevis sadzejotiem.

  18. Skandināvijā, īpaši Norvēģijā, šādas attiecības normālās ģimenēs nepiekopj un tas ir noteikts likumdošanā. Tādas lietas nav atļautas. Ja kāds idiots to dara, tas nenozīmē, ka ir atļauts. Kas ir informācijas avots Edvīna Jēkabsona informācijai?

  19. Kāda starpība - ir pārspīlēts vai demogoģija? Jāsavāc paraksti par referendumu! Lai tauta kopā nobalso, vai vēlamies, vai nē:
    - ka bērnudārzos un skolās bērniem pasniedz hmsx par normu;
    - ka hmsx propogandas aktivitātēs iesaista bērnus.
    Tiem, kas netic šai “demogoģijai”, lai tā ir kā drošības josta!
    Es pati jau rīt iešu pie tuvākā notāra…

  20. Jautājums - kas sagaidītu tos, kas pārkāptu bērnu tiesību likuma paredzētajā grozījumā izteikto aizliegumu? Neesmu lietas kursā par likumdošanu vienkārši:)

  21. Kristīne,
    likumā noteikts, kas atļauts un kas aizliegts. Kāds sods paredzēts par pārkāpumiem, pašā likumā nav noteikts. Tas droši vien precizēts kādos citos likumdošanas aktos. Visticamāk, tas tomēr būs administratīvs pārkāpums, attiecīgi administratīvi sodāms.

  22. Sandra,
    normālās ģimenēs šādas attiecības nepiekopj nekur pasaulē. Taču, ja tu dzīvo Norvēģijā (pieļauju), tev tomēr vajadzētu painteresēties par norvēģu sadzīves īpatnībām, kam ir vēsturiski noteiktas saknes. Redzi, tieši Norvēģijā visā Skandināvijā visvairāk vēsturiski bijis sastopams incests, jo Norvēģija līdz par 20.gadsimtam bija pakļauta valsts, norvēģi pamatā bija zemnieki, kas sava dzīvesveida un nereti arī attālumu un dzīves nošķirtos kalnu rajonos dēļ piekopa šādu dzimumdzīves modeli. Iespējams, ne jau tik rupji, ka tēvs ar meitu vai dēls ar māti, bet ar tēvočiem un tantēm, brālēniem un māsīcām gan. Tas nav kaut kāds īpašs apvainojums norvēģiem, jo šādai lietu kārtībai ir vēsturiski un sadzīves iemesli.

    Pastāstīšu vienu gadījumu. Kādai imigrantei no Austrumeiropas Norvēģijas juvenālā justīcija (tāda kā mūsu bāriņtiesa) uz laiku atņēma bērnu, jo viņa, pieradusi pie Austeumeiropas modeļa, kad bērni kārtīgi mācās un apgūst zināšanas, bija ierēdņprāt pārāk spiedusi bērnu mācīties. Bērnu ievietoja audžu ģimenē. Pēc laika bērns sūdzejās, ka jaunajā ģimenē viņam seksuāli uzmācas. Nē, par izvarošanu vai “netiklām darbībām” nebija runa, bet par pieskaršanos un intīmo zonu glāstīšanu gan. Tā vietā, lai pasargātu bērnu, sociālais dienests atbildēja, ka Norvēģijā šāda intimitāte ģimenē ir tradicionāla un tas nav nekas nosodāms. Kad māte tomēr nelikās mierā, viņai tika paziņots, ka viņai kā iebraucējai nav tiesību nostāties pret norvēģu tradīcijām. Līdztekus tika sākts process par mātes tiesību atņemšanu pavisam, jo viņas “tumsonība” varot slikti ietekmēt bērna attīstību…

    Tikai nevajag teikt, ka tas ir no pirksta izzīsts. Interviju ar šo sievieti var noskatīties internetā, tur ir arī viņas vārds, uzvārds. Linku principā nelikšu, jo kas grib par šo tēmu uzzināt tuvāk, tas atradīs, bet kas negrib - kādēļ velti tērēt laiku. Internets ir pilns ar liecībām, ziņojumiem, video par šo tēmu.

    Un vēl - mans vārds ir Ervīns Jākobsons; ar Edvīniem, Jēkaba dēliem man nav sakara :)

  23. d,
    nez kādēļ mēs tik uzstājīgi nepieprasām ziņu avotus, kad lasām kādu rakstu žurnālā vai avīzē? Kādēļ tieši šis raksts sacēlis tādu emociju vētru? Rakstu žurnālistikus rakstus arī par citām tēmām, kur teorētiski arī varētu prasīt atsauces, tomēr neviens nekad to neprasa. Taču tiklīdz parādās kāda informācija, kas skar homoseksuālisma vai tamlīdzīgu tēmu, uzreiz visi grib zināt avotus. Bet vai patiesi grib? Varbūt vienkārši vēlas oponēt, jo nepatīk raksta tematika un tajā paustais viedoklis?

    Jau vairākas reizes esmu teicis, ka rakstā izmantotā informācija iegūta dažādos interneta resursos. Kam patiesi interesē vai satrauc rakstā skartā tematika, tas atradīs pietiekami daudz informācijas par šo tēmu. Priekš tam ir interneta meklētājprogrammas. Vajag tik rakt.

    Kas attiecas uz “sadzejotiem faktiem”. Hm, vai tad Estrellas un Lunačekas ziņojumi Eiropas parlamemtā būtu sadzejoti? Ikviens var ar tiem iepazīties parlamenta mājas lapā. Un vai patiesi raksta autors pats būtu izgatavojis tās plīša bērniem domātās dzimumorgānu rotaļļietas, lai kādam ieriebtu? Nez, kurš te ir zaudējis spriestspēju…

  24. Izlasīju. Nekā jauna. Tas ir daudzu avotu apkopojums. Katrs cilvēks, kurš kaut nedaudz orientējas šo jautājumu kontekstā, ir lietas kursā par avotiem, kas tiešām ir dažāda rakstura.
    ***
    Visiem debīliķiem, kuri eksaltēti pieprasa faktus ideoloģiskam rakstam, vajadzētu atbildēt sākumā, kādi ir fakti saprāta eksistencei, kādi fakti liecina par mīlestības esamību un kādos faktos ir balstīta cilvēka sirdsdarbības izcelsme?

  25. Nekad nedomāju pat šo tēmu, kamēr nejauši noskatījos vienas sievietes interviju par viņas dzīvību Norveģījā. Par to, kādas tradīcijas tur eksistē, par izglītību, par juvenālo justīciju, par to, kā un kāpēc viņai atņēma bērnus… Biju pilnīgi šokā, visu dienu slikti jūtos, jo man pašai ir mazs bērns.

    Patiesība ir tāda, ka cilvēki ir egoisti un kamēr tieši tev neskars šī problēma, tu neko apkārt neredzēsi un pat strīdēsies, ka tas viss nav patiesība…

    Tiem cilvēkiem, kuri dzīvo ārzemēs un te saka, ka šīs raksts ir nepamatots un piem. Vācijā tā nav, varu tikai novēlēt, lai viņi tālāk lido mākoņos un nedot Dievs, lai tā “demagoģija” viņus skartu.

