20
Vasarsvētku kustība: sekta vai Dieva draudze?
Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 20-07-2009
Sākotnēji šis var šķist dīvains jautājums, tomēr daļai Latvijas sabiedrības izveidojies tieši šāds viedoklis. Savu artavu šā uzskata formēšanā devuši plašsaziņas līdzekļi, savu - cilvēku neizpratne par to vai citu vasarsvētku draudžu kalpošanas aspektu. Par vasarsvētku kustību nereti trūkst patiesas un objektīvas informācijas. Diemžēl ne žurnālisti, ne vairākums reliģisko lietu ekspertu nav ieinteresēti šādu informāciju apkopot un publicēt. Rezultātā cilvēkiem jāsamierinās ar kārtējo „sensacionālo” materiālu dzeltenajā presē, kas stāsta par sektantu „briesmu darbiem”. Bieži vien lielākā daļa no šādos rakstos paustajām ziņām nav patiesas, spriedumi tendenciozi, fakti - sagrozīti. Par nožēlu, dažkārt šai melīgajai propagandai piebalso arī „tradicionālo” konfesiju pārstāvji.
Tātad - sekta vai Kristus draudze? Šis jautājums ir gana nozīmīgs arī pašiem vasarsvētku kristiešiem, īpaši jaunajiem ticīgajiem, kam savas pārliecības dēļ dažkārt nākas piedzīvot morālu un emocionālu spiedienu gan no ģimenes, radiem un draugiem, gan sabiedrības kopumā.
Kas ir sekta?
Latvijā jēdzienam „sekta” ir viennozīmīgi negatīvs skanējums, kamēr pasaules praksē tam ir drīzāk neitrāla nozīme. Ielūkosimies dažās no skaidrojošajām vārdnīcām.
- Sekta (lat. secta - virziens, skola) - reliģiska draudze, grupējums, kas atšķēlusies no valdošās baznīcas [Svešvārdu vārdnīca, Rīga, „Liesma", 1978].
- Sekta - ļaužu grupa, kas atdalījusies no lielākas grupas un kam ir noteikti politiski vai reliģiski uzskati, īpaši, ja šie uzskati tiek stingri ievēroti un citi tos uzskata par ekstrēmiem [Collins Cobuild English Language Dictionary, „London, Harper Collins Publishers", 1993].
Daži man iebildīs: bet kā tad ar sātanistiem, okultisma un dažādu pagānisko reliģiju piekopējiem? Jā, protams. Tomēr šādus reliģiskos grupējumus pareizāk būtu dēvēt par kultiem nevis sektām. Šāda terminoloģija tiek lietota visā pasaulē.
Gandrīz visas kristīgās konfesijas vēstures gaitā tikušas dēvētas par sektām. Par „nācariešu sektu” sauca jau pirmos kristiešus (Apustuļu darbi 24:5 un 28:22), kas tika uzskatīti par vienu no jūdaisma novirzieniem. Šis apzīmējums savā laikā ticis piekabināts gan luterāņiem, gan baptistiem, gan citām konfesijām, jo vadošās baznīcas acīs jebkurš, kas uzdrošinājās apšaubīt tās uzskatus vai rīcību, vienmēr bijis ķeceris. Tikai laika gājums izsver, kādu ieguldījumu universālās Dieva draudzes kopīgajā izaugsmē devusi katra šāda garīgā kustība.
Draudzes koks
Tēlaini Kristus draudzi var salīdzināt ar kuplu, zaļojošu koku, kura saknes ir Izraēls, Jēzus ir stumbrs, bet varenie zari ir kristietības galvenie novirzieni, kuriem ir vēl daudz sīkāku zariņu - denominācijas. Kristus draudzes pamatnovirzieni ir:
- Austrumu rita baznīcas - pareizticīgie, vecticībnieki, koptu pareizticīgie, Armēņu apustuliskā baznīca un citi.
