Deprecated: Function set_magic_quotes_runtime() is deprecated in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-settings.php on line 18

Strict Standards: Declaration of Walker_Comment::start_lvl() should be compatible with Walker::start_lvl(&$output) in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-includes/comment-template.php on line 0

Strict Standards: Declaration of Walker_Comment::end_lvl() should be compatible with Walker::end_lvl(&$output) in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-includes/comment-template.php on line 0

Strict Standards: Declaration of Walker_Comment::start_el() should be compatible with Walker::start_el(&$output) in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-includes/comment-template.php on line 0

Strict Standards: Declaration of Walker_Comment::end_el() should be compatible with Walker::end_el(&$output) in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-includes/comment-template.php on line 0

Strict Standards: call_user_func_array() expects parameter 1 to be a valid callback, non-static method GoogleSitemapGeneratorLoader::Enable() should not be called statically in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-includes/plugin.php on line 339
Andrae Crouch: Gospelmūzikas klasiķis | Laikmeta zīmes

Andrae Crouch: Gospelmūzikas klasiķis

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 21-08-2008

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu


Strict Standards: call_user_func_array() expects parameter 1 to be a valid callback, non-static method SimilarPosts::execute() should not be called statically in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-content/plugins/post-plugin-library/common_functions.php on line 586

Strict Standards: Non-static method SimilarPosts::check_post_plugin_library() should not be called statically in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-content/plugins/similar-posts/similar-posts.php on line 57

Viens no spilgtākajiem kristīgās mūzikas virzieniem vienmēr bijis un joprojām ir melnādaino ļaužu gospelmūzika. Gospela saknes rodamas melnādaino vergu garīgajos dziedājumos, kas pauda šo ļaužu sāpes un ciešanas, bet vienlaikus arī cerību, prieku Kungā un reliģisku dedzību. Tāpēc spiričueli un gospels ir kas vairāk nekā tikai baznīcas mūzika. To garīgā degsme devusi nozīmīgu ieguldījumu blūza attīstībā, bagātinājusi soulmūziku un aizdevusi ritmu agrīnajam rokenrolam. Tādi pazīstami melnādainie mūziķi kā Rejs Čārlzs, Mazais Ričards, Džeims Brauns, Areta Frenklina un daudzi citi savu muzikālo karjeru sākuši baznīcā dziedot gospeļus.

Nenoliedzami, viens no vadošajiem šā žanra pārstāvjiem ir amerikāņu dziedātājs, pianists, komponists, producents un mācītājs Andrē Kroučs. Jau vairāk nekā 40 gadus viņa dziesmas skan gan uz koncertskatuvēm, gan dievkalpojumos, daudzas no tām kļuvušas par mūsdienu kristīgās mūzikas klasiku. Kroučs atdevis gospelam atpakaļ to, ko tas savulaik aizdevis citiem mūzikas žanriem. Viņa mūzika ir gospela, soula, ritmblūza, džeza, roka, popa un disko sajaukums, tomēr tā saglabā unikālu identitāti un ir nenoliedzami mūsdienīga.

Andrē Edvards Kroučs dzimis 1942. gada 1. jūlijā Losandželosā, kur viņa tēvam Bendžaminam un mātei Katerinai piederēja apģērbu tīrīšanas uzņēmums. Tēvs bija arī ielu sludinātājs, vēlāk mācītājs mazā vasarsvētku draudzītē Valverdē Kalifornijā. Pirmās Andrē muzikālā talanta izpausmes atklājās jau bērnībā, kad viņš bungoja savas mīļākās dziesmas uz kartona klaviatūras, kas bija izklāta uz mātes šujmašīnas, bet dvīņumāsa Sandra viņu pavadīja sitot pa pannām. Vēlāk abi dvīņi, pieaicinādami vecāko brāli, nodibināja grupu The Crouch Trio, kas uzstājās draudzes dievkalpojumos. Deviņu gadu vecumā Andrē piedzīvoja garīgu jaunpiedzimšanu un savu dzīvi nodeva Dieva rokās. Kaut arī zēnam trūka speciālas muzikālās izglītības, jau vienpadsmit gadu vecumā viņš kļuva par draudzes pianistu un vēlāk nodibināja kori. Savu pirmo dziesmu Andrē uzrakstīja, kad viņam bija četrpadsmit gadu. Drīz pēc tam ģimene pārcēlās uz dzīvi Pakoimā Sanfernando ielejā, kur tēvs kļuva par Kristus Memoriālās draudzes mācītāju.

