Grēta Tūnberga – klimata cīnītāja vai globālistu upuris?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 02-10-2019

Par klimata pārmaiņām pasaulē diskutē jau labu laiku. Globālā sasilšana, tās cēloņi un prognozējamās sekas tuvākā vai tālākā nākotnē mudina cilvēkus domāt ja ne par pašu, tad vismaz par savu bērnu un mazbērnu nākotni. Klimata pārmaiņu problēmas risināšanai tiek veltīti starptautiski samiti, konferences un tikšanās, par šiem jautājumiem raksta prese, stāsta TV un radio, tos apspriež sociālajos tīklos. Tomēr 2019.gadā cīņa ar klimata pārmaiņām piedzīvojusi negaidītu aktivizēšanos. Visā pasaulē ielās izgājuši simtiem tūkstošu jauniešu, kas neapmeklē skolas, bet rīko streikus un demonstrācijas, uzrunā politiķus un valstu vadītājus. Un visiem pa vidu kāda pusaugu meitene - Grēta Tūnberga. Kas tad tik pēkšņi noticis? Kādēļ šīs gluži apokaliptiskās bailes, it kā pasaule gatavotos savai bojāejai jau rīt? Un kas aiz tā visa patiesībā slēpjas? Uz šiem jautājumiem centīsimies rast atbildi šajā rakstā. Turpini lasīt »



Zemes reforma vai sociāla revolūcija

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 23-09-2019

Zemes reforma Latvijā. Līdzīgas reformas pēc I Pasaules kara notika daudzviet Eiropā. Tomēr Latvijā tā bija viena no radikālākajām, jo pilnībā iznīcināja muižas kā ekonomisku un politisku spēku. Zemes sadalīšana sīkās saimniecībās ļāva tikt pie zemes jebkuram gribētājam, taču kavēja bagātu latviešu lielsaimniecību attīstību. Sekas šādai zemes sadrumstalotībai jūtam vēl šodien, kad senie īpašumi atkal denacionalizēti. Tāpat joprojām cīnāmies ar postažu, ko zemes reforma nodarīja veco muižu ēkām. Patiesībā var teikt, ka Latvijas agrārreforma bija drīzāk politiski sociāla nevis ekonomiska revolūcija. Jaunas valsts stūrakmens uz veca naida drupām. Šķiru cīņas atriebe. Vai tolaik, pirms teju 100 gadiem, latvieši varēja rīkoties prātīgāk? Daži teiks - citādāk nevarēja. Bet varbūt vajadzēja? Par Latvijas agrārreformas plusiem un mīnusiem stāsta Mārtiņš Ķibilds vienā no LTV raidījuma “Atslēgas” sērijām.

****

Pēc Brīvības cīņām pirmo patiesas brīvības gadu Latvija sagaidīja sadragāta. Piecus gadus zemi bija postījis pasaulē lielākais karš. 80 000 lauku sētu iznīcinātas, vairāk nekā 100 000 - smagi cietušas. Tā bija ceturtā daļa no visām saimniecībām. Teju 30% aramzemes bija atmatā. Turpini lasīt »

Lielā šķelšanās Krievu Baznīcā – pareizticīgie, vecticībnieki un pārējie

Ievietoja | Sadaļa Baznīcas vēsture | Publicēts 09-09-2019

Sabiedrības lielākā daļa pareizticīgos un vecticībniekus uzskata par “krievu ticību”, vismaz Latvijā. Daļēji tas tā, protams, ir, tomēr, iespējams, kādi būs dzirdējuši arī par lielo latviešu pāriešanu pareizticībā Vidzemē 19.gadsimta vidū, vai to, ka vecticībnieku kopiena Latvijā ir viena no lielākajām ārpus Krievijas. Taču cilvēki, kas par Baznīcas vēsturi interesējas mazāk, nereti pat nezina, kāda ir atšķirība starp šīm abām konfesijām un kāpēc tās vispār ir divas dažādas konfesijas. Bet iemesls tam ir 16.gadsimtā notikusī šķelšanās Krievu Pareizticīgo Baznīcā, kas sašķēla gan Baznīcu pašu, gan visu tā laika krievu sabiedrību. Šis būs stāsts par lielās šķelšanās iemesliem, sekām un ietekmi uz krievu tautas garīgiem meklējumiem vēlākos gadsimtos. Turpini lasīt »

