- Laikmeta zīmes - http://www.laikmetazimes.lv -

Viktor Klimenko: Jēzus kazaks

Ievietoja Ervīns Jākobsons 2008. gada 6. oktobris 15:29 sadaļā Kristīgā mūzika pasaulē

Par šo dziedātāju pirmoreiz dzirdēju 80. gadu vidū, neilgi pēc tam, kad pats biju iepazinis Dievu. Tolaik Latvija tika uzskatīta par Somijas draudžu misijas lauku un vasaras mēnešos somu brāļus un māsas te varēja satikt itin kuplā skaitā. Nereti viņi atveda sev līdzi pa kādai kristīgās mūzikas platei vai kasetei, un uz vienas no tām bija lasāms Viktora Kļimenko vārds.

Tikai vēlāk uzzināju, ka arī pats mākslinieks vairākas reizes viesojies mūsu zemē un dziedājis dažādu draudžu dievkalpojumos. Pēc PSRS sabrukuma somu vizītes Latvijā apsīka un Kļimenko vārds pamazām aizmirsās. Atkalredzēšanās notika 90. gadu nogalē, kad Viktors piedalījās starptautiskā ebreju dziesmu un deju festivālā Rīgas Sporta manēžā un vēlāk arī vasarsvētku draudzes Patiesības Vārds 10 gadu jubilejas pasākumos. Daudziem, īpaši jauniešiem, Kļimenko dziedāšanas stils var šķist vecmodīgs, tomēr viņš joprojām ir viens no labākajiem vokālistiem Somijā un viņa unikālā balss priecē klausītāju tūkstošus visā pasaulē. Dramatisks ir viņa dzīvesstāsts, kas tik līdzīgs daudzu skatuves zvaigžņu liktenim - ārēja spozme, slava un panākumi, bet līdzās tam iekšējs tukšums, depresija un domas par pašnāvību. Taču Viktora dzīve tika pārmainīta radikāli un neatgriezeniski, un par šo brīnišķīgo pārmaiņu viņš ir gatavs liecināt miljoniem.

Kļimenko senči nāk no senas Kubaņas kazaku dzimtas. Staļiniskā režīma gados viņa vecāki tika represēti un izsūtīti uz Karēliju. Otrā pasaules kara laikā viņi nonāca bēgļu nometnē Svetnavalkā, kur 1942. gadā šīs pasaules gaismu ieraudzīja mazais Viktors. Pēc kara zēns kopā ar vecākiem nokļuva Somijā, un šī skarbā ziemeļu zeme kļuva par viņa otro dzimteni. Viktora vecāki bija ticīgi ļaudis, un viņu mājās valdīja kristīga gaisotne - viņi kopīgi lasīja Bībeli, kopīgi lūdza Dievu, pie galda vienmēr skanēja pateicības lūgšana par dienišķo maizi. Taču pienāca dumpīgais pusaudža vecums un viss labais aizmirsās - Viktors pameta gan draudzi, gan kristīgo sabiedrību. Viņu vairāk interesēja teātris, māksla un mūzika.

Pabeidzis vidusskolu, Viktors devās uz Helsinkiem, lai sāktu aktiera un muzikanta karjeru. Viņš uzstājās krodziņos un restorānos, vēlāk kļuva par teātra mākslinieku, piedalījās izrādēs. Jaunā censoņa talants tika pamanīts - Viktoru uzaicināja vadīt populāru bērnu raidījumu televīzijā, viņš ierakstīja divus dziesmu albumus. 1964. gadā Kļimenko tika atzīts par labāko dziedātāju Somijā un 1965. gadā pārstāvēja savu valsti Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā Neapolē Itālijā. Pēc Eirovīzijas viņš noslēdza līgumu ar prestižo Helsinku pilsētas teātri un turpināja aktiera karjeru.

1968. gadā Viktors pameta teātri, lai pievienotos estrādes ansamblim Brīvais kazaks. Grupas repertuārā bija kazaku un čigānu dziesmas, krievu tautas mūzika un romances. 1969. gadā iznāca Kļimenko pirmais albums krievu valodā Steņka Razin, kas negaidīti guva popularitāti visā pasaulē. Albumu izdeva vairāk nekā 60 valstīs, Somijā vien tika pārdots 50 000 tā kopiju, nopelnīts platīna diska statuss. Panākumu spārnots, Viktors 1972. gadā ierakstīja vēl vienu albumu krievu valodā Milaja, kas izpelnījās zelta statusu. Kopā ar kazakiem viņš ceļoja pa visu pasauli, piedalījās TV un radiošovos, filmās.

