Tenerifes piezīmes

Ievietoja | Sadaļa Ceļojumi | Publicēts 12-12-2011

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Šis ir vēstījums par mūsu ģimenes ceļotāju braucienu uz Tenerifi, kas radies pateicoties sievasmātes Rutes ceļojuma piezīmēm un dzīvesbiedres Solvitas atmiņu stāstiem. Kopā ar viņām šo skaisto zemi tagad varēsiet iepazīt arī jūs. Ceļosim kopā!

****

Kad apceļota teju puse Eiropas un redzētas arī citas zemes, reizēm rodas vēlēšanas atvaļinājumu pavadīt vienkārši atpūšoties jūras malā, sauļojoties un baudot viļņu pieskārienus. Tāpēc bijām ļoti priecīgi, ka gadījums mums piedāvāja iespēju par salīdzinoši labu cenu iegādāties apartamentus trim personām nedēļas atpūtai Kanāriju salu lielākajā kūrortā Tenerifē. Tā kā ceļazīmes derīguma termiņš bija vairāki gadi, atpūtu šajā slavenajā kūrortā nolēmām atlikt uz nākamo gadu. Diemžēl kompānija Key Promotion izrādījās krāpnieki un pēc kāda laika gluži vienkārši pazuda, atstājot apmuļķotus simtiem Latvijas iedzīvotāju.

Neraugoties uz rūgto pieredzi, sapnis par Tenerifi nebija izsapņots. Jo vairāk tādēļ, ka šis ceļojums bija dāvana Solvitas mammai viņas 70 gadu jubilejā. Latvijas ceļojumu aģentūru piedāvātās ceļazīmes izrādījās samērā dārgas, tāpēc lētākus variantus nācās meklēt citur Eiropā. Vienu tādu par ļoti pieņemamu cenu atradām Lielbritānijā. Ceļojums gan bija jāsāk no Londonas, taču, kamēr vien pasaulē ir zemo cenu aviokompānijas, tas nav šķērslis.

Un tā, izkāpuši Londonas Stanstedas lidostā, meklējam kādu mīkstāku vietiņu, jo lidmašīna uz Tenerifi solās būt tikai no rīta. Mums paveicas un drīz vien izstiepušies kā susliki guļam uz lidostas zilajiem krēsliem. Četros no rīta viss sākas no gala - rindas, reģistrācija, iekāpšana, un pēc četru stundu lidojuma Ryanair gaisa putns mūs nosēdina Tenerifes dienvidu lidostā Reina Sofia. No Latvijas ziemas esam nonākuši vasarā. Ar speciālu busu pa līkumotu ceļu tiekam aizvesti līdz Apartamentos Aquamarina Golf Golfdelsūras (Golf del Sur) piekrastē, kas nedēļas garumā būs mūsu mājas. Tik ļoti gribas tikt ārā no siltajiem džemperiem, vilnas zeķēm un ziemas apaviem, taču… izrādās, līdz pulksten 14 mūsu numuriņš vēl būs aizņemts. Kam negadās!

Atstājuši čemodānus viesnīcā, ejam iepazīties ar tuvāko apkārtni. Kaut kas neredzēts - visur melnu vulkānisku iežu bluķi, kam pa vidu izbūvēti baltu flīžu celiņi, izveidoti zālāji, iekārtoti koši zili baseini. Visās malās zied krāšņas puķes. Īsts mežonīgas dabas un mūsdienu civilizācijas apvienojums.

Tenerife ir lielākā no Spānijai piederošajām Kanāriju salām Rietumāfrikas piekrastē Atlantijas okeānā. Starp citu, salas šādi nosauktas ne jau par godu kanārijputniņiem, bet sunim (canis - latīņu val.). Tenerife ir 2034,38 km2 liela un tajā dzīvo aptuveni 900 000 iedzīvotāju. Ik gadu salu apmeklē 5 miljoni tūristu. Gar visu piekrasti stiepjas viesnīcu, ciematu un ciematiņu virkne, kas reizumis pāraug kādā lielākā pilsētā. Kanāriju salas, arī Tenerife, ir vulkāniskas izcelsmes un sastāv galvenokārt no melna bazalta ieža. Klimats ir sauss, tropisks, taču ziemas mēdz būt arī nemīlīgas, vējainas un lietainas.

