Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 3.daļa – “Brīvā Latviešu Balss” (1955 - 1972)

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 18-09-2017

“Amerikas Balss” (lasiet ŠEIT) latviešu valodā sāka raidīt 1951.gada 3.jūnijā, “Radio Brīvība” un pēc tam arī “Radio Brīvā Eiropa” (lasiet ŠEIT) - tikai 70.gadu vidū. Taču starp šiem gadaskaitļiem - 20.gadsimta 50. un 60.gados ģenerāļa Franko autokrātiskā režīma laikā uz valstīm aiz “dzelzs priekškara” raidīja arī Radio Nacional de Espańa (Spānijas Nacionālais radio) Madridē. No šī raidītāja ēterā izgāja programmas 16 Maskavai pakļauto tautu valodās, tostarp arī igauņu, lietuviešu un latviešu valodā. Latviešu programmai tika dots nosaukums “Brīvā Latviešu Balss” (BLB), kas vēlāk turpināja savus raidījumus no Frankfurtes, Vācijā, līdz atkal atgriezās Madridē. Latviešu raidījumu iniciatori Madridē bija Latvijas diplomātiskais pārstāvis Spānijā Roberts Kampus un Madridē dzīvojošā rakstnieka Pāvila Rozīša meita Dzidra Rozīte. Turpini lasīt »



Latvietis Peru džungļos

Ievietoja | Sadaļa Kristietis pasaulē | Publicēts 11-09-2017

Marks Ābers ir latviešu izcelsmes amerikāņu misionārs no Peru. Skan sarežģīti? Tomēr nekā sarežģīta te nav. Marks dzimis ASV latviešu ģimenē un dzīvē piepildījis jau bērnībā saņemto Dieva aicinājumu kalpot Latīņamerikas tautām. Šobrīd Marka dzīvesvieta ir Latvija, no kurienes viņš laiku pa laikam dodas pāri okeānam, lai sludinātu Dieva Vārdu un būvētu kristīgas radiostacijas. Šovasar viņš atgriezās no viena šāda ceļojuma. Lūdzām Marku pastāstīt par savu dzīvi un kalpošanu. Raksta pamatā ir Marka intervija Kristīgā radio raidījumam “Tikšanās ar klausītāju” un saruna ar “Laikmeta zīmju” redaktoru.

****

- Mark, tev ir latviešu saknes un tu arī runā latviski.

- Esmu dzimis ASV, latviešu ģimenē. Kad bijām bērni, paps mums teica: “Mēs esam latvieši, tāpēc mūsu mājās aizliegts sarunāties angliski!” Bērnībā mēs mājās runājām tikai latviski. Tolaik mēs bērni gan domājām, ka latviešu valoda mums dzīvē nekad nebūs vajadzīga, tomēr paps bija uzstājīgs, bet runāt pretī vecākiem pie mums nebija pieņemts. Taču vēlāk dzīvē es kādus 26 gadus latviski nerunāju nemaz. Tāpēc tagad, kad esmu pārcēlies uz Latviju, valodu nākas mācīties tikpat kā no jauna. Turpini lasīt »

Pasaules zīmolu ikonas. Hamburgers: “McDonald’s” un citi

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 04-09-2017

Rakstu ciklā “Pasaules zīmolu ikonas” jau stāstījām par pasaulē populārāko bezalkoholisko dzērienu kokakolu (lasiet ŠEIT). Šoreiz vēlamies pastāstīt par vienu no pasaulē populārākajām uzkodām - hamburgeru. Lai arī šī sviestmaižu (sendviču) paveida sākotnējā izcelsme meklējama vācu virtuvē, tomēr, kā tas gadījies ne reizi vien, īsto slavu un popularitāti tas ieguva Amerikā, no kurienes izplatījās tālāk visā pasaulē. Šodien reti varēs sastapt cilvēku, kas nebūs dzirdējis par tādiem globāliem restorānu tīkliem kā “McDonalds” vai “Burger King”, kuru piedāvātais pamatēdiens ir hamburgeri. Lai gan hamburgers ierindojamas tā saukto fastfood jeb ātro ēdienu kategorijā un netiek uzskatīts par īpaši veselīgu ēdienu, tas tik un tā garšo visiem - maziem un lieliem, veciem un jauniem, bagātiem un nabagiem. Turpini lasīt »

