Mūnisms ienāk arī Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Riska zona | Publicēts 11-02-2013

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Mūnistu kustība līdz šim nav laidusi pārāk dziļas saknes Latvijas garīgajā augsnē un varētu šķist, ka nav nepieciešamības par to runāt vai īpaši uztraukties. Jo vairāk tāpēc, ka pats Mūns 2012. gadā beidzis savas šīszemes gaitas. Tomēr līdz ar līdera nāvi nebūt nav izbeigusies viņa dibinātās tā saucamās Unifikācijas baznīcas darbība. Daudzās valstīs, tostarp Latvijā, šī „baznīca” cenšas iespiesties ar dažādu nevalstisko organizāciju, semināru un kursu starpniecību. Tādejādi daudzi jauni cilvēki, kuriem mūnisti pievērš īpašu uzmanību, paši to nezinot nonāk šī kulta ietekmē. Un pat tie, kas zina, ka konkrēto semināru, mācību vai atpūtas nometni organizē mūnisti, nereti izmanto iespēju par brīvu aizbraukt uz ārzemēm, cerot palikt imūni pret šī kulta garīgo ietekmi. Piedāvājam Biķeru un Sv. Lūkas krievu luterāņu draudzes mācītāja Aleksandra Bites rakstu, kas atklāj mūnisma dēmonisko un antikristīgo būtību. Jāpiebilst, ka raksts tapis vēl Mūna dzīves laikā.

****

Suns Mjungs Mūns dzimis 1920. gada 6. janvārī tagadējā Ziemeļkorejā. Kad Mūnam bija 14 gadu, viņa ģimene pieņēma kristīgo ticību un kļuva prezbiterāņi. Pēc Mūna vārdiem, 16 gadu vecumā viņam esot parādījies Jēzus Kristus un uzticējis turpināt Dieva valstības dibināšanu uz Zemes. Šo darbu Kristus esot iesācis gandrīz pirms 2000 gadiem. Dieva valstību Zemes virsū Mūns skata kā sociāla taisnīguma, pārticības, rasu vienlīdzības, miera un citu humānu ideālu īstenošanu ar reliģijas palīdzību. Kā Mūns pats izteicies: „Mana miera plāna pamatā ir cilvēks. Sākumā mums jānonāk pie miera ar Dievu, pēc tam pie miera ar tuvāko, un visbeidzot mēs varēsim nonākt pie vispārēja miera.”

Mūna „jaunais evaņģēlijs” sākumā izplatījās japāņu okupācijas laikā Ziemeļkorejā. Pēc Japānas kapitulācijas Ziemeļkorejā nodibinājās komunistiskā valdība. 1948. gadā komunisti apcietina Mūnu. Par šo apcietināšanu klusē pašu mūnistu avoti, taču korejiešu pētnieki apgalvo, ka apcietināšanas iemesls bijis Mūna laulības ar kādu precētu sievieti, kad viņam pašam jau bija sava sieva. Kā apgalvo pats Mūns, šīs laulības notikušas pēc Dieva atklāsmes. Komunistiskās varas iestādes viņu arestēja pēc apsūdzības par divsievību un amorālu dzīvesveidu. Lai kā arī pats Mūns toreiz atsaucās uz dievišķu atklāsmi, šīs abas Mūna pirmās sievas vairs nekur mūnistu „hagiogrāfijā” nefigurē, visur viņš redzams tikai ar savu pašreizējo sievu Haku Ja Hlanu. Viņu laulība noslēgta 1960. gadā, un tajā dzimuši 12 bērni. Taču starp iepriekšminēto divsievību un šīm laulībām Mūnam esot bijušas vēl divas sievas.

Mūns un viņa pēdējā sieva Haka Ja Hlana.

1954. gada 1. maijā Seulā tika nodibināta baznīca ar nosaukumu „Svētā Gara asociācija pasaules kristiešu apvienošanai.” Sākumā mācība izplatījās Korejā, vēlāk Japānā, tad visā Āzijā, pēc tam arī ASV. Tā laika Korejā un Āzijā vispār bija ļoti izteiktas mesiāniskas gaidas: budisti gaidīja Budas, kristieši - Kristus atnākšanu. Tieši šajā laikā Mūns nāk ar savu sludināšanu, apgalvodams, ka viņš ir gaidītais mesija, jo Kristus savu galveno mērķi - Dieva valstību zemes virsū - neesot varējis īstenot. Tā nav bijusi Mūna dieva pirmā neveiksme, jau pašā sākumā Mūna dievs esot iemiesojies Ādamā, lai Ieva viņam dzemdētu bērnus, ar kuru palīdzību Mūna dievs varētu valdīt virs zemes. Taču sātans esot pasteidzies pirmais. Jaunais mesija (jeb „Otrās atnākšanas kungs”, kā viņš sevi dēvē) esot Mūns pats, un viņš novedīšot šo plānu līdz realizācijai. Vēlāk Mūns apgalvoja, ka šādai misijai viņu esot svētījuši arī Muhameds un Buda.

