Elvis Presley: Karalis un gospelmūzika

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 05-01-2008

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

2001. gada nogalē, kad Amerikas Gospelmūzikas asociācija nominēja kārtējos māksliniekus savai Slavas zālei, viņu vidū bija lasāms arī Elvisa Preslija vārds. Desmitiem gadu Elvisa talanta cienītāji centušies izprast viņa popularitātes fenomenu, taču nav tik vienkārši Preslija dzīvi un daiļradi iekļaut stingri noteiktās kategorijās. Viņš bija pretrunīga, reizēm pat traģiska personība. Kaut arī dzimis un uzaudzis kristiešu ģimenē, Elviss visu mūžu pavadīja dzīves jēgas meklējumos, taču tā arī nekad pa īstam neatgriezās pie savas bērnības ticības.

Viens no avotiem, kur Preslijs meklēja atbildes uz saviem eksistenciālajiem jautājumiem, bija grāmatas. Lielākoties tās bija reliģiska satura un pavadīja viņu visos ceļojumos un turnejās. Līdzās viņam vienmēr atradās Bībele, taču Elviss aizrāvās arī ar Austrumu reliģijām un misticismu. Tomēr vislielāko mierinājumu viņš guva gospelmūzikā. Viņa ģimenes garīgajām saknēm un gospelmūzikai bija milzīga nozīme vēlākajā “rokenrola karaļa” dzīvē un daiļradē.

Elviss Ārons Preslijs dzimis 1935. gada 8. janvārī Tupelo pilsētiņā Misisipi. Viņa vecāki bija vietējās vasarsvētku draudzes locekļi, šo draudzi apmeklēja arī citi zēna radinieki gan no mātes, gan tēva puses. Elviss jau kopš agras bērnības dziedāja baznīcas korī, viņa tēva brālēns Seils Preslijs bija kora solists, bet vēlāk nodibināja un vadīja gospelkvartetu. Deviņu gadu vecumā Elviss saņēma Svētā Gara kristību. Neilgi pēc tam mācītājs Frenks Smits iemācīja puikam pirmos akordus uz ģitāras.

Vasarsvētku kustībā pastāvēja uzskats, ka mūzika ir Svētā Gara dāvana - veids kā kristietis var atvērties Dievam un emocionāli paust savu ticību. Tas ļāva draudzēs ienākt jauniem, līdz tam baznīcā mazāk ierastiem muzikālās izteiksmes veidiem, arī tā laika populārajai mūzikai. Šī iemesla dēļ daudzu rokenrola pionieru saknes meklējamas tieši vasarsvētku kustībā.

1948. gadā Presliji pārcēlās uz Memfisu, kur Elviss sāka apmeklēt Dieva Asamblejas svētdienskolu Maklemorā. Kopā ar viņu mācījās Sesils Blekvuds no slavenās gospelmūziķu Blekvudu ģimenes. 50. gadu sākumā The Blackwood Brothers bija vispopulārākā Memfisas grupa, kas regulāri uzstājās Ellis Auditorium zālē, viņiem bija arī pašiem savs radioraidījums. Šīs vietējās zvaigznes fascinēja Elvisu, viņš bieži apmeklēja grupas koncertus, skatījās kā puiši uzstājas radiošovos. The Blackwood Brothers kļuva par Elvisa pirmo saikni ar profesionālo skatuvi.

Kaut arī Preslijs nekļuva par Blackwood Brothers dalībnieku, draudzīgās attiecības ar grupu iedrošināja viņu dziedāt gospeļus pašam. Kad vēlāk Sesils pievienojās The Blackwood Brothers Quartet, Elvisam tika piedāvāta viņa vieta grupā Songfellows. Tā bija nopietna izšķiršanās, jo Preslijs tikko bija sācis gūt pirmos panākumus rokenrola jomā. Muzikologs Čārlzs Volfs rakstīja: “Fakts, ka Elviss, kas ar savu jauno rokmūziku sāka mainīt Amerikas muzikālo seju, nopietni apsvēra iespēju pievienoties gospelgrupai, liecina, cik liela nozīme gospelam tolaik bija viņa vērtību skalā.”

