Sātana mūzika 2: Elles zvani

Ievietoja | Sadaļa Riska zona | Publicēts 20-05-2013

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

„Es esmu rūcošs pērkons, Es lieku lietum līt, Es nāku kā viesuļvētra, Mani zibeņi atplaiksnī debesīs… Tu esi vēl jauns, bet tu mirsi… Es neņemšu gūstekņus un nesaudzēšu nevienu dzīvību… Neviens nevar izbēgt no cīņas… Mani aicina zvans, Es novedīšu tevi ellē… Es paņemšu tevi līdz, sātans tevi dabūs… Elles zvani… Elles zvani…” Tas ir fragments no grupas AC/DC dziesmas Hell’s Bells (Elles zvani).

Austrāliešu hārdroka grupa AC/DC savās dziesmās labprāt izmanto elles un sātana tematiku. Angļu valodā AC/DC apzīmē maiņstrāvu/līdzstrāvu, bet austrāliešu slengā arī biseksuālismu. Taču grupas aizraušanās ar okulto likusi kādam rokmūzikas kritiķim apgalvot, ka šis saīsinājums nozīmē Anti Christ / Death to Christ (Antikrists/Nāvi Kristum). AC/DC lielie panākumi sākās ar albumu Highway to Hell (Lielceļš uz elli) 1979. gadā. Tā tituldziesma ātri vien kļuva par rokmūzikas fanu starptautisku himnu, ko dzied vēl šodien: „Es esmu tiešā ceļā uz elli, tiešā ceļā uz elli… Nekādu stopzīmju, nekādu ātruma ierobežojumu… Kā ritenis es drāzīšos turp, neviens mani neapturēs… Hei, sātan, es maksāju savus parādus… Hei, māt, paskaties uz mani, es esmu ceļā uz apsolīto zemi… Neaizturi mani, jo es iešu šo ceļu līdz galam - tieši uz elli!” Grupas ģitārists Angus Jangs to komentēja tā: „Rokenrols ir lielceļš uz elli!”

„Neaizturi mani, jo es iešu šo ceļu līdz galam - tiešā ceļā uz elli!” - simtiem koncertos šos vārdus izkliedza AC/DC solists Bons Skots. 1980. gada 19. februārī viņa ceļš patiešām bija galā - pēc kādas noplītētas nakts viņš noslāpa savos vēmekļos. Jau 1977. gadā dziesmā Hell Ain’t a Bad Place to Be (Elle nav slikta vieta dzīvošanai) Skots bija paziņojis: „Elle nav nemaz tik slikta vieta.” Pēc viņa nāves jaunatnes žurnāls rakstīja: „Uz Highway to Hell skaņuplates apvāka Bons Skots lepojas ar ragiem, kādi pazīstami no sātana attēliem. Sagadīšanās - tā vienmēr saka tie, kas negrib domāt dziļāk. Bet Bona Skota nāve parāda kaut ko vairāk: velns un elle - tās nav rotaļlietas.” Tomēr tūkstošiem rokmūzikas fanu visā pasaulē joprojām dzied šo dziesmu. Ko gan domā jaunieši, kas dižojas un kliedz: „Es esmu taisnā ceļā uz elli”? Vairākums par dziesmas saturu neaizdomājas vispār, šie vārdi nenonāk līdz viņu apziņai, jo svarīga ir tikai mūzika un ritms. Taču daudziem tā ir dzīves filozofija, ko formējusi aizraušanās ar sātanisko rokmūziku.

Pēc kāda no AC/DC koncertiem ar tās ģitārista Angusa Janga ārprātīgo šovu, pēdējam jautāja: „No kurienes tu ņem savu enerģiju?” Atbilde bija: „Vai nu no turienes augšā, vai no turienes apakšā. Iespējams, ka no turienes apakšā.” Žurnālists sausi piezīmēja: „Tagad nu mums ir izskaidrojums skaņuplatei Highway to Hell (Lielceļš uz elli).” Bet Janga grupas kolēģis Klifs Viljams piebilda: „Angus ir kā transā, kad viņš spēlē savu ārprātīgo solo. Pēc tam viņš vairs neko neatceras.” Savukārt pats Jangs izdevumam Hit Parader to komentēja šādi: „Mani kāds vada - es tieku apsēsts, kad atrodos uz skatuves.”

Kaut ko līdzīgu stāsta pazīstamais roka bundzinieks Džindžers Beikers: „Bieži man ir sajūta, ka nevis es, bet gan „kāds” spēlē manu instrumentu un šis „kāds” spēlē arī visus citus mūsu grupas instrumentus.” Vēl kāds pasaulē atzīts ģitārists atzīstas: „Dažreiz es stāvu uz skatuves un man ir sajūta, ka tas, kurš tur spēlē ģitāru, nemaz neesmu es. Man ir sajūta, ka es vēroju sevi no malas, it kā es stāvētu blakus tai personai, kas tur spēlē ģitāru, un pats brīnos par improvizācijām un melodijām, ko šī persona spēlē.” Bet hinduismā pārgājušais ģitārists Džons Maklaflins apgalvo, ka aiz viņa grupas Mahavishnu Orchestra mūzikas stāv kāds gars: „Kādu vakaru, kad mēs spēlējām, manī pēkšņi ienāca gars un es spēlēju, bet tā vairs nebija mana spēlēšana.” Savukārt grupas The Who ģitārists un taustiņinstrumentālists Pīts Tovnšends atzīst: „Nezinu, kā to izskaidrot, bet es nespēju sevi kontrolēt uz skatuves. Es vairs nevaldu pār sevi un ir tāda sajūta, ka es varētu kādu nogalināt.”