Tā kā Mūna miera plānos ir tīri sociālu problēmu risināšana, tad nozīmīgu vietu viņa darbībā ieņem bizness. Zīmīgi, ka mūnisti 1954. gadā sāka visai pieticīgi, taču pēc 20 gadiem šo kustību jau varēja dēvēt par impēriju ar visai lielu ietekmi. 1976. gadā mūnisti sava centra vajadzībām iegādājas viesnīcu Manhetenā ar 2000 vietām, lai iekārtotu tur savu centru. Mūnistu veiksmīgās saimnieciskās darbības pamatā varētu būt daudzi faktori - gan lielo ziedojumu (īpaši no Japānas) investēšana paputējušās nozarēs, piemēram, Alabamas kuģu būves rūpnīcās, kuras 1961. gadā Mūns iegādājās, gan kulta sekotāju lētais vai pat bezmaksas darbaspēks - daudzviet atklātībā nākušās skandalozās ziņas par to, cik viltīgi notiek kultā rekrutēto izmantošana darbam Mūna rūpniecības uzņēmumos.

Unifikācijas baznīcas galvenā mītne Seulā, Dienvidkorejā.

Mūna saimnieciskā darbība aptver ļoti plašas jomas. Tās, piemēram, ir jau pieminētās kuģu būves rūpnīcas Alabamā, tāpat grandiozais projekts ieguldīt 1 miljardu dolāru automobiļu „Panda” rūpnīcas celtniecībā Dienvidķīnā, kurā ražo 300 000 mazlitrāžas automobiļu gadā, gan korporācija “Tong Il”, kurai pieder rūpnīcas Korejā, Japānā, ASV un Vācijā, kur ražo darbagaldus, auto rezerves daļas, tekstilrūpniecības iekārtas, krāsaino metālu izstrādājumus. Vēl Mūnam pieder kompjūtertehnoloģiju firma “Wacon”, kura ir lielākā kompjūterprogrammu piegādātāja Japānai. Firma “IL HWA” ražo dažādus ārstniecības preparātus no žeņšeņa un ir arī lielākā bezalkoholisko dzērienu ražotāja Korejā. Vēl pie galvenajiem Mūna biznesa virzieniem varētu pieskaitīt pārtikas rūpniecību - viņa rūpnīcas ražo visdažādākos zivju, krabju un citus konservus no „jūras veltēm”. Mūnam piederošo korporāciju un rūpnīcu skaits ir par lielu, lai visas uzskaitītu. Skandaloza ir Mūna nodokļu nemaksāšana un citas finansiālas blēdības. Francijā vien 70. gados Mūns nodokļos nesamaksāja 35 miljonus franku. ASV veiksmīgajam biznesmenim nācās 13 mēnešus pavadīt federālajā cietumā par nodokļu nemaksāšanu. Mūns pats šo faktu gan uzskata par vajāšanu reliģiskās pārliecības dēļ.

ASV ieņem īpašu vietu Mūna plānos. Mūns amerikāņus sauc par „izredzēto tautu” un to centru, ap kuru vienosies visas pasaules „ģimene”. Mūns atbalstījis arī vairākus ASV prezidentus. Zīmīga bija Mūna darbība, atbalstot prezidentu Niksonu Votergeitas skandāla laikā. Bijis pazīstams ar prezidentu Eizenhaueru un atbalstījis R. Reiganu viņa priekšvēlēšanu kampaņā. Īpaša interese Mūnam vienmēr bijusi par Latīņamerikas diktatoriskajiem režīmiem. Lai varētu īstenot savu politisko darbību, Mūns ir nodibinājis deviņas avīzes un žurnālus - „The News York City Tribune”, “The Washington Times” un dažādus citus laikrakstus un žurnālus angļu, korejiešu un spāņu valodā. Mūnam pieder arī televīzijas kompānijas „Atlantic Video” Vašingtonā un „One World Production” Japānā, kurām ir savs satelītpavadoņu tīkls raidījumu pārraidei.

Mūns un ASV prezidents Ričards Niksons.

