04
Kristīgam cilvēkam, kas īsāku vai garāku laiku spiests pavadīt svešā zemē, aktuāls kļūst jautājums par draudzi, kas varētu būt viņa garīgās mājas svešumā. Daudziem, ko mācību, darba vai darījumu gaitas aizvedušas uz Čikāgu, par šādu garīga patvēruma vietu kalpo Mūdija draudze. Evaņģēlista Dvaita Mūdija vārds Latvijā ir pazīstams, taču par viņa vārdā nosaukto draudzi zināms mazāk. Par saviem iespaidiem un vērojumiem šajā draudzē stāsta mana dzīvesbiedre Solvita.
****
Katru reizi, kad man vairāk nekā nedēļu nākas būt prom no savas valsts, cenšos sameklēt kādu vietējo draudzi, kas vislabāk spētu piepildīt manas garīgās vajadzības svešumā. Braucot uz Čikāgu, es jau zināju, ka man tur būs jāpavada vismaz pusgads, tāpēc uzreiz sāku meklēt sev piemērotu draudzi. Atvēru telefongrāmatu un atradu milzīgu sarakstu desmitiem lappušu garumā ar visdažādāko denomināciju un novirzienu draudzēm. Manu skatienu piesaistīja teksts, kas bija izcelts ar lielu melnu kvadrātu. Tā bija informācija par Mūdija draudzi. Mūdija vārds man bija pazīstams, tāpēc nolēmu aiziet uz šīs draudzes dievkalpojumu. Tā bija mana pirmā reize Mūdija draudzē.
Tā kā draudze atrodas pilsētas centrā un tur ir ļoti viegli nokļūt, nākamajā svētdienā devos turp atkal. Pēc dievkalpojuma pie manis pienāca viens no draudzes kārtībniekiem - Džefs Kvins, pēc izcelsmes pakistānietis, kas jau daudzus gadus dzīvo Amerikā. Mēs mazliet parunājām, viņš man pastāstīja par draudzi, tās kalpošanu. Tas bija pirmais cilvēks, ar kuru es iepazinos Mūdija draudzē. Vēlāk viņš mani iepazīstināja arī ar citiem draudzes kalpotājiem.
Mūdija draudzes pirmsākumi meklējami 1858. gadā, kad evaņģēlists Dvaits Mūdijs nodibināja svētdienskolu Čikāgas nabadzīgo rajonu bērniem. Dažus gadus vēlāk bērniem pievienojās arī viņu vecāki un 1864. gadā svētdienskola kļuva par draudzi. Pirmais draudzes dievnams gāja bojā Lielā Čikāgas ugunsgrēka laikā 1871. gadā, taču jau 1876. gadā draudze uzbūvēja jaunu namu, kuru rotāja uzraksts “Dieva nams svešiniekiem un nabagiem”. Pēc Mūdija nāves draudze un dievnams tika nosaukti viņa vārdā.
Tagadējais draudzes nams celts 1925. gadā. Tā arhitektūrā vērojamas romāņu un bizantiešu stila iezīmes. Ēku rotā skaistas vitrāžas, tajā atrodas firmas Reuter četru manuāļu ērģeles, kuru skanējumu nodrošina 4400 stabuļes. Vēl šodien šis dievnams ir lielākā publiskā zāle Čikāgā - tajā ir 3800 sēdvietu. Draudzei piederošo ēku komplekss aizņem veselu pilsētas kvartālu. Bez dievnama tajā atrodas arī Kristīgās dzīves centra ēkas, viesnīca ciemiņiem un autostāvvietas.
Oficiāli Mūdija draudze ir nekonfesionāla protestantu draudze, kuras vienīgā autoritāte ir Bībele. Interesanti, ka 20% draudzes locekļu nāk no Romas katoļu baznīcas, bet ir arī bijušie jūdaisti, musulmaņi un citu reliģiju pārstāvji. Tie ir visdažādākā vecuma ļaudis, tomēr cilvēku gados ir nedaudz vairāk nekā jauniešu. Man personīgi Mūdija draudze atgādināja tradicionālu baptistu draudzi ar kārtīgu kori, dūšīgiem diriģentiem, solo priekšnesumiem un ērģeļu skaņu pavadītām kopdziesmām. Arī mācītāji nemēdz staigāt pa skatuvi, bet mierīgi stāv aiz savas katedras. Tas gan nenozīmē, ka cilvēkiem sprediķa laikā nāktu miegs. Vairums ļaužu ģērbjas solīdi - vīrieši gaišos vienkrāsainos kreklos ar kaklasaiti un tumšos uzvalkos, dāmas kostīmos. Apģērbā dominē klasiskais stils, taču, ja arī kāds nebūs saģērbies atbilstoši, neviens viņu ārā nemetīs.
Apmēram pusi draudzes veido tumšas ādas krāsas cilvēki. Tā kā baznīca atrodas pilsētas centrā, tā viegli pieejama jebkuram iebraucējam. Tur vienmēr var satapt daudz viesu un tūristu. Uz draudzi nāk arī ļoti daudz studentu, kas studē dažādās Čikāgas augstskolās un runā visdažādākajās valodās. Ir izveidota pat speciāla kalpošanas grupa ārzemju studentiem. Katrā dievkalpojumā skan aicinājums piecelties tiem, kas uz draudzi atnākuši pirmoreiz. Viņiem tiek iedota brošūriņa, kas stāsta par draudzi un tās kalpošanu. Kaut arī tur ir tūkstošiem cilvēku, katrs jaunatnācējs tiek ievērots un aprūpēts. Draudzē valdošā draudzīgā gaisotne rada vēlmi te atgriezties vēlreiz. Tā bija arī ar mani.
