Vītolu strauts

Ievietoja | Sadaļa Kristietis pasaulē | Publicēts 04-01-2008

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Manas sievas Solvitas stāsts par vienu no slavenākajām Amerikas draudzēm - Vilovkrīku.

****

Par Vilovkrīkas draudzi biju dzirdējusi jau Latvijā un ļoti vēlējos to kādreiz redzēt pašas acīm. Tā kā Čikāgā ierados neilgi pirms Ziemassvētkiem, tūlīt pat sāku meklēt, uz kādu kristīgu pasākumu šajā svētku laikā doties. Internetā atradu informāciju par lielu pasākumu, uz kuru vajadzēja pierakstīties iepriekš. Tikai tad, kad biju jau pieteikusies, sapratu, ka tā taču ir tā pati draudze, ko tik ļoti vēlos apmeklēt. Sapratu arī, ka tas ir krietni tālu no manas dzīvesvietas un es nekādi tur nevaru nokļūt pati saviem spēkiem. Kā vienmēr situāciju glāba mans draugs Džefs no Mūdija draudzes, kas apsolīja mani aizvest. Uzaicināju vēl dažus latviešus, un devāmies ceļā.

Kaut arī Vilovkrīku mēdz dēvēt par Čikāgas draudzi, tā atrodas krietni ārpus pilsētas - Dienvidbaringtonā Ilinoisas štatā. Tas ir apmēram stundas brauciena attālumā no Čikāgas pa ātrgaitas šoseju. Baznīcas apkārtnē nav nekādu citu celtņu, jo viss lielais zemes gabals pieder draudzei. Jau krietni iepriekš uz šosejas bija izveidojusies milzīga automašīnu rinda, kas, gluži kā lielos sastrēgumos, virzījās sprīdi pa sprīdim. Patiesībā sastrēgumā stāvēja tikai tās mašīnas, kas gribēja iebraukt kādā no daudzajiem baznīcas stāvlaukumiem, pārējās mierīgi brauca tālāk. Auto novietošanu koriģēja vesela brigāde ar rācijām, kas profesionāli novirzīja mašīnas tām paredzētajā vietā. Pēc dievkalpojuma tieši tāpat visi tika izvadīti ārā. Jāteic gan, ka pagāja krietnas 45 minūtes, līdz atkal tikām uz šosejas.

Pirmais, kas mani pārsteidza Vilovkrīkā, bija lielās un plašās telpas. Tas ir vesels ēku komplekss, kas aizņem milzīgu teritoriju. Kad es tur viesojos pirmoreiz, lielajā dievkalpojumu zālē bija vietas 2500 cilvēkiem. Tagad ir uzcelta jauna zāle ar 5000 sēdvietām. Bez divām dievkalpojumu zālēm kompleksā ietilpst lūgšanu kapela, pastorālās aprūpes centrs, draudzes biroju ēka un kristīgo aktivitāšu centrs. Te ir arī savs grāmatu veikals un TV studija, ēdināšanas komplekss ar vairāk nekā 100 sēdvietām, vairākas kafejnīcas un kapučīno bārs. Baznīcas pagalma pusē atrodas mākslīgi veidots ezers, kur mājo Kanādas zosis un pīles. Visapkārt ezeram aug gleznaini sēru vītoli. Vasaras mēnešos te regulāri notiek kristības.

70. gadu sākumā Pārkridžas draudzē netālu no Čikāgas bija izveidojusies dinamiska un spēcīga jauniešu kalpošana, kas savos pasākumos spēja pulcēt pat 1000 cilvēkus vienlaikus. Viens no šīs kalpošanas vadītājiem bija Bils Haibels. 1975. gadā viņš un vēl 125 cilvēki izveidoja jaunu draudzi, ko vēlāk nosauca par Vilovkrīku. Sākumā viņi īrēja netālu esošo Palatīna kinoteātri, taču jau pēc dažiem gadiem draudzes locekļu skaits bija pieaudzis līdz 2000 un draudze nolēma iegādāties 90 akru lielu zemesgabalu Dienvidbaringtonā. Pirmais dievkalpojums jaunajā baznīcā notika 1981. gada februārī, bet 1988. gadā tika atklāta ēkas piebūve, kur tagad atrodas kristīgo aktivitāšu centrs. Turpmākajos gados ēkas apjoms laiku pa laikam tika paplašināts un celtniecības darbi tā īsti nav beigušies vēl šodien. Arī zemes gabala lielums ir pieaudzis un tagad sasniedz 155 akrus.