Plaša Mūna darbības joma ir dažāda veida humānā palīdzība un mākslas mecenātisms. Viņam ir pat savs balets. Viņš pilnībā finansē Ņujorkas simfonisko orķestri, viņam ir savs koris, sava skaņu ierakstu studija un koncertzāle Manhetenā. Mūnam patīk organizēt dažādas konferences un simpozijus, kuros piedalās zinātnieki, filozofi un teologi no visas pasaules. Mūnistu organizācija „Jaunā ēra” katru gadu šādām konferencēm iztērē vairākus miljonus dolāru. Organizējot šīs konferences ar izteikti sinkrētisku ievirzi, mūnisti neafišē sevi, bet tikai pasākumus noslēdzot atklāj organizētāju īsto piederību. Mūnistu kustības mērķu īstenošanai viņa piekritēji slēpjas aiz daudzu un dažādu organizāciju nosaukumiem.

Kāds mūnisma pētnieks, japānis Jamamoto, ir Mūnu trāpīgi nosaucis par „leļļu meistaru”, jo pārsteidzošas ir tās metodes un panākumi, ar kādiem Mūns un mūnisti paverdzina cilvēka prātu un gribu. Mūns pats pilnīgi atklāti par to stāsta: „Kustības sākumā es visiem tās locekļiem - jaunajiem un vecajiem, vīriešiem un sievietēm - liku noiet tūkstoš korejiešu jūdzes. Vēlāk es septiņus gadus pieprasīju, lai tie gulētu tikai divas stundas diennaktī. Es pavēlēju, lai tiem nepiederētu ne graša, tiem vajadzēja iegūt sev iztiku ar ubagošanu. Tā es trenēju savus cilvēkus.”

Dzelzs disciplīna un bezierunu pakļaušanos mūnisti panāk ar savām specifiskajām metodēm un lipīgo mīļumu, ar kuru tie imitē „jaunās ģimenes attiecības”. Katrs jaunpienācējs tiek rūpīgi apstrādāts. Sākumā cilvēku uzaicina uz kādu lekciju, tad uzaicina pavadīt nedēļas nogali kādā sektas „mācību centrā”, kurā šo cilvēku nevienu brīdi neatstāj vienu. „Dievbijīgā” smadzeņu skalošana, kas izpaužas nepārtrauktās lekcijās, lūgšanās, dziesmu dziedāšanā un pārrunās, ­dara savu. Vēlāk no jaunpievērstā ierindnieka prasa atteikšanos no visas mantas, naudas līdzekļiem, ģimenes; viņa jaunā ģimene esot mūnistu vidū, un visi, kas mēģina šos aptumšotos jauniešus vest pie prāta, tiek nosaukti par elles kalpiem. Jaunpievērstie dzīvo ļoti stingrā režīmā - studē Mūna lekcijas un viņa „Dievišķos principus” - grāmatu, kuru pēc Mūna runām sastādījis kāds viņa sekotājs - strādā smagu fizisku darbu, nemitīgi lūdz, guļ tikai nedaudz, un ir pakļauti pastāvīgai „smadzeņu skalošanai”, ko veic vecākie „mūniji”. Jaunpievērstie tiek arī turēti seksuālā atturībā līdz brīdim, kamēr tie ir pietiekami nobrieduši, lai stātos laulībā ar partneri, ko sameklējusi „ģimene”.

Grandiozās mūnistu „laulības” ir plaši pazīstamas, 1982. gadā Ņujorkā, „Madison Square Garden” tika vienlaikus salaulāti 2075 pāri, vēl daudz grandiozākas laulības notika kādā Seulas stadionā. Jāteic, ka mūnistu taktika pieļauj arī zināmu dažādību. Piemēram, kad tika laulāti 2000 Japānas mūnisti, katrs par laulībām maksāja 2000 dolāru. Lielisks honorārs par vienu laulību ceremoniju! Saskaņā ar preses informāciju, Mūns ir ieplānojis laulības, kurās vienlaikus tiktu salaulāti 360 000 pāri. Tādā veidā viņš ir nolēmis radīt sev paklausīgu armiju savas „valstības” uzcelšanai.

Mūnistu rīkotā masu laulību ceremonija.