Atgriežamies viesnīcā un beidzot tiekam savos apartamentos. Aquamarina Golf ir liels baltu ēku komplekss ar atsevišķiem dažāda lieluma dzīvokļiem - apartamentiem. Lielākā daļa apartamentu ir ar skatu uz okeānu. Katram numuriņam sava lodžija ar galdiņu un krēsliem. Sēdi, baudi augļu sulu un veries okeāna viļņos, kur peld kuģi un bagātnieku jahtas. Mums tiek apartaments ar numuru 704. Kaimiņi no Anglijas, kas brauc šeit atpūsties jau 20 gadus, saka, ka vienmēr cenšoties iegūt kādu no šiem diviem gala dzīvokļiem, kas daudzu pārbaudītu apsvērumu dēļ esot vislabākie šajā milzīgajā kompleksā. Nu, protams! Kā gan mums - Ķēniņa bērniem - varētu netikt tas labākais! Slava Tam Kungam!

Nākamajā rītā pēc brangām brokastīm „zviedru galdā” izejam viesnīcas pagalmā. Viss tīrs, sakopts, rotāts koši ziedošām puķēm. Tā kā laiks ne visai un saulīte paslēpusies, šo dienu nolemjam pavadīt tepat pie viesnīcas baseina. Sauļojamies „kaunīgajā” saulītē un peldamies zilajā baseinā. Vakarā visi esam kā no katliņa izņemti vēzīši. Restorānā mūs sagaida pamatīgas vakariņas, jo te viss ir tik skaists acīm, smaržīgs nāsīm, garšīgs mutei un izbrīnu raisošs vēderam, ka nevar nepagaršot. Pēc vakariņām vairākas stundas veltām pastaigai un tad jau laiks doties pie miera.

Tūlīt pēc brokastīm ar speciālu autobusu dodamies uz Loro parku (Loro Parque) - milzīgu dzīvnieku paradīzi, tiesa gan, paradīzi nebrīvē. Loro parks atrodas Puertodelakruzas (Puerto de la Cruz) pilsētā Tenerifes rietumu daļā un aizņem 13 000 m2 lielu platību, bet kopā ar palīgsaimniecību un zinātniskajām iestādēm - 135 000 m2. Parks dibināts 1972. gadā un kopš tā laika to apmeklējuši vairāk nekā 34 miljoni cilvēku. Loro ir viens no populārākajiem zoodārziem pasaulē, kur dzīvo 4000 papagaiļu un 350 dažādu sugu dzīvnieki - vaļi, delfīni, jūras lauvas, pingvīni, gorillas, šimpanzes un citi. Bet parka lepnums neapšaubāmi ir dabā ārkārtīgi reti sastopamais baltais tīģeris.

Pie ieejas parkā uzbūvēts autentisks taizemiešu ciemats, ko 1993. gadā atklāja Taizemes princese Galiana Vadhana. Noskatāmies vairākus šovus, kas visi radīti apmeklētāju apbrīnai un priekam. Loro lepnums ir papagaiļi, tāpēc lielā arābu stila ēkā ierīkots papagaiļu šovs, kur šo krāsaino putnu izdarībās vienlaicīgi var noskatīties 600 cilvēki. Viens no iecienītākajiem šoviem ir jūras lauvu atrakcija, kur šie jūras dzīvnieki rāda daudz aizraujošu triku. Savukārt 1987. gadā uzbūvētais delfīnu baseins ļauj lūkoties to rotaļās 1800 cilvēkiem. Tomēr vislielāko publikas atzinību ieguvuši zobenvaļi, kas Loro parkā atrodas kopš 2006. gada un šurp atceļojuši no Sea World parka ASV.