Blackwood Brothers koncertos Preslijs sastapās arī ar citiem gospelmāksliniekiem - Dž. D. Samneru, Hoviju Listeru, The Statesmen un Džeiku Hesu, kas bija viens no viņa iemīļotākajiem māksliniekiem. 1955. gada 4. jūlijā Deleonā Teksasā notika plašs gospela un kantrī mūzikas koncerts, kurā piedalījās Blackwood Brothers, The Stamps Ozark Quartet un The Stamps Quartet, kā arī dažas kantrī grupas un Elviss. Viņš tikko bija iegādājies savu pirmo kadiljaku, tomēr visu koncerta vakaru pavadīja kopā ar Blekvudiem viņu lielajā ceļojumu autobusā. Džeims Blekvuds atceras, ka koncertā Elviss dziedājis tikai un vienīgi gospeļus.

Viena no slavenākajām ierakstu sesijām populārās mūzikas vēsturē risinājās 1956. gada 4. decembrī, kad Karls Perkins un Džerijs Lī Luiss Memfisas studijā Sun veica savus ierakstus. Piedalījās arī Džonijs Kešs un Elviss Preslijs. Nākošajā dienā Memphis Press Scimitar reportieris Roberts Džonsons rakstīja: “Šis kvartets varētu pelnīt miljonus!” Kopš tā laika šo četru vīru ierakstītais materiāls tiek saukts par “Miljons dolāru kvartetu”. Dziesmas, ko austošās rokenrola zvaigznes dziedāja, lielākoties bija gospeļi. Šo repertuāru viņi zināja lieliski. Studijas magnetofoni bija ieslēgti un tā vēsturei tika saglabāta unikāla dziesmu izlase ar spiričueliem, 19. gadsimta himnām un 20. gadsimta gospeļiem. Klausoties šo ierakstu, skaidri dzirdams, ka dominējošā balss pieder Elvisam. Viņš bija tas, kas iesāka visas dziesmas un šķiet, ka gospeļu dziedāšana sagādāja viņam patiesu prieku.

Gūstot arvien lielākus panākumus rokenrola jomā, Preslijs vairs nevarēja tik daudz laika veltīt gospelmūzikai, tāpēc sāka aicināt gospelmūziķus pie sevis mājās. Pēc atgriešanās no karadienesta, viņš zvanīja Blekvudiem un jautāja vai viņi nevarētu šad tad atnākt ciemos, lai kopīgi uzdziedātu. Džeims Blekvuds atceras, ka Elviss “varēja nodziedāt jebkuru dziesmu, ko vien mēs iesākām.” The Blackwood Brothers piedalījās arī Elvisa mātes Gledisas bērēs 1958. gadā, kur dziedāja daudzas populāras himnas un gospeļus, arī viņas visiemīļotāko - Precious Memories.

Īpaši tuva Preslijam bija tā sauktā Dienvidu gopelmūzika - southern gospel. Viņš sadarbojās ar tā laika progresīvākajām šā stila grupām - The Jordanaires, The Imperials, The Sweet Inspirations, The Speers un J.D. Sumner and the Stamps. Šie mākslinieki bija kopā ar Presliju visos viņa ierakstos un koncertos. Atpūtas brīžos starp koncertiem Elviss labprāt dziedāja gospeļus, un ceļodams kopā ar gospelgrupām, jutās drošs, ka līdzās vienmēr būs kāds, kas varēs kopā ar viņu uzdziedāt. Jāpiezīmē, ka arī paša Preslija karjera varēja izveidoties pavisam citādāk - viņam bija visas iespējas kļūt par gospelmūziķi.

Maz zināms par Elvisa attiecībām ar melnādaino gospelmūziku. Šī stila ietekme jūtama viņa uzstāšanās veidā un dziesmu izvēlē, tomēr nav nevienas laikabiedru liecības, ka Elviss būtu klausījies melnādaino gospeli pa radio vai arī viņa ierakstu kolekcijā būtu bijuši šādi ieraksti. Šķiet, šī mūzika Presliju ietekmējusi pateicoties viņa skatuves partneriem. Melnādaino gospela ietekme jūtama gan The Blackwood Brothers, gan The Jordanaires daiļradē, arī Džeiks Hess izmantoja melno dziedātāju vokālās tradīcijas.