- Rietumu rita baznīcas - Romas katoļu baznīca un dažādie tās strāvojumi, tāpat grieķu katoļi - uniāti, koptu katoļi un citas denominācijas, kas atrodas Romas baznīcas jurisdikcijā.
- Protestantu liturģiskās baznīcas - luterāņi, anglikāņi, episkopāļi un citas baznīcas.
- Evaņģēliskās baznīcas - reformāti, baptisti, metodisti, prezbiterāņi, daļēji arī adventisti un citi.
- Vasarsvētku/harizmātiskā kustība - pentekosti, harizmāti un to novirzieni, daļēji arī atjaunotnes kustības konfesionālajās baznīcās.
Iespējams, ka šim kokam vēl nav attīstījušies visi zari. Ja 16. un 17. gadsimts piederēja protestantiem, 18. un 19. gadsimts evaņģēliskajiem, bet 20. gadsimts vasarsvētku kustībai, tad par turpmāko laiku līdz Kristus otrajai atnākšanai pagaidām vēl grūti spriest.
Vasarsvētku kustības daudzveidība
Balstoties vienotā bibliskā redzējumā, vasarsvētku kustība tomēr nav noslēgta, šauri dogmatiska sistēma. Dažkārt ļaudīm no malas vai citu konfesiju cilvēkiem ir grūti orientēties lielajā uzskatu, virzienu un kalpošanas formu dažādībā, kāda valda vasarsvētku/harizmātiskajā kustībā. Nosauksim tās pamatvirzienus:
- Klasiskās vasarsvētku draudzes - kustība, kuras saknes meklējamas 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma ASV garīgajās atmodās. Uzsver Svētā Gara kristību ar līdzejošu zīmi - runāšanu svešās mēlēs (valodās), kā tas aprakstīts Vasarsvētku dienas notikumā Bībelē Apustuļu darbu grāmatas 2. nodaļā.
- Apustuliskās draudzes - klasiskajām vasarsvētku draudzēm līdzīga kustība galvenokārt Eiropā, kas radusies Velsas atmodas (1906) ietekmē.
- Nekonfesionālās harizmātiskās draudzes - vasarsvētku kustības mūsdienu atzars, kas radies 20. gadsimta 60. gados. To mēdz dēvēt arī par „trešā viļņa” kustību. Uzsver Svētā Gara dāvanu nozīmi un realitāti mūsdienu baznīcā. Sākotnēji par harizmātiem dēvēja atjaunotnes kustības konfesionālajās baznīcās, bet vēlāk no draudžu locekļiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ vairs nevarēja vai negribēja palikt savās draudzēs, izveidojās neatkarīgas kristiešu draudzes.
- Atjaunotnes kustība - garīga kustība konfesionālajās baznīcās, kas atzīst Svētā Gara kristības un Svētā Gara dāvanu nozīmi draudzes kalpošanā. Atjaunotnes kustība skārusi teju visas konfesijas - katoļus, luterāņus, anglikāņus, metodistus, baptistus, pareizticīgos un citas konfesijas.
Vasarsvētku/harizmātiskās kustības ietvaros pastāv vēl daudz dažādu sīkāku atzarojumu, piemēram, Ticības kustība, „Upes kustība” [River movement], kas izaugusi no tā sauktās „Toronto svētības” draudzēm un citas. Pavisam pasaulē šobrīd ir apmēram 500 miljoni vasarsvētku/harizmātiskajām draudzēm piederīgo. Oficiāli tā ir otra lielākā kristiešu denominācija pēc Romas katoļiem. Tomēr, ņemot vērā, ka tradicionālajās katoļu zemēs tikpat kā visi iedzīvotāji tiek automātiski reģistrēti kā baznīcai piederīgi, vienalga, vai viņi ir vai nav praktizējoši kristieši, varētu būt, ka jau šobrīd vasarsvētku/harizmātiskā kustība kļuvusi par lielāko denomināciju kristietībā de facto.
