- Laikmeta zīmes - http://www.laikmetazimes.lv -

Spiritisms - saruna ar mirušajiem jeb dēmonu ālēšanās?

Ievietoja Ervīns Jākobsons 2013. gada 7. janvāris 07:00 sadaļā Riska zona

Rūdolfs Tīšners grāmatā „Okulto pētījumu rezultāti” spiritismu definē kā garīgu aktivitāti, kas pamatojas uzskatā, ka cilvēki ar īpašu mediju starpniecību var sazināties un nodibināt kontaktus ar mirušajiem un tādejādi saņemt atklāsmi no viņpasaules. Vārds „spiritisms” nāk no latīņu valodas (spiritus - gars). Spiritisma pirmsākumi meklējami tūkstošiem gadu senā pagātnē. Liecības par to atrodamas daudzviet antīkajā pasaulē, tostarp senajā Grieķijā un Romā. Visos laikos spiritisms bijis būtiski saistīts ar reliģiju - lielākā daļa nekristīgo reliģiju ir vairāk vai mazāk spiritiski orientētas.

Kontaktiem ar garu pasauli spiritismā izmanto tā sauktos medijus. Medijs ir cilvēks, kam piemīt neparastas psihiskas spējas, kuras dod iespēju nodibināt kontaktus ar gariem. Šādi cilvēki, saukti arī par mirušo garu izsaucējiem, spēj sarīkot savādas un biedējošas izrādes savu psihisko spēju pierādīšanai. Viktors Ernests, cilvēks, kas kādreiz bijis sakaros ar ļaunajiem gariem, grāmatā „Es runāju ar gariem” raksta: „Daži cilvēki saka, ka tā ir klaja blēdība, jo gari ar cilvēkiem nerunā un arī slīdošie priekšmeti ir tīra krāpšana. Es varētu piekrist, ka liela daļa baismīgo parādību, par kurām mēs dzirdam, ir veikli triki, tomēr, pamatojoties uz personīgo pieredzi un nepārprotamiem vārdiem Svētajos Rakstos, es ticu, ka gari no neredzamās pasaules kontaktējas ar cilvēkiem un lieto pārdabiskus spēkus redzamajā pasaulē. Bīstamākais ir tas, ka šie gari nav no Dieva, bet ir kritušie eņģeļi, kurus pārvalda sātans. Viņu nešķīstais uzdevums ir ar izsmalcinātiem vai piedauzīgiem līdzekļiem vest cilvēkus projām no Dieva, viņu Radītāja. Ļaunie gari darbojas spirituālistu seansos, pārdabiskās parādībās, burvestībās un elku kalpībā. Indivīdi un pat veselas nācijas, kas noraida Dievu, vienalga, cik izglītoti un veiksmīgi viņi ir, kļūst par upuri citam dievam - sātanam”.

Spiritisms veicina tādu uzskatu attīstību, kuros atklājas tā antikristīgais pamats un būtība. Piemēram, spiritisms tic garīgās attīstības evolucionārai dabai - kad cilvēks šķiras no šīs dzīves, viņš pārceļo uz garu pasauli un attīstās tur ar citu garu palīdzību. Gara mērķis ir sasniegt augstāku pakāpi, kļūstot mazāk egocentriskam. Tas, ko jūs darāt šajā dzīvē, nosaka to garīgās attīstības līmeni, kurā jūs nonāksiet pēc nāves. Tāpat spiritisti tic, ka Dievs, līdzīgi pārējiem gariem, atrodas augšupejošā attīstībā, bet Jēzus ir visu mediju priekšnieks. Visbeidzot, spiritisti netic elles eksistencei, bet debesis uztver kā garīgu līmeņu sistēmu, caur kuriem evolūcijas procesā iziet mirušo dvēseles. Tāpēc ļoti ļauns cilvēks pēc nāves sāk no ļoti zema līmeņa un viņam nepieciešama liela citu garu palīdzība, lai tiktu nākamajās debesīs.