Katrs, kas orientējas okultajos fenomenos, šajos notikumos ieraudzīs neapšaubāmas dēmoniskās kontroles pazīmes. Dīvaina, groteska sejas saviebšana līdz pilnīgi necilvēcīgiem vaibstiem, saraustītas krampjveida kustības, robotam līdzīga pārvietošanās - šīs parādības nav retums rokmūzikas koncertos. Parasti to izskaidro kā šova elementu vai mūziķu emociju izpausmi, taču šie fenomeni labi pazīstami arī spiritismā, kad spiritiskais medijs nonāk kontrolējošā gara iespaidā. Tāds izskaidrojums vēl jo vairāk jāņem vērā, ja pats mūziķis atzīst, ka viņu kāds vada. Tā grupas Meat Loaf (Gaļas gabals) solists pavisam atklāti saka: „Kad es nonāku uz skatuves, es tieku apsēsts.” Kādā koncertā 1982. gadā viņu pārņēma pilnīgi nekontrolējama kratīšanās un tik stipras spazmas, kādas viņš līdz tam nekad nebija piedzīvojis. Meat Loaf dziesmu autors Džims Steihmens piebilst: „Es vienmēr esmu bijis pārdabiski pārņemts un uzskatu roku par ideālu mediju.”

Daudzas grupas savas dziesmas raksta narkotiku iespaidā un daži no mūziķiem atzīst, ka iedvesmu savām kompozīcijām saņēmuši no spēkiem, kas kontrolē šos mūziķus vai grupas. Uz grupas Led Zeppelin albuma Presence vāka redzams dīvainas formas priekšmets. Grupas līderis Džimijs Peidžs paskaidroja, ka šis noslēpumainais veidojums simbolizē spēku, kurš viņiem dod iespēju iespaidot klausītājus, spēku, kas tiek apzīmēts ar vārdu presence - klātbūtne. Tas liek uzdot biedējošu jautājumu - vai leģendāro grupu un solistu ārkārtīgi lielā popularitāte ir balstīta tikai viņu mūzikā un skatuves šovā, vai arī aiz tā stāv kaut kas pavisam cits?

Grupas T. Rex soloģitārists un dziesmu autors Marks Bolans ir atklājis, ka uzturēdamies Parīzē viņš divus gadus dzīvojis kopā ar kādu melno magu, no kura iemācījies veikt maģiskas darbības. Tieši ar šīm maģiskajām darbībām viņš saista savu albumu milzīgos panākumus, kad pusotra gada laikā grupai izdevās pārdot 18 miljonus skaņuplašu. Avīzes ziņoja par T. Rex koncertiem, kuros daļa publikas krita ģībonī, kamēr citi krampjaini kliedza. Marks Bolans gāja bojā mistiskā autoavārijā Anglijā.

Vislielāko iespaidu uz roka un popmūzikas pasauli neapšaubāmi atstājusi grupa The Beatles. Taču plašākai publikai ir maz zināms fakts, par kuru pastāstīja Tonijs Šeridans, kas 1962. gadā kopā ar bītliem uzstājās Hamburgas Star Club. Šeridans atklāja, ka tajā laikā Džons Lenons pastiprināti interesējies par okultām lietām un bītlu dalībnieki bieži piedalījušies spiritiskos seansos. Lenons Šeridanam reiz teicis: „Es zinu, ka bītliem būs tādi panākumi, kādi nav nevienai citai grupai. Es to zinu noteikti, jo par šiem panākumiem esmu pārdevis velnam dvēseli.” Un, patiesi - The Beatles panākumi turpmākajos gados bija tik fenomenāli, ka daudzējādā ziņā nav pārspēti vēl šodien.

Interesanti, ka sātanists Čārlzs Mensons, kas kļuva bēdīgi slavens ar septiņām atbaidošām slepkavībām, atsaucās uz inspirāciju no The Beatles dziesmām, kurās esot saklausījis slepenus vēstījumus. Pēc Mensona izteikumiem The Beatles dziesmas Helter Skelter, Blackbird un Piggies esot pamatā viņa slepkavīgajai filozofijai. Lai kā būtu ar sātanismu, plaši zināma ir bītlu saikne ar indiešu guru Mahariši Mahešu Jogi un viņa transcendentālās meditācijas mācību, kura neapšaubāmi noved pie kontaktiem ar garu pasauli. Rezultātā kādā no savām dziesmām Džordžs Harisons ķecerīgi izsaucas: „Viņi sauc tevi par Kristu, Višnu, Budu, Jehovu - mūsu kungu! Tu esi Govindams, Bismila - visa radītājs!”