Pēdējo 40 gadu laikā vasarsvētku kustība ir piedzīvojusi patiešām fenomenālu izaugsmi. Kristietības pētnieks Vinsons Sinans aprēķinājis, ka 80% no tiem, kas šodien meklē Dievu, Viņu atradīs tieši šajā kustībā. Ik gadus vasarsvētku/harizmātisko kristiešu skaits pieaug par 20%. Lielākā kustības izaugsme vērojama Āfrikā, Latīņamerikas zemēs un Āzijas valstīs.
Pēcvārda vietā
Vai patiešām lielākā un visstraujāk augošā kristiešu denominācija pasaulē būtu pelnījusi apzīmējumu „sekta”? Tā jau sen pāraugusi maza, no „mātes baznīcas” atšķēlušās grupējuma robežas un kļuvusi par ievērojamu kustību modernajā kristietībā. Tādēļ ir skumji vērot, ka Latvijā, pretēji visas demokrātiskās pasaules praksei, kristīgās baznīcas joprojām tiek dalītas „tradicionālajās” un „netradicionālajās”, tātad - „pareizajās” un „nepareizajās”. Bet, kas vienā valstī netradicionāls, pasaulē, iespējams, ir pat ļoti tradicionāls. Būtība nav tradīcijās, bet mācībā, kas balstīta uz Dieva Vārda pamata un Svētā Gara spēkā. Par sektantiem jau minētajā „Svešvārdu vārdnīcā” teikts: cilvēki ar šaurām sava grupējuma interesēm, dogmatiķi. Patiesībā īstie sektanti ir tie, kas sevi no pārējiem nodala ar tradīciju, dogmu un paštaisnības sienu. Un šī kaite var piemeklēt gan tā sauktās „tradicionālās”, gan mazāk tradicionālas draudzes. Bet katrs sektantisms ir Dievam nepieņemams.
Patiesā, garīgā Dieva draudze nav cilvēku veidota denominācija vai konfesija. Svētie Raksti to sauc par Kristus Līgavu, Kristus Miesu. Tas ir daudz plašāks un daudzkārt pārāks jēdziens par jebkuru ideoloģiju, mācību vai tradīcijām. Dieva draudze ir:
- Katoliska - tā ir vispārēja, universāla Kristus Miesa, kas pastāv vienotībā ar savu Galvu.
- Pareizticīga - tā tic, māca, slavē un pielūdz pareizi, kā to māca Dieva Vārds.
- Protestantiska - tā protestē un cīnās pret katru grēku gan Baznīcā, gan pasaulē.
- Luteriska - tā atzīst, ka „taisnais caur ticību dzīvos”, ka esam izglābti žēlastībā.
- Baptistiska - tā tic jaunpiedzimšanai, personīgām attiecībām ar Jēzu un derībai ar Dievu kristībā.
- Adventiska - tā gaida un ilgojas pēc Kristus otrās atnākšanas un ieiešanas Viņa atdusā - Sabatā.
- Pentekostāla - tā tic piepildīšanai ar Svēto Garu un dzīvei Garā ik dienas.
- Harizmātiska - tā tic, ka Svētā Gara dāvanas dotas visai draudzei visos laikos.
- Atjaunotnes - tā ļauj Dievam sevi garīgi dziedināt un atjaunot, lai staigātu Viņa svētumā.
Vai tu piederi šādai draudzei? Ja tā, tu neesi sektants - tu esi daļa no mūžīgās Dieva draudzes. Slavē Dievu par to, lepojies ar to, dzīvo sava augstā stāvokļa cienīgu dzīvi un Dievs tevi svētīs!
Pilnigi un precizi ir noraksturots - sektas ir tadas, kas atkrit no parbauditajam vertibam un patiesajam konfesijam. Diemzel masonu darbibas rezultata, ietekmejot cilveku pratus, ir sacis darbu antikrists, kas ir labi aprakstits Bibele.