  26. Paldies tev, Ervīn, par to darbu, ko tu dari! Paldies, ka raksti. Paldies, ka neklusē. Ar laiku vajadzēs aizvien vairāk drosmes un spēku paust patiesību.

  27. Labs: “..neviennozīmīgi vērtētie Edvīns Puķe, Kaspars Dimiters un bēdīgi slavenais Vladimirs Lindermans. Tomēr šajā gadījumā tam nav nozīmes. Ne jau zem Puķes, Dimitera un Lindermana politiskajiem vai reliģiskajiem uzskatiem mūs aicina likt savu parakstu, bet par vecāku tiesībām audzināt savus bērnus atbilstoši gadsimtos izveidotajām tautas morālajām un tikumiskajām vērtībām.”

    Daudzos prātīgos izteikumos par šo tēmu neieklausos tieši tāpēc, ka mūsu luterāņi uzvedas kā dogmātiski katoļi, gatavi jebkuru bez iemesla par ķeceriem pasludināt vai uz sārta uzsēdināt, tāpēc, ka jaukais dziesminieks Dimiters nav ģimenes vērtību nesēja paraugs, bet sieva uzvedās… Lindermans komentus neprasa, labi ka par trešo neko nezinu…

    Paldies par rakstu, palīdzēja paskatīties uz šo bez vietējā “fona” veidotā aizsprieduma.

  28. Mums ir jārīkojas. Nedrīkst pieļaut šo vājprātu.
    Ceļamies un darām. Ir jāsavāc nepieciešami paraksti.

  29. tas nav normali, ja berniem ko tadu macis

    ja manam bernam berndarza vai skola stastis par seksu, es vinju uz tam drausmigajam iestadem nelaidusu

    un brinas, ka var 12gadigs berns klut par mati vai tevu, ja visur stasta, ka seks ir labs, un ja vel bernam stastis, ka gejam vai lezbietei but ir labi, tad saja noladetaja valsti atsakos dzemdet kadu bernu

  30. Raksts smagi “ož” pēc homofobijas un reliģisku uzskatu uzspiešanas.

    Biedrība uzskata, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības uz personīgo dzīvi, taču ir kategoriski pret to, lai cilvēku grupa ar īpašu seksuālu gaumi metodiski un agresīvi uzspiestu savu izvēli visai sabiedrībai, tostarp bērniem.” - vai ar šo savārsmojumu netiek agresīvi uzspiests heteroseksuālisms?!?!

    Vēlos uzslavēt Propagandu. Malacis! Jāatver taču beidzot acis naivajiem latviešiem, kurus pārliecināt par taisnību spēj jebkurš “skaļāks” virsraksts.

    Kas attiecas uz E. Jākobsona muļķīgajiem attaisnojumiem par informācijas avotu nepublicēšanu - jebkurā ticamā ziņu rakstā atsauces IR… tā ka ar šīm atrunām Tu nevienu normālu cilvēku nepārliecināsi!

    Tāpat arī pārsteidza uzslava krievu presei, kaut gan šis raksts jau galīgi “nav” Edvīna Puķes, Kaspara Dimitera un “bēdīgi slavenā” Vladimira Lindermana propaganda… Visa pakete taču tiek veidota tādā slepenībā, bet Labklājības ministrija izpļāpājās un krievu prese “malacīte” izošņāja visu, lai latviešu tautai “nestu svētību”! Āmen!

    Tāpat arī uzjautrināja E. Jākobsona pretrunīgā informācija par Norvēģiju, jo sākumā tiek skaļi nosodīts incests un tā tālāk, bet beigu beigās pēc paša vārdiem tā izrādās tikai vēsturiska iezīme (”Redzi, tieši Norvēģijā un visā Skandināvijā visvairāk vēsturiski bijis sastopams incests…“; “..šādai lietu kārtībai ir vēsturiski un sadzīves iemesli.“). Tādas lietas taču agrāk bija visur. Varbūt nosodīsim arī kādas valsts pārstāvjus par to, ka agrāk tika izpildīti nāves sodi… jo tagad taču tas ir aizliegts un tik ļoti nosodāms?!?!

    Un varbūt tikai man likās savādi, ka ir jāmaksā, lai par šo murgu parakstītos?

    Kopumā raksts sniedza smieklu devu visai dienai. Paldies! Un lūdzu, ļaudis, domājiet, ko darāt!

  31. Noslēpumainais Mister Iks (X)!

    Tā ir tipisks geju lobija metode - tiklīdz kāds uzdrošinās nepiekrist homoseksuāļu centieniem, tūdaļ tiek nolamāts par homofobu. Kaut gan homofobija pēc definīcijas ir iracionālas, neargumentētas bailes no homoseksualitātes. Fobija ir slimība. Tādejādi tiek mēģināts novērst ļaužu uzmanbību no savas morālās (retos gadījumos arī ģenētiskās) slimības, nomelnojot un padarot par “slimiem” savus oponentus. Taču lielākajai daļai ļaužu, kas protestē pret agresīvā homoseksuāļu lobija aktivitātēm, to nedara iracionālu baiļu, bet pārliecības dēļ. Pārliecības, ka perversas seksualitātes atklāta piekopšana ir potenciāls drauds jebkurai sabiedrībai, arī Latvijas. Tas labi redzams pasaules vēsturē - ikviena sabiedrība, kas piekopa seksuālu izlaidību, agri vai vēlu gāja bojā.

    Kas attiecas uz “reliģisku uzskatu” bai heteroseksuālisma uzspiešanu, tad nevienam nekas nav jāuzspiež - heteroseksuālisms ir dabiska, Dieva dota “orientācija”. Tāpat pret homoseksuāļu “kauna parādēm” vai “varavīkšņainās dažādības” sludināšanu bērnudārzos un skolās nebūt neiebilst tikai kristieši - to dara katrs normāls cilvēks, kam ir bērni un kas nav vienaldzīgs pret viņu nākotni.

    Par informācijas avotu publicēšanu vairs neatkārtošos, tomēr tā vien šķiet, ka uzstājīgi pieprasot publicēt teju katra rakstā minētā fakta avotus, daži komentētāji cenšas sēt šaubas un radīt priekšstatu, ka tas viss ir nepatiesība, tā sakot - no pirksta izzīsts. Atklāti viņi to nepasaka, jo zina, ka rakstā minētais ir patiesība, cerot, ka šaubas tomēr cilvēku prātos tiks iesētas un ne jau katrs meklēs faktu apstiprinājumu internetā vai citur. Metode labi zināma. Tomēr ikviens, kam interesē šie jautājumi, globālā tīmekļa plašumos var atrast kaudzēm informācijas par šo tēmu un tas nevienam jau sen nav noslēpums.