Tomēr viss iepriekš uzskaitītais vēl neatklāj pilnībā mūnisma antikristīgo būtību. Slēpdamies aiz pseidokristīgas un pseidohumānas izkārtnes, mūnisti izplata dažādas zaimojošas un pretbibliskas mācības. Mūns apgalvo, ka Dievs ir cilvēka neredzamā forma, bet cilvēks Dieva redzamā forma, ka cilvēks un Dievs būtībā ir viens un tas pats. Mūns sludina „evaņģēliju”, saskaņā ar kuru nav nepieciešama Dieva piedošana; cilvēks pats var kļūt pilnībā svēts un ar darbiem nopelnīt piedošanu gan sev, gan arī saviem mirušajiem tuviniekiem. Mūnisti tic, ka par nepaklausību Mūnam var nonākt ellē, tādēļ nebūtu iedomājams, ka kāds „mūnijs” varētu apšaubīt Mūna autoritāti. Negribu pieminēt visus tos zaimojošos izgudrojumus, kurus Mūns māca par Jēzu, Viņa dzimšanu, Jūdasu, Mariju Magdalēnu, Svēto Garu. Viņš noliedz Kristus augšāmcelšanos un Viņa otro atnākšanu, apgalvodams, ka Dieva valstība zemes virsū iestāsies tad, kad visas pasaules reliģijas apvienosies, pateicoties cilvēku kopīgām pūlēm.

Mūns apgalvo, ka Dievs atrodoties sātana spēku ielenkumā, skumjās un nespēkā, ka Viņa vienīgā cerība šajā pasaulē esot Mūns. Katrs apzinīgs kristietis saprot, ka šādu „teoloģiju” var izplatīt tikai kāds no Kristus pieminētajiem apokaliptiskā laikmeta antikristiem. Varētu jautāt: kur mūnisti atrod sev piekritējus? Te der atcerēties kāda slavena viduslaiku pāvesta sacīto: „Pasaulei patīk, ka viņu krāpj, un viņa arī tiek apkrāpta.” Vienu daļu piekritēju mūnisti atrod pie dažādu garīgu problēmu nomāktiem cilvēkiem, piedāvājot tiem „ģimenisku” atmosfēru. Daudzus tie atrod pie dažādu ezotērisko mācību adeptiem, jo arī mūnisms paredz, ka ar katru nākamo gatavības pakāpi cilvēks tiek ievests tajās zināšanās, kuras netiek sludinātas visiem.

Pēdējā laikā mūnisms ienāk arī Latvijā, un kā apgalvo laikraksti, to piekritēju skaits esot ap 50 cilvēku. Tie maskējas ar dažādu „miera” un „sieviešu” organizāciju nosaukumiem un piedāvā talantīgiem Latvijas jauniešiem kārdinošas mācību iespējas ārzemēs. Apzinoties, kāds milzīgs finansiāls, intelektuāls un dēmonisks potenciāls ir mūnistiem, nevar neredzēt, kādas bīstamas sekas tam varētu būt Latvijas situācijā, kad cilvēkiem trūkst nopietnu pretestības spēju pret maldiem. Bīstams simptoms ir arī tas, ka mūnistiem ir jau savi „lobiji” Latvijas intelektuāļu elitē, un, iespējams, arī politiskajā.

“Miera apustulis” Mūns uzstājas Starpreliģiju un starptautiskā miera konsila (Interreligious and International Peace Counsil) sanāksmē Ņujorkā.

Katra pievilšana nāk ar savu spēku un ar kārdinājumu, tādēļ visiem kristiešiem jābūt modriem, lai netiktu maldināti un nepazaudētu savu pestīšanu, lai varētu skaidri liecināt par savu cerību un nostāties pret visiem maldiem un nepatiesību, ar kuru, kā apustulis Pāvils saka, nāks grēka cilvēks un pazušanas dēls. Šis Dieva pretinieks, kas sacelsies pret visu, kas tiek saukts svētums vai Dievs, pievils tos, „kas pazūd, tādēļ, ka tie patiesības mīlestību nav pieņēmuši.”

****

Mūnistu kustības īpašā interese par studējošo jaunatni un intelektuāļiem izskaidrojama ar vēlmi savā ietekmes sfērā dabūt tās sabiedrības grupas, kas veido vai nākotnē veidos katras valsts politisko, ekonomisko un intelektuālo eliti. Visiem, kas šodien saņem vilinošus bezmaksas piedāvājumus mācīties vai apmeklēt dažādus pasākumus tepat Latvijā un ārzemēs, vispirms vajadzētu uzzināt, kas tad īsti tiek piedāvāts un kas par to maksā. Jo par brīvu nav pat siers peļu slazdā, vienīgi Dieva mīlestība un Kristus glābjošā žēlastība. Nepazaudēsim šo žēlastību „peļu slazda siera” - dažādu nebiblisku maldu mācību dēļ.

  

© Aleksandrs Bite. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Uzraksti komentāru