Loro parkā ir bagātīga augu valsts, zied orhidejas, izveidots kaktusu dārzs, aug savdabīgie un interesantie pūķkoki. Parka akvārijā var apskatīt visdažādākos zemūdens iemītniekus. Speciāli izbūvētā 18 metrus garā tunelī caur stiklotām sienām var aplūkot haizivis, rajas un citus jūras iemītniekus, kas peld virs apmeklētāju galvām. Interesanta ir arī tā sauktā Katandras taka, kas izbūvēta koku galotnēs un kur var tuvplānā aplūkot putnu dzīvi. Šeit iekārtotas speciālas barotavas eksotiskajiem putniem. Parks ir veidots īpaši domājot gan par katra tā iemītnieka, gan daudzo viesu labsajūtu. Tas patiešām ir objekts, kurš obligāti jāredz katram Tenerifes apmeklētājam.

Ir svētdiena un mums tik ļoti pietrūkst ierastā svētdienas dievkalpojuma. Vēl neesam Tenerifē atraduši nevienu baznīcu un pat ja būtu, neviens no mums spāņu valodu tik un tā neprot. Ārā pūš viegls vējiņš, okeāns pelēks un saulīte arī ietērpusies pelēkā mētelī. Viesnīcas informācijas centrā uzzinām, ka viņiem tā jau skaitās vētra - storm. Taču laiks ir silts - +250 C - un pēc brokastīm mēs apstaigājam viesnīcu, priecājoties par dažādās vietās izvietotajiem baseiniem un zviļņiem.

Nospriežam, ka laika apstākļiem tomēr nav ne vainas un dodamies uz Loskristianas (Los Christianos), tātad kristiešu pilsētu. Izkāpuši no busa, ejam uz pludmali pastaigāties. Plata tumšu smilšu pludmale ar salmu saulessargiem un sauļošanās zviļņiem. Gar pludmali stiepjas promenāde, pa kuru plūst nebeidzama ļaužu straume - mazi un lieli, veci un jauni, sirmgalvji, invalīdi ratiņkrēslos, mazuļi ratiņos, sportisti un, protams, tūristi. Līdzās promenādei neskaitāmas pārdotavas. Tāpat kā visur dienvidu zemēs, arī šeit ar veiklajiem pārdevējiem jāprot kaulēties. Īpaši labi tas izdodas, ja esi jauna, izskatīga sieviete. Arhitektūra Tenerifē diezgan vienveidīga - senu, vēsturisku celtņu ir maz, pārsvarā valda modernā dienvidu kūrortu estētika. Pavisam nemanot esam nostaigājuši ceļa gabalu no Loskristianas līdz Pleijadelasamerikai (Playa De Las Americas), tomēr vēl pagūstam uz busu, kas mūs aizvedīs atpakaļ uz viesnīcu. Mājās atgriežamies melnā tumsā.

Nākamajā rītā vēlreiz dodamies uz Loskristianu, kur jāpārsēžas, lai nokļūtu vēl vienā dzīvnieku parkā - Jungle Park. Nonākot galā uzzinām, ka šodien tas būs pēdējais reiss atpakaļ uz Golfdelsuru, jo vietējiem nez kādi svētki. Vai nu atpakaļ jādodas tūlīt, vai arī vēlāk ar sabiedrisko transportu, bet jau par maksu. Izšķiramies palikt un dodamies iekšā parkā. Džungļu parks atrodas Aronā Tenerifes dienvidos un tiek dēvēts par „labāko zoo un botānisko parku Kanāriju salās”. Mākslīgi veidotajās klintīs izcirsti mājokļi dažādiem dzīvniekiem. Netālu no ieejas izvietota plēsīgo putnu kolekcija, kur apskatāmi dažādu pasugu ērgļi, grifi, lijas un kondori. Putni it kā atrodas brīvā dabā, diemžēl ir pieķēdēti un tālu pārvietoties nespēj. Īsta vergu dzīve.