    Incesta tradīcija Norvēģijā un vēl šur tur Skandināvijā nav vien vēsturiski sociāla tradīcija, bet nereti tiek piekopts arī šodien. Ar to ir saskāries ne viens vien austrumeiropietis, kas pārcēlies uz dzīvi Norvēģijā un kam tas galīgi nav pieņemams. Citēšu vien Norvēģijas Bērnu un dzimumu līdztiesības ministres Ingas Martes Turkildsenas teikto: “Norvēģijā ir sociālā tradīcija – incests, un mums jāuzdrošinās par to runāt ar bērniem no pirmās klases”. Vai arī viņa melo?

    Kad es runāju par slepenību Labklājības ministrijas gatavotajos likumprojektos, es domāju to, ka šie projekti tiek gatavoti neapspriežoties un neinformējot plašāku sabiedrību, toties cieši sadarbojoties ar homoseksuāļu pārstāvjiem un cerot, ka par šiem likumiem kārtējo reizi tiks klusiņām nobalsots Saeimā un tauta atkal izrādīsies “kā no plaukta nokritusi”. Tomēr, protams, informācija par šādiem projektiem jau nav slepena un kādas ziņas nonāk atklātībā, lai gan tikai tiem, kas par to pastiprināti interesējas. Tāpēc ir svarīgi, lai par to, ko mums gatavo, jau laikus uzzinātu pēc iespējas vairāk cilvēku. Un, ja tas palīdzēs izjaukt kaut vienu šādu uzbrukumu tautas tradicionālajām un ģimenes vērtībām, es būšu gandarīts, kaut mani pēc tam saukti par meli (redz, nenotika taču!) vai homofobu.

    Tev, Mister X, nāk smiekli, taču vecākiem, kuru bērniem tas viss tiek gatavots, smiekli nenāk. Tāpēc arī arvien vairāk cilvēku nežēlo tos dažus eiro un iet parakstīties par savu bērnu nākotni. Par to, ka viņiem jāmaksā, parūpējusies Latvijas valsts, kas šādiem parakstiem prasa notariālu apstiprinājumu, bet notāri par brīvu nestrādā. Un vēl taisnība ir tā, ka ļaudis patiešām sāk domāt un ne vien domāt, bet beidzot arī darīt.

  32. Oho kāda sazvērestības teorija. :D Jāsaka smieklīga ir mūsu vecās paaudzes aizspriedumainība, visi slikti - žīdi slikti, melnie slikti, krievi, amerikāņi arī, bet geji vispār visa ļaunuma sakne acīmredzot. Ļautiņi liecieties taču mierā, drīz vien homoseksuāļu diskriminācija visiem šķitīs tikpat nepieņemama kā šobrīd diskriminācija dēļ rases vai tautības. Protams jānomainās nedaudz novecojušajai un aizspriedumainajai vecajai paaudzei. :)

  33. Aijai

    Jā, un pēc tam aizspriedumi jau šķitīs pedofīlija, zoofīlija un viss pārējais… Tā ir īpaša un jau aprakstīta metode, ko pielieto homoseksuāļu lobijs. Vispirms pilnīgi nepieņemamais tiek padarīts par tikai radikālu. Pēc tam radikālais jau tiek padarīts par pieņemamu, be diskutablu, un galu galā pieņemamais - dikutablais tiek padarīts par normu. Šādā veidā salīdzinoši neilgā laikā par normu vai vismaz pieņemamu var padarīt pilnīgi jebko - vajag tik mērķtiecīgi un neatlaidīgi to reklamēt visos iespējamos veidos un visās sabiedrības grupās.

    Ir jāaprot, ka iebildumi pret homoseksuālu dzīvesveidu nav saistīti ar aizspriedumiem, jo patiesība ir un paliek patiesība, lai ko kāds par to domātu. Un patiesība ir tā, ka homoseksualitāte nav normāla, bet novirze no normas. Un novirzi nedrīkst padarīt par normu. Lielākā daļa cilvēku neprotestē pret homoseksuāļiem kā cilvēkiem, bet pret šī netikuma atklātu popularizēšanu un centieniem to padarīt par normālu parādību. Dieva Vārds - Bībele - teic, ka tā nav norma, bet morāla izlaidība, kas pretīga mūsu Radītājam. Netici Dievam? Tad tici vismaz mātei dabai - palūkojies uz vīrieša un sievietes ķermeņiem un saproti, ka tie nav radīti, lai piekoptu seksuālus sakarus ar sava dzimuma pārstāvi. Dzīvnieku un arī cilvēku kriminālajā pasaulē šādas lietas notiek vienīgi, lai paustu savu varu, ieturētu pareizo hierarhiju, pazemotu. Tam nav nekāda sakara ar mīlestību.

    Homoseksuāļu īpašo “tiesību” pieprasīšana, atsaucoties uz diskrimināciju rases, tautības, reliģiskās vai sociālās piederības dēļ, ir nekorekta un, manuprāt, apvaino šīs minoritāšu grupas. Homoseksuālisms nav minoritāte, bet morāla (retos gadījumos arī ģenētiski noteikta) kroplība.

  34. Šalom!

    Mīļais Ervīn! Domāju, ka uztraukumiem nav pamata. Ir jādara kas cits - Latvijai ir jānožēlo kā holokausta, tā privatizācijas procesā nodarītie milzīgie zaudējumi ebreju tautai. Jo viss, ko tu liec priekšā, ir sekas tam, ka netiek svētīta Radītāja tauta. Un tas viss nāk atpakaļ. Homoseksuālisms ir pasniegts mācību grāmatās kā atļauts orientācijas novirziens ar Latvijas izglītības un zinātnes ministrijas akceptu. Es par to lūgšu Adonaj un Kungu.

  35. Liels paldies laikmetazimes.lv drosmīgajai nostājai! Lai Jums, Ervīn, pietiek spēka, izturības šajā svētīgajā darbā! Ne visiem ir dots būt tik drosmīgiem, lai tik atklāti un pārliecināti paustu savu viedokli, taču ar savu parakstu ikviens var parādīt savu nostāju un attieksmi.

  36. Raksts ir pilns ar napārbaudītiem un pat nepatiesiem faktiem. Tev nebūs sniegt nepatiesu liecību, laikam saka kāds bauslis… Cik žēl, ka joprojām atrodas cilvēki, kas kopainu mēdz izkropļot. Nu nemāca un nekad nemācīs Eiropā homoseksuālismu. Un šis fakts: Lielbritānijā vecāko klašu skolēni stundās apspriež speciāli tiem sagatavotus pornogrāfiska satura sižetus un mācās atšķirt apgraizītu dzimumlocekli no neapgraizīta. Nesen pie manis viesojās cilvēks no Anglijas un bija ļoti šokēts par šādu informāciju. Viņu ļoti interesēja informācijas avots… Ziniet, mani arī interesē, kur atrodama šāda informācija? Kas ir šie avoti?