Vidusskolas gados Kroučs nodibināja savu pirmo grupu COGICS (Church of God in Christ Singers),kurā darbojas arī viņa māsa Sandra un vēlāk plaši pazīstamais mūziķis Billijs Prestons. Grupa ierakstīja albumu un ieguva vairākas mūzikas balvas, taču drīz vien pajuka, jo Prestons bija nolēmis sākt sekulāra mūziķa karjeru. Pēc vidusskolas Andrē divus gadus studēja Valley Junior koledžā Sanfernando un strādāja vienā no lielākajām ASV radiokorporācijām RCA.

Tomēr sekulārais darbs Andrē vilināja aizvien mazāk, un viņš sāka mācības Life Bībeles koledžā Losandželosā, kur apguva Svētos Rakstus un evaņģēlisma kursu. Šajā laikā viņš strādāja kā padomdevējs Deivida Vilkersona dibinātās narkomānu pusaudžu rehabilitācijas programmas Teen Challenge vietējā nodaļā. Arī šeit Kroučs drīz vien organizēja kori, kas ar panākumiem uzstājās visā Dienvidkalifornijā.

1965. gadā tika nodibināta grupa Disciples, kuras pianists un līdervokālists Andrē bija turpmākos piecpadsmit gadus. Sākumā tas bija kā vaļasprieks, taču 1968. gadā grupu pamanīja kristīgā mūziķa Ralfa Karmaikla dibinātā ierakstu kompānija Light Records. Andrē atstāja darbu Teen Challenge, lai kļūtu par profesionālu mūziķi. Viņš atceras: “Tolaik kristīgās ierakstu firmas neparakstīja līgumu ar mākslinieku, pirms nebija iepazīta viņa kalpošana. Kompānija Light rīkojās līdzīgi - tā vēlējās dzirdēt dziesmas un liecību. Ja mākslinieks nebija patiess visā, ko darīja, līgums netika parakstīts. 60. gadu beigās mēs kristīgo mūziku izmantojām kā evaņģelizācijas līdzekli, lai uzrunātu cilvēkus. Es neko nebiju dzirdējis par tādu Grammy balvu. Vienīgais, kas mums bija, - gospels.”

1968. gadā klajā nāca pirmais Disciples albums Take the Message Everywhere. Drīz pēc tam viņi parakstīja kontraktu ar vienu no Amerikas lielākajām ierakstu firmām Liberty, kurai ierakstīja singlu Christian People. Diemžēl Liberty mēģināja ievirzīt grupu sekulārā gultnē un Disciples panāca, ka viņus atbrīvo no līgumsaistībām. Grupa atgriezās kompānijas Light paspārnē. No trio viņi kļuva par kvartetu, pēc kāda laika dalībnieku skaits dubultojās, bet vēlāk sasniedza vienpadsmit cilvēkus. Disciples ierakstījuši astoņus albumus, koncertējuši ASV, Austrālijā, Tālajos Austrumos, Indijā, Āfrikā, Eiropā. Savu darbību grupa beidza 1980. gadā.

Pēc Disciples izjukšanas Kroučs sāka solista karjeru. Viņa pirmais soloalbums Just Andrae iznāca jau 1972. gadā. 1981. gadā Andrē noslēdza līgumu ar kompāniju Warner un laida klajā albumu Don’t Give Up. Tas bija paredzēts sekulārajam tirgum, un tā dziesmas vēstīja par visai sabiedrībai sāpīgām problēmām, piemēram, abortiem un prostitūciju. “Tas ir viens no maniem visiemīļotākajiem albumiem,” teic Kroučs. “Taču es saņēmu arī daudz kritikas tāpēc, ka šo albumu bija izdevusi sekulāra firma. Ir labi būt aizsācējam un saņemt visas dunkas.” Pēc Don’t Give Up sekoja albumi Finally (1982) un No Time To Lose (1984).