Neraugoties uz popularitāti un klausītāju mīlestību, 80. gadu sākumā Viktors jutās garīgi un fiziski izsmelts. Intensīvais darbs un aktīvā koncertdzīve bija izsūkušas visu viņa enerģiju. Viņš atradās dziļā depresijā, tuvu pašnāvībai. Nelīdzēja pat joga, ar kuru Viktors nodarbojās kopš 1962. gada: “Joga - tā ir reliģija. Sistemātisku treniņu dēļ es biju sasniedzis tādu līmeni, ka varēju brīvi atstāt savu ķermeni. Šodien cilvēki draudzēs man jautā: vai kristietis drīkst nodarboties ar jogu? Tas ir briesmīgi! Kas sāk nodarboties ar jogu, nonāk saskarsmē ar ļaunajiem gariem, jo pati jogas būtība ir sātaniska. Briesmīgi, ka daži kristieši Rietumu zemēs praktizē jogu. Līdz smagai depresijai mani noveda tieši skatuve un joga!”

1982. gadā koncertturnejas laikā Francijā Kļimenko saplēsa kontraktu ar Brīvajiem kazakiem, atgriezās Somijā un sāka meklēt izeju no psiholoģiskās un garīgās krīzes. Viņš lūdza palīdzību psihiatriem, taču stāvoklis kļuva arvien ļaunāks. Viktors izdzīvoja, tikai pateicoties vecāku un citu kristiešu lūgšanām. Viņš bija pazīstams mākslinieks, un par viņu lūdza draudzes visā Somijā. Viktors atceras: “Šajā krīzes situācijā man radās doma: bet, ja nu Dievs ir? Vai Viņš var kaut ko mainīt manā dzīvē? Mani vecāki apmeklēja vasarsvētku draudzi, taču es nesapratu, uz kuru baznīcu iet, jo draudžu un konfesiju bija daudz. Sastādīju sarakstu un apstaigāju visas lielākās Helsinku draudzes, tomēr nevienā neatradu to, ko meklēju. Tāpēc pie Tā Kunga es atgriezos mājās.”

Nometies uz ceļiem, Viktors lūdza: “Jēzu, ja Tu esi, es vēlos Tevi sastapt. Es nezinu, vai ir elle un debesis; tomēr, ja ir debesis, es noteikti neeju uz debesīm. Lūdzu, piedod manus grēkus!” Tas notika 1982. gada aprīlī, un kopš tā brīža Kļimenko ir pārliecināts kristietis. Būdams cieši saistīts ar vasarsvētku kustību, Viktors labprāt kalpo arī citu konfesiju baznīcās, tāpēc dažādi strīdi un “bauslības kari” viņam šķiet muļķīgi: “Reliģija ir ļaunāka par komunismu. Komunists agrāk vai vēlāk nonāks strupceļā, bet reliģiozs cilvēks var nodzīvot visu mūžu un nesaprast, ka viņa dzīvē Dieva nemaz nav. Lai kļūtu par patiesu kristieti, ir jāpiedzīvo Kristus kā personīgs Glābējs un pilnībā sevi jānodod Dievam.”

Viktora iekšējie ievainojumi bija tik dziļi, ka to pilnīgai dziedināšanai vajadzēja ilgāku laiku. Tikai pateicoties citu kristiešu atbalstam, viņš spēja pārvarēt šo smago posmu savā dzīvē. Savulaik Viktors bija devis solījumu: ja Dievs viņu dziedinās no depresijas, viņš mainīs profesiju. Viņam bija bail no skatuves, šoviem un televīzijas, kas viņu gandrīz nogalināja. Tomēr baznīcas vadītājiem izdevās pierunāt Viktoru turpināt dziedāt, tikai tagad tas notika Dieva godam. Viņš pabeidza Bībeles skolu un tūdaļ tika iesaistīts evaņģelizācijas darbā. Uz dievkalpojumiem ar Kļimenko piedalīšanos nāca tūkstošiem cilvēku, arī neticīgie, jo ikviens vēlējās redzēt populāro estrādes zvaigzni un dzirdēt par viņa jauno dzīvi Kristū.