Visam sim antikristus sektam ir kopigas iezime:
1. Tas neatzist krusta simbolu.
2. Noliedz Dievmati un lidz ar to, kas noliedz mati jau pasos pamatos neatzist vinas Delu.
3. Pienem Kristu it ka sava sirdi utt., bet patiesiba tas ir antikrists, jo netiek sludinata vienota Apustuliska baznica un neielaiz Sveto garu savas dveseles skistibai.
4. Pieludzot Dievu mes to saprotam ar Sveto Trisvienibu, kas ir Tevs, Dels un Svetais Gars. Siem antikristiesu jefiniem tada lugsana nekad nav bujusi, netiek parmests ar roku si krusta zime.
5. Visas sis sektas karo un nomelno istas konfesijas. Visvisadi apmelojot, piesmejot utt., jo vienkarsi ir atdalijusas, lai iznicinatu istas parbauditas un no Dieva iestaditas konfesijas, jeb Kristus draudzes. Palasiet Bibele par antikrista atnaksanu, kas ir sacies un otra Kristus atnaksana ir vel patalu, bet neizbegama, tapec vienmer padomajiet, ko dariet!!!
Gunti,
man tomēr šķiet, ka Jūs līdz galam neesiet izpratis manu domu šajā rakstā. To pierāda Jūsu vārdi par “īstajām” konfesijām, kas it kā esot paša Dieva iestādītas. Man gan šķiet, ka Dievs nav radījis nevienu konfesiju, tās visas ir cilvēku izdomātas, lai nostiprinātu to vai citu izpratni par konkrētām Bībeles patiesībām, to vai citu mācību. Dievs ir radījis vienu, universālu, Gara vienībā pastāvošu un pārlaicīgu Kristus draudzi, pie kuras pieder visi cilvēki, kas atzīst Kristus upuri Golgātā un cenšas dzīvot pēc Dieva prāta un likumiem.
Es uzskatu, ka patiesi kristieši ir visi, kas atzīst Bībeli kā galveno garīgo autoritāti un kristietības pamatvērtības, neatkarīgi no tā, vai tie pieder pie senajām konfesijām vai jaunākām. Savukārt Jūs pieminat Dievmāti un krustu mešanu kā kritēriju patiesai kristietībai. Vai tādejādi jūs gribējāt visus kristiešus, izņemot Romas katoļus un pareizticīgos, pasludināt par neīstiem kristiešiem un antikristiem? Starp citu, nekad savā kristieša mūžā neesmu redzējis, ka kāds noliegtu Jēzus māti. Cita lieta, ka mēs viņu nepielūdzam, kā to dara viena otra konfesija. Marija ir krietnas un uzticamas Dieva kalpones paraugs, taču Bībelē nekur nav atrodams, ka tā būtu Debesu Ķēniņiene vai mūsu aizbildne Dieva priekšā. Vienīgais starpnieks starp Dievu un cilvēkiem ir Kristus - tas Bībelē pateikts nepārprotami. Tāpēc nepadarīsim cilvēku mācību par Kristus mācību un Jēzus māti Mariju par kaut ko vairāk nekā tā patiesībā ir.
Nobeigumā gribu atgādināt apustuļa Pāvila vārdus: “Kas tu tāds esi, ka tu tiesā cita kalpu? Viņš stāv vai krīt savam Kungam. Un viņš stāvēs, jo viņa Kungs spēj viņu stiprināt. Bet kā tad tu tiesā savu brāli? Jeb arī: kāpēc tu nicini savu brāli? Mēs taču reiz visi stāvēsim Dieva soģa krēsla priekšā! Jo ir rakstīts: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Manā priekšā lieksies visi ceļi, un visas mēles atzīsies Dievam. Tātad ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi. Tāpēc netiesāsim vairs cits citu, bet labāk spriediet, ka netopat brālim par piedauzību vai par iemeslu viņa krišanai.” (Rom. 14:4, 10-13)
Sātans ir ieinteresēts Kristus radītās Baznīcas šķelšanā, vājināšanā un aizvietošanā ar maldu mācībām. Sektas - ieskaitot Vasarasvētku kustības, ir viens no veidiem, kā “mušu ķēniņs” cenšas saniegt savus mērķus. Īpaši nekaunīgs ir apgalvojums, ka tradicionālā Baznīca (katoliskā) vai tās locekļi ieskaitāma Vasarasvētku koka kronī!