Tā kā spiritisms ir reāls, tam ir arī zināmi panākumi. Tāpēc ir svarīgi, lai cilvēki spētu atpazīt, kāds gars vada personas, kuras pretendē uz pārdabiskām spējām. Ir jāsaprot, kāds ir šo spēju avots - dievišķs, dēmonisks, psiholoģisks vai mākslīgs. Spiritisko parādību pirmavots, spriežot pēc tā nosodījuma Svētajos Rakstos, viennozīmīgi nav dievišķs. Un, ja spiritismam tomēr ir panākumi, tad rodas jautājums: kas tie ir par gariem, ar kuriem kontaktējas spiritiskā seansa laikā? Spiritists uz šo jautājumu atbildētu, ka tie ir mirušo gari, kas spēj sazināties ar cilvēkiem un dažos gadījumos pat materializēties. Patiesībā uz šo jautājumu ir pavisam cita atbilde. Kristīgā mācība teic, ka gari, ar kuriem cilvēks sazinās spiritiskā transā, nav nekas cits, kā kritušie eņģeļi - dēmoni, kurus pārvalda sātans. Šī iemesla dēļ spiritisms Svētajos Rakstos tiek nosodīts un pieskaitīts okultismam. Bībele māca, ka mirušo gari nekļūst par eņģeļiem vai dēmoniem - mirušo gari ir vai nu kopā ar To Kungu, gaidot uz miesas augšāmcelšanos, vai arī ellē. Tātad gari, ar kuriem sastopas spiritiskā seansā, nav mirušo cilvēku gari. Sazināšanās gan notiek, taču tā ir sazināšanās ar kritušajiem eņģeļiem - dēmoniem, kas izliekas par mirušiem cilvēkiem.

To, kā spiritists nodibina kontaktu un saņem atbildes no garu pasaules, sauc par spiritiskām parādībām. Ir dažādi veidi, kā spiritists saņem atklāsmes no garu pasaules:

  • Telekinēze - priekšmetu pārvietošana, cilvēkam atrodoties atstatu no priekšmeta un veicot pārvietošanu bez fiziskiem palīglīdzekļiem.
  • Levitācija - priekšmetu vai cilvēku pacelšanās gaisā un lidināšanās virs zemes.
  • Aporte - priekšmetu pārvietošana no slēgtām istabām vai kastēm ar matērijas caurspiešanās palīdzību.
  • Spiritiskā vīzija - apstiprinājums par īpašu vēstījumu vai atklāsmes saņemšanu no garu pasaules.
  • Automātiskā rakstīšana - persona vai nu nomodā vai transa stāvoklī spiritisko spēku ietekmē raksta vārdus vai teikumus. Spiritisti tic, ka tie ir vēstījumi no garu pasaules. Populārākais piemērs ir Oija dēlītis. Vēl tiek lietota tā saucamā planšete. Šo ierīci 1953. gadā izgudroja franču spirituālists Blanšē, lai varētu sazināties ar gariem. Vēlāk šo ideju pārņēma kāda rotaļlietu firma Amerikā. Planšete izgatavota no sirdsveida koka figūras, kas balstās uz diviem maziem ritentiņiem, un lejupvērstas spalvas.
  • Runāšana transā - situācija, kad medijs, lai sazinātos ar mirušajiem, zaudē samaņu un nonāk garu kontrolē.
  • Materializācija - pārdabiska materiālu tēlu parādīšanās un pazušana. Sastopamas piecu veidu materializācijas: dūmakai līdzīgas vielas izdalīšanās no medija ķermeņa; dažādu ķermeņa daļu kontūru veidošanās; pilnīgas formas kontūru izveidošanās, kas mediju tuvumā redzamas kā spoki; telekinētiskās parādības - zvanu skaņas, rakstāmmašīnas un mūzikas instrumenti, kas raksta un spēlē paši no sevis; materiālās vielas caurspiešanās - priekšmeti no aizslēgtām istabām parādās un pazūd.
  • Galdiņa „dancināšana” - galdiņa pakarināšana gaisā, ticot, ka tas palīdz nodibināt sakarus ar mirušiem. Pastāv uzskats, ka atbildes uz jautājumiem var tikt dotas ar pakarinātā galdiņa pieskārieniem un pagriezieniem.
  • Glāzes „dancināšana” - glāzes (šķīvīša) pārvietošana ar telekinēzes palīdzību, lai saburtotu vēstījumu.
  • Dvēseles ceļošana - okultā gaišreģa apgalvojums, ka pēc viņa komandas dvēsele spēj ceļot lielus attālumus.
  • Maģiskā vajāšana - sastopama grupās, kas praktizē gan melno maģiju, gan spiritismu. Ar maģiskās vajāšanas palīdzību tiek mēģināts caur spēcīgiem medijiem izsaukt garīgu ļaunumu vai slimību pār konkrētiem cilvēkiem.