Svētdienskolēnu jociņi

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 28-08-2017

Klāt atkal septembris un skolas laiks, kad darbu atsāk draudžu svētdienskolas. Jauno mācību gadu iesākot, piedāvājam svētdienskolēnu jociņus, tāpat smieklīgākos fragmentus no bērnu vēstulēm Dievam, kā arī amerikāņu karikatūrista Rendija Glasbergena jautros zīmējumus. Arī iepriekš jau esam publicējuši svētdienskolas asprātīgākās anekdotes un karikatūras (lasiet ŠEIT). Lai jums svētīts skolas laiks un - smejieties veseli! Turpini lasīt »

Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 2.daļa – “Radio Brīvā Eiropa/Brīvība” (1975 – 2004)

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 21-08-2017

Līdzās radiostacijai “Amerikas Balss” (par to lasiet ŠEIT) svarīgs informācijas avots okupētās Latvijas iedzīvotājiem Aukstā kara gados bija Minhenes radiostaciju -  vispirms radio “Brīvība” (Radio Liberty), pēc tam radio “Brīvā Eiropa” (Radio Free Europe) latviešu raidījumi. Tiesa, šīs radiostacijas padomju slāpētāji, tautas valodā saukti par “zāģiem”, traucēja daudz vairāk nekā “Amerikas Balsi”. Šī iemesla dēļ Rīgā un citās lielajās pilsētās RBE/RB raidījumus varēja dzirdēt diezgan fragmentāri, bet dažkārt pat nemaz. Laukos ar uztveršanu bija vieglāk, jo nebija traucētāju. Padomju vara “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” uzskatīja pa savu niknāko ienaidnieku - Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) ideoloģisko diversiju centru, “propagandas ieroci, kas grauj sociālistiskās sistēmas un padomju sabiedrības pamatus”. Jāteic, RBE/RB raidījumu tonis patiešām nebija pats mierīgākais un padomju varu saudzējošākais - kā izteikušies bijušie RBE/RB darbinieki, boļševikus viņi “sita uz pilnu klapi”, bez politkorekti piefrizētās leksikas, kāda bija raksturīga “Amerikas Balsij”. Turpini lasīt »

Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 1.daļa – “Amerikas Balss” (1951 - 2003)

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 14-08-2017

Tie, kas dzīvojuši padomju laikā, atcerēsies, ka tolaik Rietumu īsviļņu radiostacijas klausījās teju visi - cits atklātāk, cits mazāk atklāti. Latviešu vidū iecienītākie, protams, bija raidījumi latviešu valodā - galvenokārt “Amerikas Balss” un “Radio Brīvība/Brīvā Eiropa”. Taču latviski raidīja arī Vatikāna Radio, programma “Klusuma Balss”, bet PSRS beigu posmā - Zviedrijas Radio. Tajā pašā laikā mūsdienu latvietim faktiski nezināmas palikušas radiostacijas “Brīvā Latviešu Balss” no Madrides un Frankfurtes, nemaz nerunājot par baltiešu radiokuģa projektu. Visu šo “balsu” galvenais uzdevums bija izplatīt Latvijā nepieejamu informāciju, stiprināt nacionālo stāju un gara kultūru, celt latvisko pašapziņu. To latviešu starptautisko raidījumu veidotāji arī centās darīt ar lielu pašaizliedzību un entuziasmu, tā pamazām drupinot totalitārisma mūri. Rietumu radiostaciju latviešu redakciju darbība Aukstā kara gados neapšaubāmi ir nozīmīga mūsu nesenās vēstures daļa. Turpini lasīt »