Elvisa gospelmūzikas mantojumā ir nedaudz vairāk par 50 dziesmām. Pirmās četras tika ierakstītas jau 1957. gadā un iekļautas viņa Ziemassvētku albumā Elvis’ Christmas Album. Pārējās apkopotas trīs albumos - His Hand is Mine (1960), How Great Thou Art (1967) un He Touched Me (1971). Pēc Elvisa nāves viņa gospelmūzikas devums izdots vairākās izlasēs, piemēram 1994. gadā dubultizlasē Amazing Grace vai 2000. gada komplektā Peace in the Valley, kur bez studijas ierakstiem iekļauti arī koncertos dziedātie gospeļi un jau minētā “Miljons dolāru kvarteta” sesija.

Jāteic, ka Elvisa ierakstītās dziesmas tomēr atšķiras no viņa iemīļoto Dienvidu gospelkvartetu dziedājumiem. Tās drīzāk pieskaitāmas tā sauktajām inspirētajām - inspirational - dziesmām, kas stilistiski ir vidusceļš starp gospelu un popmūziku. Tādas dziesmas kā Peace in the Valley un Crying in the Chapel kļuvušas par Elvisa firmas zīmi. Tās ir dziesmas ar dziļu personīgu liecību un Elviss tās spēja nodziedāt tik emocionāli, ka vēl šodien cilvēki šo mūziku klausās ar asarām acīs. Par to var pateikties gan Preslija balss sirsnībai un intimitātei, gan sadarbībai ar 60. gadu jaunajiem gospelmūzikas komponistiem Bilu Gaiteru, Ralfu Kārmaiklu un Andrē Krouču.

Kaut arī Presliju dēvē par “rokenrola karali” un viņš plaši pazīstams arī kā popdziedātājs, vienīgās Grammy balvas Elviss saņēma tieši par gospelmūzikas ierakstiem. Pirmo viņš ieguva 1967. gadā par albumu How Great Thou Art nominācijā “Labākais garīgās mūzikas priekšnesums”. Nākamās tika piešķirtas nominācijā “Labākais inspirētais priekšnesums” par albumu He Touched Me 1972. gadā un dziesmas How Great Thou Art koncertierakstu 1974. gadā.

Preslija loma Amerikas populārajā mūzikā ir milzīga, taču par viņa nozīmīgāko devumu gospelmūzikā uzskatāms fakts, ka Elviss šo mūziku darīja pazīstamu plašam klausītāju lokam. Cilvēki, kas citādi nekad nebūtu klausījušies gospeļus, darīja to Elvisa dēļ. Šodien inspirētās un gospeldziesmas ir neatņemama daļa no amerikāņu kultūras mantojuma. Tieši kristīgais garīgums amerikāņu tradicionālo mūziku atšķir no britu vai citu Eiropas tautu dziesmām. Mīlestība uz gospelmūziku pavadīja Elvisu visas viņa mūža dienas un spēja piepildīt daudzas dvēseles ilgas un cerības. Dokumentālajā lentē Elvis on Tour viņš teic: “Reizēm mums bija divi koncerti vienā vakarā. Tad mēs kāpām uz skatuves un dziedājām gospeļus līdz pat rīta gaismai. Mēs visi esam uzauguši ar šo mūziku, un tā atnes mieru mūsu dvēselēm. Vismaz tā tas ir man.”

 

Elvis Presley kristīgie albumi:

  • 1957  Peace in the Valley (nepilna laika albums)
  • 1960  His Hand Is Mine
  • 1967  How Great Thou Art
  • 1972  He Touched Me
  • 1994  Amazing Grace: His Greatest Sacred Performances (2CD, izlase)
  • 2000  Peace in the Valley: The Complete Gospel Recordings (3CD komplekts)
  • 2004  Ultimate Gospel
  • 2005  He Touched Me: The Gospel Music of Elvis Presley (2CD, izlase)
  • 2008  Inspirational Memories (2CD, kolekcijas izdevums)
  • 2009  I Believe (4CD komplekts)

  Elvis Presley kristīgie video:

  • 2002  He Touched Me: The Gospel Music of Elvis Presley (dokumentāla filma)

 

Raksts pirmoreiz publicēts žurnālā „Tikšanās” 2004. gada aprīlī.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un pirmpublikāciju obligāta.

Līdzīgie raksti:

Uzraksti komentāru