Tulpju un vējdzirnavu zeme I - Ziedošā Holande

Ievietoja | Sadaļa Ceļojumi | Publicēts 03-01-2008

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Holande - viena no manām visiemīļotākajām Eiropas zemēm. Šis ir pirmais stāsts no rakstu sērijas par šo brīnišķīgo zemi un stāstīs par holandiešu lepnumu - puķu audzēšanu.

****

Nīderlandes karaliste. Pirmās asociācijas - vējdzirnavas, siers un koka tupelītes. Vēsturnieki droši vien minētu koloniālā “zelta laikmeta” spozmi, kolekcionāri - Delftas porcelānu, sporta draugi - futbolu, bet mākslas cienītājiem tie, protams, būtu dižie flāmu otas meistari Rembrants un van Gogs. Tomēr vispazīstamākais Nīderlandes simbols ir tulpe, tāpēc mūsu ceļojuma pirmo daļu veltīsim tieši šai puķei.

Ziedošā Holande 

Sīpolpuķu audzēšana neapšaubāmi ir viena no Holandes specialitātēm. Galvenais ziedu audzēšanas reģions atrodas valsts rietumu daļā starp Leideni un Hārlemu. Pavasarī braucot pa šī reģiona ceļiem, var redzēt neskaitāmus tulpju laukus, kas atgādina mākslinieciski izaustas grīdsegas, kuru daudzkrāsu dzīpari izgaist tālumā. Taču šis krāšņums nebūt nav domāts acu priecēšanai vai tūristu pievilināšanai. Ziedu un to sīpolu bizness te ir nopietna industrija, kas ienes miljoniem eiro lielu peļņu.

Ar tulpēm Holandi 1593. gadā iepazīstināja Leidenes biologs Karols Klūzijs. Tas notika, pateicoties Austrijas imperatora sūtnim Konstantinopolē, kas sultāna pils dārzā ieraudzīja brīnumskaistu puķi - tulpi. Viņš nosūtīja dažus sīpolus savam draugam Klūzijam, kas tos iestādīja Leidenes universitātes botāniskajā dārzā Hortus Botanicus. Drīz vien tulpju audzēšana kļuva par bagāto holandiešu iemīļotu nodarbošanos, nozarē tika investētas milzu summas. Taču jau 1637. gadā “tulpju drudzim” pienāca gals. Strauji krītoties cenām, daudzi puķu audzētāji bankrotēja.

Šodien tulpju audzēšana atkal ir cieņā. Lai tuvāk iepazītu šo valsts ekonomikai tik nozīmīgo nozari, jādodas uz Alsmēru - nelielu pilsētiņu 17 kilometrus uz dienvidiem no Amsterdamas. Te atrodas pasaulē lielākā ziedu birža Verenigde Bloemenveilingen. Šis milzu komplekss ar piecām tirdzniecības zālēm, plašām noliktavām, transporta angāriem un administratīvo korpusu aizņem 71 hektāru lielu platību - tikpat, cik 120 futbola laukumi. Tajā nodarbināti 1800 cilvēki, taču, ja pieskaita eksportfirmu, transporta kompāniju un citu kompleksā izvietoto iestāžu darbiniekus, sanāktu visi 10 tūkstoši. 5000 ziedu audzētavas ik dienas šeit pārdod 15,5 miljonus grieztu ziedu un divus miljonus citu augu.

Ziedu izsole sākas pusseptiņos no rīta. Tajā drīkst piedalīties tikai sertificēti brokeri, bet tūristu un viesu vajadzībām izveidota speciāla platforma, no kurienes var vērot tirdzniecības procesu. Izsoli sāk ar visaugstāko cenu, kas pamazām tiek samazināta, līdz brokeris aptur izsoles pulksteni pie cenas, kādu klients gatavs maksāt. Pēc tam ziedi nonāk iesaiņošanas cehā un vēlāk speciālos autofurgonos vai lidmašīnā, lai vēl tajā pašā dienā rotātu ziedu pārdevēju galdus daudzās pasaules pilsētās.

