Aizraujošā kolekcionēšanas pasaule

Ievietoja | Sadaļa Kolekcionāriem | Publicēts 15-01-2009

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Ar šo rakstu tiek atklāta „Laikmeta zīmju” jaunā sadaļa kolekcionāriem. Ikvienam cilvēkam dzīvē nepieciešams kāds vaļasprieks, aizraušanās, jeb, kā to sauc svešvārdā, - hobijs. Viens no izplatītākajiem vaļaspriekiem ir kolekcionēšana. Ko tikai ļaudis nekrāj - sākot ar antīkām mēbelēm, mākslas darbiem un luksusa automobiļiem, beidzot ar konfekšu papīriņiem un pudeļu korķiem. Arī man nav gājusi secen šī aizraušanās, tāpēc jaunajā sadaļā centīšos publiskot visu man pieejamo informāciju par šo interesanto vaļasprieku.

Manā bērnībā visai populāra bija alvas zaldātiņu kolekcionēšana. Tās bija dažādu valstu, dažādu laikmetu un dažādās uniformās tērptas karavīru figūriņas, nereti prasmīgu amatnieku roku darinātas, nevis rūpnieciski štancēta masu produkcija. Tos varēja iegādāties Čiekurkalna tirgū. Vēlāk veikalos parādījās figūriņas arī no plastmasas. Oficiāli nopirkt gan varēja tikai padomju karavīru atveidojumus, bet, tā kā daudziem bija radi ārzemēs un arī jūrnieki šo to atveda, melnajā tirgū varēja dabūt arī citu valstu līdzīgus izstrādājumus.

Skolnieku vidū izplatīta bija košļājamo gumiju papīriņu krāšana.Padomju Savienībā košļājamo gumiju tolaik vēl neražoja, tāpēc arī šajās kolekcijās gadījās savi retumi un savi dārgumi. Līdztekus „faņtikiem” tika vāktas arī minikartiņas ar sportistu, auto un moto tehnikas, komiksu varoņu un citiem sižetiem, kas bija ievietotas dažu firmu košļeņu paciņās. Pusaudža gados esmu krājis arī sērkociņu etiķetes, vimpeļus un uz apģērba uzšujamas emblēmas, nozīmītes, kabatas kalendārīšus, grāmatas un vēl daudz ko citu.

Visizplatītākais kolekcionēšanas veids ir pasta apmaksas zīmju un citu pasta izdevumu vākšana jeb filatēlija. Nu, kurš gan bērnībā nav krājis markas! Pastmarku kolekciju var veidot pēc visdažādākajiem principiem. Tās var būt gan kādas noteiktas valsts pastmarkas hronoloģiskā secībā, gan noteiktai tēmai veltītas pastmarkas, piemēram, flora, fauna, sports, Olimpiskās spēles, kosmoss utt. Krāj gan dzēstas [zīmogotas], gan nedzēstas pastmarkas, pastmarku blokus, loksnes, kvartblokus, tā sauktās „pirmās dienas” aploksnes, speciālās zīmogošanas aploksnes, pastmarku izstāžu bukletus un citus pasta izdevumus. Daži filatēlisti vāc pastmarkas ar tipogrāfijā pieļautām iespiedkļūdām. Sava nozīme ir pastmarku drukāšanā izmantotajam papīram, ūdenszīmēm, krāsu variācijām, perforācijai [robiņu skaitam] un citiem parametriem. Kolekcionēt var arī nodokļu un nodevu apmaksai paredzētās zīmogmarkas, dzelzceļa markas un tā sauktās pamarkas jeb aģitācijas markas, kas tiek izdotas, lai popularizētu kādu valsti, reģionu, notikumu, paustu politisku vai sociālu vēstījumu, vai gluži vienkārši kaut ko reklamētu.

Tikpat populārs kolekcionēšanas veids ir numismātika jeb naudas zīmju - monētu un banknošu - krāšana. Arī šeit mēdz būt visdažādākie kolekcijas veidošanas principi - dažādu vai vienas noteiktas valsts apgrozības nauda, jubilejas jeb piemiņas monētas, monētas vai papīrnauda ar noteiktu sižetisku attēlu u.tml. Līdz ar Eiropas vienotās valūtas ieviešanu populāra kļuvusi dažādu valstu eiromonētu krāšana. Ir kolekcionāri, kas specializējas antīko monētu vākšanā, citus interesē viduslaikos kaltā nauda. Īpaša kategorija ir monētu un banknošu viltojumi, kā arī naudas kaltuvju un spiestuvju pieļautās kļūdas. Cilvēki krāj arī obligācijas, bonas, akcijas, vekseļus un citus vērtspapīrus, loterijas biļetes utt. No apgrozības izgājušu naudas zīmju un vērtspapīru kolekcionēšanu sauc par bonistiku. Īpaša numismātikas apakšnozare ir suvenīrmonētu un piemiņas medaļu krāšana.