Kāds Džona Lenona biogrāfs aprakstījis gadījumu, kad savas karjeras sākumā Lenons reiz uzzīmējis izsmejošu karikatūru ar krustā sistā Kristus tēlu, krusta pakājē piezīmēdams mājas čībiņas. Cits biogrāfs stāsta, kā The Beatles turnejas laikā Vācijā Lenons Lielajā Piektdienā ņirgājās par mūķenēm. Dodoties uz dievkalpojumu viņas ieraudzīja no Lenona viesnīcas istabas balkona karājamies kariķētu krustā sistā Kristus tēlu. Kad mūķenes šausmās sastingušas apstājās, Lenons viņām uz galvas meta ar ūdeni piepildītus prezervatīvus. Visbeidzot viņš sāka urinēt tieši no balkona saukdams: „Tas ir lietus, sūtīts no debesīm!” Arī vēlāk, kad Lenons jau bija sācis solokarjeru, viņa daiļradē nereti bija jūtama okulta ietekme. Piemēram, albuma Mindgames dziesmā Bring on the Lucie viņš burtiski piesauc Antikristu: „Mēs esam notverti ar rokām gaisā… Tādēļ izkliegsim kā lūgšanu: atbrīvo cilvēkus!… 666 ir tavs vārds.” 1980. gadā Lenonu nošāva paša fans Marks Čepmens. Kā savas rīcības motīvu viņš minēja „balsis un velnu”. Vai tā bija cena, kuru velns pieprasīja no bijušā bītla, kas pārdeva viņam dvēseli?

Augšējā rindā pa kreisi - “The Beatles” dalībnieki Pols Makartnijs un Džons Lenons rāda okultajā sabiedrībā atpazīstamas zīmes. Pa labi - “The Beatles” albuma “Sgt. Peppers Lonely Hearts Club Band” reklāmas”plakātā ielēpta arī mūsdienu sātanisma pamatlicēja Alistera Kroulija seja. Apakšējā rindā pa kreisi - grupa “The Doors” pie Kroulija kapa. Pa labi - Merilins Mensons kopā ar Sātana baznīcas dibinātāju Antonu Šandoru Laveju.

Arī leģendārais ģitārists Džimijs Hendriks pēdējos gadus pirms savas nāves bija dziļi iestidzis spiritismā. Tas nav nekas dīvains, jo viņa tēvs bija vudu priesteris. Hendriks atzina, ka viņam bijušas vīzijas un viņš kontaktējas ar gariem. Pēc viņa vārdiem, Vudstokas festivāla laikā1969. gada augustā debesis esot bijušas pilnas ar NLO. Reiz viņš žurnālam Life teica: „Cilvēkus var hipnotizēt ar mūziku un, ja cilvēkam tā trāpa visvārīgākajā vietā, mēs viņa zemapziņā varam iepotēt visu, ko vēlamies. Mūzika nāk no izplatījuma, tādēļ es varu uzņemt sakarus ar gariem.” Hendriksa producents un menedžeris Alans Duglas to komentē šādi: „Viņš ticēja, ka viņā iemājojis kāds gars tik ļoti, ka arī mani piespieda tam noticēt.” Savukārt Hendriksa draudzene Faina Pridgona atceras: „Viņš teica, ka viņu ir apsēdis sātans un ka viņš vairs nevalda pār sevi. Tas, kā viņš uzstājas, nenākot no viņa un visas viņa dziesmas nākot kaut kur no iekšienes. Viņš bija acīmredzami apsēsts.”

Grupas The Doors (Durvis) dziesmu izlases albuma 13 apvāka otrajā pusē redzams Džims Morisons un pārējie grupas dalībnieki, kas sastājušies ap mūsdienu sātanisma tēva Elistera Kroulija krūšutēlu. Pats Morisons atzinis, ka ar okultismu aizrāvies jau no agras jaunības. Reiz ceļodams kopā ar vecākiem viņš kļuva par liecinieku kādas autoavārijas sekām - uz ceļa gulēja vairāku indiāņu līķi. Lūk, kā Morisons apraksta to, kas notika tālāk: „Šo mirušo indiāņu dvēseles un gari lidinājās apkārt, līdz iemiesojās manī. Viņi vēl joprojām atrodas manī.” Šie gari tad arī ietekmēja Morisona daiļradi, kas bija piesātināta ar nāvi, okultismu un nepatiku pret Dievu. 1970. gadā Morisons apprecējās ar raganu. Laulību ceremoniju pavadīja garu izsaukšanas un asiņu dzeršanas rituāls. Pēc gada Džims Morisons bija miris.