1982. gadā iznāca Kļimenko pirmais kristīgais albums Jeesus on Herra (”Jēzus ir Kungs”), kam sekoja vēl divi kristīgi albumi somu valodā. Taču starptautisku ievērību kā kristīgais dziedātājs viņš guva 1985. gadā ar ebreju dziesmu albumu Jerusalem - Minun silmäteräni (”Jeruzāleme - Mans acuraugs”). Albums tika ierakstīts un izdots četrās versijās - somu, zviedru, angļu un krievu valodā. “1984. gadā Dievs man atklāja, ka ebreju vidū būs liela atmoda. Savulaik ebreji nepieņēma Jēzu, un tad Viņš vērsās pie pagāniem. Tagad pagānu pienākums ir evaņģelizēt ebrejus,” teic Kļimenko. Tādas populāras ebreju dziesmas kā Hava Nagila un Tumbalalaika viņa izpildījumā kļuvušas par īstiem hitiem, kurus dzirdot cilvēki ceļas kājās, dejo un dzied līdzi. Viņš regulāri uzstājas mesiānisko draudžu dievkalpojumos, daudzkārt viesojies Izraēlā, bet pēdējos gados arvien vairāk kalpo krievu valodā runājošiem ebreju imigrantiem Vācijā, Anglijā un Amerikā.

Kļimenko bieži tiek aicināts piedalīties dažādos kristiešu pasākumos, konferencēs un festivālos. Līdztekus kristīgām aktivitātēm viņš joprojām dzied arī kazaku dziesmas. Beidzot ir piepildījies Viktora sapnis uzstāties savā etniskajā dzimtenē Krievijā. Pēdējo gadu laikā viņa dziesmas skanējušas daudzās Krievzemes pilsētās, tāpat Ukrainā un citās bijušās PSRS republikās. 2000. gadā Kļimenko koncertus Novosibirskā un Lužņiku stadionā Maskavā noklausījās 50 000 cilvēku.

2002. gadā Viktors Kļimenko atzīmēja savas dzīves 60 un muzikālās karjeras 40 gadu jubileju. Viņš joprojām ir viens no iemīļotākajiem dziedātajiem Somijā. Viņa balss fascinē tūkstošiem klausītāju visā pasaulē, jo Viktors spēj dziedāt četru oktāvu diapazonā - no dziļa basa līdz visaugstākajam falsetam. Viņa repertuārā ir melanholiskas čigānu melodijas un ugunīgas krievu romances, nostalģiskas baznīcas himnas un moderns gospelis, ebreju deju mūzika un evaņģēliskās dziesmas. Viņa kontā ir 10 zelta un divi platīna albumi, viņa iedziedātās dziesmas skan astoņas valodās - somu, krievu, zviedru, abās ebreju (ivritā un jidišā), angļu, vācu un ukraiņu. Jautāts, vai nenožēlo savu karjeru un pievēršanos Dievam, Kļimenko atbild: “Pasaulē nav tik neprātīga cilvēka, kas mainītu kaut ko labu pret sliktāku. Gadi kopā ar Jēzu ir mani vislabākie gadi!”

 

Viktor Klimenko kristīgie albumi:

  • 1975  Kauneimmat joululaulut (Ziemassvētku)
  • 1981  Jeesus on Herra
  • 1982  Minun Herrani ja Jumalani juhla
  • 1983  Halleluja - Jeesus saapuu
  • 1985  Jerusalem - Minun silmäteräni (arī zviedru, angļu un krievu val.)
  • 1987  Мама (krievu val.)
  • 1993  Matkamiehen unten maa
  • 1995  Hymn till Kärleken (zviedru val.)
  • 1997  Tähtikooste 1 (izlase)
  • 1998  Любовью живы (krievu val.)
  • 1999  Viinipuu (arī zviedru val.)
  • 1999  Oi Jouluyö (Ziemassvētku)
  • 2000  Tähtikooste 2 (izlase)
  • 2002  Kaupunki tuolla
  • 2003  Käymme joulun viettohon (Ziemasssvētku)
  • 2006  Hetki
  • 2007  Исцели (krievu val.)

 

Raksts pirmoreiz publicēts žurnālā „Tikšanās” 2005. gada novembrī.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un pirmpublikāciju obligāta.

Līdzīgie raksti:


Raksts atrodams vietnē Laikmeta zīmes: http://www.laikmetazimes.lv

Saite uz rakstu: http://www.laikmetazimes.lv/2008/10/06/viktor-klimenko-jezus-kazaks/

© 2009 - 2013 Laikmeta zīmes. Visas tiesības aizsargātas.