Klusa nakts, svēta nakts

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 19-12-2008

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Gadu no gada decembra nogalē pār zemi nolaižas vakars, kad pasauli pāršalc dievnamu zvanu skaņas un miljoniem sveču liesmiņu mums atgādina par cilvēces Glābēja piedzimšanu. Un lielās katedrālēs un necilās lauku baznīciņās, greznos svētku namos un mazās būdiņās atkal atskan brīnišķais Ziemsvētku korālis “Klusa nakts, svēta nakts”.

Gandrīz 200 gadi mūs šķir no brīža, kad šī pasaulē vispopulārākā Ziemassvētku dziesma pirmo reizi tika dziedāta Svētvakara dievkalpojumā mazā Austrijas pilsētiņā, taču joprojām tā ir tikpat skaista un aktuāla kā tolaik. Ik gadu šis vienkāršais, mīlestības pilnais veltījums Glābējam Jēzum Kristum atskan arī mūsu dzimtenes dievnamos. Taču atgriezīsimies tālajā 1818.gada 24.decembra vakarā, kad sniegiem klātajā Oberndorfā netālu no Zalcburgas piedzima brīnums - “Stille Nacht, heilige Nacht”, “Klusa nakts, svēta nakts”.

Jau dažas dienas Oberndorfas Sv.Nikolaja baznīcas vikārs Jozefs Mors bija nopietni satraukts. Pavisam drīz viņam vajadzēja vadīt Svētvakara dievkalpojumu, bet ērģeles kārtējo reizi bija sabojājis ūdens. Zalcahas upe, kas tecēja netālu no baznīcas, bieži izgāja no krastiem un appludināja apkārtni. Mitruma ietekmē ērģeļu stabules rūsēja, plēšas pārklājās ar pelējumu un instruments kļuva nelietojams. Tā kā ērģeļmeistars nebija vietējais, remontdarbus varēja sākt tikai pavasarī. Taču, kas gan būtu Ziemassvētki bez mūzikas!

23.decembrī pilsētiņā ieradās ceļojošu aktieru trupa, lai teatralizētā uzvedumā atainotu Ziemassvētku notikumu. Šādas izrādes Alpu ciematos un pilsētās tika rādītas ik gadus. Arī tēvs Mors bija izrādes apmeklēju vidū. Viņu pārsteidza uzveduma vienkāršība un aktieru sirsnība. Pārdomājot Ziemassvētku dziļāko nozīmi, viņš devās mājup. Zemi klāja tikko uzsnidzis balts sniedziņš un jaunais priesteris nolēma uzkāpt tuvējā pakalnā. Raugoties lejup uz ugunīs mirdzošo mazo pilsētiņu, Mors bija dziļi aizkustināts par redzētā skaistumu un majestātisko ziemas nakts klusumu. Viņa domas steidzās atpakaļ uz pirmajiem Ziemassvētkiem, kad eņģeļi runāja ar pārsteigtajiem ganiem un debesu izplatījumā atskanēja: Gods Dievam augstumos un miers virs zemes laba prāta cilvēkiem!

Attēlā kreisajā pusē - Oberndorfas Sv.Nikolaja baznīca 19.gadsimta sākumā,
labajā pusē - Arnsdorfa, kur vietējais skolotājs Fr.Grūbers radīja “Klusa nakts” melodiju.

Jozefs Mors atcerējās, ka pirms diviem gadiem, vēl kalpodams Mariapfāras pilsētiņas draudzē, viņš bija uzrakstījis vienkāršu dzejoli, kas vietējiem iedzīvotājiem saprotamā veidā stāstīja par Jēzus piedzimšanas brīnumu. Mors ātri steidzās mājup, lai sameklētu šo gandrīz aizmirsto manuskriptu. Kad viņš to atrada, pulkstenis pie sienas rādīja pusnakti.

Nākamajā rītā Mors devās uz trīs kilometrus attālo kaimiņu pilsētiņu Arnsdorfu pie Laufenes, lai sameklētu savu draugu, vietējo skolotāju Franci Grūberu, kas kalpoja arī kā Sv.Nikolaja draudzes kora diriģents un ērģelnieks. Viņš lūdza uzrakstīt savam dzejolim mūziku. Grūbers piekrita un pēc dažām stundām darbs bija pabeigts. Tieši laikā, lai pirms dievkalpojuma vēl paspētu dziesmu samēģināt.

