Tiesības uz neatkarību

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 17-11-2014

1918.gada 18.novembrī Rīgas pilsētas 2.teātrī (tagad Nacionālais teātris) latviešu sabiedrisko organizāciju izveidotā Tautas padome pasludināja Latvijas Republiku kā patstāvīgu, neatkarīgu, demokrātisku valsti. 1990.gada 4.maijā PSRS okupētās Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par neatkarības atjaunošanu. Divas reizes viena gadsimta laikā Dievs dāvāja latviešiem iespēju kļūt brīviem un neatkarīgiem, pašiem veidot savu valsti un lemt tās nākotni. Tā ir privilēģija, kāda nav daudzām par mums daudz lielākām tautām, kas gadu desmitiem un pat simtiem cīnās par savu brīvību, tomēr nav spējušas to sasniegt.

Valstiskie veidojumi pasaulē, īpaši Eiropā, gadsimtiem ilgi radušies nevis saskaņā ar tautu un tautību apdzīvoto zemju robežām, bet iekarošanas, apspiešanas un teritoriju pievienošanas rezultātā. Šī iemesla dēļ vairākām tautām, lai gan tās dzīvo pašu vēsturiskajā dzimtenē, nav savas valsts, un viņu dzimtā zeme iekļauta citas tautas pārvaldītā valstī. Turpini lasīt »



“Rīgas sargi” - varoņfilma vai farss?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 10-11-2014

Lielākais kases gabals kino jomā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas neapšaubāmi ir spēlfilma “Rīgas sargi”. Tā stāsta par Latvijas vēsturē nozīmīgu notikumu - brīvības cīņām. Tieši no šīs filmas daudzi mūslaiku jaunieši pirmoreiz uzzināja, ka 11.novembris - Lāčplēša diena - nav vis mītiskā latvju tautas varoņa dzimšanas diena, bet diena, kad atceramies Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku. “Rīgas sargi” pārspēja visus līdzšinējos latviešu kinoindustrijas rekordus - ar kopējo budžetu vairāk nekā divi miljoni latu tā kļuva par visu laiku dārgāko latviešu kinolenti, speciāli filmas vajadzībām tika uzbūvēta kinopilsētiņa “Cinevilla”, jau piektajā izrādīšanas nedēļā tā kļuva par skatītāko latviešu filmu pēcpadomju periodā.

Kad parādījās pirmās ziņas par filmas uzņemšanu, nopriecājos - šī nu reiz solījās būt viena no retajām skatāmajām latviešu filmām mūsu kinematogrāfa jaunlaiku vēsturē. Kad filmu 2007.gada 11.novembrī sāka izrādīt kinoteātros, nesteidzos tūdaļ to noskatīties. Ažiotāža bija liela, biļetes izpirktas tālu uz priekšu. Redzot cilvēku pūļus, kas sturmēja kinoteātrus, dzirdot sajūsmas pilnos komentārus pēc filmas noskatīšanās, sapratu, ka uzņemta patiesi patriotiska filma par Latvijas vēsturi. Taču, kas tev deva! Noskatoties filmu, biju satriekts. Patriotiska mākslas darba vietā skatītājiem tika piedāvāta pseidovēsturiska autorversija, kas vienu no spilgtākajām un varonīgākajām lappusēm Latvijas vēsturē pārvērš īstā farsā. Turpini lasīt »

Donas Margaritas stāsti. Praktiskās demonoloģijas konferencē

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 03-11-2014

Konferences sēdes protokols.
Pilnīgi slepens dokuments.

- Labrīt, zemu nicināmie riebekļi! Šīs dienas konferences tēma ir „Mīlestība”. Nespiedziet tik skaļi - mēs runāsim par to, kā cīnīties ar šo sērgu, kā samaitāt šo jēdzienu un tad ielikt to nožēlojamo cilvēku galviņās. Savu referātu gribu sākt ar priecīgām ziņām - ar atskatu pagātnē. Pagājušā gadsimta laikā mums jēdzienu „mīlestība” izdevies izkropļot līdz nepazīšanai. Mūsu pakļautībā esošā muļķīgā pasaule par mīlestību tagad uzskata sviedraini elsojošu izvārtīšanos cisās, vislabāk ar vairākiem partneriem, bet vēl labāk - ar vairākiem viena dzimuma partneriem. Neauglība ir vārds, kas apzīmē šo mīlestību. Neauglība fiziskā, garīgā un visās citās nozīmēs. Mūsdienu ļautiņi to sauc par mīlestību, tāpēc arī mēs to tā sauksim. Turpini lasīt »

