Christafari. Dievišķais regejs

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 22-08-2016

2016.gada 12.augustā sava jaunā albuma “Anthems” prezentācijas turnejas ietvaros vienīgo koncertu Latvijā sniedza kristīgā regeja grupa “Christafari”. Šī bija muzikālā kolektīva otrā viesošanās reize mūsu zemē. Kristīgā centra “Labā vēsts” lielajā zālē pulcējās dažāda gadagājuma dažādu konfesiju ļaudis, lai divas stundas pavadītu Dieva pielūgsmē regejmūzikas ritmos. Regejs nav mūzikas žanrs, pie kura var mierīgi nosēdēt - tā ir dejojama mūzika. Sākumā gan ziemeļnieciski latviskais atturīgums neļāva mūsu publikai ļauties aizrautīgai Dieva slavēšanai dejā, taču turpinot skanēt dziesmai pēc dziesmas, drīz vien skatuves priekša bija cilvēku pilna un koncerta beigās jau visa zāle kustējās līdzi jamaikiešu deju soļiem. Prieks un pozitīvas emocijas - tā var raksturot šo koncertu, bet tāda nu reiz ir katra “Christafari” uzstāšanās.

Grupu “Christafari” 1989.gadā nodibināja Marks Mors. Audzis stingri reliģiozā ģimenē, Marks pusaudža gados sadumpojās pret vecāku uzspiesto ticību. Viņš sāka lietot alkoholu un narkotikas, daudz smēķēja. Piecpadsmit gadu vecumā Marks skolas brīvdienās devās uz Jamaiku, kur iepazinās ar jamaikiešu kultūru, tostarp regeja mūziku. Turpini lasīt »



Krima – divus gadus pēc okupācijas

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 15-08-2016

2014.gada 21.martā, līdz ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina pēdējo parakstu, noslēdzās juridiski Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksija un iekļaušana Krievijas sastāvā. Krievija šo agresijas aktu veica pēc Ukrainā notikušās tā sauktās Pašapziņas revolūcijas uzvaras un varas maiņas Kijevā. Šādā Kremļa rīcībā izpaudās gan vēlme sodīt “ukraiņu fašistus”, gan centieni atgūt kādreiz zaudēto teritoriju, gan bažas par to, ka jaunā Ukrainas valdība varētu lauzt līgumu par Krievijas Melnās jūras karaflotes turpmāku bāzēšanos Sevastopolē. Lai panāktu vēlamo, Krievija nosūtīja uz Krimu karavīrus bez pazīšanās zīmēm un pretēji starptautiskajiem likumiem sarīkoja referendumu par Krimas pussalas pievienošanos Krievijai.

Kopš šiem notikumiem pagājuši vairāk nekā divi gadi. “Laikmeta zīmes” vēlējās uzzināt, kas Krimā notiek šodien, un kā ļaudis, kas savulaik nobalsoja par pievienošanos Krievijai, tagad vērtē savu izvēli. Turpini lasīt »

Mareks Sarnovskis. Dieva ģeometrija

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika Latvijā | Publicēts 08-08-2016

Pirmais muzikālais projekts, ko izveidoja Mareks Sarnovskis, bija “Mareks un draugi”. Mareks dzimis Jēkabpilī un ir liels šīs pilsētas patriots. Ar mūziku viņš nodarbojas kopš jaunības, sākdams kā dīdžejs vietējā diskotēkā. Arī pēc atgriešanās pie Dieva Mareks turpināja spēlēt disenes. Kopā ar kompanjonu viņš bija aizņēmies prāvu naudas summu, lai tehniski pilnveidotu savu diskotēku, un naudu kaut kā vajadzēja atdot. Mareks apsolīja Dievam: “Atdošu naudu un metīšu šo darbu malā. Es zinu, ka tas velk mani projām no Tevis.”

Bet tad Mareks pieredzēja atklāsmi, ko atcerēsies līdz mūža galam. Tolaik disenēs jaunieši mēdza sastāties aplī un dejot, vidū saliekot dzērienu pudeles. Vienā tādā reizē Dievs parādīja Marekam šo cilvēku sejas - spilgtus dēmoniskus viepļus kā šausmu filmās. Dēmoni izskatījās priecīgi un visi kopā lēkāja ap pudelēm. Mareks skatījās un nespēja noticēt savām acīm: johaidī, es te dēmonus dancinu! Kam tad es galu galā kalpoju? Tas bija lūzuma punkts. Mareks atstāja visu aparatūru kompanjonam un pameta disenes. Dievs bija viņam atklājis, ka mūzika ir ļoti spēcīgs ierocis, kas darbojas ne vien dvēseles līmenī, bet ir varens garīgs spēks, kurš var cilvēku aizvest vai nu uz elli, vai pie Kristus. Turpini lasīt »