****

Tomēr ļaužu, kas mūsdienās apzināti iesaistās nopietnos spiritiskos seansos, nav pārāk daudz. Daudz vairāk cilvēku ar garu izsaukšanu nodarbojas izklaides nolūkos dažādās ballītēs, svinībās un tamlīdzīgos pasākumos. Pārsvarā šī nodarbe tā arī paliek tikai izklaide vai spēle, tomēr ir gadījumi, kad šādām „rotaļām” ir visnotaļ nopietnas sekas. Ir bīstami, ja šādā „izklaides” spiritiskā seansā piedalās pieaugušie, bet ja to dara bērni vai pusaudži, sekas var būt ļoti bēdīgas. Par vienu šādu gadījumu stāsta kādreizējā LU studente Solvita Jākobsone:

- Tas notika 1986. gada rudenī, kad tikko biju iestājusies Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē. Padomju laikā pirmā kursa studentiem pirms mācībām mēnesis obligāti bija jāpavada kolhozā, strādājot dažādus lauksaimniecības darbus. Mūsu kurss tika aizsūtīts uz kādu kolhozu Madonas rajonā. Šeit manas kursabiedrenes katru vakaru nodarbojās ar garu izsaukšanu. Parasti viņas to darīja citā istabā, taču pēdējā vakarā pirms mājup došanās garu izsaukšana notika istabā, kurā dzīvoju arī es.

Tā kā viens otru vēl labi nepazinām, meitenēm interesēja daudzas lietas par mūsu kursu un tās dalībniekiem. Viņas uz baltas papīra lapas uzrakstīja visus alfabēta burtus un nedaudz zemāk uzzīmēja krustu, kam vienā pusē bija vārds JĀ, bet otrā pusē - NĒ. Viņas arī lietoja sveci un šķīvīti, kas bija apkvēpināts ar sveces dūmiem. Uz šķīvīša bija iededzināta maza atzīmīte, kas norādīja uz attiecīgajiem burtiem, kad gars atbildēja ar garāku teikumu. Man bija ļoti smagi atrasties šajā telpā. Brīdināju kursabiedrenes, ka nevajag darīt tādas lietas, ka tas nav bibliski. Viņas arī zināja, ka esmu kristiete. Tomēr viņas izvēlējās brīdinājumam nepaklausīt.

Tā kā bija nakts un skola, kurā nakšņojām, slēgta, man nebija kur iet un es paliku istabā. Tovakar meitenes izsauca it kā Eduarda Veidenbauma garu. Brīdī, kad viņas sauca garu, es reāli sajutu divu garīgo pasauļu konfrontāciju. Tur bija dzīvā Dieva Gars, kas bija kopā ar mani, un sātana gars, kas piedalījās garu izsaukšanas seansā. Sajutu ļoti nepatīkamu fizisku ietekmi. Nevarēju normāli elpot, man bija sajūta, it kā mani kāds žņaugtu. Paklusām izslīdēju no istabas, lai nebūtu jāatrodas tiešā saskarsmē ar sātana garu. Izgājusi koridorā, jutos labāk, tomēr dzirdēju visu, kas notiek aiz durvīm. Meitenes turpināja uzdot garam dažādus jautājumus.

Pēkšņi viņas pamanīja, ka manis vairs nav istabā un jautāja: kur Solvita? Dažas izsteidzās ārā un, ieraudzījušas mani, teica: mēs jau beidzam, vari nākt atpakaļ! Iegāju atpakaļ istabā, bet kāda no meitenēm teica: mēs par visiem esam jautājušas, bet par tevi neko. Teicu: lūdzu, nedariet to! Taču kāda no meitenēm jau bija paspējusi kaut ko par mani pajautāt, bet citas aizstājās priekšā durvīm, lai es netiktu laukā. Jautājumu neatceros, bet tas bija tāds, uz kuru varēja būt tikai atbilde JĀ vai NĒ. Tomēr šķīvītis pa burtiem izstaigāja vārdu „Āmen!”, kas nozīmē kaut kā apstiprinājumu. Kursabiedrenes nezināja, ko šis vārds nozīmē, tikai to, ka tas saistīts ar kristietību. Viņas saprata, ka ar mani ir cits gars un nobijās.