Mūdija draudzē ir ļoti spēcīga muzikālā kalpošana. Kā ilggadējai kora dziedātājai mani visvairāk interesēja lielais draudzes koris. The Sanctuary Choir dzied svētdienas rīta dievkalpojumos un patiešām ir augstas klases kolektīvs. Viņi ierakstījuši vairākus albumus. Kora repertuāru veido galvenokārt pazīstamas garīgas dziesmas, baznīcas himnas un psalmi. Draudzē darbojas arī instrumentālais orķestris, kas piedalās dievkalpojumos, zvanu ansamblis un bērnu koris. Trīs reizes gadā tiek rīkoti lieli garīgās mūzikas koncerti - Pavasara koncerts, Neatkarības dienas koncerts un Ziemassvētku festivāls. Modernāku mūzikas stilu pārstāv slavas un pielūgsmes grupa, baznīcā regulāri uzstājas arī populāri mūsdienu kristīgās mūzikas mākslinieki.
Draudzē ir ļoti daudz dažādu aktivitāšu un kalpošanu. Te ir sieviešu, vīru, jauniešu, bērnu, jauno ģimeņu, studentu, nedzirdīgo, biznesmeņu un citas kalpošanas. Biznesa kalpošanas grupa regulāri rīko pusdienas, uz kurām aicina ievērojamus biznesa, sporta un akadēmisko aprindu pārstāvjus. Tur viņi tiekas ar uzņēmējiem kristiešiem, klausās viņu dzīvesstāstus un liecības. No Mūdija draudzes tiek izsūtīti misionāri, kas kalpo dažādās zemēs visā pasaulē. Vēlāk tiek organizēti īpaši misijas braucieni, kad vienkāršie draudzes locekļi dodas apciemot savus misionārus. Tā viņi var apskatīt tālas zemes un vienlaikus atbalstīt misijas darbu.
Lielākā daļa draudzes aktivitāšu norisinās Kristīgās dzīves centrā. Te tiek īstenoti draudzes izglītības projekti, te atrodas Bībeles skola, dažādi māceklības un padomdošanas kursi. Arī es šeit apmeklēju Bībeles studijas. Draudzē ir liela svētdienskola, kas sadalīta dažādās vecuma grupās - gan pieaugušajiem, gan bērniem. Svētdienas rītos pirms dievkalpojuma notiek Bībeles studijas pieaugušajiem. Tas ir kā tāds mazs dievkalpojums, jo arī te tiek dziedāts, lūgts un lasīts Dieva Vārds.
Draudzē kalpo deviņu mācītāju komanda vecākā mācītāja Dr. Ervīna Lutzera vadībā. Te sludinājuši tādi pazīstami evaņģēlisti kā Billijs Grehems, Džipsijs Smits un Billijs Sandejs, bieži notiek dažādu kristīgo organizāciju rīkoti pasākumi, kongresi un konferences. Draudzei ir pašai savs radiotīkls Moody Broadcasting Network, tās veidotos raidījumus translē arī vairāki citi nacionālie radiotīkli un daudzas kristīgās radiostacijas visā pasaulē. Te gan jāpiebilst, ka Mūdija draudzei nav tiešas saistības ar pazīstamo Mūdija Bībeles institūtu un tā veidotajām populārzinātniskajām filmām. Abām organizācijām ir vienota izcelsme, taču juridiski tās nav saistītas.
Kaut arī Mūdija draudze atrodas pašā Čikāgas centrā, tā cenšas uzrunāt arī apkārtējo rajonu iedzīvotājus. Draudze vēlas, lai tā nebūtu tikai debesskrāpju ieskauta senatnīga celtne pilsētas centrā, bet būtu jūtams, ka tur ir dzīvi cilvēki, kam rūp apkārtējo liktenis. Tāpēc tiek organizēti dažādi pasākumi, uz kuriem aicina cilvēkus no nabadzīgajiem pilsētas rajoniem. Draudzei ir pašai savs transports, kas no rīta pirms dievkalpojuma brauc un savāc visus, kam saviem spēkiem nav iespējams nokļūt līdz baznīcai.
Dieva mīlestība ir tā, kas vieno kristiešus visā pasaulē neatkarīgi no tā, kādā valodā tie runā vai kāda ir viņu ādas krāsa. Par to es pārliecinājos Čikāgā, kur mans “labais eņģelis” bija jau minētais brālis Džefs Kvins. Šo mīlestību es sajutu jau tad, kad mēs iepazināmies, bet jo īpaši vēlāk, kas man radās sarežģījumi un es paliku bez dzīvesvietas. Toreiz Džefs mani laipni uzņēma savos apartamentos vienā no prestižākajiem Čikāgas debesskrāpjiem Mičiganas ezera krastā. Jāteic, ka tas nemaz nebija tik vienkārši, jo dzīvoklī ir tikai viena guļamistaba, kas pēc Amerikas standartiem nepieļauj viesu uzņemšanu. Tomēr Dievs atvēra durvis un man tika lielā dzīvojamā istaba ar plašu skatu uz ezeru. Nepieciešamības gadījumā arī Džefa lielais melnais limuzīns vienmēr bija manā rīcībā. Tāda ir Dieva mīlestība, un par to es esmu Viņam ļoti pateicīga!
Līdzīgie raksti:
- Nekas nav atrasts