  37. Zaiga,

    laikam turpmāk būs smalki jāpieraksta katra publikācijās minētā fakta informācijas avots un jāpublicē rakstā. Tikai tad tie paši ļaudis brēks, ka raksts ir pārāk garš, nav lasāms daudzo piebilžu, atsauču un iespraudumu dēļ, ka informācijas avoti nav uzticami utt. utjpr. Rakstā minēts desmitiem faktu, un ja katram liks klāt atsauci uz avotu, tas būs vienkārši smieklīgi. Šī nav zinātniska publikācija, bet žurnālistika. Ja cilvēku interesē papildus informācija par rakstā minēto, internetā iespējams atrast tūkstošiem rakstu jebkurā valodā. Vajag tik’ ierakstīt attiecīgu vārdu kādā no meklētājprogrammām.

    Otrs. Šā raksta sakarā esmu saskāries ar apgalvojumiem, ka vienā vai otrā rakstā minētā valstī nekas tamlīdzīgs nenotiek. Pie tam tā sakot paši šo valstu iedzīvotāji. Kaut arī rakstā minētie piemēri ņemti no interneta resursiem, tomēr vismaz par dažām no valstīm (ASV, Vācija, Norvēģija, Zviedrija) ko līdzīgu rakstā minētajam man stāstījuši cilvēki, kas tur dzīvo. Kam ticēt, ja vienā valstī dzīvojoši cilvēki apgalvo gluži pretējas lietas? Tā kā cilvēkus, kas man snieguši informāciju es pazīstu un viņiem uzticos, atliek vien pieņemt, ka dažādās skolās acīmredzot ir dažāda attieksme, atkarībā no skolas vadības un skolotāju uzskatiem, vai arī katrs vēlas redzēt tikai to, kas atbilst viņa pārliecībai. Kāds, iespējams, seksuāla rakstura filmu skolām nosauc par pornogrāfiju, kamēr citam tā ir tikai mācību līdzeklis veselības mācībā. Kāda nu katram izpratne par morāli…

    Visbeidzot. Esmu ievērojis, ka visi, kas oponē šim rakstam, cenšas nonievāt rakstā minētos piemērus, mazināt draudošo briesmu nozīmi, teikt, ka tas viss ir uzpūsts un reālas briesmas mums nedraud. jāsecina, ka tie ir vai nu ļoti naivi cilvēki, kas dzīvo savu ikdienas dzīvīti un par šiem jautājumiem padziļināti neinteresējas, vai arī cilvēki, kas idejiski piekrīt homoseksuāļu lobija iniciētajiem likumprojektiem. Jūs, Zaiga, rakstāt, ka “nemāca un nekad nemācīs Eiropā homoseksuālismu”. Bet māca un jau labi sen! Tas taču nav nekāds noslēpums, par to zina visi, kas kaut mazliet interesējas par šo problēmu. Pretojas vēl vienīgi Austrumeiropas valstis. Un te atkal ir jautājums par uztveri. Kas vienam tikai bērnu “iepazīstināšana ar dažādu seksuālo orientāciju un ģimenes modeļiem”, citam ir homoseksuālisma propaganda. Vai tad Eiropas skolās jau nenotiek šāda veida “apgaismošana”? Vai tad arī Estrellas un Lunačekas ziņojumi Eiropas Parlamentā bija žurnālistu izdomājums? Un vai asociācijas “Papardes zieds” vadītājas Ivetas Ķelles slavininošie vārdi Estrellas projektam un teiktais vietnē “satori.lv”: “Mums arī ir jāprot bērnam paskaidrot, ka dzimumorgānu glāstīšana ir jauka, patīkama, taču darāma vienatnē”, nav pamats vecāku bažām? Tāpat kā “Papardes zieda” izdotā brošūriņa “Tikai Tev”, kas nu jau atrodas daudzās Latvijas skolās un ar attēlu un teksta palīdzību stāsta bērniem par visintīmākajām lietām, tostarp to, ka homoseksuālas attiecības ir normālas un pieņemamas. Atver acis, Zaiga!

    Un vēl. Ja jau nekādu draudu sabiedrības, tostarp bērnu morālei nav, kāpēc tad tik aktīva pretestība biedrības “Sargāsim mūsu bērnus” iniciatīvai par parakstu vākšanu grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā? Lai tak’ tie dumjie kristieši un citi reakcionāri tērē savu naudu un vāc parakstus! Taču reakcija ir izteikti nervoza. Visi “geju tiesību” atbalstītāji pēkšņi ļoti sarosījušies un izšļāc naida pilnas replikas oponentu virzienā. Tāpat valsts institūciju pārstāvji vienā mutē apgalvo, ka šādu grozījumu pieņemšanu būtu pretrunā… Eiropas vērtībām. Mums tieši pasaka, ka “homoseksuālisma mācīšana” ir viena no ES vērtībām! Kādi pierādījumi Jums, naivie cilvēciņi, vēl vajadzīgi?

  38. Pirmkārt. Neuzdrošinies man vai kādam citam rakstīt, kas mums ir jāatver vai jāaizver. Tev neviens nav devis tādas tiesības.

    Otrkārt. Pedofīlija ir izplatīta sērga visā pasaulē un arī garīdznieku vidū (nez kāpēc šo faktu rakstā neatradu). Kāpēc tieši tagad tāda jezga un acu atvēršana, kaut kāda masu kustības uzsākšana? Kā tad ar cilvēces morālo izglītošanu ikdienā? Aiziesim, parakstīsimies… un? Tad viss tiks atrisināts? Šaubos gan.

    Un treškārt. Kurš šo projektu virza? Kur tas ir izlasāms valsts mājas lapās? Estrella jau taču tika nosaukta par ne īsti pieskaitāmu un viņas idejas noraidīja, kā ziņoja mēdiji. Attaisnojums, ka raksts būs pārāk garš, lai neminētu avotus, šeit nederēs. Kā nekā tas ir diezgan apsūdzošs gan daudzām valstīm, gan organizācijām. Kamēr nav publicēti avoti tā ir tikai un vienīgi eseja par tēmu. Un, kam interesēs, tas pārbaudīs katru avotu.

    Lūdzu, nepārprast mani, es nenoliedzu, ka pedofīlija un homoseksualitāte bērnu vidū ir problēma, par ko būtu jārunā, taču… lūgt likt savu parakstu kaut kur nezin kur neapdomājoties un visu nepārbaudot… man šķiet, ka tā arī pietiekami liela problēma mūsu valstī.

  39. Zaiga,

    Pedofilija garīdznieku vidū pamatā skar vienu konkrētu konfesiju. Patiesībā tā ir šīs konfesijas problēma, kas nepamatoti met ēnu uz visu kristietību. Taču raksts nebija par pedofiliju, bet tā sauktajām Eiropas ačgārnajām morāles “vērtībām”, kuras ar dažādu ziņojumu, rezolūciju un likumprojektu palīdzību mums cenšas uzspiest ES.