Parkā mīt arī plēsoņas - lauvas, tīģeri, leopardi, jaguāri un citi. Balto tīģeri gan ieraugām, taču ar parka lepnumu - Dienvidāfrikas balto lauvu - iepazīties nesanāk. Tam kā augstam priekšniekam pieņemšanas laiks šodien jau beidzies. Viņa vietā saimnieko kāds brūns sugasbrālis - īsts dusmonis, kas rēc, ka viss parks skan. Visapkārt dzīvnieku mītnēm izveidoti īsti džungļi, kur dzīvo visdažādāko pasugu zvēri. Lai veiksmīgāk varētu pārvarēt šos mūžamežus, trosēs iekārtas dēļu un cita veida laipas, gluži kā piedzīvojumu parkos. Reizēm atkal pārņem sajūta it kā mēs atrastos botāniskajā dārzā - viss apkārt zied, aug dažādi tropiskie augi, iekārtotas kaktusu audzes.

Noskatāmies divus šovus - papagaiļu un plēsīgo putnu. Papagaiļi kā jau papagaiļi - veic visādus smieklīgus trikus, bet, piemēram, ērgļi biedē skatītājus, strauji traucoties tiem virs galvas un ar saviem līkajiem nagiem cenšoties izjaukt frizūru. Lai šādu putniņu varētu turēt rokās, nepieciešami biezi ādas cimdi. Tiek eksponēti arī miermīlīgāki putni - vainagdzērves, stārķi, pāvi un citi, no kuriem dažus pat iespējams pabarot no rokas. Atvadāmies no Džungļu parka un dodamies atceļā.

Ir jauna diena un par 35 eiro iznomājam baltu Subaru, lai dotos uz Teides nacionālo parku (Parque Nacional del Teide). Parks dibināts 1954. gadā un ir lielākais un vecākais nacionālais parks Spānijā. Tā centrā ir 3718 metrus augstais Teides vulkāns - Spānijas augstākā virsotne un trešais lielākais vulkāns pasaulē. Vulkāns slejas pāri visai Tenerifei un ir redzams no jebkuras vietas salā. Teides nacionālais parks iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, ir tūristu visapmeklētākais nacionālais parks Eiropā un otrais apmeklētākais pasaulē.

Ceļš augšup uz Teidi ved cauri biezām skujkoku audzēm. Diemžēl vulkāns izrādās reti neviesmīlīgs - pūš lielu vēju un spļauj spēcīgu lietu ap sevi. Skumīgi, bet ko darīt. Braucot pa mežonīgo, melno, klinšu un akmeņu ieskauto ceļu, redzam daudz sajūsmas vērtu dabas skatu. Apbrīnojama krāsu bagātība - te klintis krāsojas apsūbējuši zaļā, te brūni sarkanā tonī. Reizēm atkal skats kā Nevadā - tuksnešainie akmens krāvumi un klintis mijas ar pieticīgu augu valsti. 1700 metru augstumā sasniedzam Rokkinčado (Roque Cinchado) klinti. Šī klints savulaik bija attēlota pat uz Spānijas 1000 peso banknotēm. Esam nonākuši 2250 metru augstajā Base del Teide un tad jau vairs tālu nav arī bāzes stacija, no kurienes trosu ceļš ved augšup uz Teides krāteri. Diemžēl lietus un sliktā laika dēļ visi pacēlāji slēgti. Varam tikai iedomāties, kā būtu, ja nebūtu biezo mākoņu, spīdētu saulīte un mēs varētu pacelties kalna virsotnē.

