Rīgā ir tāda draudze - “Dzīvības Avots”

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 05-01-2008

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Rīgas vasarsvētku draudze “Dzīvības Avots” ir salīdzinoši jauna draudze, tomēr bijusi daudzu ierosmju un jaunu projektu iniciatore un tālākvirzītāja Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībā. Par to, kā draudzei izdodas īstenot lielus projektus un ieceres, stāstīsim šajā rakstā, kas pirmoreiz publicēts žurnālā “Tikšanās”, bet tagad arī “Laikmeta zīmēs”. Raksta pirmpublikācija savulaik bija veltīta draudzes desmit gadu jubilejai.

****

Kopā ar draudzes pirmo mācītāju Agri Ozolinkeviču kavējamies atmiņās tajā tālajā 1995.gada pavasarī, kad viņš ar bakalaura diplomu kabatā atgriezās no studijām Maskavas Teoloģijas institūtā (tagad Eirāzijas Teoloģijas seminārs). Tolaik Latvijas Bībeles koledžas (tagad Baltijas kalpošanas skola) direktoram, misionāram Terencam Hallem bija radusies doma dibināt Rīgā jaunu vasarsvētku draudzi un viņš piedāvāja Agrim kļūt par tās mācītāju. Maija beigās Latvijā ieradās Bībeles studentu grupa no ASV, lai piedalītos evaņģelizācijas pasākumu sērijā Rīgas skolās, bet vakaros kinoteātra “Rīga” (tagad “Splendid Palace”) Mazajā zālē (bijušais kinoteātris “Spartaks”). Pasākumi pulcēja daudz jauniešu, kas nedēļas noslēgumā tika aicināti uz dievkalpojumu Mākslas darbinieku namā Vaļņu ielā. Dievkalpojumā piedalījās aptuveni 70 cilvēku un šķita, ka jaunajai draudzei pamati ir ielikti.

Taču jau nākamajā svētdienā pēc amerikāņu aizbraukšanas uz dievkalpojumu atnāca… trīs cilvēki. Izrādījās, jauniešus bija vilinājušas tikai amerikāņu dalītās dāvanas un suvenīri. Nācās sākt visu no jauna. Pirmajos mēnešos situācija bija ļoti smaga - reizēm tika sludināts trim, reizēm tikai pieciem cilvēkiem. “Es pateicos Dievam, ka Viņš man deva pietiekami daudz spēka neatmest visam ar roku,” teic Agris. “Tas bija smags darbs, kurā es nevarēju paļauties tikai uz sevi vien. Man vajadzēja paļauties arī uz tiem dažiem cilvēkiem, kas tolaik bija draudzē. Mēs lūdzām un visi kopā paļāvāmies uz Dievu. Tas bija viss, ko mēs spējām.” Tomēr cilvēku skaits pamazām auga, un pēc gada - 1996.gada 2.jūnijā - notika kristības, kad tika kristīti pirmie desmit draudzes locekļi.

Drīz pēc tam Agris devās uz ASV, lai turpinātu teoloģijas studijas maģistratūrā. “Laika posms, kad es biju draudzes mācītājs, vairāk tika veltīts draudzes nostiprināšanai. Tēlaini runājot, tas bija laiks, kad vajadzēja rakt, liet betonu un ielikt pamatus, lai pēc tam uz tiem būvētu tālāk. Bija priecīgāki un bija skumjāki brīži, tomēr es esmu gandarīts, ka man bija iespēja piedalīties jaunas draudzes veidošanā. Ne tāpēc, ka es būtu to pelnījis vai mācētu to labi darīt, bet tāpēc, ka Dievs man to dāvināja savā žēlastībā. Esmu pateicīgs visiem, kas bija uzticami un kalpoja kopā ar mani. Viņi varēja aiziet uz citām draudzēm, kur bija viss - sākot no zīdaiņu pieskatīšanas līdz pensionāru aprūpei. Mums nebija nekā, taču bija vēlēšanās, lai šāda draudze būtu. Dievs to redzēja, svētīja un atalgoja.”

Līdz ar jaunā mācītāja, Agra brāļa Modra Ozolinkeviča atnākšanu, draudzes dzīvē sākās jauns posms. Kaut joprojām neliela, draudze bija nostiprinājusies, un vajadzēja domāt par tās oficiālu reģistrāciju. No vairākiem priekšlikumiem par pieņemamāko tika atzīts nosaukums “Dzīvības Avots”. Neskatoties uz to, ka Ventspilī jau bija nekonfesionāla kristiešu draudze ar tādu nosaukumu, Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu departaments 1996.gada 26.novembrī Rīgas vasarsvētku draudzi “Dzīvības Avots” reģistrēja. Tomēr par savu īsto dzimšanas dienu draudze joprojām uzskata maija pēdējo svētdienu, kad notika tās pirmais dievkalpojums.