Jaunkomponētais korālis pirmoreiz tika atskaņots 1818.gada 24.decembrī Ziemassvētku pusnakts mesā Sv.Nikolaja baznīcā Oberndorfā Austrijā. Draudzes kora pavadījumā Mors dziedāja tenoru, bet Grūbers basu. Salauzto ērģeļu vietā tika spēlēta ģitāra. Dievkalpojums bija glābts.

Dziesmas “Klusa nakts” autoriem veltītās vitrāžas Svētās nakts kapelā Oberndorfā.

Tomēr jaunais korālis uzreiz neieguva pasaules atzinību. Pēc pirmatskaņojuma dziesma ātri vien tika aizmirsta. 1825.gadā ērģeļmeistars Kārlis Maurahers, kārtējo reizi labojot Sv.Nikolaja baznīcas instrumentu, ērģeļu luktā atrada ar roku rakstītu korāļa “Klusa nakts” nošu un teksta kopiju. Dziesma aizskāra viņa sirdi, viņš to iemācījās no galvas un dziedāja strādājot ar ērģelēm kaimiņu ciemos un pilsētās. Vēlāk Maurahers korāli aizveda uz savu dzimto pusi Cillertāli Tiroles kalnos.

Cilles upes ieleja jeb Cillertāle vienmēr bijusi slavena ar savām tautas mūzikas tradīcijām. Šeit uzstājās daudzi ceļojoši ģimeņu ansambļi, līdzīgi slavenajiem fon Trapu ģimenes dziedātājiem no “Mūzikas skaņām”. Apdāvinātais māsu Štrāseru kvartets iemācījās jauno korāli un dziedāja to koncertos visā Eiropā. Dziesma radīja sensāciju un ļoti ātri kļuva par populārāko kontinentā.

1834.gadā Štrāseru ģimenes ansamblis ar “Kluso nakti” uzstājās Prūsijas ķeizara Fridriha Vilhema IV galmā. Korālis valdniekam iepatikās tik ļoti, ka viņš izdeva pavēli Berlīnes katedrāles korim to atskaņot ik gadu Ziemassvētku vakara dievkalpojumā.

1839.gadā dziedošā Raineru ģimene aizveda dziesmu uz Ameriku un vācu valodā dziedāja Ņujorkas Trīsvienības draudzes dievkalpojumā. Tomēr dziesmas angļu versija parādījās tikai 1863.gadā. Ilgu laiku angliskā tulkojuma autors palika nezināms, līdz tika noskaidrots, ka tas ir episkopāļu mācītājs Džons Frīmans Jangs, kas ar “Kluso nakti” iepazinās kalpojot Ņujorkas Trīsvienības baznīcā.

Raineru ģimenes dziedoņi un Džons Frīmans Jangs -
cilvēki, kas dziesmu “Klusa nakts” atklāja Amerikas publikai.

Kaut arī dziesma bija kļuvusi populāra visā pasaulē, neviens īsti nezināja, kas ir tās komponists. Korāli pazina kā tiroliešu tautasdziesmu. Par tās autoriem tika minēti pazīstamie komponisti Bēthovens, Haidns un Mocarts. Beidzot Berlīnes Ķeizariskā galma kora direktors sāka lietas nopietnu izmeklēšanu un 1854.gadā atklāja dziesmas patieso izcelsmi.

Vēsts par “Klusās nakts” lielo popularitāti sasniedza arī Austrijas kalnu ciematus. 1854.gadā Francis Grūbers nosūtīja vēstules visām vadošajām mūzikas izdevniecībām ar prasību atzīt viņu par melodijas autoru. Lai gan 1819.gadā tēvs Mors no Oberndorfas bija pārcelts uz citu draudzi un viņa saites ar Grūberu pārtrūka, pēdējam tomēr palika dziesmas manuskripta kopija, kas liecināja par viņu kā dziesmas autoru. Taču pilnīgi par šo faktu pasaule pārliecinājās tikai 1995.gadā, kad tika atrasts ar Mora roku rakstīts manuskripta oriģināls, kura augšējā labējā stūrī rakstīts: Fr.Hav.Grūbera melodija.

Jozefa Mora manuskripts, kas apliecina Fr.Grūberu par “Klusa nakts” melodijas autoru.

Oriģinālā dziesmas mūzika bija aranžēta ģitārai. 1820.gadā Jozefs Mors uzrakstīja citu aranžējumu, kas pazīstams arī mums. Savukārt orķestrim Francis Grūbers “Kluso nakti” aranžēja 1845.gadā, bet ērģelēm - 1855.gadā. Vietā, kur kādreiz atradās Sv.Nikolaja baznīca, šodien uzcelta neliela kapela, kur ik gadu 24.decembra vakarā daudzu simtu svētceļnieku klātbūtnē korāli “Klusa nakts, svēta nakts” atskaņo tā pirmatnējā, oriģinālā skanējumā.