Bērnu literatūras šedevri. Vinnijs Pūks un viņa draugi

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 01-08-2016

“Laikmeta zīmju” sadaļā “Stāsti, joki un līdzības” jau publicētas anekdotes un jociņi par Vinniju Pūku un viņa draugiem (lasiet ŠEIT). Tā ir tautas izauklēta folklora, tomēr lielākajai daļai cilvēku pirmā iepazīšanās ar Vinniju un viņa draugiem notiek lasot angļu rakstnieka Alana Milna grāmatas vai skatoties Disneja studijā uzņemtās animācijas filmas par Kristoferu Robinu, “dumjo lāci”, Sivnu, ēzelīti Iā, Trusīti, Tīģerēnu, Kengu, mazulīti Rū, gudro Pūci, Milzu Lempi un citiem Lielā meža zvēriem un personāžiem. Savukārt tie, kas auguši padomju laikā, noteikti atcerēsies jautrās krievu multfilmas par Viņņij Puh un Petačok. Taču tikai retais zina, ka visi šie literatūras un kino daiļdarbi pamatojas patiesā stāstā par lāci Vinniju, Kristoferu Robinu un viņa rotaļlietām. Mēs esam gatavi šo stāstu jums izstāstīt. Vai esat gatavi to iepazīt? Turpini lasīt »

Mazāk zināmi Vinnija Pūka piedzīvojumi

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 25-07-2016

Kurš gan bērnībā nav lasījis Alana Milna populārās grāmatas par Vinniju Pūka un viņa draugu piedzīvojumiem. No bērnības atceramies arī Ernesta Šeparda zīmētos tēlus Milna grāmatām - lācīti Pūku, Sivnu, ēzelīti Iā-Iā, brālīti Trusīti, gudro Pūci, Kristoferu Robinu un citus. Tiesa, šos zīmējumus popularitātes ziņā krietni pārspēj Volta Disneja radītie tēli, savukārt bijušajā Padomju Savienībā izaugušie ar nostaļģiju atceras studijā “Sojuzmultfiļm” uzņemtās animācijas filmiņas par Pūku un viņa draugiem. Nelielam atpūtas brīdim “Laikmeta zīmes” piedāvā mazāk zināmo par lācīti Pūku - iepazīsimies ar viņa dubultniekiem dažādās pasaules valstīs, tāpat mazdzirdētus vai pilnīgi nezināmus Pūka un viņa draugu piedzīvojumus. Lasi un smejies līdzi! Turpini lasīt »

NATO – agresors vai Eiropas kolektīvās drošības garants? 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē, Vēsture | Publicēts 18-07-2016

1989.gadā sāka brukt PSRS izveidotā sociālistiskā sistēma Austrumeiropā, bet 1991.gadā sabruka pati Padomju Savienība. Tajā pašā gadā tika likvidēta arī Varšavas līguma organizācija. Jaunajā ģeopolitiskajā situācijā NATO nācās pārvērtēt alianses stratēģiskos mērķus un uzdevumus. Tā kā Austrumeiropas valstis un vairākas bijušās PSRS republikas, nevēlēdamās atkārtot vēstures kļūdas, par savas drošības politikas pamatmērķi izvirzīja pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei, tika nolemts sākt pakāpenisku NATO paplašināšanās procesu, iekļaujot Eiropas kolektīvās aizsardzības sistēmā arī Centrālās un Austrumeiropas valstis. Turpini lasīt »

NATO – agresors vai Eiropas kolektīvās drošības garants? 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē, Vēsture | Publicēts 04-07-2016

2016.gada 8. un 9.jūlijā Polijas galvaspilsētā Varšavā notiks kārtējais NATO samits. Šis ir ļoti svarīgs samits, jo tajā paredzēts pieņemt visai aliansei, bet jo īpaši Austrumeiropas valstīm, tostarp Baltijai, nozīmīgus lēmumus, proti - par NATO papildus vienību un bruņojuma izvietošanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā, atbildot uz Krievijas agresīvo ārpolitiku un lielu militāru spēku koncentrāciju šo valstu robežu tuvumā. Par to, ka šis samits svarīgs šķiet arī Krievijai, liecina tās propagandas ruporu un interneta “troļļu” aktivizēšanās, izvēršot pret ASV un NATO vērstu ideoloģisku kampaņu un mēģinot noskaņot Eiropas sabiedrisko domu un atsevišķus politiķus pretoties NATO spēku izvietošanai Austrumeiropā.