Meitenes gribēja pārtraukt garu izsaukšanu un teica: gars, ej projām! Taču gars neklausīja - viņas bija zaudējušas kontroli pār to. Meitenes uzdedza gaismu, nopūta sveci, bet šķīvītis turpināja kustēties pa istabu, lai gan neviens tam pat nepieskārās. Viņas mēģināja garu padzīt, taču tas negāja prom. Tad viņas sita un spēra šķīvim, līdz tas sabira smalkās drumslās, tomēr katra drumsla haotiski turpināja kustību pa visu istabu. Telpā valdīja liels troksnis un nekārtība. Tad viņas sauca: Solvita, palīdzi! Atbildēju, ka nevaru palīdzēt. Vienīgais, kas var palīdzēt, ir Jēzus Kristus. Tad lūdz viņu, lai viņš aizdzen šo garu! Es teicu, ka šeit nepietiks ar lūgšanu vien, te ir jāpavēl garam. Teicu meitenēm: ja jūs apsolāt nekad vairs nenodarboties ar šādām lietām, es pavēlēšu šim garam un Dieva spēkā tas aizies. Viņas teica: dari tā! Tad es skaļā balsī teicu: Jēzus Kristus vārdā es tev pavēlu, sātan, ar savu garu atkāpties un aiziet no šīs istabas un šīs skolas! Acumirklī istabā iestājās pilnīgs miers un daudzās šķīvja lauskas apstājās. No manu kursabiedreņu lūpām izlauzās skaļa atvieglojuma nopūta.

****

Bībelē nav daudz piemēru kontaktam ar mirušo gariem, jo Svētie Raksti nemainīgi nosoda šādu praksi kā pretēju patiesi garīgai Dieva pielūgsmei. Lūk, dažas Rakstu vietas:

  • Negriezieties pie pareģiem, netaujājiet zīlniekus; nemeklējiet tos, ka jūs ar tiem nesagānāties. (3 Moz. 19:31)
  • Un, kas griezīsies pie zīlniekiem un pareģiem, lai ar tiem kopā ielaistos netiklībā, to Es uzlūkošu ar dusmīgu vaigu un viņu izdeldēšu no viņa tautas vidus.( 3 Moz. 20:6)
  • Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis, nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs, jo visi, kas dara šīs lietas, Tam Kungam ir negantība. (5 Moz. 18:10 - 12)

Un vēl kāds piemērs no Bībeles, kas uzrakstīts 1. Samuēla grāmatas 28. nodaļā, kur tiek runāts par Izraēla ķēniņu Saulu, kas dodas pie garu izsaucējas. No šīs Rakstu vietas mēs saprotam, ka Saulam šis apmeklējums beidzās ar nāvi - viņš tika nogalināts nākamajā kaujā. Arī pravietis Jesaja savas grāmatas 8. nodaļā bargi nostājas pret sava laika okultisma cienītājiem: Bet, kad jums sacīs: “Jums jāprasa zīlniekiem un pareģiem, kas muld un čukst,” - tad atsakait: “Vai tad tautai nav jāgriežas pie sava Dieva? Jeb vai tai ar jautājumiem par dzīvajiem jāgriežas pie mirušajiem? (19. pants)

Visbeidzot - Svētie Raksti nosoda spiritismu ne vien tāpēc, ka tas saistīts ar pagānismu un dēmonu darbību, bet arī tādēļ, ka pats Dievs visu šo destruktīvo lietu vietā dod mums Sevi, Jēzū Kristū iemiesodamies cilvēka veidolā un svinēdams uzvaru pār grēku, nāvi un sātanu ar visiem viņa dēmonu pulkiem. Tāpēc svētajam un trīsvienīgajam Dievam vienīgajam lai viss gods, slava un pielūgšana!

   

Rakstā izmantoti Latvijas Kristīgā radio raidījuma “Bīstamā zona” materiāli.
© Mārtiņš Kalējs, Armīns /////, Solvita Jākobsone, Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts


Raksts atrodams vietnē Laikmeta zīmes: http://www.laikmetazimes.lv

Saite uz rakstu: http://www.laikmetazimes.lv/2013/01/07/spiritisms-saruna-ar-miruso-gariem-jeb-demonu-alesanas/

© 2009 - 2013 Laikmeta zīmes. Visas tiesības aizsargātas.