Par vienu no lielākajiem okultistiem rokmūzikā tiek uzskatīts grupu Deep Purple un Rainbow ģitārists Ričijs Blekmors. Viņš pats ir atzinis, ka bieži notur spiritiskus seansus, „lai tiktu tuvāk dievam”. Koncertu laikā Blekmors nereti piedzīvo spiritismā labi pazīstamās „dvēseles ekskursijas”, kad viņš pamet ķermeni un lido pāri koncertzālei. Blekmors atklāj, ka pēc Deep Purple dibināšanas spiritismā viņu iesaistījis toreizējais grupas basģitārists Niks Simpers. Savus albumus Blekmors ieraksta pilī, kurā it kā mītot dēmons, kas uzdodas par babiloniešu dieva Baāla kalpotāju. Blekmora interese par melno maģiju inspirējusi tādas viņa dziesmas kā Stargazer (Zvaigžņu tulks), kas stāsta par kāda ēģiptiešu burvja vergu, Tarot Woman (Tarota sieviete), kas runā par zīlēšanu ar Tarota kāršu palīdzību, un Gates of Babylon (Bābeles vārti). Gan uz skatuves, gan sadzīvē Blekmors konsekventi tērpjas tikai melnā.

Savukārt nāves rokmūzikas zvaigznei Elisam Kūperam par savu skatuves vārdu jāpateicas okultajam Vidža jeb Oija garu izsaukšanas dēlītim, ko plaši izmanto spiritisma seansos, bet daudzi uzskata par nevainīgu izklaidi. Dēlītis burtu pa burtam uzrakstīja vārdu Eliss Kūpers un ar to Vincents Furnjē kļuva pazīstams visā pasaulē. Tādas dziesmas kā I Love the Dead (Es mīlu mirušos), kur tiek runāts par nekrofīliju, liek noticēt, ka dēmoniskā ietekme Kūpera daiļradē ir daudz dziļāka nekā tikai skatuves vārda izvēlē. Elis Kūpers pazīstams ar saviem šausmu šoviem, kuros tiek izmantoti tādi atribūti kā giljotīna, elektriskais krēsls, neīstas asinis, milzu čūskas un mazu bērnu lelles. Koncertu izskaņā giljotīna publikas acu priekšā nocērt mūziķim galvu. Kad no groza tiek izcelta un demonstrēta it kā Kūpera asiņainā galva, skatītāji nonāk ekstāzē. Pats Kūpers gan kādā intervijā neizpratnē izsaucās: „Par ko viņi tā priecājas?”

Elis Kūpers un viņa šausmu šovs.

Bet britu heavy metal grupa Iron Maiden (Tērauda jaunava) par sensāciju parūpējās 1982. gadā, izdodot albumu The Number of the Beast (Zvēra skaitlis). Šī dziesma parasti ir arī kulminācijas punkts viņu koncertos, kad no skatītāju pūļa paceļas fanātiska sajūsma, kopā ar grupas solistu apdziedot Antikrista skaitli: „666 - Zvēra skaitlis, 666 - skaitlis tev un man!” Paši grupas dalībnieki gan saka: „Iron Maiden ir tālu no tā, lai pielūgtu velnu, kaut gan zināma pieredze, ko guvām albuma The Number of the Beast ieraksta laikā, ir iemācījusi mūs respektēt okulto varu. Kamēr mēs ierakstījām šo skaņuplati, notika milzum daudz dīvainu lietu.” Iron Maiden talismans ir ellišķīga paskata būtne Edijs, kura simboliskā nozīme esot pazudusi dvēsele, ko dzīvē atgriezusi grupas mūzika. Edija ģindeņa vieplis redzams uz daudzām Iron Maiden skaņuplatēm, bet sātaniski un okulti tēli un simboli - uz visām.

Zīmīgi, ka vairums grupu, kas atklāti nododas okultismam, pārstāv tieši heavy metal stilu. Avīzes Newsweek mūzikas apskatnieks izteicies, ka ekstrēmā heavy metal grupām raksturīgs satanic images (sātanisks izskats) un viņu mūzikai ir demonic overtones (dēmoniski virstoņi). 80. gadu sākumā sāka formēties jauna heavy metal paaudze, kas sevi apjož sevi ar ļaunuma auru, dziesmās pielūdz velnu un pozē fotogrāfiem melnās maskās. Kādi ir šo grupu daiļrades dominējošie temati, atklāj viņu albumu nosaukumi: Shout at the Devil (Sauciet velnu) - grupa Motley Crue; Night of the Demon (Dēmona nakts) - grupa Demon; Fire from Hell (Uguns no elles) - grupa Mass; See You in Hell (Redzēsimies ellē) - grupa Crosfire; Friends of Hell (Elles draugi) - grupa Whitchfinder General. Savukārt dziesmu nosaukumi sniedzas no The Antichrist (Antikrists) un Black Magic (Melnā maģija) līdz Signs of Satan (Sātana zīmes) un pulgojošajam God Bless the Children of the Beast (Dievs, svētī Zvēra bērnus).