1986. gadā Kroučs kļuva par pirmo kristīgo mākslinieku, kas nominēts Amerikas kinoakadēmijas balvai Oskars par darbu filmā Krāsainais purpurs. Sadarbībā ar filmas producentu Kvinsiju Džonsu Andrē radīja 15 dziesmas, kuras ierakstīja kopā ar gospelkori. Viņš piedalījies arī filmu Karalis Lauva un Brīvību Villijam mūzikas radīšanā.

1994. gadā pēc desmit gadu pārtraukuma Qwests Records laida klajā jaunu Krouča soloprojektu Mercy. Šajā laikā Andrē pārdzīvoja smagus brīžus - viens pēc otra mūžībā aizgāja viņa tēvs, māte un brālis. Rūpēs par draudzi, ko Krouču ģimene bija dibinājusi pirms 40 gadiem, Andrē kļuva par mācītāju tēva vietā. “Es domāju, ka, kļūstot par mācītāju, mūzika vairs nevarēs būt mana prioritāte. Es baidījos izdarīt šādu izvēli. Taču Dievs atgādināja, ka viss, kas man pieder, nāk no Viņa un Viņš man negrasās to atņemt. Būt mācītājam nav viegli, un nav viegli būt mūzikas slavenībai. Dievs man dod spēku un iedvesmu darīt abus šos darbus.”

1996. gadā Andrē bija gatavs atgriezties ierakstu studijā, lai radītu albumu Pray (1997). “Šā albuma nosaukums nav nejaušība,” teic Kroučs. “Būdams mācītājs, es redzēju, kā Dievs darbojas cilvēku dzīvē. Arī manā. Parasti es ceļos sešos no rīta, lai lūgtu par priekšā stāvošo dienu. Bieži šajās agrajās rīta stundās dzimst jauna dziesma. Lielākā daļa šā albuma dziesmu ir sarakstītas tieši tā.”

Andrē Krouča albumi ieguvuši zelta un platīna statusu, viņa mūzika novērtēta ar astoņām Grammy balvām. Andrē pats par šo faktu izsakās tā: “Daži gospelmūziķi domā, ka noteiktā laikā un vietā nospēlētas skaņas uzreiz var pretendēt uz Grammy. Bet tādējādi viņi sevi ierobežo, jo, uzstādot savus mērķus, tiek ierobežots Dieva darbs. Komercijas iespaidā daļai mūsdienu kristīgās mūzikas ir zudis pamatmērķis - glābt cilvēkus. Kristīgajos mūziķos vairs nav jūtama degsme, bet dažos nav jūtams arī svaidījums. Kad es dodos uz koncertu, tad vēlos, lai dzirdētais mani uzrunā, jo citādi es varu palikt mājās un klausīties savu stereoaparatūru. Pareizi lietojot šīs abas sfēras - mūziku un vārdu - var piedzīvot lielus brīnumus.” Andrē Kroučs ieguvis arī vairākas Dove un citas mūzikas industrijas balvas.

Savā mūziķa karjerā Kroučs strādājis kopā ar daudziem izciliem mūziķiem. Viņš ierakstījis un producējis albumus kopā ar māsu Sandru un tādiem kristīgiem māksliniekiem kā Winans, Valters Havkins, Glorija Džonsa, Tata Vega. Andrē strādājis kopā arī ar sekulārās mūzikas zvaigznēm - Elvisu Presliju, Polu Saimonu, Madonnu, Maiklu Džeksonu.