DIEVS ir radījis savu Baznīcu, savus Apustuļus, savu mācību, savas tradīcijas, savus Svētos Sakramentus. Vasarasvētku kustība ir dumpis pret šo visu, tātad dumpis pret DIEVA testamentu zemes virsū. Šī dumpja virsvadītājs ir viens - Sātans.
Atbilde Lukam.
No Jūsu komentāra īsti nevar saprast, ko Jūs domājat ar jēdzienu “katoliskā Baznīca” - universālo Dieva radīto vispārējo (katolisko) Baznīcu jeb tomēr katoļu (Romas) baznīcu. Pēc konteksta varētu būt, ka otro. Ja tā, tad vasarsvētku kustība, gluži tāpat kā visas protestantu Baznīcas, patiešām ir ‘dumpis’ pret visu to pretbiblisko, ko Romas Baznīca savā laikā sastrādājusi gan savā mācībā, gan praksē.
Taču, ja runājam par vispārējo universālo Dieva draudzi, kas ir garīga, tad vasarsvētku kustība neapšaubāmi ir viena no šīs universālās draudzes daļām, jo kristīgās mācības svarīgākajos un būtiskajos jautājumos ir vienota ar pārējām konfesijām. Tieši šī universālā Baznīca, nevis cilvēku radītā institucionālā, bija domāta runājot par Draudzes koku. Un tā kā visās konfesijās, ieskaitot Romas katoļus, eksistē harizmātiskā jeb atjaunotnes kustības, tad šie ļaudis daļēji tika pieskaitītu vasarsvētku kustībai, jo gan savā mācībā, gan praksē praktizē tos pašus principus kā vasarsvētku draudzes.
Kad tiku pārdabīgi izglābts, kļuvu par vienas brīvdraudzes locekli. Pēc maza laiciņa iepazinos ar vienu adventistu. Viņš man stāstīja, ka ir neizpratnē par daudzo konfesiju skaitu. Bet es viņam stāstīju, cik tas ir brīnišķīgi, ka mums ir Viens Dievs un Viens Glābējs! Mēs taču esam savienoti ne jau politiski vai konfesionāli, bet garīgi - Kristus miesas locekļi. Brāļi un māsas Jēzū Kristū!
Katram Kristus miesas loceklim ir savs uzdevums, jo ”Kristus miesa nesastāv no viena, bet no daudziem locekļiem.” Ir taču iespēja priecāties arī par citiem miesas locekļiem! (1.Korint.12:26)
Vislielākais prieks man ir par adventistiem, jo viņi taču ilgojas pēc Kristus atnākšanas! Kā līgava, kas gaida savu Uzticamo Līgavaini.
Ir godīgi, ka Jūs, Jākobsona kungs, atzīstat sevi par dumpinieku, bet sevis pārstāvēto kustību par dumpi. Prātā nāk arī citi piemēri: tumsas eņgeļa Sātana dumpis pret DIEVU, pirmo cilvēku Ādama un Ievas dumpis pret savu Radītāju, kas iegrūda visu cilvēci garīgā nāvē un pakļāva mūs visus fiziskas nāves neizbēgamībai… Jūsu kustība ir tās dalībnieku ceļs pretī garīgai nāvei.
Runājot par fizisko dzīvi… Man kā ārstam ir sāpīgi noskatītīties Jūsu lapās ievietotos video: “garīgo piedzīvojumu” brīžos nabaga upuri raustas konvulsijās, krampjos, zaudē normāla cilvēka izskatu un uzvedību. Tā ir nežēlīga vardarbība pret šiem apmuļķotajiem! Tā ir arī vērtīga paraugstunda mūsu psihiatrijas un psihoterapijas studentiem, kuriem jāzin, kādus efektus var izraisīt brutāli iejaucoties cilvēka psihē, programmējot, zombējot to.