Tomēr neviena no augšminētajām grupām nav tik ellišķīga, kā mūzikas apvienība Venom (Čūskas inde vai arī Ļaunums). Kāds heavy meatal žurnāls izteicies, ka Venom nostājušies heavy metal galējās pozīcijās, un ar tādām grupām kā Accept, Judas Priest vai Oziju Osbornu viņus vairs nevar salīdzināt. Black Sabbath 1970. gadā kā pirmā grupa sāka savu dziesmu tekstos iekļaut okultas, maģiskas un spiritiskas tēmas, taču neviens nenodarbojas ar melno okultismu tā, kā to dara Venom. Par to liecina tādi dziesmu nosaukumi kā Seven Gates of Hell (Elles septiņi vārti), Sons of Satan (Sātana dēli) un Leave Me in Hell (Atstāj mani ellē), tāpat grupas albumu nosaukumi Welcome to Hell (Laipni lūgti ellē) vai At War With Satan (Karā kopā ar sātanu). Venom dalībnieki neslēpj, ka uzskata sevi par „Kunga sātana kreiso roku zemes virsū”. Kāds grupas fans izteicies: „Tā vairs nav heavy metal mūzika, bet tikpat kā kults!”

Savukārt grupas Mercyful Fate (Žēlsirdīgais liktenis) līderis Kings Daimonds atklāti atzīst, ka pielūdz sātanu. Ar tādām dziesmām kā Black Funeral (Melnās bēres) un Black Messes (Melnās mesas), piepalīdzot kultiskiem skatuves rituāliem, kuros tiek izmantotas asinis un kauli uz altāra, Mercyful Fate dod godu sātanam. Žurnālisti grupas koncertu apraksta tā: „Karalis Daimonds - tieši no elles! Desmit tūkstoši dūru tika paceltas gaisā, lai sveiktu sātana dēlu! Pūlis trakoja, katrs skaņdarbs tika aurots līdzi un tādejādi Mercyful Fate radīja ārprāta šovu.” Pats Kings Daimonds kādā intervijā stāsta: „Es ļoti interesējos par sātanismu. Savā dzīvoklī es krāju krustus un relikvijas, kas nozagtas baznīcā. Dzirdot par melnajām mesām, cilvēki tūdaļ iedomājas mazu bērnu upurēšanu. Tie ir ekstrēmi gadījumi, taču cilvēki nesaprot, ka bērnu asinis ir visnevainīgākās un tīrākās no visa, kas pasaulē eksistē.”

Uz daudzu heavy metal grupu albumu vākiem atrodami okultie simboli un attēli. Visbiežāk tiek attēlots tāds okults simbols kā pentagramma - Maga zvaigzne, daudzu slepeno biedrību zīme. Apgriezta ar smaili uz leju, pentagramma ir sātanistu simbols, kura abas augšējās smailes simbolizē sātana ragus. Ar tā sauktā pentagrammas rituāla palīdzību ceremoniālajā maģijā notiek dēmonu piesaukšana vai padzīšana. Savukārt citu albumu apvāku dizains liek domāt, ka tie ir dēmoniskas vai narkotiku inspirētas mākslas produkts. Un patiesi - ir zināms, ka daži mākslinieki atļauj savu roku vadīt dēmoniskas kontroles gariem. Vēl viens veids, kā zaimot Dievu, ir universālisms, kas nostāda visas reliģijas un pat okultas sistēmas līdzvērtīgas Kristum. New Age moto ir - viss visā. Šāds dažādu reliģiju simbolu sajaukums redzams arī uz daudzu rokmūziķu albumu apvākiem.

Tomēr daudzas no šīm grupām un mūziķiem apgalvo, ka nepielūdz sātanu un viņu ārējais izskats, kā arī tas, ko viņi dara uz skatuves, ir vienīgi komerciālu apsvērumu diktēts. Acīmredzot daļa mūziķu uzskata, ka sātaniska simbolika radīs lielāku piekrišanu klausītāju vidū un tas sekmēs pārdoto albumu skaitu un koncertu apmeklētību. Daļai grupu rotaļāšanās ar okulto nozīmē tikai joku, taču citas to uztver nopietni. Uz lielās rokmūzikas skatuves šīs grupas sajaukušās tik ļoti, ka reizēm vairs nevar atšķirt, kura grupa patiesi ir nodevusies sātanismam, kuras daiļradē sajaucies skatuves šovs ar nopietnību, un kura to dara tikai sensācijas dēļ. Tomēr, vai nu jokojot, vai pa īstam, koķetēšana ar okulto noved pie tā, ka šie mūziķi atver durvis sātanam. Sātanam ir vienalga, vai grupa propagandē okultismu pārliecības dēļ vai joka pēc - abos gadījumos pavesti tiek klausītāji. Sekas ir tādas, ka smagās mūzikas piekritēji arvien vairāk sāk praktizēt sātana pielūgšanu, buršanos, burvju formulas, kultus, astroloģiju un citas okultas darbības.

