Tulpju un vējdzirnavu zeme III - Tradicionālā Holande

Ievietoja | Sadaļa Ceļojumi | Publicēts 03-01-2008

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Holande - viena no manām visiemīļotākajām Eiropas zemēm. Šis it trešais un noslēdzošais stāsts no rakstu sērijas par šo brīnišķīgo zemi. Tajā par tradicionālo - vējdzirnavām, sieru, koka tupelītēm un daudz ko citu.

****

Tradicionālā Holandes ainava ar zaļojošiem laukiem, kanālu un kanāliņu sistēmu, lielākām vai mazākām vējdzirnavām. Līdztekus tradicionālā pilsētvide ar vēsturiskiem namiem, romantiskiem stūrīšiem un tūristu pārpildītām amatnieku bodītēm. Siers un koka tupelītes. Tas viss šajā zemē sastopams arī šodien.

Porcelāna paradīze

Starp Hāgu un Roterdamu atrodas vēsturiskā Delftas pilsēta, kuras īpašo gaisotni veido gleznainie kanāli, šaurās ieliņas un senatnīgās ēkas. Viens no ievērības cienīgiem objektiem te ir Prinsenhof - kādreizējais klosteris, kur līdz savai nāvei dzīvojis Orānijas (Oranžas) princis Vilhelms. Apglabāts princis ir Nieuwe Kerk (Jaunajā baznīcā) pilsētas centrālajā laukumā, kura otrā malā slejas 17. gadsimta pirmajā pusē renesanses stilā būvētais rātsnams.

Taču pasaulē Delftas vārds kļuvis slavens ar pavisam ko citu. Tā ir zili baltā Delftas majolika - ar zilu krāsu apgleznots porcelāns. 17. gadsimtā holandiešu tirgotāji savos tāljūru braucienos nonāca arī Ķīnā, kur iepazinās ar porcelāna izgatavošanas tehnoloģiju. Delftas podniekiem izdevās atdarināt smalkos ķīniešu meistaru izstrādājumus, un tie kļuva slaveni tālu aiz Holandes robežām. Savulaik Delftā bijušas pat 32 porcelāna darbnīcas, taču tikai vienā vēl joprojām porcelānu izgatavo pēc 17. gadsimtā metodes - ar rokām. Tā ir karaliskā porcelāna manufaktūra Des Porceleyne Fles. Gida pavadībā apmeklētāji var sekot līdzi ražošanas procesam, bet apskates beigās iegādāties manufaktūras produkciju. Tas gan nav lēts prieks, tāpēc ierindas tūristam labāk iepirkties kādā no daudzajiem suvenīru veikaliņiem, kur dažādi porcelāna nieciņi pieejami par daudz zemāku cenu.

Holandes lepnums - siers

Vispazīstamākais Holandes lauksaimniecības produkts ir siers. It visur pilsētās redzamas vitrīnas ar neskaitāmām siera šķirnēm, bet tā izgatavošanas tehnoloģiju iespējams iepazīt kādā no daudzajām zemnieku saimniecībām Latviešu iecienītākā ir Clara Maria. Laipnais saimnieks pastāstīs visu par siera ražošanas procesu, bet ekskursijas noslēgumā varēsiet degustēt un iegādāties kādu no siera šķirnēm - vairāk vai mazāk nogatavinātus, žāvētus un kūpinātus, ar ķimenēm, zaļumiem un citām piedevām - katrai gaumei un maciņa biezumam.

Savukārt Alkmārā, kas raksturīga ar savām 16. - 18. gadsimta ēkām, no aprīļa līdz oktobrim ik piektdienu Waagplein laukumā notiek slavenais siera tirgus. Īpaša loma tiek atvēlēta siera nesēju cunftēm, kas viena no otras atšķiras ar dažādu krāsu cepurēm un sacenšas siera rituļu pārvietošanas ātrumā un izveicībā. Arī šodien ļaudis te tirgojas pēc 1672. gada likumiem - darījums tiek slēgts savstarpēji sitot saujā. Lieki piebilst, ka siera tirgus dienās pilsēta ir tūristu pārpildīta, ik gadu šo aizraujošo izrādi noskatās 100 tūkstoši cilvēku.