Atceļā Solvita ieplānojusi citu ceļu - daudz gleznaināku un zaļāku. Sākumā gan vēl skatāmi tie paši mežonīgie akmens krāvumi. Braucam garām vietai, ko sauc par Mēness ainavu (Paisaje Lunar). Reizēm, lai redzētu, kā ir uz Mēness, nemaz nav jādodas kosmosā. Tomēr pamazām ainava kļūst augiem bagātīgāka, ceļa malas apaugušas skaistiem dažādu formu un izmēru kaktusiem. Un pēkšņi sirreāla ainava - vētras nolauzti milzu skujkoki. Palikuši vien necili stumbeņi. Ceļa kritums ļoti stāvs. Šī ceļa posma vidū mazs ciematiņš Maska (Masca), kas atrodas pie augsta ūdenskrituma, kura tuvumā aug trīs augļu pilni apelsīnkoki un palmas. Mājās atgriežamies, kad ārā jau tumsa.

Tā kā bākā vēl palikusi degviela un auto jāatdod tikai pulksten 9, Solvita agri biksta visus augšā un piedāvā pa tumsu aizskriet uz vēl vienu objektu - 50 kilometrus attālajām Lielajām klintīm (Acantilados de Los Gigantes), kas atrodas salas rietumu piekrastē netālu no Losgigantes (Los Gigantes) pilsētas. Austot gaismai, kā pirmie tās dienas tūristi skatām patiešām gigantisko zemes malas sienu - stāvu, gludu, ļoti augstu un, kā jau visur, melnu. Salīdzinot ar nepārredzamo okeāna plašumu, tik ļoti augsts šis stāvkrasts nemaz nešķiet, taču baltā deviņstāvu māja tā piekājē ir kā maza sērkociņu kastīte. Informācijā par Los Gigantes rakstīts, ka klinšu siena vietumis pārsniedzot 600 metru augstumu.

Pēc brokastīm domājam, ko darīt tālāk, jo šī ir mūsu pēdējā diena Tenerifē. Papsītis paliek viesnīcā atpūsties, bet abas bizaļas - Solvita un Rute - dodas „bizot” gar jūru, jo saulītes nav un sauļoties nevar. Pa jūrmalas promenādi dodamies aplūkot tuvējo apkārtni. Laiks noskaidrojas. Ejam un priecājamies par viesnīcām, kas gar visu okeāna krastu rindojas cita pēc citas. Katra tai atvēlēto daļu centusies izveidot skaistāku nekā citiem, tomēr pāri cilvēku roku darbam Radītājs ar savu Mākslinieka roku ievilcis kādu neizdzēšamu līniju - vulkāniskie akmens ieži gan peldas okeānā, gan sauļojas krastā, protams, visi melni, jo vectēvs Teide tikai melnu lavu vien ārā spļāvis pirms tūkstošiem gadu. Atkārtoti vulkāns uzdarbojies pirms 100 gadiem.

Pastaigas laikā reizēm pasēžam uz kāda no soliņiem, kas izvietoti okeāna krastā, pasapņojam un priecājamies par skaistajiem daudzkrāsainajiem ziediem visapkārt. Vienkārši izbaudām brīvību. Samīļojam vairākus četrkājainus draugus, kas atbild ar „ņau” un skaļu murrāšanu. Šo radību Tenerifē ir daudz. Atceļā Solvita vēl nopeldas okeānā, no kura izkāpj galīgi bez spēka pēc sirdīgās cīņas ar viļņiem, kas nevienu negrib izlaist no saviem apskāvieniem.

Pārrodamies viesnīcā, paņemam līdz papsīti un metamies uz viesnīcas pludmali peldēties. Kā jau parasts, tā ir melna, akmeņaina, melnām smiltīm, kas padara melnas kāju pēdas. Kad okeāns „izsmelts”, naski čāpojam uz Aquamarine iekšējo baseinu. Okeānā ūdens temperatūra bija +190 C, šeit - +280 C. Sākumā esam gandrīz vieni, taču pēc kāda laika jau jūtamies kā brētliņas akvārijā. Solvita ar visu savu slapjo peldkostīmu aizskrien vēl pēdējo reizi atvadīties no koši zilā ārējā baseina. Tur ūdens temperatūra - +200 C. Seko duša un vakariņas. Pēc tam visu vakaru pekelējamies pliki, jo gan ārā, gan telpās ir īsta vasara. Ap pulksten pusdivpadsmitiem čemodāni beidzot ir kārtībā un varam nostiepties.