Arguments, ka kāda rokgrupa ir nevainīga, jo okultismu izmanto tikai kā iedarbīgu reklāmas līdzekli, noved pie tā, ka cilvēki ar mierīgu sirdsapziņu klausās šo okulto mūziku, protams, ne jau tādēļ, lai pielūgtu sātanu, bet „superīgā skanējuma dēļ”. Diemžēl arī daudzu kristiešu mūzikas plauktiņos nereti sastopami šādi ieraksti. Daudziem tā ir jaunības dienu mūzika, īpaši tiem, kas nāk no sekulāras vides. Tomēr padomāsim - ja kristīgi un arī vairākums nekristīgu vecāku redzētu savus bērnus mājās pārnesam Sātana bībeli vai tamlīdzīgu literatūru, viņi momentā konfiscētu šos dēmoniskos priekšmetus. Taču, kad pusaudžu skaņuplašu plauktiņā atrodas lērums sātaniskas mūzikas, neviens neliekas ne zinis.

Mēs nedrīkstam pilnīgi noliegt tādus mūzikas stilus kā hārdroku vai heavy metal. Pats par sevi neviens mūzikas stils nav ne ļauns, ne labs - tas ir neitrāls. Par celsmīgu vai postošu katrā konkrētā gadījumā to padara vēsts, ko tas pauž, un gars, kas to vada. Ir pietiekami daudz kristīgu hārdroka un heavenly metal (debešķīgā metāla) grupu, kas izpilda dziesmas Dieva godam. Tāpat ne visas sekulārās šāda novirziena grupas ir sātaniskas un destruktīvas. Tomēr, ja klausāmies okultu mūziku, skaidri zinādami, kāds gars aiz tās stāv, mēs pakļaujam sevi lāstam. Jo klausoties dziesmas ar okultu, Kristu zaimojošu un neķītru saturu, mēs atklāti apvainojam Dievu. Vēl vairāk - mēs riskējam nonākt ļauno garu kontrolē.

Slavenais komponists Johans Sebastians Bahs ir teicis: „Ikvienas mūzikas mērķis ir pagodināt Dievu un atjaunot cilvēka dvēseli.” Sātans ar savu mūzikas viltojumu savukārt vēlas Dieva godu laupīt un cilvēka dvēseli paverdzināt. Bībele vēsta, ka savulaik Efezas pilsētā bijušie burvji un okultisti, kas bija piedzīvojuši Kristus žēlastību, sanesa kopā un sadedzināja visas savas burvju grāmatas un amuletus. Vai arī tiem, kas ieraudzījuši patiesības ceļu, nebūtu jāizrevidē savs mūzikas plauktiņš un jāiznīcina sātaniskie mūzikas ieraksti? Jāiznīcina nevis jāpārdod, jo tādejādi dēmoniskai ietekmei tiktu pakļauti citi cilvēki. Dievs Rakstos (5. Moz. gr. 30:19) Izraēla tautai un visiem saviem bērniem piedāvā izvēli: „Es lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, lai dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji.” Par ko izšķirsies tu?

Garīgajā pasaulē noris cīņa starp gaismu un tumsu. Šās cīņas iznākums ir zināms. Jēzus ir uzvarētājs, sātans - lūzeris. Bet kā būs ar tavu dvēseli? Kam tu ļausi uzvarēt savā dzīvē?

   

© Ervīns Jākobsons (uz šo salikumu). Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

Komentāri (10)

  1. Daži fragmenti no diskusijas kristiešu forumā “draugiem.lv”.

    ****

    Nils Graustiņš, 21.mai. 17:45

    Ja neesi raksta autors, būtu cienījami publicēt avotu un autoru. Apakšā Tava autortiesību zīme vedina domāt, ka esi.

    Izlasīju otro daļu. Daudz labāk un konstruktīvāk. Skumji par Bītliem. Ko darīt ar “Imagine”? Krāsnī? Žēl. Nekad nebiju domājis, ka aiz šmaugajiem puišiem uzvalkos un šlipsītēs slēpjas kas tāds. Tāds vismaz mans priekšstats par “The Beatles”.

    Ervīns Jākobsons, 22.mai. 11:02

    Raksta 1.daļas priekšvārdā skaidri teikts: “Raksts, ko piedāvājam, balstīts uz U.Boimera grāmatas „Mēs gribam tikai tavu dvēseli” un Ērika Holmberga filmas „Elles zvani” materiāliem”, bet copyright informācijā mans vārds minēts ar piebildi: “uz šo salikumu”. Publicēt visu tekstu pilnībā nebija iespējams, jo pirmā ir vesela grāmata, bet otrā – stundu gara filma. Turklāt otrajā gadījumā autora nostāja ir, ka visa rokmūzika ir destruktīva un nevēlama, kam es nevaru piekrist.

    Bītli, protams, nav nekādi sātanisti, tomēr jāsaprot, ka jaunībā viņi aizrāvās ar okultismu, bet vēlāk gandrīz visi ar dažādām austrumu misticisma praksēm, kas neapšaubāmi ietekmējis arī viņu daiļradi. Klausīties viņu mūziku vai nē – tas lai paliek katra paša sirdsapziņas jautājums. Daudz bīstamāk ir apzināti klausīties tos mūziķus, par kuriem skaidri zināms, ka viņi praktizē sātanismu.