    Cilvēces morālā izglītošana ikdienā? Šajā ziņā Baznīcai būtu grūti ko pārmest. Dieva likumi un kristīgā morāle tiek mācīti un cilvēkiem skaidroti katrā dievkalpojumā un katrs, kurš regulāri apmeklē kādu draudzi un lasa Bībeli, tos zina. Cita lieta, ka daudzi cilvēki baznīcu neapmeklē un, ignorēdami Dievu, ignorē arī Viņa likumus. Savukārt sekulārā izglītība un plašsaziņas lidzekļi nereti propogandē un slavina dzīvesveidu un lietas, kas ir tieši pretējas Dieva likumiem un kristīgai morālei. Par to arī bija runāts rakstā.

    Par parakstu vākšanu. Skaidroju vēlreiz - projekta iniciatori ir nevalstiska organizācija, biedrība “Sargāsim mūsu bērnus!”. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu, tautas nobalsošanas sarīkošanai nepieciešams vispirms savākt 30 000 notariāli apstiprinātu parakstu. Tos jāsavāc pašiem ierosinātājiem un pašreiz tas arī tiek darīts. Lai šādus parakstus varētu sākt vākt, vajadzīgs Centrālās Vēlēšanu komisijas akcepts. Šāds akcepts ir dots un ar to var iepazīties CVK mājas lapā: http://cvk.lv/pub/public/30680.html . Ja paraksti tiks savākti, CVK izsludinās parakstu vākšanas 2.kārtu jau par valsts naudu, kuras laikā būs jāsavāc apmēram 154 000 parakstu. Ja tos savāks, tiks rīkots referendums par šo jautājumu.

    Šis raksts ar parakstu vākšanu saistīts tikai pakārtoti. Ja abstrahējamies no rakstā paustā, runa ir tikai un vienīgi par izmaiņām Bērnu tiesību aizsardzības likuma divos pantos, kas turpmāk Latvijā aizliegtu homoseksuālu propagandu bērnu audzināšanas un izglītības iestādēs, kā arī bērnu un kolēnu iesaistīšanu seksuāla rakstura pasākumos. Ar piedāvāto grozījumu tekstu var iepazīties CVK mājas lapā: http://cvk.lv/pub/public/30673.html . Tā nav parakstu likšana “kaut kur nezin kur”. Jautājums ir vienkāršs - katram ir jāizšķiras, vai viņš ir par vai pret homoseksuālu bērnu “izglītošanu” Latvijas bērnudārzos un skolās. Tik vienkārši. Mums saka, ka aizliedzot šādu “izglītošanu”, mēs pārkāpsim Eiropas vērtības. Klusējot un neko nedarot mēs gļēvi padodamies svešu “vērtību” invāzijai. Homoseksuāļu lobijs gan neklusē, bet aktīvi iesaistās savu mērķu sasniegšanai. Parakstoties mēs paudīsim, ka vēlamies arī turpmāk dzīvot ar gadsimtiem izkoptiem tikumiem un morāles vērtībām.

  40. Komentari ir vienkrsi apsmejami. :D Izskatas, ka kadam maksa par katru slikto komentaru.

    Man ir piekast, ka ”geji staiga rokas sadevusies”, bet es negribetu, ka tads butu mans berns, un ka tas butu atlauts (piemeram, homisu gajiens), kas jau bija.

    Homoseksualisms, manuprat, ir izlaidiba - izvele, tapat ka resnums 99%. Nerij un sporto. Sportosana neskaitas 1h diena un parejo dienu sedet pie datora. Sports - atras kustibas, nevis staigasana.

    Tas nav dabiski un TAS IR BEZJEDZIGI.
    SUNS suni nedraz, vienigi SLIMIE selekcionetie.

    UN KAPEC berniem jamaca par skesualajam attiecibam no 5 gadu vecuma?
    Es atceros, ko skola macija - tas bija pietiekosi. Lai nesaktu sturos dracit un meklet “kaifu”.

    Un homoseskualas attiecibas manuprat ir nespeja radit normalas. Nemaki runat ar meiteni, redzi daiktus sporta nodarbibas, majas esi nodracijies liks ar saviem pornikiem. Luk ari rezultats. Izdoma, ka esi gejs un tas, ka nav draudzenes, ir normali. Ta es varetu izdomat kadus 10 variantus, bet sakums ir lidzigs…

    P.S. Esmu students, 21 gadu vecs. Nav meitenes, ja kadam interese.
    Protams, neizlasiju visu, bet fakts ir viens - PRET homoseksualam attiecibam BERNU prieksa.

  41. Manuprāt, visa šī homoseksuālisma propoganda nāk no pašu homoseksuāļu iekšējās sajūtas, ka viņi tomēr nav normāli jeb ir citādāki kā tradicionālie cilvēki, tā ir viņu nespēja pieņemt savu izlaidību, problēmu, destrukciju. Tādēļ homoseksuāļiem ir vajadzīga ārēja atzinība, akceptēšana, un notiek “vardarbīga” sevis nostādīšana vienlīdzīgā stāvoklī ar tradicionālās orientācijas cilvēkiem. Tādēļ, ja mēs pieļaujam vienas šādas vāju cilvēku grupas “uzkundzēšanos”, tad kāpēc lai pēc tam nesāktu tādas pašas tiesības prasīt jebkura cita perversu nodarbju piekopēju grupa, jo visas morāles un ētikas robežas jau ir nojauktas? Patiesībā tas jau notiek, jo homoseksuālisms ir viena propogandas daļa, mērķtiecīgā mazu bērnu pieradināšana pie seksuāliem atribūtiem jau ir konkrēts pedofīlijas grupējuma lobijs.

  42. ESMU PILNĪGĀ ŠOKĀ. NEDRĪKST LATVIJĀ PAT PIEĻAUT NEKO TĀDU. TIEM VALDĪBĀ, KAS PIEKRITĪS UN NOBALSOS PAR ŠO VISU, NOTEIKTI TIKS SAMAKSĀTAS MILZU NAUDAS - SAVĀDĀK NEVAR BŪT. KĀ PASARGĀT LATVIJAS VALSTI NO ŠĪ VISA. ESMU GATAVA AKTĪVI PIEDALĪTIES VISOS ŠĪS ANOMĀLIJAS PRETPASĀKUMOS. MAN PAŠAI IR TRĪS BĒRNI. VĀRDU TRŪKST. PALDIES TEV PAR ŠO RAKSTU. ES LABPRĀT SAZINĀTOS AR RAKSTA AUTORU, LAI KO VAIRĀK SAPRASTU PAR LIKUMPROJEKTU NOTIKUMU SECĪBU UN KĀ VAR PAVISAM NOTEIKTI PIEDALĪTIES PRETPROCESĀ, LAI NEPALAISTU GARĀM IZŠĶIROŠO BRĪDI UN SAGLABĀTU ĢIMENES PATIESĀS TIKUMISKĀS “ARHAISKĀS” VĒRTĪBAS ::(((((((

  43. Ilze,
    sazināties ar raksta autoru var uzrakstot ziņu sadaļā “Kontakti”.

    Kas attiecas uz to, ko darīt, tad šobrīd noteikti aiziet un parakstīties par grozījumiem likumā. Šobrīd pagaidām vienkārši jāseko līdzi informācijai par attīstību dažādās ģimenes atzstāvības organizāciju mājas lapās internetā un par gaidāmajiem draudiem aktīi jāinformē savi draugi, paziņas, domubiedri.