Vējdzirnavu karaļvalsts

Tradicionāls Nīderlandes simbols ir arī vējdzirnavas, kas šajā zemē sastopamas kopš 13. gadsimta. Kādreiz to skaits sasniedzis 9000, taču šobrīd palikušas vien 1000 vējdzirnavas. Tūristu interesi piesaista arī citas holandiešu tradicionālā dzīvesveida izpausmes. Šādu senatnes auru var sajust Volendamā - zvejnieku ciematā, kas tūristus vilina ar senām koka ēkām, gardiem zivju ēdieniem un tautas tērpiem, ko valkā teju katrs iedzīvotājs. Par iecienītu satikšanās vietu kļuvusi krastmalas promenāde, kur var sastapt kā vietējos, tā tūristus no visas pasaules. Tomēr tradicionālais dzīvesveids arī te pamazām pārvēršas butaforijā, jo vietējie iedzīvotāji strādā galvenokārt tikai tūristu vajadzībām. Arī zvejnieki vairs nenodarbojas ar tēvutēvu arodu un ķer vēl tikai zušus, ko pārdod turpat vietējā ostā. Tāpēc daudzi ceļotāji alternatīvu meklē netālajā Markenas salā, kur saglabājusies patiesa, tūrisma industrijas nesamaitāta gaisotne.

Netālu no Amsterdamas Zānas upes krastos atrodas brīvdabas muzejs Zaanse Schans. Zaļos koka namiņus ieskauj stilizēti piemājas dārziņi, šauros kanāliņus rotā mazi koka tiltiņi, turpat atrodas senatnīgas amatnieku darbnīcas - tas ir tipisks 17. - 18. gadsimta Holandes ciemats. Taču muzeja lielākais lepnums ir rinda vējdzirnavu, kādas šajā zemē varēja redzēt 17. gadsimta sākumā. Tolaik dzirnavās mala graudus, augu sēklas, kakao, garšvielas, tabaku. Šo procesu iespējams apskatīt arī šodien. Vēl muzejā var iepazīties ar tradicionālo koka tupelīšu izgatavošanas tehnoloģiju, bet noslēgumā ar kuģīti doties ekskursijā pa Zānas upi.

Ciemos pie misionāres Korijas

Ja esat kristietis, jums noteikti jāapmeklē Hārlema, kur vienā no vecpilsētas namiņiem atrodas pasaulslavenās holandiešu misionāres Korijas ten Būmas muzejs. Tas iekārtots Korijas tēva namā - tajā pašā, kur risinājušies vēsturiskie notikumi, kas aprakstīti grāmatā Patvērums (Hiding Place, 1970) un atspoguļoti tāda paša nosaukuma filmā (1975). Otrā pasaules kara gados ten Būmu ģimene te slēpa nacistu vajātos ebrejus un holandiešu pretestības kustības dalībniekus. Slēptuve bija ierīkota aiz mākslīgās sienas tieši Korijas guļamistabā. Ģimene tika apcietināta un daudzi Korijas tuvinieki gāja bojā nacistu cietumos vai koncentrācijas nometnēs. Tikai Kristus mīlestība ļāva Korijai pārdzīvot Rāvensbrikas šausmas un pārvarēt naidu pret saviem mocītājiem. Pēc kara Korija kļuva par misionāri un līdz pat aiziešanai mūžībā 93 gadu vecumā 1983. gadā uzticīgi kalpoja Dievam vairāk nekā 60 pasaules valstīs. 1968. gadā viņas vārds tika iemūžināts holokausta piemiņas memoriāla Yad Vashem Taisnīgo alejā Jeruzālemē.

No Vācijas līdz Ziemeļjūrai

Visu interesanto un apskates vērto, ko ceļotājam piedāvā Nīderlande, nav iespējams ne apskatīt vienā tūrisma braucienā, ne aprakstīt pat trijos rakstos. Ārpus šī raksta palikusi tradicionālā keramikas pīpju amatniecība Goudā, muzikālo pulksteņu, lādīšu, leijerkastu, ielu ērģeļu un citu mehānisko mūzikas instrumentu muzejs Utrehtā, tāpat slavenais Madurodam pie Hāgas, kur mērogā 1:25 izstādīti Nīderlandes ievērojamāko celtņu maketi. Par jūrai atkarotajām zemēm var uzzināt Polderu muzejā Lelistadā Flevolandē, bet ar sarežģīto dambju sistēmu, kas valsti sargā no Ziemeļjūras uzbrukuma, iepazīties muzejā Delta Expo Zēlandē. Neaizmirstamus iespaidus garantē brauciens pa milzīgo Afsluitdijk dambi, kas Ziemeļjūru šķir no Zuiderzee. Cik tālu sniedzas skats, visapkārt viens vienīgs ūdens, turklāt vienā pusē jūras līmenis ir ievērojami augstāks nekā otrā. Jūs gaida arī pasaulē lielākā tirdzniecības osta Roterdama - mūsdienīga pilsēta ar modernu arhitektūru. Taču tas viss ir jāredz paša acīm. Galu galā Nīderlande no Latvijas nemaz tik tālu neatrodas.

 

Raksts pirmoreiz publicēts žurnālā “Tikšanās” 2005. gada augustā.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un pirmpublikāciju obligāta.

Līdzīgie raksti:

Uzraksti komentāru