“Kremļa lakstīgalu” rosīšanās jūtama arī Latvijā. Gan interneta komentāros, gan vairāku sabiedrībā pazīstamu cilvēku izteicienos arvien biežāk pavīd Krievijas propagandai pietuvināti viedokļi. Turpini lasīt »

Aleksandrs Ņevzorovs – toreiz un tagad

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 27-06-2016

Aleksandrs Ņevzorovs - savulaik ļoti populārs krievu žurnālists un publicists, kura zvaigzne uzlēca Gorbačova “perestroikas” (pārbūve, pārkārtošanās) un “glasnostj” (atklātība) gaisotnē. Baznīcas kora dziedātājs, bez kaklasaites, ādas jakā, ar dīvainu mirdzumu acīs - viņš katru vakaru Ļeņingradas (tagad Sanktpēterburga) televīzijā atklāja patiesību par padomjzemes īstenību. Viņa raidījums “600 sekundes” bija megapopulārs. Ņevzorovs paspēja būt klāt gandrīz visos PSRS karstajos punktos. Ložmetēja kārtai līdzīgais runas temps un ātrums, ar kādu ekrānā mainījās kadri, šodien vairs nav nekas sevišķs, bet tolaik uz padomju TV diktoru labi nostādīto balsu un samēģināto raidījumu fona šie sižeti šķita gluži kas neticams.

Tomēr Baltijas valstu iedzīvotājiem Ņevzorovs atmiņā palicis kā klaji negatīvs personāžs. Viņš bija nelabvēlīgi noskaņots pret Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarību un nacionālo atmodu Baltijā sauca par “nacionālistu dumpi”, ko bargi jāapspiež, bet bēdīgi slaveno omoniešu zvērības - par varoņdarbiem. Turpini lasīt »

Bīskaps Modris Ozolinkevičs: “No mīnusa uz plusu 2016”. Post scriptum

Ievietoja | Sadaļa Jaunumi! | Publicēts 20-06-2016

“Pieaicinājis divus no saviem mācekļiem, Jānis sūtīja pie Kunga, likdams jautāt: “Vai Tu esi Tas, kam jānāk, vai lai citu gaidām?” [..] Tobrīd Jēzus daudzus dziedināja no slimībām, kaitēm un ļauniem gariem un daudziem akliem dāvāja redzi. Un Viņš tiem atbildēja: “Ejiet un sakiet Jānim, ko skatījāt un dzirdējāt: akli redz, kropli staigā, spitālīgi top šķīstīti un kurli dzird, mirušie augšāmceļas un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. Un laimīgs ikviens, kas Manis dēļ neapgrēcinās.” (Lūkas ev. 7:18-19; 21-23; jaunais tulkojums)

Pasaulē ir iekārtots tā - cik cilvēku, tik viedokļu. Tāpat ir arī ar evaņģelizācijas dievkalpojumiem “No mīnusa uz plusu” un evaņģēlistu Nātanu Morisu. Ir cilvēki, kas saka: “Mēs šajos dievkalpojumos piedzīvojām lielu Dieva tuvumu, Dieva godību!” Un ir tādi, kas saka: “Es neko īpašu nepiedzīvoju. Biju gaidījis vairāk.” Kā zināt, kad Dievs darbojas? Jēzus teica: “Skatieties un dzirdiet!” Jā, bet Bībele saka, ka “celsies viltus kristi un viltus pravieši un rādīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas iespējams, arī izredzētos” (Mateja ev. 24:24). Taču tā pati Bībele arī saka: “Jūs viņus pazīsiet pēc augļiem” (Mateja ev. 7:16). Tāpēc parunāsim par augļiem. Turpini lasīt »

Padomju arhitektūras mantojums Latvijā. Padomju modernisms, 1970 – 1980

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, tēlniecība, māksla | Publicēts 13-06-2016

20.gadsimta 60.-70.gadu mijā pasaules arhitektūrā sākās modernisma krīze, kas ievadīja jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumu periodu. Postmodernisma arhitektūras teorētiķis Čārlzs Dženkss uzskata, ka modernisms arhitektūrā beidzās brīdī, kad Sentluisā, ASV, 1972.gada jūlijā uzspridzināja virkni 50.gados celtu dzīvojamo māju. Arī PSRS vadība aicināja arhitektus meklēt jaunus izteiksmes veidus. Valdības vēlmi vismaz formāli risināt padomju arhitektūras pelēcības un unifikācijas problēmu pierādīja PSKP CK 1969.gada lēmums “Par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu dzīvokļu un civilo ēku celtniecību”, kurā tika runāts arī par jaunceļamo ēku māksliniecisko veidolu. Tomēr ne jau arhitektu nespēja padomju valstī radīja tik daudz estētiski neglītu būvju, bet gan tipveida projektu un nekvalitatīvu būvmateriālu izmantošana. Turpini lasīt »