E. Jākobsona kungs! Jūsu kustība ir sātana vadīts dumpis attiecībā pret mūsu Pestītāja radīto Baznīcu un Viņa apustuļu tālāk nesto mācību. Jūsu draudze ir noziedzīga organizācija attiecībā uz krimināllikuma prasību par cilvēka dzīvības un veselības (tai skaitā garīgās) neaizskaramību. Tai ir visas totalitāras sektas pazīmes.
Atbilde Lukam
1. Ja jūs būtu lasījis uzmanīgi, tad pamanītu, ka par “dumpiniekiem” es nosaucu visus protestantus, taču par dumpiniekiem attiecībā pret grēku, Rakstu sagrozīšanu un to institucionālo veidojumu, kas mēģināja uzurpēt universālās Baznīcas tiesības un autoritāti, pati tajā pašā laikā piesegdama visas tās nejēdzības un Dieva zaimošanu, kas pilnīgi atklāti notika tā laika baznīcā. Taču mēs nekādā gadījumā neesam dumpinieki pret Dievu, Kristu un apustuļu mācību.
2. Nesaprotu Jūsu teikto, par it kā manās lapās ievietotajiem video. Internetna vietnē “Laikmeta zīmes” vispār netiek ievietoti videomateriāli, Jūs tos būsiet redzējis kur citur. Taču es varu iedomāties, par ko ir runa. Arī manā draudzē cilvēki vienu otru reizi nokrīt aizlūgšanas laikā. Tas gan nenotiek “brutāli un iejaucoties cilvēka psihē”, kā Jūs, iespējams, esat redzējis vienā otrā video, kas, starp citu, visbiežāk ir montāža un radīti ar mērķi diskreditēt konkrēto draudzi vai kustību. Tomēr tā notiek un es varu likt roku uz sirds, ka neviens no tiem, kas aizlūdz par cilvēkiem, nekad nav mācījies ne psihiatriju, ne psihoterapiju, ne mentālo programmēšanu, ne zombēšanu. Un pavisam noteikti viņiem nav prātā nekāda veida vardarbība pret savas draudzes locekļiem. Bet, ja cilvēki tomēr krīt, tad prasiet atbildes Dievam, kāpēc tā notiek. Kas attiecas uz konvulsijām, krampjiem un normāla cilvēciska izskata zaudēšanu, tad kā ticīgs cilvēks, cerams, būsiet kaut ko dirdējis par garīgu apsēstību. Dieva Gara klātbūtnē un aizlūgšanas laikā dēmoni reizēm mēdz manifestēties visneiedomājākamos veidos.
3. Neviena tiesa, neviens likumdevējs, neviena valsts visā pasaulē vēl nav atzinusi vasarsvētku kustību par totalitāru sektu, kur nu vēl par noziedzīgu organizāciju. Par tādām ir atzīti scientologi, mūnisti, arī Jehovas liecinieki, taču ne vasarsvētku draudzes un pat ne harizmāti, vien atsevišķas viena spilgta līdera vadītas harizmātu organizācijas balansē uz šīs robežas. Latvijā tāda sliktākajā gadījumā varētu būt viena. Tāpēc nosaukt manu draudzi par noziedzīgu organizāciju un totalitāru sektu nav ne vismazākā pamata. Vai Jūs vispār ziniet, kas ir mana draudze un kaut vienu reizi esat apmeklējis tās dievkalpojumus? Domāju, ka nē, tomēr izsakiet savu spriedumu bez kāda pamatojuma. Un kā tādā gadījumā Jūs vērtējat harizmātiskās atjaunotnes draudzes un kopienas tā sauktajās “tradicionālajās” konfesijās, piemēram, katoļu “Effata”? Arī kā totalitāru sektu? Tur taču arī runā mēlēs, aizlūdz par slimajiem un apsēstajiem, un, ak šausmas, tāpat cilvēki krīt zemē.