  44. Labi, paldies. Kādas tad būtu ģimenes aizstāvības organizāciju mājas lapas?

  45. Pirms aicināt parakstīties, vajadzētu tomēr vēlreiz padomāt, ko tad mēs tajā likumā gribam ierakstīt? Kas slēpjas zem teikuma: aizliegts iesaistīt bērnu pasākumos, kur mērķis ir vienīgi viņa ārējā izskata vērtēšana? Tātad formāli, ja bērnam piedāvā fotografēties cepumu reklāmai, to nedrīkst, tāpat, piemēram, žurnālā “Mans mazais” fotogrāfēto mazuļu vecāki var tik apsūdzēti sava bērna eksplutācijā utt. Lasām, lūdzu, ko rakstām! Un definējiet, kas ir popularizēšana? Vai gadījumā, ja nāk gaismā, ka skolotāja vai skolotājs ir homoseksuāls (kaut arī ikdienā nekas par to neliecina un nav arī konfliktu šajā sfērā), šo skolotāju var atlaist, jo viņš ar to vien jau, ka atrodas klasē, popularizē homoseksuālismu? Visi mani iebildumi ir pret šādu likuma izmaiņu formulējumu un to, ka talkā tiek ņemti piemēri arī par pedofīliju, liekot vienādības zīmi ar homoseksualitāti. Tas, ka tā bieži vien ir seksuāla izlaidība, nevis diagnoze, ir skaidrs, taču, kurš tagad būs tas, kas to izvērtēs?

  46. Zaiga,

    ja ļoti vēlas, var profanizēt jebkuru likumu par jebkuru tēmu. Nezinu, kam tas ir izdevīgi - vienmēr, kad parādās jauna likuminiciatīva, padarīt to smieklīgu cilvēku acīs, sēt šaubas? Grozījumu projektā runa ir vienīgi par bērnu iesaistīšanu pasākumos un konkursos, kur kā vienīgais kritērijs tiek vērtēts bērna ārējais izskats. Par reklāmām un preses foto runāts netiek, kaut bērnu izmantošana reklāmās, kas nav tieši saistītas ar bērnu preču reklamēšanu vai sociālo reklāmu ģimenes aizsardzībai, patiešām uzskatāma par neētisku. Tāpat neviens nevērsīsies pret homoseksuālu skolotāju, ja viņš nekādi nepauž savu homoseksualitāti un nestāsta bērniem, ka homoseksuālisms ir normāls un divu viena dzimuma personu dzīvošana kopā uzskatāma par patiesu laulību.

    Likuma grozījumi ir cenšanās pasargāt bērnus no ar homoseksuāļu līdzdalību izstrādātām un valsts akceptētām izglītības programmām, kas visu augstākminēto un vēl daudz ko citu bērniem mācītu kā obligātu. Jau šobrīd daudzās Latvijas skolās parādījušās “Papardes zieda” izdotās brošūriņas, kas bērnus seksuāli “apgaismo”, tostarp māca par homoseksuālisma normālumu un dažādiem iespējamiem ģimenes modeļiem. Pagaidām tā vēl nav obligāta, bet atsevišķu skolotāju vai skolu direktoru pašiniciatīva. Jāņem vērā arī citu valstu bēdīgā pieredze, kur daudzos gadījumos šādas seksuālās izhglītošanas un “iecietības” stundas vada tieši homoseksuāļi. Tāpat šīs programmas ietvaros skolēni tiek vesti uz dažādiem “ārpusklases pasākumiem” homoseksuāļu klubos un pat ekskursijās uz klīnikām, kas nodarbojas ar dzimumu maiņas operācijām.

    Piekrītu, ka starp homoseksuāli un pedofilu nav gluži liekama vienlīdzības zīme, kaut arī statistika rāda, ka šīs “orientācijas” tomēr mēdz būt visai cieši saistītas. Taču runa ir par ko citu. Ieviešot agrīnas seksualizācijas mācību programmas, tiek mēģināts panākt bērnu maksimāli agru iesaistīšanos seksuāla rakstura darbībās. Un, ja bērns kaut ko ir pamēģinājis (kaut vai tikai masturbāciju), vēlāk, balstoties uz to, ka mūsdienās bērni tāpat agri sāk dzimumdzīvi, tiek pieprasīta tā sauktā piekrišanas vecuma samazināšana. Latvijā dzimumdzīve ar nepilngadīgo likumīga skaitās no 16 gadu vecuma, ja pusaudzis tam pats piekrīt, taču ir daudzas valstis, kur šis vecums ir 15, 14, 13 un pat 12 gadi. Nav šaubu, ka šāds zems vecuma cenzs ir izdevīgs ne jau bērniem, bet tieši pedofiliem. Cilvēks var likumīgi apmierināt savas tieksmes ar 12-gadīgu bērnu un par to netikt sodīts. Turklāt izskanējuši jau pirmnie priekšlikumi arī pedofiliju atzīt par normālu orientāciju. Pagaidām vēl neviens nav gatavs ko tādu akceptēt, taču, ņemot vērā homoseksuāļu pieredzi, var progrozēt, ka pēc gadiem 15 - 20 arī pedofilija tiks uzskatīta par normālu seksualitāti.

    Zaiga, ja Jūs atzīstat, ka homoseksuālisms visbiežāk ir seksuāla izlaidība nevis diagnoze (starp citu, homoseksuāļi arī Jūs nosauktu par homofobu, jo uzdrošināties izteikt varbūtību, ka tā, iespējams, ir diagnoze, tātad slimība, nevis normāla seksuāla orientācija), tad man patiešām nav skaidra Jūsu negatīvā attieksme pret grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Vai mūsu bērni nav pelnījuši tikt pasargāti to tamlīdzīgas “izglītošanas”? Patiesībā, neejot parakstīties vai pat aicinot neparakstīties Jūs netieši piekrītat, ka šāda bērnu apmācība skolās tiks veikta. Un tad jau vairs nav tālu doma, ka Satversmes pants, kas nosaka laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti, arī nav pareizi noformulēts un var radīt pārpratumus, tātad būtu atceļams.

    Es tomēr uzskatu, ka katra cilvēka, kurš kaut mazliet apzinās homoseksuālisma popularizēšanas negatīvo ietekmi uz sabiedrību, īpaši bērniem, pienākums ir paust savu viedokli, neklusēt. Un paraksts ir viens no viedokļa paušanas veidiem.

  47. Ilze,
    nosaukšu tikai dažas mājas lapas.

    1. Vecāku sabiedriskā kustība “Dzimta”. Mājas lapa: http://www.rod.lv , taču lapa nesen kā atvērta un rakstu tajā vēl pamaz; kustības lapa draugiem.lv: http://www.draugiem.lv/dzimta/ - daudz informācijas par tēmu.