BeBe & CeCe Winans. Bibi un Sisi

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika | Publicēts 27-10-2014

Brālis un māsa Bendžamins un Priscilla nāk no kuplās Detroitas afroamerikāņu gospel, soul un R&B mūziķu Vainensu dzimtas. Viņi ir Vainensu desmit bērnu ģimenes septītā un astotā atvase. Savu muzikālo karjeru abi sāka jau bērnībā, uz īsu brīdi iesaistoties muzikālajā apvienībā „Winans Part II”. 1982.gadā brālis un māsa kļuva par teleevaņģēlistu Džima un Tamijas Beikeru populārā TV šova „The PTL Club” fona dziedātājiem. Par skatuves vārdiem viņi izvēlējās savas bērnības dienu iesaukas Bibi un Sisi un pārcēlās dzīvot uz „PTL” bāzi Ziemeļkarolīnā, kur pavadīja piecus gadus. Šeit Sisi iepazinās ar savu nākamo vīru Alvinu Lovu Junioru. 1985.gadā Bibi un Sisi duets ierakstīja savu pirmo albumu „Lord Lift Us Up” ar populārākajām šova dziesmām. Turpini lasīt »

Šindlera šķirsts

Ievietoja | Sadaļa Garīgais laicīgajā | Publicēts 20-10-2014

Viens no labākajiem 90.gadu kinodarbiem ir Stīvena Spīlberga drāma „Šindlera saraksts” (Schindler’s List). Tās pamatā austrāliešu rakstnieka Tomasa Kenīlija grāmata „Šindlera šķirsts” (Schindler’s Ark). Gan filma, gan grāmata stāsta par vācu uzņēmēju Oskaru Šindleru, kurš holokausta laikā izglāba dzīvību vairāk nekā tūkstotim poļu ebreju, nodarbinot tos savā uzņēmumā. Kenīlija grāmatas nosaukumā likta simboliska paralēle ar Bībelē aprakstīto Noasa šķirstu, kas glāba cilvēku dzīvības grēku plūdos. Spīlberga kinodarbs 1994.gadā ieguva septiņas Amerikas Kinoakadēmijas balvas, tostarp tika atzīts par gada labāko filmu. Turpini lasīt »

Valters Caps un “Minox” leģenda

Ievietoja | Sadaļa Latvijas zīmolu leģendas | Publicēts 13-10-2014

Latvijas Pirmās brīvvalsts laika leģendas - fotokameras „Minox” izgudrotājs Valters Caps (Walter Zapp) dzimis 1905.gada 4.septembrī Rīgā tirgotāja ģimenē. Viņa tēvs Kārlis bija Lielbritānijas pavalstnieks, māte Emīlija Antonija Ida Burhards - vācbaltiete. Pirmā Pasaules kara laikā Krievijas varas iestādes Capu ģimeni, tāpat kā daudzus vācu tautībai piederīgos, izsūtīja uz Iekškrieviju. Ģimene apmetās Ufā Urālos. Pēc kara, saskaņā ar līgumu starp jauno Latvijas valsti un Padomju Krieviju, Capi atgriezās dzimtenē. Šeit Valters iekārtojās darbā grāmatu spiestuvē kā litogrāfa māceklis. Taču jau 1921.gada nogalē ģimene pārcēlās uz Tallinu, no kurienes bija paredzējusi doties tālāk uz Rietumeiropu.

Bērnībā Valteram bija vāja veselība, tādēļ skolu viņš apmeklēja maz. Taču jau kopš agras jaunības viņu saistīja dažādi konstrukciju elementi un mehānismi. Caps bija autodidakts ar Dieva dotu izcilu konstruktora talantu. Igaunijā viņš vispirms apguva graviera amatu, bet 1922.gadā sāka strādāt Tallinas labākajā mākslas foto darbnīcā pie Valtera Lemberga. Tur Caps iepazinās ar fotografēšanas mākslu un fotoaparāta darbības principiem, strādāja ar attīstīšanas un palielināšanas aparatūru. Tieši šeit viņa prātā pirmoreiz piedzima doma par kompaktas fotokameras radīšanu, kaut tolaik daudzi to uzskatīja par nerealizējamu ideju. Turpini lasīt »