Andrē Kroučs ir pirmais melnādainais mākslinieks, kura mūzika spējusi apvienot kā kristīgos, tā sekulāros klausītājus, melnos, baltos un krāsainos bez rasu atšķirībām. Viņš vienlīdz labi jūtas, gan dziedot baltādainiem koledžas studentiem, gan melnādaino baptistu draudzei. Viņa mūzika ir pieskārusies un izmainījusi miljoniem ļaužu dzīvi visā pasaulē, tā stāv pāri rasu, šķiru un dzimumu atšķirībām.

Savā radošajā mūžā Andrē Kroučs sarakstījis vairāk nekā 300 dziesmas, kas tulkotas vairāk nekā 20 valodās. Mūzika Kroučam ir gan kalpošana, gan dienišķā maize. Pretēji daļai savu laikabiedru, viņš dzied par to, ko pats piedzīvojis. Viņš izvēlas dziesmas, kas cilvēkiem palīdz sakārtot attiecības ar Radītāju. Kroučam ir izdevies panākt visgrūtāko - gūt panākumus kā mūziķim un palikt īstam bezkompromisu kristietim. Vairākas Andrē dziesmas stabili iekļāvušās mūsdienu baznīcas himnoloģijā, piemēram, tādas kā Through It All, Soon and Very Soon, My Tribute - To God be the Glory.

Andrē Krouča vārds cilvēkos izraisa dažādas izjūtas. Ģēnijs, neatkārtojams, aizrautīgs - tie ir daži no apzīmējumiem, ar kuriem cilvēki viņu raksturo. Tomēr visi piekrīt tam, ka Andrē kļuvis par kristīgās kultūras neatņemamu sastāvdaļu. Viņš ir izvēlējies palikt gospelmūzikā, kaut gan daudzi melnādainie mūziķi to pametuši, jo nav spējuši ticēt tam, par ko paši dziedājuši. Andrē mūzika ir patiesa, tā nāk no sirds. Viņa kredo rodams gospelmūzikas karalienes Mehelijas Džeksones atziņā: “Es dzīvoju tādu dzīvi, par kādu dziedu savās dziesmās.” Tikai tad tas ir patiess gospels.

 

Andrae Crouch albumi:

  • 1970  Take the Message Everywhere
  • 1971  Keep on Singin’
  • 1972  Soulfully
  • 1973  Just Andrae
  • 1973  Live at Carnegie Hall (koncertieraksts)
  • 1975  Take Me Back
  • 1975  The Best of Andrae Crouch & The Disciples (izlase)
  • 1976  This Is Another Day
  • 1978  Live in London (koncertieraksts)
  • 1979  I’ll Be Thinking of You
  • 1981  Don’t Give Up
  • 1981  More of the Best… (izlase)
  • 1982  Finally
  • 1983  Let’s Worship Him (izlase)
  • 1984  No Time To Lose
  • 1986  Autograph (izlase)
  • 1990  His Best (izlase)
  • 1991  Volume 1: The Classics (izlase)
  • 1991  Volume 2: We Sing Praises (izlase)
  • 1991  Volume 3: Contemporary Man (izlase)
  • 1994  Mercy
  • 1995  The Light Years (izlase)
  • 1997  Pray
  • 1998  Gift of Christmas (Ziemassvētku)
  • 1999  Hall of Fame (2CD, izlase)
  • 2002  Legends of Gospel (izlase)
  • 2002  Mega 3 Collection Vol 1&2 (izlase)
  • 2003  History Makers (izlase)
  • 2004  He’s Everywhere (izlase)
  • 2005  The Definitive Greatest Hits (3CD, izlase)
  • 2005  The Very Best of Andrae Crouch (izlase)
  • 2006  Mighty Wind
  • 2006  I Got Jesus (izlase)
  • 2008  Platinium Praise Collection (izlase)
  • 2011  The Journey

 

Šā raksts līdzautors ir Māris Jukumsons-Jukumnieks un tas pirmoreiz publicēts žurnālā „Tikšanās” 2003. gada aprīlī.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un pirmpublikāciju obligāta.

Līdzīgie raksti:

Uzraksti komentāru