Ar Svētā Gara manifestācijām nav problēmu - tik tiešām arī manā (luterāņu) konfesijā ir viena daļa, kurus varētu nosaukt par atjaunotnes kustību, kas to visu atzīst un māca. Problēma sākas tad, kad ir runa par konkrētām doktrīnām un šajā jomā diemžēl no pentakostālo un evaņģēlisko draudžu puses tiek mesti nepelnīti akmeņi liturģisko draudžu dārziņā. Nu, piemēram - mēs atzīstam kristību Svētajā Garā, bet vai tiešām Dievs iedalījis kristiešus divās šķirās - tajos, kuri runā mēlēs un tajos, kuri mēlēs nerunā? Vai tiešām luterāņi ir nepareizi kristīti, jo nav, lūk, pagremdēti? Vai tiešām zīdaiņu kristīšana ir nebibliska? Itkā tiek runāts par vienotību, par to, ka nost ar doktrīnām, bet kad sākam runāt par konkrētām lietām, kā, piemēram, tā pati kristība, tad arī visa vienotība beidzas. Es tikai gribu pateikt to, ka, kamēr nebūs vienotības pamatdoktrīnās, tikmēr pilnvērtīgas vienotības nebūs vispār, jo kā gan mēs plecu pie pleca varēsim sludināt evaņģēliju, ja tiklīdz nonākam pie kristības, tad sākas šķelšanās un strīdi - kādu liecību tādējādi rādīsim jaunatgrieztajiem?
Lai Dievs piedod man manu aizsvilšanos, domāju, ka administratoram vajadzētu izdzēst manu iepriekšējo komentāru.
Luka 29-11-2009 19:51
“Sātans ir ieinteresēts Kristus radītās Baznīcas šķelšanā, vājināšanā un aizvietošanā ar maldu mācībām.”
Esmu jūs jau sen sašķēlis, pašiem nemaz neredzot. Aklās avis…
Kategoriski nevaru piekrist, ka jebkura baznīca/draudze, kas savu mācību it kā balsta uz bībeli, ir Dieva draudze un Kristus miesa. Kad lasam evanģēlijus, apustuļu darbus un apustuļu vēstules dažādām draudzēm, skaidri redzam, kāda ir bijusi mācība pirmajās Kristus draudzēs. Bībelē mēs atrodam liecības par grēku nožēlu, kristību ticībā pēc paša iniciatīvas (nevis zīdaiņu kristību, kuri nemaz neapzinās, kas ar viņiem tiek darīts), tiek pielūgts Dievs caur Viņa dēlu Kristu (nav nevienas liecības, ka būtu jāpielūdz Marija vai kādi tā saucamie “svētie”, pat ne apustuļi, bet ir skaidra norāde par Kristu kā vienīgo starpnieku starp cilvēkiem un Dievu), kristību ar Svēto Garu ar līdzejošām zīmēm, draudzi, kur katrs tās loceklis veic noteiktu garīgu kalpošanu, nevis tikai viens mācītājs un viens vai vairāki diakoni u.t.t. Tur, kur šī visa iepriekšuzskaitītā nav, nevar sevi pieskaitīt pie Kristus draudzes un apustuļu sekotājiem.