    2. Kustība “Par Dzīvību”. Mājas lapa: http://www.prolife.lv - arī raksta par šo tēmu.

    3. Kaspara Dimitera blogs “Nebruks”: http://www.nebruks.lv - ļoti plaša, visaptveroša un visjaunākā informācija par tēmu. Tomēr jāņem vērā, ka dziesminieks citos - sociālos un politiskos - jautājumos pēdējā laikā ieņem, es pat teiktu, prokrievisku nostāju. Vērsdamies pret ASV un ES morālo degradēšanos, ko tās cenšas uzspiest arī mums, Kaspars glābiņu saskata ciešākā draudzībā ar Krieviju. Tam nevar piekrist, jo nav vajadzības, no vilka bēgot, mesties lāča apkampienos. Tāpēc, lasot šā bloga materiālus, rūpīgi jāizvērtē politiska rakstura teksti. Bet par morāles tēmām info patiešām plašs.

  48. Rakstu izlasīju starp rindiņām, jo godīgi - metas nelabi par ko grib vai jau māca bērnus…

    Viens ir skaidrs, ka bērnam mācīt dzimumaudzināšanu ir nepieciešams, taču vai ir nepieciešams mācīt arī veidus, iespējas un variantus seksuālajā jomā, jo bērna psihe tam nav gatava un spriestspējīga. Mēs gribam ābelē iekarināt bumbierus!

    Kā mēs visi labi zinām, tad kopš cilvēces rašanās laikiem seksuālās nodarbes ir bijušas ļoti dažādas. Bet ne vienā senajā cilvilizētajā un augstas kultūras sabiedrībā netika oficiāli akceptētas cita veida savienības, jo labāka institūcija bērnu radīšanai un audzināšanai kā ģimene, kuru veido pretējā dzimuma pārstāvji no dzimšanas, nav izgudrota. Tā ir civilizācijas turpinājums.

    Cilvēce var turpināties tikai pateicoties pretējo dzimumu savienībai - tāds ir Dabas likums, kur novirze no šīs normas tiek uzskatīta par anomāliju; viss, kas ir ārpus tās, ir spriestspējīgu cilvēku izvēle, kura nav jāpublisko un jārīko parādes. Tad jau mēs katrs varam apvienoties pulciņos un taisīt gājienus katru mēnesi lai mūs atzīst pārējie! Jo varbūt es mīlu vairākus vīriešus un gribu, lai tiktu akceptēta daudzvīrība. Cik tālu tad mēs ar vārda un gribas brīvību gribam aiziet…

    Un šie asie jautājumi par atsaucēm! Kaut kā citos rakstos neredzu sabiedrības sašutumu par raksta patiesumu. Vai tamdēļ, ka šī tēma ir sarežģīta un mūsu prātiem neeksitējoša, jo par to neraksta un nerunā?

    Jau šodien katram no mums ir pietiekoši daudz bērnības traumu, vai tad mūsu bērni ir pelnījuši vēl vairāk?

    Domāju, ka bērni ir pelnījuši bērnību, kura nav samaitāta ar pieaugušo seksualitātes fantāzijām!

    Man tikai īsti nav saprotams, kā Bērnu tiesību likums ir saistīts ar homoseksuāļu parādi Rīgā 2015?

  49. Dagnija,

    parakstu vākšana par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā ar Eiropraidu 2015 tiešā veidā nav saistīta, par to vēl būs artsevišķa cīņa. Tomēr arī šis būtu svarīgs solis cīņai pret mums uzspiestajām Eiropas “vērtībām”, kāds ir arī praids. Jo viss jau ir savstarpēju saistīts. Cīņa nebūs viegla, jo ne velti Eiropraids Rīgā paredzēts tieši 2015. gadā, kad Latviija būs ES prezidējošā valsts. Homoseksuāļi pacentīsies izdarīt visu, lai šī kauna parāde notiktu, šantažējot mūsu politiķus ar draudiem pasrādīt visai pasaulei, kādi mēs esam “tumsoņas”. Bet, cik bailīgi un Eiropas priekšā iztapīgi ir mūsu varasvīri un sievas, nevienam nav noslēpums…

  50. Es arī neesmu vēl izlēmis - parakstīties vai nē. No vienas puses, ideja pareiza, bet ir jāsaprot, ka jebkura ideja pārsvarā tomēr tiek identificēta ar tās autoriem. Šajā gadījumā nav noslēpums, ka autori ir Kaspars Dimiters, kurš publiski ir aicinājis nemaksāt nodokļus, savā blogā (uz ko manuprāt ļoti nelietderīgi un pat kaitīgi norāda arī raksta autors) un te tikai ir publicējis melīgu un nepārbaudītu informāciju (kaut vai par to pašu Estrellas ziņojumu), kā arī Vladimirs Lindermans, kurš starp citu arī kultivēja ideju par Latgales autonomiju, ierosināja referendumu par divvalodību un ir veicis neskaitāmas Latvijai kaitnieciskas darbības. Par pirmo tā kā būtu skaidrs - pusjucis mākslinieks un ķipa kristietis-staigātājs, kurš jau cik draudzes nomainījis, plus vēl, sludinot ģimenes vērtības, cik reizes savu sievu krāpis un vēl apbižojies uz visu pasauli, ka viņam jāatmaksā aizņemtais kredīts. Tādu tiešām nebūtu vērts ņemt par pilnu. Bet ar Lindermanu ir cita lieta. Tikai pagalam naivs cilvēks nesaprastu, ka šī ideja ir kārtējā manipulācija ar tautu. Jo kurš tad būs tas varonis, ja gadījumā izdosies šo referendumu sarīkot? Protams, Lindermans. Vai tiešām mums - kristiešiem vajadzīgs, lai mūs identificē ar šo tipu? Tā jau kristiešiem īpaši labas slavas nav.

    Un, manuprāt, prasība šajā gadījumā norādīt avotus ir visai pamatota, vismaz, ja es būtu publicists, tad noteikti tos norādītu, jo kā patiesība šeit tiek pasniegta nepārbaudīti fakti un ķipa liecības internetā. Citādi tas viss izklausās pēc vienkāršas baidīšanas. Jo bieži vien, veicot šāda stila publikācijas (es to nesaku par Ervīnu), tiek pasniegta nepārbaudīta informācija ar domu - tak tāpat neviens neies rakties. Par to pašu Norvēģijas gadījumu, kur it kā bērnu atņem un nodod ģimenēs, kurās viņi tiekot seksuāli izmantoti… vai kādam ir dajebkādi dokumentāli avoti par to vai arī ir tikai vienas neapmierinātas sievietes bļaustīšanās internetā? Vai, piemēram, par šo te: “Bet Amerikas psihiatru asociācija jau gatavojas izslēgt pedofiliju no seksuālo perversiju saraksta un aicina būt tolerantiem pret pedofiliem kā seksuāli normālu orientāciju.” Ja godīgi, es kādas 2-3 stundas rakot internetā, mēģinot sameklēt kādus puslīdz ticamus avotus. Nav man īpaši laba angļu valoda, bet, nu, gribētos zināt, no kurienes Ervīnam šāda informācija.