Jau kopš pirmajām pastāvēšanas dienām draudze “Dzīvības Avots” centusies būt mūsdienīga un atvērta kopiena. Draudze bijusi iniciatore vairākām progresīvām idejām Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) kalpošanas darbā. “Dzīvības Avots” bija pirmā LVDA draudze, kas tradicionālo kopdziedāšanu pilnībā aizstāja ar slavas un pielūgsmes kalpošanu. Savulaik kā ļaužu kategorijai ar īpašām vajadzībām liela uzmanība tika veltīti draudzes uzņēmējiem, kas kopā ar mācītāju pulcējās iknedēļas lūgšanu brokastīs. Interesanta ierosme bija un dažkārt joprojām ir tā sauktā Bastejkalna lūgšanu grupa, kur draudzes cilvēki agrā rīta stundā pulcējas pašā Rīgas centrā Bastejkalna virsotnē, lai kopīgi lūgtu par atmodu draudzē, pilsētā un visā Latvijā.

Draudze ir centusies kalpot arī caur plašsaziņas līdzekļiem. 1997.gadā iznāca draudzes žurnāla “Dzīvības Avots” pirmais numurs, kas tika atzīts par labāko LVDA draudžu izdevumu un vēlāk kļuva par visas apvienības kopizdevumu. Diemžēl finansiālu apstākļu dēļ dienas gaismu ieraudzīja tikai četri žurnāla numuri. 1998.gadā draudze veidoja iknedēļas kristīgu raidījumu Siguldas radio, kas ēterā skanēja aptuveni gadu, un ko varēja dzirdēt lielākajā daļā Vidzemes reģiona. Jau ilgus gadus draudze veido arī radioraidījumu “Mosties, Latvija!”, kas katru darba dienu klausāms Latvijas Kristīgajā radio.

Viena no nozīmīgām draudzes kalpošanām bijusi jaunu draudžu veidošana, kas atnesusi daudz svētības arī pašai draudzei “Dzīvības Avots”. 1998.gadā sākās kalpošana Siguldā (vēlāk Siguldas vasarsvētku draudze), 2000.gadā tika likti pamati draudzei Limbažos (vēlāk draudze “Kristus pasaulei”), 2001.gadā - Cēsīs (draudze “Vidzemes misija”). Tās ir pilsētas, kur latviešu vasarsvētku draudzes līdz tam nekad nebija darbojušās. Draudze piedalījusies arī jaunu draudžu dibināšanā Valmierā un Ķekavā (draudze “Dzīvības ceļš”). Dievkalpojumi rīkoti arī Jūrmalā, kur gan draudze neizveidojās. Regulārs darbs notiek Salaspilī un tā sauktajā Maskavas forštatē Rīgā.

Viens no lielākajiem ticības soļiem draudzei “Dzīvības Avots” bija evaņģelizācijas pasākums “Mosties, Latvija!” ar Stīva Hila piedalīšanos Skonto hallē 2002.gadā. Draudzei ar tobrīd tikai 60 locekļiem un 800 latu mēneša budžetu vajadzēja uzņemties atbildību par projektu, kura kopējās izmaksas pārsniedza 60 tūkstošus. Tas kļuva iespējams, pateicoties bibliski pareizai attieksmei pret desmito tiesu un ziedojumiem, jo “priecīgu devēju Dievs mīl”. Dievam ir svarīga cilvēka sirds un uzticēšanās, tad Viņš var svētīt un darīt brīnumus - tiek īstenoti projekti, par kādiem citādi nebūtu iespējams pat sapņot.

Draudzes mācītājs Modris Ozolinkevičs ir pārliecināts: “Bībelē rakstīts, ka mēs savā laikā pļausim, ja sēsim! Savulaik Korejā kāds misionārs, kas nemācēja korejiešu valodu, izplatīja kristīgus traktātus. Viņu nošāva. Viens no virsniekiem, kas to izdarīja, paņēma vienu traktātu, pacēla un pielika mājās pie sienas. Pie viņa atnāca kāds draugs, izlasīja traktātu un kļuva par kristieti. Šodien Korejā vienā vienīgā draudzē ir miljons cilvēku! Mēs gribam, lai cilvēki zinātu, ka ir tāda draudze “Dzīvības Avots”, kur var piedzīvot Dievu. Es ticu, ka cilvēki atsauksies aicinājumam iepazīt Dievu. Viņi nāks un teiks: es arī gribu piedzīvot dzīvo Dievu! Dievs grib dziedināt un atbrīvot ikvienu, un es ticu, ka ikviens cilvēks, kas ienāks mūsu dievkalpojumā, aizies no tā Svētā Gara pārmainīts. Un šādu cilvēku būs ļoti, ļoti daudz…”

Vairāk par draudzi “Dzīvības Avots” interneta vietnē www.pentecost.lv .

Raksts pirmoreiz publicēts žurnālā „Tikšanās” 2005.gada augustā.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un pirmpublikāciju obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Komentāri (2)

  1. Arī Ventspilī mana draudze saucas "Dzīvības avots". Reģistrēta 1992.gadā kā patstāvīga (nekonfesionāla) draudze. Mācītājs Māris Kalniņš.

  2. Tā nu sanācis, ka mūsu draudzēm ir vienāds nosaukums. Bet tas nekas - esam sadarbojušies arī ar jūsu draudzi un mācītāju, jo pārstāvam taču vienu kristietības novirzienu.

Uzraksti komentāru