Svētās nakts memoriālā kapela Oberndorfā - vietā, kur kādreiz atradās Sv.Nikolaja baznīca.

Vēl daži vārdi par dziesmas autoriem. Francis Ksavjers Grūbers dzimis 1787.gadā Hohlburgā linaudēju Jozefa un Marijas Grūberu sešu bērnu ģimenē. Jau skolas gados atklājās viņa muzikālais talants un pēc skolas beigšanas viņš turpināja muzikālo izglītību. 1806.gadā jaunais Grūbers nokārtoja skolotāja kvalifikācijas eksāmenu un jau 1807.gadā sāka darba gaitas Arnsdorfā, kur apprecējās un nodibināja ģimeni. 1816.gadā viņš sāka strādāt arī Oberndorfā, 1829.gadā pārcēlās uz Berndorfu, bet kopš 1833.gada Grūberu ģimene dzīvoja Halleinā, kur Francis 1863.gadā tika aizsaukts Mūžībā. Tagad viņa mājā Halleinā iekārtots muzejs.

Skolotājs, ērģelnieks un komponists Francis Ksavjers Grūbers un priesteris Jozefs Mors.

Jozefs Mors dzimis 1792.gadā kā ārlaulības bērns. Bērnību viņš pavadīja kopā ar māti Annu Šoiberi, divām pusmāsām, māsīcu Terēzi un vecmāmiņu. Viņu namā Zalcburgā šodien iekārtots dziesmas “Klusa nakts, svēta nakts” muzejs. Skolas gaitas Jozefs sāka benediktīniešu klosterskolā un jau 12 gadu vecumā bija labi apguvis ģitāras, vijoles un ērģeļu spēli. Pēc skolas Mors studēja filosofiju, teoloģiju un retoriku Benediktīniešu universitātē Kremsminsterē. 1811.gadā viņš iestājās priesteru seminārā un ar īpašu pāvesta rīkojumu, kas atļāva iesvētīt par priesteri ārlaulībā dzimušo, tika ordinēts 1815.gadā. Sākās kalpošana vairākās Austrijas pilsētiņās, starp kurām bija arī Oberndorfa. Viņa pēdējā dzīves vieta kopš 1837.gada bija Vagraina, kur Mors nodibināja pamatskolu nabadzīgo ģimeņu bērniem, kas nosaukta viņa vārdā. Jozefs Mors nomira 1848.gadā 56 gadu vecumā.

Austrijā “Klusa nakts” tiek uzskatīta par nacionālo bagātību. Pirms Svētvakara to nemēdz atskaņot publiski un pavisam neiedomājami šo korāli būtu izmantot komerciāliem nolūkiem veikalos vai reklāmās, kā tas notiek citās valstīs. Jāteic gan, ka stāstam par dziesmas izcelsmi ir vairākas versijas. Daži teic, ka Sv.Nikolaja baznīcas ērģeļu plēšas bija sagrauzušas peles, citi atkal, ka Grūbers salauza instrumentu. Vēl kādi domā, ka Moram vienkārši sagribējās jaunu Ziemassvētku korāli, bet viņa mīļākais instruments taču bija ģitāra. Pazīstams arī nostāsts, ka dziesmas vārdi sarakstīti tajā pašā 1818.gada 24.decembra vakarā, kad melodija. nevis divus gadus agrāk.

Dziesma “Klusa nakts, svēta nakts” un tās autori Austrijas pastmarkās un piemiņas medaļā.

Lai nu kā, Jozefa Mora un Franča Grūbera devums Ziemassvētku mūzikas attīstībā ir nenovērtējams. 1818.gada Ziemassvētku vakarā komponētais korālis kļuvis par universālāko no dziesmām - to dzied visā pasaulē un tas tulkots neskaitāmās valodās. Dažreiz vismazākās draudzes ir devušas vislielāko ieguldījumu Dieva Valstības labā. Arī necilā Sv.Nikolaja draudze Oberndorfā pasaulei devusi vislieliskāko Kristus dzimšanas dienas dāvanu - brīnišķīgo dziesmu „Klusa nakts, svēta nakts”.

Raksts pirmoreiz publicēts žurnālā „Tikšanās” 2001. gada decembrī.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un pirmpublikāciju obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Komentāri (1)

  1. No sirds pateicos par šo materiālu, kas man noder darbā. Skaistus Kristus DZIMŠANAS SVĒTKUS!

Uzraksti komentāru