Pavisam Nīderlandē ir septiņas šādas biržas, tomēr Alsmēras Bloemenveilingen ir vislielākā - tās īpatsvars nacionālajā ziedu biznesā ir 43%. Teju 80% produkcijas tiek eksportēta. Ik gadu biržu apmeklē vairāk nekā 220 tūkstoši tūristu un interesentu.

Ja neesat vairumtirgotājs, bet kādu puķīti vai stādu materiālu vēlaties iegādāties savam priekam, iegriezieties slavenajā Amsterdamas puķu tirgū Bloemenmarkt. Tas sākas pie vecās naudas kaltuves Munttoren un stiepjas gar vienu no senākajiem pilsētas kanāliem Singelgracht vairāku kvartālu garumā. Šeit var nopirkt visdažādāko šķirņu un nokrāsu puķes, augus, puķu sīpolus un sēklas. Un cenas! Spainis ar simts tulpēm te maksā tikpat, cik Rīgā nieka desmit tulpes. Amsterdamas puķu tirgus atvērts ik dienas, izņemot svētdienas. Šeit atradīsiet arī Holandei raksturīgus suvenīrus, pastkartes un citus niekus.

Pavasarī puķu ziedēšanas laikā Holandē tiek rīkotas īpašas ziedu parādes Bloemencorso, kurās puķu audzētavas sacenšas ziedu kompozīciju krāšņumā un daudzveidībā. Lielākā no parādēm notiek aprīlī un sākas kūrortpilsētā Nordvijkā pie Ziemeļjūras. Gājiena priekšgalā iet pūtēju orķestris, tam seko desmitiem platformu, kas greznotas neskaitāmu ziedu klēpjiem. Katra no tām reprezentē noteiktu novadu vai audzētavu. Gājiena maršruts vijas cauri visam sīpolpuķu audzēšanas reģionam un vakarā noslēdzas Hārlemā. 40 kilometrus garajā ceļā to pavada tūkstošiem sajūsminātu skatītāju.

Tomēr vispopulārākais Nīderlandes tūrisma objekts neapšaubāmi ir Keukenhofas ziedu parks. Tas atrodas netālu no Lises un aizņem 32 hektāru lielu platību. Katru gadu šeit uzzied septiņi miljoni tulpju, hiacinšu, narcišu un citu sīpolpuķu. Astoņu nedēļu garumā parks pārvēršas krāšņā ziedu valstībā, kas, tematiskās kompozīcijās grupēti, labi harmonizē ar gadsimtu veciem kokiem, košumkrūmiem un daudzgadīgiem augiem. Starp cilvēka roku veidotām strūklakām, ūdenskritumiem un ezeriņiem, kuros cēli peld gulbji, vijas 15 kilometru garš celiņu tīkls. Ik dienas tūkstošiem apmeklētāju te var priecāties par gleznaino ainavu un krāšņajām puķu kompozīcijām. Parkā ir arī vairāki siltumnīcu paviljoni, kur iespējams apskatīt orhideju, īrisu, liliju, acāliju, gladiolu un citu puķu kolekcijas.

Holandē ir vēl daudz citu ar ziediem saistītu vietu un pasākumu. Diemžēl pat vislabākais papīrs un izcilākā drukas kvalitāte nespēj parādīt to formu un krāsu bagātību, ko sniedz klātesamības efekts. Tiešām, ir vērts to visu skatīt paša acīm. Tomēr puķes nav vienīgais iemesls, kādēļ būtu jāapmeklē šī skaistā un daudzveidīgā zeme.

 

Raksts pirmoreiz publicēts žurnālā “Tikšanās” 2005. gada jūnijā.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un pirmpublikāciju obligāta.

Līdzīgie raksti:

Uzraksti komentāru