Pasaules zīmolu ikonas. Harley-Davidson

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas pasaulē | Publicēts 27-08-2019

Kad pēc ziemas sezonas pilsētu ielās un uz lielceļu šosejām atkal dzirdama motociklu rūkoņa, mēs zinām, ka pavasaris ir klāt. Motosezona turpinās visas vasaras garumā un noslēdzas vien vēlā rudenī, reizēm tikai līdz ar pirmo sniegu. Tātad vismaz pusi gada cilvēcei nākas sadzīvot ar motocikliem un to braucējiem. Uz ceļiem var redzēt dažādas motociklu markas - gan sportiskus un ne tik sportiskus lielceļu baikus, gan lēnākos, bet daudz atraktīvākos čoperus. Leģendārākais motociklu zīmols neapšaubāmi ir “Harley-Davidson”. Šo motociklu īpašnieki ļoti lepojas ar saviem braucamajiem un viņiem ir pamats to darīt, jo “Harley-Davidson” ir visai ekskluzīvs motocikls, ko ne katrs var atļauties. Hārleji joprojām ir pazīstamākā un iekārojamākā motociklu marka pasaulē, tāpēc šoreiz mūsu stāsts tieši par viņiem - kompāniju “Harley-Davidson” un tās motocikliem. Turpini lasīt »

Nejaušība vai Dievs – kas bija iesākumā? 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 07-08-2019

Raksta 1.daļā stāstījām par to, kā Māte Daba faktiski visās jomās pārspēj jebkuru cilvēka izgudrojumu vai inženiertehnisko konstrukciju. Tas liek uzdot jautājumu - kas īsti slēpjas aiz vārdu salikuma “Māte Daba”? Komiskais saprāts? Visuma enerģija? Bet varbūt saprātīga, radoša un visvarena Persona? Ja tā, kas ir šī Persona? Vai Dievs? Uz šiem un citiem jautājumiem par Visuma izcelsmi un dzīvības rašanos uz Zemes atbildes meklē kreacionisma zinātne. Pretmets kreacionismam ir evolūcijas teorija, kas kā vienīgā zinātniski patiesā šodien tiek uzspiesta sabiedrībai, kaut rūpīgāk analizējot atklājas tās neskaitāmās vājās puses un neatbildētie jautājumi. Vai Darvina teorija ir īsta zinātne, vai tikai nepierādīta dogma? Un kas tādā gadījumā ir kreacionisms un tā misija? Par šiem un citiem jautājumiem lasiet šīs publikācijas 2.daļā. Turpini lasīt »

Nejaušība vai Dievs – kas bija iesākumā? 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 31-07-2019

Par Visuma, Saules sistēmas un Zemes rašanos, tāpat par dzīvības izcelsmi gadsimtu gaitā izteikts daudz hipotēžu un teoriju. Galvenās no tām - dzīvības nejaušas un neplānotas izcelsmes jeb evolūcijas teorija un augstāka Saprāta plānota un vadīta radīšanas jeb kreacionisma teorija. Pastāv vēl citas teorijas, taču šīs divas par cilvēku prātiem un pasaules uzskatu konkurē vissīvāk. Abām teorijām ir savi plusi un savi mīnusi. Katram pašam jāizšķiras, kura teorija šķiet loģiskāka un pārliecinošāka, kurai ticēt un kurai nē. Bet, lai tas notiktu, nepieciešams noteikts zināšanu un informācijas kopums par katru no tām. Šobrīd kā pierādīta un zinātniska mums tiek uzspiesta tikai viena teorija, kaut patiesībā tai ir acīmredzami trūkumi un tā ir lielā mērā ideoloģizēta. Cerams, šis raksts palīdzēs jums iepazīties ar līdz šim, iespējams, maz zināmiem faktiem un argumentiem, pārdomāt tos un izdarīt prāta loģikā un iekšējā pārliecībā balstītu izvēli. Turpini lasīt »