    Jānis Dzirkalis, 5.jūl. 14:48

    “Ļauno garu kontrole” – ko tu ar to domāji?

    Inga Kupča, 7.jūl. 12:26

    Jāni, ļauno garu kontrole ir, kad cilvēks vairs nevalda savu dzīvi, jo apzināti izdarījis izvēli nodot savu dzīvi valdīšanā gariem.

    Jānis Dzirkalis, 7.jūl. 14:21

    Nu jā, bet tas ir tikai Holivudas filmās. Ne jau reālajā dzīvē.

    Inga Kupča, 7.jūl. 18:11

    Ir, ir reālajā.

  2. Vai jūs man ieteiktu vairs neklausīties rokmūziku un metālu ?

  3. Daniel Zītar,
    rokmūziku un metālu varat klausīties, ja jums patīk šie muzikālie stili, taču silti iesaku neklausīties mūziku ar destruktīvu, depresīvu vēsti. Regiulāra šādas mūzikas klausīšanās noteikti atstās savas pēdas jūsu personībā. Nemaz nerunājot par mūziku, kuras vēsts saistīta ar nāves ideoloģiju, okulto, sātanisko. Ir cilvēki, kas šādu mūziku klausās īpaši nepievēršot uzmanību tekstam, vienkārši patīki mūzika. Bet ir arī cilvēki, kas apzināti pielūdz un kalpo sātanam. Vai nu apzināti vai neapzināti - jebkurā gadījumā šī mūzika atstāj garīgu iespaidu uz cilvēku, jo tai ir garīga inspirācija.

  4. Paldies par ļoti labo rakstu! Esmu satikusi cilvēkus, kas visu šo uztver tikai kā joku un ļoti smagas sekas parādās vēlāk. Joprojām arī kristiešu vidē ir daudzi, kas nesaprot šīs dēmoniskās mūzikas bīstamību, kā tas ietekmē cilvēka psihi, zemapziņu, kaut vai no fizioloģiskā viedokļa.

  5. Tas viss ir fufelis! Nav ne dieva, ne sātana, un tieši tāpat kā ticēt dievam, ir ticēt sātanam, tad kāpēc sātanisms ir destruktīvs? Tātad arī dievs ir destruktīvs, jo cilvēki sāk paļauties uz dievu, jo “viņš jau vienmēr palīdzēs”. Tas ir vēl traģiskāk kā ticēt sātanam, jo uz viņu cilvēki nepaļaujas un, ja Jūs izplatāt šo vēsti, tātad arī Jūs vada kāds gars, kas it kā ir iemiesojies Jūsos. Pašlaik Jūs strīdaties ar cilvēkiem par iedomu draugiem, un kāpēc dievs ir tas labais? Viņš jau “it kā” arī nogalina, viņš arī soda, tad kāpēc viņš ir labs?!

  6. Maija,
    tās ir jūsu domas, ka nav ne Dieva, ne velna. Jūs acīmredzot neticat nekam, kas nav sataustāms, sajūtams, saožams, ar acīm ieraugāms. Tās ir jūsu tiesības, bet arī šī neticība būtībā ir ticība. Jūs ticat, ka Dieva nav, bet pierādīt to nevarat. Taču cilvēka mūžs ir pietiekami īss, lai mēs visi agrāk vai vēlāk pārliecinātos, kam tad ir taisnība. Tikai… tad jau būs par vēlu kaut ko mainīt un kaut ko nožēlot. Tāpēc silti iesaku šo jautājumu noskaidrot jau šīszemes dzīves laikā.

    Kāpēc sātanisms ir destruktīvs? Tāpēc, ka runā tikai par nāvi un vardarbību, ir saistīts ar narkotikām un seksuālām perversijām, rituālos nogalina dzīvniekus un ekstrēmos gadījumos arī cilvēkus. Tāpēc, ka sludina naidu un nostājas pret visu pozitīvo un labo pasaulē. Dieva Vārds saka, ka sātans ir nācis “vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu” (Jāņa ev. 10:10). Pati sātana būtība ir destruktīva. Tāpēc arī šāda veida mūzika ir destruktīva. Pietiek tikai ieklausīties jebkuras šādas dziesmas tekstā, vēstī, ko tā pauž, lai par to pārliecinātos. Savukārt Kristus šai pasaulē ir nācis, lai tiem, kas Viņam tic, būtu “dzīvība un dzīvības pārpilnība”. Lūk, atšķirība.

    Taisnība, mani, tāpat kā jebkuru garīgi atdzimušu kristieti vada kāds gars - Dieva jeb Svētais Gars. Šis Gars ir pats Kristus, kas mājo garīgi atdzimušos cilvēkos. Taču tajos, ka pielūdz sātanu, nemājo sātana gars, jo šāda gara nav. Viņos gan var iemājot dēmoni un šādu stāvokli sauc par garīgu apsēstību.