  51. Gati,

    par parakstu vākšanas iniciatoriem jau rakstīju - kontraversālas un neviennozīmīgi vērtētas personas. Zinu, ka šis apstāklis dažu labu attur no parakstīšanās. Tomēr, vai raugoties uz cilvēkiem, mēs nepazaudēsim galveno - ar likuma spēku kaut cik iegrožot mūsu bērnu smadzeņu skalošanu ar pilnīgi greizām lietām. Diemžēl nevienam “pareizajam” kristietim vai baznīcai vairs nav iespēja ierosināt ko līdzīgu, jo CVK jau apstiprinājusi šo iniciatīvu. Bet ja reiz to apstiprinājusi oficiāla valsts iestāde, vai būtu pareizi pasākumu boikotēt tikai tāpēc, ka to ierosinājuši “nepareizi” cilvēki? Ne mirkli nešaubos, ka būs mēģinajumi šo pasākumu identificēt ar Lindermanu, taču ne jau par viņa idejām mēs parakstāmies.

    Par avotiem vairs nestrīdēšos. Protams, arī man var pārmest “nepārbaudītas informācijas publicēšanu”, taču bieži vien šie gadījumi nav dokumentāli pierādāmi. Kā var pierādīt motīvus, pēc kādiem bāriņtiesa izņem bērnu no ģimenes. Ir viņu teiktais pret vecāku teikto. Turklāt plaši tiek izmantots tā sauktais klusēšanas princips, kad viens no vecāku sadarbības ar bāriņtiesu noteikumiem aizliedz tiem izpaust jebkādu informāciju publiski. Kas attiecas uz pedofilu “reabilitāciju”, iespējams, to no traucējumu saraksta neizņems ne šodien, ne rīt, taču šādi priekšlikumi tiek iesniegti regulāri un, zinot, kā bija ar homoseksuāļiem, man nav ne mazāko ilūziju, ka agri vai vēli arī pedofili savu panāks. Jo īpaši, ja ir augstu stāvošu personu lobijs.

    Par tautas baidīšanu. Baidīt par lietām, kas izzīstas no pirksta, nav nozīmes. Taču par lietām, kur briesmas patiešām pastāv, runāt vajag laicīgi, kamēr tās vēl tikai pie apvāršņa. Iespējams, krāsas dažreiz tiek paspilgtinātas, taču tikai tāpēc, lai pievērstu sabiedrības uzmanību reālām briesmām. Citādi sabiedrība kā vienmēr pasmejas un saka, ka bailēm nav pamata, bet kad briesmas klāt, tad bļauj - kāpēc neviens mūs nebrīdināja! Tā tas bija ar finanšu krīzi, kad par to runāja jau sen, bet visi smējās, tā tas ir Ukrainas gadījumā, kad Polija un Baltijas valstis gadiem brīdināja par Putina neprognozējamību, bet Rietumi tik smējās. Tagad nāk paģiras. Negribētu, lai tā notiktu arī ar mūsu bērnu nākotni.

  52. Cik paraksti vēl vajadzīgi?

  53. laura,

    nezinu, cik paraksti vēl vajadzīgi, bet IR vajadzīgi!

  54. Šajā situācijā sacīt: Es nevēlos šo izvirtību Latvijā, tāpēc ka esmu kristietis/kristiete. — IR LIEKI.
    Vai tad tikai kristieši neēd to, ko izkakāja!?

  55. Vitālij,
    prakse diemžēl liecina, ka pret homoseksuālisma propagandu lielākoties protestē, parakstās un veic citādas aktivitātes tieši kristieši. Protams, to, kam šī morālā kroplība nepatīk, ir daudz un ne tikai kristieši, taču atbalstīt un piedalīties mūsu tautieši ir kūtri…

  56. Atsauce uz Lauru.

    Es arī ilgus gadus dzīvoju Vācijā. Nu par bērnudārziem un skolām runājot, tādas muļķības gan nav, vismaz manu paziņu lokā neviens bērns netiek pakļauts šīm perversijām.

    Jā, pidarasiem šeit ir savi TV kanāli, sabiedriskās izdarības, un tauta jau pie tā visa ir pieradusi un pieradināta.

  57. Jā, Normund,
    par tām skolām un bērnudārziem informācija ir ļoti pretrunīga. Jādomā, ka visaptveroša likuma vai noteikumu nav, bet kā notiek un ko tieši māca seksuālās izglīt;ibas stundās, tas, iespējams, atkarīgs no katras audzināšanas iestādes vadības un skolotājiem. Man nav iemesla arī neticēt tiem informācijas avootiem, kuru pieredze ir bēdīgāka par tavu un Lauras.

  58. Ervīn, paldies tev par to, ka neklusē!
    Man konkrēts jautājums - kā var zināt, cik paraksti savākti un kontrolēt savākto parakstu skaitu?

  59. O,

    jā, to man jautā daudzi, taču jāsaprot, ka es neesmu parakstu vākšanas organizētājs, bet tikai atbalstu šo iniciatīvu. Diemžēl organizatori par savākto parakstu skaitu kaut kā izvairās ziņot. Vairāk informācijas, iespējams vari gūt Kaspara Dimitera blogā http://www.nebruks.lv un biedrības “Sargāsim mūsu bērnus!” profilā vietnē “Facebook” - https://www.facebook.com/norma.tradicija . Varbūt sazinies ar viņiem.

    Te gan jābrīdina - pēdējā laikā Kaspars Dimiters un arī citi “Sargāsim mūsu bērnus!” aktīvisti izrāda izteikti prokrievisku nostāju. Kā zināms, Krievija šo jautājumu aktīvi izmanto antirietumnieciskai propagandai. Tāpēc man ir nopietnas bažas par parakstu vākšanas iznākumu. Kaut arī bērnu pasargāšanai no homoseksuālisma propagandas nav nekāda tieša sakara ar Krievijas politiku, tomēr daudzus latviešus parakstīties attur tieši kampaņas organizatoru prokrieviskā nostāja. Turklāt tiek paustas bažas, vai mūsu paraksti pēc tam netiks izmantoti Kremļa propagandas nolūkos. Tomēr parakstīties vajag, ja domājam par mūsu bērnu un Latvijas kopējo nākotni.

  60. Eiropas vērtības skolniekiem, Vācu raksta tulkojums: http://www.suverenssuverens.org/blog/index.php?id=r2k6l146

  61. Cik saņēma gejs E. Rinkēvičs par homoseksuālisma propagandu: http://www.suverenssuverens.org/blog/index.php?id=x682e1×0

  62. Kādēļ menedžeri retāk atzīstas savā homoseksuālismā: http://www.suverenssuverens.org/blog/index.php?id=4ns2h13r

  63. Ervīns ir laikmeta spogulis, kad jācīnās ar nelabo, vai tas nāk no Rietumiem vai Austrumiem. Paldies par paveikto un priecājos par cīnītāja garu.

    “Suskām” atliek tikai nepamatoti uzbrukumi.

Uzraksti komentāru