Ordeņu, medaļu, dažādu goda zīmju un citu apbalvojumu kolekcionēšanu sauc par faleristiku. Tiek kolekcionēti gan militārie, gan civilie apbalvojumi. Krāj arī skolu, augstskolu un citu mācību iestāžu absolventu žetonus, dažādu sabiedrisko un politisko organizāciju, karspēka vienību un ieroču šķiru krūšu nozīmes. Ar faleristiku cieši saistīta nozīmīšu krāšana. Arī šeit tematika visdažādākā - pilsētas un valstis, organizācijas un uzņēmumi, dažādi svētki un pasākumi.

Visai populāra ir arī atklātnīšu un pastkaršu kolekcionēšana jeb filokartija. Skolēni un mājsaimnieces visbiežāk apmierinās ar mūsdienu masu produkciju - vāc atklātnītes ar suņu, kaķu, zirgu, puķu attēliem, taču daudz interesantākas ir senās atklātnītes. Populārākās tēmas ir dažādas pasaules pilsētas, dabas skati, atklātnītes ar etnogrāfisku tematiku. Pieprasītas ir arī Ziemassvētkiem, Jaunajam gadam, Lieldienām, citiem svētkiem veltītās atklātnītes, tāpat mūziķu, aktieru un citu slavenību fotogrāfijas. Arī mūsdienu atklātnīšu klāstā var atrast interesantas tēmas un kolekcijas vērtus eksemplārus.

Salīdzinoši jauns vaļasprieks ir telekaršu kolekcionēšana - fusilatēlija. Mūsdienās tiek izdotas simtiem, pat tūkstošiem telekaršu, tāpēc visu savākt nav iespējams. Parasti tiek vāktas noteiktas tematikas vai arī vienas valsts telekartes. Mūsu pašu Lattelekom izdoto karšu tematika ir gana plaša un daudzveidīga, lai izveidotu patiešām labu un interesantu kolekciju. Ir arī savi retumi, piemēram, pašas pirmās Lattelekom izdotās telekartes. Ir dizaina ziņā ļoti interesanti risinājumi, tādi kā 100. telekarte ar iestrādātu spoguļvirsmu, Rīgas 800. jubilejai veltītā karte ar telpisku attēla efektu vai caurspīdīgā „dzintara” telekarte. Tehniski izšķir divu veidu telekartes - ar magnētisko joslu un čipkartes. Līdztekus taksofona automātiem domātajām kartēm krāj arī starptautiskajām sarunām paredzētās telekartes un mobilo sarunu priekšapmaksas kartes.

Laba iespēja interesantas kolekcijas izveidošanai ir sērkociņu kastīšu un etiķešu krāšana. To sauc par filumēniju. Tiesa, mūsdienu produkcija vairs nav tik interesanta kā agrākos gados, kad sērkociņu kastītes taisīja no koka nevis kartona, un uz tām līmēja etiķetes. Tās bija veltītas visdažādākajām tēmām, taču man personīgi visinteresantākās šķita mūsu pašu fabrikā Komēta ražoto eksportsērkociņu etiķetes vai arī 20. - 30. gadu etiķetes no sērijas Apceļo dzimto zemi. Tomēr arī mūsdienās ir daudz kas interesants, piemēram, var krāt tā sauktās suvenīrsērkociņu „aploksnes”, kādas reklāmai izmanto daudzas iestādes un uzņēmumi.

Daudzi cilvēki pasaulē krāj kabatas kalendārīšus. Vislielāko interesi izraisa ne jau avīžu kioskos nopērkamie skaisto bildīšu kalendāri, kaut gan krāj arī tos, bet dažādu organizāciju un iestāžu iekšējai lietošanai un reklāmas vajadzībām domātie kalendārīši. Piemēram, padomju gados populāri bija PSRS Valsts cirka kalendārīši, dažādu rūpniecības uzņēmumu un eksporta firmu reklāmas kalendārīši, ar jūru un kuģniecību saistīto organizāciju kalendārīši. Tie nereti tika izgatavoti nevis no vienkārša kartona, bet ar daudz interesantākiem un vienkāršam padomju pilsonim tolaik vēl neierastiem paņēmieniem. Daži bija izgatavoti no plastikāta, līdzīgi bankas norēķinu kartēm šodien, citiem ar speciāla materiāla palīdzību tika panākts telpiskuma efekts. Kolekcionē arī sienas un grāmatas formāta kalendārus.