“Perestroika” Padomju Savienībā. Notikumu hronika – 4.daļa

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 15-07-2019

Šī ir ceturtā un pēdējā publikācija rakstu sērijā par tā sauktās perestroikas posmu Padomju Savienības vēsturē. Pirmajā daļā apskatījām pārbūves sākumposmu no 1985.gada marta līdz 1987.gada janvārim (lasiet ŠEIT). Otrajā daļā stāstījām par notikumiem no 1987.gada sākuma līdz 1989.gada vasarai (lasiet ŠEIT), kas iezīmējās ar pirmajām jūtamajām pārmaiņām un sabiedrības demokratizāciju, taču arī pirmajām valsts dezintegrācijas pazīmēm. Publikācijas 3.daļā (lasiet ŠEIT) iepazīstinājām ar notikumiem bagātāko perestroikas posmu, kas noslēdzās ar 1991.gada augusta puču. Šajā pēdējā raksta daļā runāsim par īso, bet daudziem maz zināmo laika posmu pēc Augusta puča līdz PSRS likvidēšanai 1991.gada decembrī. Turpini lasīt »

“Perestroika” Padomju Savienībā. Notikumu hronika – 3.daļa

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 04-07-2019

Esam nonākuši līdz trešajam un izšķirošajam pārbūves jeb perestroikas posmam. Šajā posmā notikumu attīstība bija tik strauja un pašu notikumu tik daudz, ka grūti par visiem viena raksta ietvaros pastāstīt. Tas bija laiks, kas lielā padomju impērija sāka irt pa vīlēm, notika vēl nepieredzēta ekonomikas lejupslīde, veikalu plaukti kļuva pilnīgi tukši un daudzu preču iegādei nācās ieviest talonu sistēmu, savukārt nacionālajās republikās pieauga vietējo tautu pašapziņa un neatkarības tendences, turpinājās lieli etniskie konflikti. Periods noslēdzās ar valsts apvērsuma mēģinājumu 1991.gada augustā. Aplūkosim šos procesus detalizētāk. Turpini lasīt »

“Perestroika” Padomju Savienībā. Notikumu hronika – 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 17-06-2019

Pārbūves jeb perestroikas laiks - viens no būtiskākajiem periodiem Padomju Savienības vēstures noslēguma posmā, kas noveda pie šīs pēdējās pasaules impērijas sabrukšanas. Mūsu publikācijas 1.daļā (lasiet ŠEIT) stāstījām par pārbūves priekšvēsturi Andropova reformu laikā un perestroikas 1.posmu no 1985.gada marta līdz 1987.gada janvārim. Šajā rakstā apskatīsim pārbūves 2.posma notikumus gan politiskajā, gan ekonomiskajā un sabiedriskajā jomā. Šis materiāls īpaši noderēs tiem, kas paši padomju laiku nav pieredzējuši, pārējie varēs vēlreiz atcerēties šos trauksmainos, taču neapšaubāmi interesantos gadus. Turpini lasīt »

“Perestroika” Padomju Savienībā. Notikumu hronika – 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 05-06-2019

Okupācijas laikā dzīvojošie labi atceras tā saukto perestroikas jeb pārbūves laiku pirms paša PSRS sabrukuma. Droši vien par šo posmu Padomju Savienības vēsturē skolā un no vecākiem un vecvecākiem kaut ko dzirdējuši arī tie, kas dzimuši jau neatkarīgās Latvijas gados. Kas īsti bija perestroika? Pārmaiņu process PSRS ideoloģiskajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē, kuru izstrādāja un vadīja PSKP CK ģenerālsekretārs, vēlāk PSRS prezidents Mihails Gorbačovs un viņa komanda. Perestroikas mērķis bija PSRS ekonomikas intensificēšana un pārveidošana, kā arī sabiedriski politiskās sistēmas demokratizācija. Šis šodien tik pretrunīgi vērtētais laiks būtiski skāra arī okupētās Latvijas iedzīvotājus - toreizējo Latvijas PSR. Šajā rakstā nedaudz ieskicēsim svarīgākos perestroikas procesus, notikumus un ideoloģiskos jēdzienus. Turpini lasīt »