Viktor,
problēma ir tā, ka teju 500 gadus (līdz Reformācijai) pasaulē bija ārkārtīgi maz (gandrīz nemaz) cilvēku, kas atbilstu standartiem, kurus Jūs minējāt. Bazīca bija viena (rietumos Romas katoļu, austrumos - pareizticīgā) ar visiem maldiem un atkāpēm no Evaņģēlija patiesības. Vai mums būtu jādomā, ka neviens no tie miljoniem kristiešu, kas bija piedzimuši un dzīvoja šajā laika posmā, nebūtu pieskaitāmi pie Kristus Baznīcas (Miesas) un būtu nolemti ellei? Ko tad šiem ļaudīm bija darīt? Evaņģēliskās atjaunotnes atklāsme vēl nebija nākusi un cilvēki katrs centās (protams, tie, kas patiesi cenntās) dzīvot pēc savas ticības mēra un Rakstu sapratnes. Kā teicis kāds gudrais: arī draudzēs, kur līdztekus patiesajam Evaņģēlijam sastopami arī dažādi piemaisījumi un maldi, Dievs glābj cilvēkus, kuru sirds ir atvērta Viņam un kuri cenšas dzīvot pēc Viņa prāta, un tas notiek nevis tāpēc, ka viņi ir šādā draudzē, bet par spīti tam. Jo Dieva Vārds ir spēcīgs pārmainīt sirdis un Dieva žēlastība neizmērojama. Protams, šodien, kad mums ir pieejama patiesa Evaņģēlija atklāsme Rakstos, atrašanās draudzē, kas sludina un praktizē maldus, ir bīstama, neskatoties uz visu Dieva žēlastību. Tikai atkal problēma - lai cilvēks saprastu, kas ir maldi un kas patiesība, viņam vajadzīga individuāla atklāsme no Dieva. Citādāk notiek, ka katra konfesija Rakstus skaidro pa savam un katram šķiet, ka tieši viņam ir taisnība.
Ervīn, piekrītu tev, ka ir cilvēki arī tradicionālajās konfesijās, kas vēlas un atrod Kristu un individuālas attiecības ar Dievu, tomēr tādu ir visai maz un tas atbilst Kristus teiktajam, ka patiesības ceļš ir šaurs un maz ir to, kas to atrod. Diemžēl… Tomēr šodien šie vārdi ir aizmirsti un liberālā teoloģija apgalvo pretējo, ka ikviens, kas kaut tikai piemin Jēzus vārdu, ir glābts, un ja vēl viņš ir pieņēmis ūdens kristības un Jēzu par savu personīgo glābēju, tad vispār nevar būt ne runas par to, ka tāds cilvēks varētu iet pazušanā. Nezinu, no kurienes vispār ir atnākusi šī modernā mācība par Kristus pieņemšanu, būtu interesanti uzzināt, kur tā ir aizsākusies mūsdienu veidolā? Es personīgi redzu Bībelē tikai vienu tādu paraugu - Kornēlija namā, tikai tur viss notika pavisam savādāk nekā tas tiek pasniegts šodienas teoloģijā.
Bet runājot par agrajiem viduslaikiem - domāju, ka īstenu kristiešu netrūka (tā ir mūsdienu teoloģija, kas apgalvo, ka vasarsvētku kustība ir aizsākusies tikai 19. gs.:)), tikai tāpat kā Elijas laikos tos 7000 vīrus ne visi bija redzējuši vaigā, bet viņi noteikti bija. Savukārt, kas attiecas uz tiem cilvēkiem, kas patiesi meklē Dievu, Viņš atbild šādiem cilvēkiem un ved viņus tā, lai tie spētu Viņu atrast. Man ir ļoti laba paziņa, sieviete gados, kas lielāko mūža daļu nostaigāja luterāņu draudzē, bet Dievs viņu veda un atklāja viņai ceļu tuvāk pie viņa, tikai pēc tam viņai nācās pamest savu iepriekšējo draudzi, jo tur viņas liecību uzņēma ar naidu. Šobrīd viņa apmeklē citu draudzi, bet šis piemērs rāda, ka vairums cilvēku, kas apmeklē tradicionālās konfesijas - galvenokārt katoļu, luterāņu, pareizticīgo baznīcu - patiesībā nemaz nevēlas iet tuvāk pie Dieva, nevēlas ar viņu personīgas attiecības, bet vēlas, lai starp viņiem un Dievu būtu kāds Mozus - mācītājs. Un tas ir ļoti bēdīgi!