Pasaulē izplatīts kolekcionēšanas veids ir alus atribūtikas krāšana jeb birofilija. Krātas tiek alus pudeļu etiķetes, reta dizaina un senas alus pudeles, tukšas alus bundžas, alus pudeļu korķi, alus glāzes un kausi, glāžu paliktņi un citi priekšmeti ar alus simboliku. Taču ne tikai alus cienītāji vien rūpējas par savas nozares atribūtikas saglabāšanu. Ir dzirdēts, ka cilvēki krāj arī vīna un degvīna pudeļu etiķetes un citus ar šiem dzērieniem saistītus priekšmetus, īpaši valstīs un reģionos, kur šiem dzērieniem ir nacionāla nozīme. Pie mums neesmu dzirdējis, bet Amerikā populāra ir dažādu priekšmetu krāšana ar Coca Cola atribūtiku. Ir arī cilvēki, kas krāj tukšas vai neatvērtas cigarešu paciņas, īpaši, ja tās nāk no eksotiskām zemēm vai arī ir senas un retas.

Daudzi kolekcionāri aizraujas ar mēroga modeļu kolekcionēšanu. Ir vairāki mēroga modeļu veidi - dzelzceļa tehnika, auto modeļi, smagā un ceļu būves tehnika, aviācijas tehnika, kuģu un zemūdeņu modeļi, militārā tehnika, ēku modeļi. Šeit nav runa par rotaļlietu veikalos nopērkamajiem pseidomodelīšiem - mēroga modelim ir pēc iespējas tuvāk jāatbilst oriģinālam. Modeļi tiek izgatavoti dažādos mērogos. Izplatītākais mērogs vilcienu modeļiem ir 1:87, vieglo automašīnu modeļiem 1:43, 1:45, autobusiem un smagajām mašīnām 1:50, aviācijai 1:50 un 1:72, militārajai tehnikai 1:35, kuģiem mērogs var būt ļoti dažāds. Bez jau minētajiem ir vēl daudz citu standartizētu mērogu. Auto un dzelzceļa modeļiem tiek izgatavots arī bagātīgs infrastruktūras elementu klāsts, kas ļauj mērogā atveidot veselas autosacīkšu trases, dzelzceļa mezglus, ēkas, tiltus, dažādus ainavas elementus.

Īpaša cilvēku kategorija ir kara un militārās atribūtikas kolekcionāri. Arī te ir plašas iespējas - sākot ar dažādu laikmetu un veidu ieročiem, uniformām, militārajām galvassegām, karogiem un militāro vienību standartiem, beidzot ar kokardēm, zīmotnēm, uzplečiem, uzšuvēm un pogām. Kolekcionētas tiek arī jostu sprādzes, bruņucepures, karavīru personīgās lietas, dažādu specvienību gredzeni un pat albūmi ar karavīru un frontes dzīves fotogrāfijām. Latvijā vislielāko interesi, protams, izraisa ar strēlniekiem, Latvijas armiju un latviešu leģionu saistīti priekšmeti, tomēr netiek smādēta arī padomju armijas un Hitlera laika vācu militārā atribūtika.

Lai pastāstītu par visiem kolekcionēšanas veidiem, šajā lapā gluži vienkārši nepietiktu vietas. Ārpus šī apraksta palika tādas populāras kolekcionēšanas jomas kā grāmatas un periodika, porcelāna un sudraba izstrādājumi, pilsētu un valstu suvenīrkrūzītes un karotītes, senas skaņuplates un vēl daudz kas cits. Iespēju patiešām ir ļoti daudz un katrs var izvēlēties sirdij tīkamāko. Jāteic, ka nopietnam kolekcionāram viņa kolekcija nav tikai labs brīvā laika pavadīšanas veids, bet arī nopietns izziņas un pētniecības avots. Nopietns kolekcionārs pratīs pastāstīt daudz ko par savas kolekcijas priekšmetiem, to vēsturi, tapšanu, vēsturisko fonu un citiem apstākļiem. Tādejādi kolekcionēšana ir ne vien hobijs, bet palīdz arī apgūt jaunas zināšanas un prasmes, attīsta erudīciju.