Pēc atvadu brokastīm viesnīcas buss mūs aizvizina uz lidostu. Nepaiet ilgs laiks, kad esam jau gaisā un zem mums kā pašas dabas veidota karte paliek brīnišķīgā Tenerife, kamēr otra karte - zīmētā - atrodas klēpī. Pārdomājot aizvadīto nedēļu Kanāriju salās, nonākam pie secinājuma, ka, neskatoties uz labajiem nodomiem, tomēr neesam spējuši mierīgi baudīt vasaras atpūtu ziemas laikā, kā bijām plānojuši, bet jau atkal kā tādi traki tūristi esam bizojuši apkārt pa visu salu. Laikam jau ceļotāja zinātkāre un vēlme iepazīt ko jaunu ir latviešiem raksturīga.

Londonā ielidojam tumsā un tūdaļ dodamies uz autobusu, kas mūs aizvizina līdz pašam pilsētas centram. Naksnīgā, uguņiem izgaismotā lielpilsēta šķiet fascinējoša. Žēl, ka to visu nav iespējams iemūžināt foto, jo gaismas apstākļi neļauj. Noteiktajā laikā atgriežamies lidostā. Kapelā izlasām 23. Psalmu, pielūdzam To Kungu un esam gatavi lidojumam mājup. Virs mākoņiem spīd spoža saulīte, ir tik silti un labi. Tomēr, apmēram pusstundu pirms nolaišanās Solvita jūt, ka lidaparāts maina kursu, un domās sauc: „Negribas ticēt, ka tas pagriežas uz Kauņu!” Pēc 10 minūtēm ziņo, ka patiešām nosēdīsimies Kauņas lidostā, jo Rīgā to izdarīt nav iespējams - viss dziļā sniegā, ledū un vētrā kalts. Pamostamies no vasaras sapņa un esam atpakaļ realitātē!

  

© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Komentāri (2)

  1. “Iekrišanas” pamatā ir 2 lietas - mulķība un latviešu skopums (ka tik nebūtu kādam te Latvijā jāmaksā…)!

  2. No sākuma jau viss gāja gludi. Ja būtu braukuši uzreiz pēc ceļazīmes iegādāšanās, viss notiktu. Bet firma vienkārši bija negodīga pret saviem Tenerifes partneriem - Tenerifes viesnīca apartamentus firmai deva par brīvu, reklāmas nolūkos, taču tad bija savi noteikumi, piemēram, vienu dienu tūristiem obligāti jāpiedalās viesnīcas reprezentācijas pasākumā. Savukārt “Key Promotion” no Latvijas iedzīvotājiem par apartamentiem ņēma diezgan lielu naudu (tomēr krietni mazāku nekā piedāvā Latvijas firmas), neinformējot par īpašajiem noteikumiem, turklāt solīja lielāku servisu un iespējas nekā tenerifieši piedāvāja. Iznākumā tenerifieši sadarbību ar firmu pārtrauca. Bet ceļazīmes bija iegādājušies daudzi, naudas, ko atdot, firmai nebija, un viņi vienkārši aizlaidās. Īpašnieks esot bijis kaut kāds grieķis, arī par brāļiem lietuviešiem ļaudis runāja.

    Kas attiecas uz skopumu… Katrs grib iegādāties preci lētāk, ja vien naudas nav tik daudz, ka šis faktors ir vienaldzīgs. Latvijas tūrisma firmas (vismaz nopietni ņemamās) ar lētām cenām neizceļas. Izdevīgāk ceļazīmi ir pirkt Rietumeiropā un ceļojumu sākt no Vācijas vai Anglijas, turklāt arī serviss šādos gadījumos parasti ir labā līmenī. Latviešu kompānijām vajadzētu padomāt, kā samazināt cenas, nevis sūkstīties par savu tautiešu skopumu.

Uzraksti komentāru