Svētais no Aušvices

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 06-10-2014

Ir cilvēki, kuru dzīve un paveiktais iedvesmojis daudzus miljonus citu cilvēku visā pasaulē. Tāds ir arī poļu katoļu priesteris Maksimilians Marija Kolbe (latīņu - Sanctus Maximilianus Maria Kolbe, poļu - Święty Maksymilian Maria Kolbe), kurš, būdams ieslodzīts Aušvices nāves nometnē, brīvprātīgi izvēlējās mirt cita, nepazīstama ieslodzītā vietā. Šis būs stāsts par neparastu cilvēku, patiesu kristieti, Dieva mīlestības atspulgu šajā grēka cauraustajā, samaitātajā pasaulē. Stāsts par priesteri, kuru Romas katoļu baznīca atzinusi par svēto. Stāsts par mirstīgo, kura uzticība Kristum padarījusi viņa dzīvi un darbu nemirstīgu. Turpini lasīt »

Kremļa “troļļi”. Arī Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 29-09-2014

Ukrainā šodien notiek karš. Līdztekus reālai karadarbībai, kurā tiek lietoti šaujamieroči, šajā karā izmanto arī citu cīņas formu - informatīvo karu. Maskava izvērsusi bezprecedenta propagandas uzbrukumu Ukrainai un ne tikai tai - Kremlis faktiski uzbrūk visai Rietumu civilizācijai. Šajā cīņā tiek izmantota prese, televīzija, interneta resursi. Atļauts ir viss - dezinformācija, vienu faktu noliegšana un citu pārspīlēšana, atklāti meli. Mērķis ir nomelnot pretinieku, vienlaikus attaisnojot savu rīcību.

Arī Latvijas publiskajā telpā parādās viedokļi, kas vārds vārdā atkārto Krievijas propagandas tēzes un paņēmienus. Turpini lasīt »

Pasaules karš? Cilvēces bojāeja? Ko gaidīt nākotnē?

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 22-09-2014

Šodien, kad pasaule atkal tiek padarīta par vienas lielvalsts vadoņa mesiānisko ideju ķīlnieci, daudzi cilvēki uzdod jautājumu: kas ar mūsu planētu notiks nākotnē? Kas mūs sagaida, kam gatavoties? Mēs zinām, ka gan Vecās Derības pravietojumos, gan Jaunās Derības Atklāsmes grāmatā teikts, ka šī pasaule aizies bojā ugunī, tāpat kā senā pasaule aizgāja bojā ūdensplūdos. Zinām arī, ka pie pasaules gala novedīs globāli satricinājumi garīgajā pasaulē, kas atspoguļosies šīszemes politiskajās un ģeopolitiskajās cīņās. Tas liek nopietni izvērtēt notikumus mūsdienu pasaulē un to garīgo kontekstu.

1968.gadā evaņģēlists Emanuels Minos pierakstīja kādas 90 gadus vecas norvēģu sievietes no Valdresas pravietojumu. Šī sieviete bija dedzīga kristiete, kurai bija ciešas attiecības ar Dievu, tomēr pravietojums šķita tik neticams, ka evaņģēlists nolika to malā un aizmirsa. Nesen, pārskatot savus pierakstus, viņš ar izbrīnu konstatēja, ka tas, kas kādreiz likās neticams, kļuvis par īstenību šodienas sabiedrībā. Turpini lasīt »

2. Suņi rej, bet karavāna… Cik ilgi vēl?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 15-09-2014

1938.gada 12.martā Vācijas karaspēks iesoļoja Austrijā. 10.aprīlī sveša karaspēka klātbūtnē tika sarīkota nelikumīga tautas nobalsošana par Austrijas pievienošanos Vācijai. Pēc Vācijas teiktā, balsošanā piedalījās 99,71% balsstiesīgo, no tiem par pievienošanos Reiham nobalsoja 99,73%. Gluži neticams skaitlis, ja ņem vērā austriešu nacionālo pašlepnumu un patriotisma jūtas. Vēlāk starptautiskā sabiedrība Austrijas anšlusu kvalificēja kā aneksiju un referenduma rezultātus anulēja.

2014.gada 16.martā Krievijas kontrolētie separātisti sarīkoja referendumu Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, kur pirms tam slepus tika ievestas Krievijas karaspēka papildus vienības, kas referenduma brīdī faktiski kontrolēja Krimas teritoriju. Pēc Krievijas ziņām, referendumā piedalījās 83,1% balsstiesīgo iedzīvotāju, par Krimas pievienošanu Krievijai balsoja 96,77%. Arī neticami, jo Krimas tatāri un šeit dzīvojošie ukraiņi bija par autonomijas palikšanu Ukrainas sastāvā un balsošanā nepiedalījās. Lieki teikt, ka arī šī referenduma rezultātus un Ukrainas zemes aneksiju pasaules sabiedrība nav atzinusi. Turpini lasīt »