Ko kolekcionēju es? Mani interesē viss, kas saistīts ar Latviju visos tās vēstures posmos. Šobrīd vairāk uzmanības veltu monētu, papīrnaudas un pastmarku krāšanai, taču manu interešu lokā ir arī apbalvojumi un goda zīmes, krūšu nozīmes un dažāda veida aizgājušo gadu nozīmītes, militārā atribūtika. Interesējos arī par atsevišķām kalendārīšu kategorijām, retām telekartēm, Rīgas porcelāna rūpnīcā ražotām porcelāna figūriņām un citām lietām. Ja nu kādam mājās kaut kas no visa tā aizķēries un šķiet nevajadzīgs, sazinieties ar mani lapā “Kontakti”.

 

© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

Komentāri (10)

  1. Malacis, baigi patika.

  2. Ļoti interests raksts.

  3. Nu ko? Jāsaka paldies un jāuzteic Ervīna kolekcionāru nodaļas rašanās!

    Viss, ko autors raksta, ir saprotams un loģisks. Kolekcionārs kolekcionāru pazīs no pirmās tikšanās, cienīs un respektēs viens otru.

    Lieliskais un krietnais Vidvuds Eglītis - Anšlāva Eglīša brālis, Viktora Eglīša dēls, mani uzskatīja un nosauca par Latvijas lielāko kolekcionāru. Tas bija pagodinājums!

  4. Vai maizes etiķešu krāšana arī saucas filumēnija?

  5. Laila,
    nē, par filumēniju sauc tikai ar sērkociņiem saistītu materiālu kolekcionēšanu. Jēdziens saistīts ar grieķu vārdu philos (mīlēt) un latīņu vārdu lumen (uguns), tātad ar citu etiķešu vākšanu tam sakara nav.

  6. Sveiki!

    Šobrīd strādāju pie projekta par kolekcionāriem. Sakiet lūdzu, vai Jums ir zināmi kādi statistikas dati par to cik, apmēram, kolekcionāru ir mūsu valstī? Manuprāt, to nav iespējams noteikt, bet projekta problēmas aprakstā jāsniedz statistikas dati. Centrālajā statistikas pārvaldē šādu datu nav. Vai tiešām būs jāblefo…?

  7. Laura,
    šādu datu patiešām nav un būtu diezgan grūti pat aptuveni to noteikt. Kolekcionēšanas priekšmetu un veidu ir ļoti daudz. Aktīvākie un nopietnākie kolekcionāri cits citu pazīst, bet tie ir daži desmiti. Taču, ar viena vai cita veida kolekcionēšanu nodarbojas daudz vairāk cilvēku. Amatieru, bet puslīdz nopietnā līmenī tie varētu būt vairāki simti, bet nenopietnā līmenī vairāki tūkstoši. Precīzi to zināt ir praktiski neiespējami.

  8. Ja vēl aktuāls jautājums par kolekcionāriem, tad mūsu alus atribūtikas kolekcionāru biedrībā ir 27 kolekcionāri + vēl kādi 10 zināmi, kas nav pieteikušies kā biedri. Respektīvi, kopā skaitot jau sanāk gandrīz 40.

    Organizējot pasākumus, ir nācies iepazīties ar cilvēkiem, kas krāj, bet nekomunicē ar līdzīgi domājošajiem. Noskaidrot precīzu skaitu būs grūti, jo mēs, latvieši, esam diezgan piezemēti, un domājam “ko tad es tur”, “kas tad man tur”.

    Diezgan labu laiku atpakaļ “Bez Tabu” bija tēma - kolekcionēšana. Tur pieteicās dažādi cilvēki. Varbūt informāciju no viņiem var iegūt.

  9. Kolekcionēju ”bada” pannas. Vai vēl kāds ir Latvijā ar līdzīgu novirzi?

  10. Ērik,
    Latvijā ir vairāki kolekcionāri, kas kolekcionē savdabīgas lietas. Un tas ir labi, jo kolekcionēt jau var visu ko. Parasti gan šie savdabīgo lietu kolekcionāri ir teju vienīgie savā interešu jomā. Domāju, ka arī jūsu gadījumā tāds esat vienīgais.

Uzraksti komentāru