    Dievs nevienu nenogalina un nevienu nesoda. Kad kāda cilvēka, valsts vai tautas grēku mērs ir pilns, Viņš vienkārši noņem Savu apsardzību un ļauj cilvēkiem pilnībā izbaudīt pašiem savu grēku un ļaunuma sekas. Tas tad arī ir tā saucamais Dieva sods.

  7. Un kas tad cilvēkus, pēc Jūsu domām, nogalina? Vairums kristiešu pateiks “dievs tā ir lēmis un tā tam jābūt”, tātad dievs viņu ir nogalinājis.

  8. Maija,
    atkārtoju vēlreiz - Dievs nevienu nenogalina. Kristieši, kas saka: “Dievs tā ir lēmis!”, ar to visticamāk domā faktu, ka nekas šai pasaulē nenotiek bez Dieva ziņas un Viņš visu kontrolē. Taču Dievs nevienu nenogalina, jo pēc būtības ir Dzīvība un Mīlestība. Taču, kad cilvēks savā bezprātā noliedz Dievu un atsakās no Viņa mīlestības, Dievs vienkārši noņem Savu sargājošo roku un ļauj cilvēkam izbaudīt viņa grēcīgo tieksmju sekas. Grēks ir tas, kas nogalina cilvēkus! Grēks nav kaut kāds izdomāts vārds, bet garīgs jēdziens un garīgs spēks, kas postoši ietekmē visu pasauli. Savukārt Dievs Savā Vārdā, kas uzrakstīts Bībelē, ir teicis, ka nevēlas grēcinieka nāvi, bet grib, lai katrs cilvēks atgriežas pie Viņa.

  9. Liela cilvēku daļa vēl dzīvo Vecās derības priekštatos, ka, ja reiz Dievs ir radījis pasauli, tad par visu, kas tur notiek, viņš ir atbildīgs. Dievs brīdina par elku pielūgšanu, bet viņš nav tas, kas soda - soda Sātans, tās ir grēka jeb šķirtības no Dieva sekas. Dievs tikai brīdina mūs ar baušļiem, kur ir apdraudējumi, lamatas; baušļi ir kā ceļazīmes, kas palīdz izvairīties no ļauna un palikt pie Dieva, nevis kādi Dieva untumi. Viņš grib, lai visi cilvēki būtu glābti, bet nepārkāpj cilvēka brīvo dabu, jo mēs neesam skrūvītes, mēs esam radīti pēc Dieva vaiga un līdzības kā brīvas būtnes, apveltītas ar prātu un gribu. (..) Grēkam ir dubultas sekas. Smags grēks pārrauj mūsu vienotību ar Dievu, un līdz ar to mēs nespējam sasniegt mūžīgo dzīvi, kuras zaudēšana ir “mūžīgais sods” par grēku. No otras puses, jebkurš grēks, pat ikdienišķs, izraisa nekārtīgu piesaistīšanos radībām, un no šīs piesaistīšanās nepieciešams šķīstīties vai nu šajā dzīvē, vai nu pēc nāves, atrodoties stāvoklī, kuru sauc par šķīstītavu. Šī šķīstīšana atbrīvo no “laicīgā soda” par grēku. Šos abus soda veidus nedrīkst uzskatīt par kādu atriebību, ar kuru Dievs atmaksātu cilvēkam, bet gan kā no pašas grēka dabas izrietošas sekas. Atgriešanās, kas ir dedzīgas mīlestības rezultāts, var aizvest līdz pilnīgai grēcinieka šķīstīšanai, tā ka viņam vairs nav jācieš nekāds sods. (KBK 1472) Tās ir sekas cilvēka šķirtībai no Dieva. Dievs dod paradīzi, Sātans elli. Jaunā derībā vārds Sātans ir minēts 40x, Vecajā tikai 3x. Kas ir pilnīgā atklāsme - Jaunā vai Vecā derība? Cilvēka rokās ir izvēle, ko izvēlēties, jo pasauli Dievs ir devis cilvēkiem. Nav tāda neitrāla zona.

  10. Tā viņš i,
    tā viš i tikai daļēji, kā tu raksti. Ne Dievs kādu soda, ne sātans - tas, ko saucam par sodu, parasti ir tikai grēka sekas. Šajā dzīvē tās izbaudām, ja Dievs no mums atņem Savu sargājošo roku un ļauj izbaudīt mūsu pašu neprātīgās rīcības sekas, bet Mūžībā jau baudām sava grēka sekas pilnībā - vai nu kopā ar Dievu, ja esam uzticējušies Kristus upurim, vai pilnīgā atšķirtībā no Viņa - ellē, ja esam šo upuri noraidījuši. Un te nu var tev piekrist - nav tāda neitrālā zona. Mācība par šķīstītavu nav Bībelē pamatota ne ar ko. Ir - vai nu vai nu. Un izvēle tiek izdarīta jau šajā dzīvē.

Uzraksti komentāru