Ik nedēļu Vilovkrīkas draudzi apmeklē 20 000 cilvēku, tāpēc nedēļas nogalēs te notiek pieci dievkalpojumi pēc kārtas. Tie ir absolūti identiski - tas pats sprediķis, tās pašas dziesmas. Uz svētkiem dievkalpojumu ir vēl vairāk - kādi septiņi astoņi. Tad gan ir jāpierakstās jau iepriekš un biļetē tiek norādīta pat rinda un vieta, kur jāsēž. Dievkalpojumi notiek arī nedēļas vidū, bet sestdienu vakaros ir īpašs dievkalpojums jaunatnei, kas no pārējiem atšķiras ar jauniešiem piemērotāku dievkalpojuma formu, brīvu ģērbšanās stilu un modernāku mūziku. Sprediķos tiek runāts par laulību, karjeru, seksualitāti un citām jaunatnei aktuālām tēmām. Līdztekus Dienvidbaringtonai regulāri dievkalpojumi notiek vēl četrās vietās Čikāgas apkārtnē, ieskaitot slaveno Vītona akadēmiju.

Lai pārvaldītu tik milzīgu saimniecību, vajadzīga spēcīga kalpotāju komanda. Par draudzes garīgo labklājību rūpējas pieci mācītāji vecākā mācītāja Bila Haibela vadībā, savukārt praktiskos jautājumus kārto 15 nozaru direktori, kas visi ir biznesa cilvēki. Bet draudzes kopējo stratēģiju un virzību pārrauga vecajo padome deviņu cilvēku sastāvā. Draudzē ir vairāk nekā 100 dažādu kalpošanu, darbojas neskaitāmas interešu grupas visdažādākā vecuma un profesiju cilvēkiem. Neskaitāmi brīvprātīgie kalpo tehniskā nodrošinājuma (skaņa, gaismas, dekorācijas) komandās, darbojas multimediju un plašsaziņas līdzekļu jomā, organizē vasaras nometnes, piedalās lūgšanu grupās, izdala ēdienu trūcīgajiem un dara vēl daudz citu darbu.

1991. gadā Haibels un viņa kolēģi nodibināja Vilovkrīkas draudžu asociāciju (WCA), lai ar savu pieredzi un resursiem atbalstītu draudzes un kristīgos kalpotājus visā pasaulē. Asociācija rīko dažādas konferences un seminārus, izdod grāmatas un biļetenus, video un audio produkciju, tai ir savs laikraksts. Šodien WCA dalībnieku sarakstā ir vairāk nekā 6000 draudzes ASV un apmēram 5000 ārpus Amerikas. Tās pārstāv 90 kristīgās denominācijas (draudžu apvienības, baznīcas) 45 pasaules valstīs. Ik dienu asociācijai pievienojas divas jaunas draudzes. Visu šo starptautisko kustību koordinē 12 reģionālie centri Amerikā, Eiropā, Āfrikā un Austrālijā.

Draudzes galvenais uzdevums ir uzrunāt pēc iespējas vairāk ļaužu, kas Dievu vēl nepazīst, īpaši tos, kam tradicionālie dievkalpojumi šķiet garlaicīgi un neinteresanti. Lai šo uzdevumu veiktu, vajadzīga patiesi radoša pieeja, un tāda šai draudzei ir. Draudzē ir ļoti talantīgi cilvēki un visi pasākumi tiek sagatavoti augstā līmenī. Katram dievkalpojumam tiek piemeklētas atbilstošas dekorācijas, mūzika. Man bija iespēja apmeklēt Lieldienu dievkalpojumu, kas bija veidots kā mūzikls, izrāde. Uz skatuves spēlēja orķestris, dziesmās tika izdziedāts Kristus ciešanu un augšāmcelšanās stāsts. Dekorācijās bija atainots Jēzus kaps. Viss uzvedums bija kā viens veselums. Kamēr mācītājs runāja par Kristus augšāmcelšanos, turpat uz skatuves mākslinieks centās runāto attēlot uz audekla. Kad mācītāja runa bija galā, arī mākslinieks savu gleznu bija beidzis un skatītāji ieraudzīja Jēzus caurdurto plaukstu. Šāda radoša pieeja cilvēkus uzrunā jo īpaši, tā ir visiem saprotama un viegli uztverama. Dieva Gars patiešām darbojas šajā draudzē, un, ja cilvēks te ir atnācis vienreiz, nākamreiz viņš noteikti aicinās līdzi vēl kādu. Ne velti šī ir viena no visstraujāk augošajām draudzēm Amerikā.

Cilvēku skaita ziņā Vilovkrīka ir otra lielākā draudze Amerikā tūlīt aiz Hjūstonas Otrās baptistu draudzes, tāpēc liela uzmanība te tiek pievērsta savstarpējai komunikācijai un sadraudzībai. Mūdija draudzē vairākums ļaužu ir cilvēki gados, bet Vilovkrīkā pārsvarā ir jaunieši un vidējās paaudzes ļaudis, taču netrūkst arī vīri un sievas ar pavisam sirmām galvām, kas šeit jūtas tikpat labi un omulīgi kā jaunie. Te katrs ir mīļi gaidīts, katrs var atrast savu vietu un justies mīlēts un vajadzīgs Dieva lielajā ģimenē.

 

Raksts pirmoreiz publicēts žurnāla “Tikšanās” 2006. gada janvārī.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un pirmpublikāciju obligāta.

Līdzīgie raksti:

Uzraksti komentāru