10.nodaļa – Kā tās lietas tika darītas

Ievietoja | Sadaļa Atmiņu ceļos | Publicēts 07-08-2017

Esmu Dievam pateicīgs (par manu atgriešanos pie Dieva lasiet ŠEIT), ka Viņš man ļāva būt aculieciniekam kāda pasaulē jau labi zināma, bet PSRS un Latvijā pilnīgi jauna kristietības virziena - harizmātiskās kustības ienākšanai mūsu zemē. Tolaik jau dažus gadus biju Mateja baptistu draudzes loceklis. Tā gan vairāk bija tāda svētdienas kristietība nevis patiesa kalpošana Kristum. Vienīgā publiski iespējamā kalpošana padomju ierobežotajos apstākļos bija koris, bet tā kā man nekad nav bijusi “dziedamā rīkle”, es šajā pasākumā nepiedalījos. Diriģents Jānis Ezeriņš gan vairākkārt centās mani piedabūt ar savu dižo augumu kuplināt jau tā kuplo Mateja kori, taču neuzskatīju, ka šāda sevis demonstrēšana “skata pēc” būtu kalpošana Dievam.

Biju tikai tāds baznīcas solā sēdētājs, taču ar laiku man arvien vairāk sāka rasties dažādi teoloģiski un praktiski jautājumi par kristietību un kristieša ikdienas dzīvi, uz kuriem meklēju nopietnas atbildes. Kāpēc man pietrūkst spēka liecināt par Dievu citiem cilvēkiem? Kāpēc nespēju Dievam atdot savu dzīvi pilnībā? Kāpēc mūsdienu kristietība tik ļoti atšķiras no Jaunajā Derībā aprakstītās pirmo kristiešu kopības? Kāpēc mūsdienu draudzēm nav garīga spēka un Kristus autoritātes? Diemžēl Mateja draudzē uz šiem jautājumiem man neviens atbildēt nespēja. Tad kāds paziņa ieteica aiziet uz Golgātas draudzi, kur tolaik sāka attīstīties notikumi, kas vēlāk pārauga lokālā garīgā atmodā. Turpini lasīt »

Koka Rīga - Eiropas arhitektūras pērle

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 31-07-2017

UNESCO Pasaules mantojuma aizsargājamo objektu sarakstā iekļauts arī Rīgas vēsturiskais centrs. Un tā nav tikai viduslaiku elpas apdvestā Vecrīga vai pasaulslavenā Rīgas jūgendstila arhitektūra, bet arī izcilais koka arhitektūras mantojums, ar ko slavena mūsu valsts galvaspilsēta. Salīdzinot ar citām Eiropas lielajām pilsētām, Rīgā ir saglabājies apbrīnojami daudz koka arhitektūras pieminekļu. Ne visi tiek uzturēti pienācīgā kārtībā, bet viena otra vērtīga ēka pat gājusi bojā nevienlīdzīgā cīņā ar mežonīgā kapitālisma naudas elka apmāto īpašnieku biznesa interesēm. Tomēr, paldies Dievam, arī Latvijā arvien vairāk rodas namu īpašnieki un arhitekti, kas šīs senās un savdabīgi skaistās celtnes cenšas atdzīvināt un restaurēt. Turpini lasīt »

Sieviete no Dieva sirds

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ, Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 24-07-2017

Zviedru dziedātāja, māksliniece un rakstniece Lēna Marija Klingvāla (Vendeliusa) pasaulē plašāk pazīstama kā “meitene bez rokām”. Viņa piedzima bez rokām un ar citām fiziskām nepilnībām, tomēr Dievs, it kā kompensējot meitenes fiziskos trūkumus, piešķīris Lēnai talantus daudzās citās jomās. Nelokāma ticība un gara spēks palīdzējuši šai sievietei būt pārākai par savu invaliditāti un kļūt par vienu no redzamākajiem Dieva žēlastības un mīlestības piemēriem pasaulē. Iepazīsimies ar Lēnas Marijas neparasto dzīvesstāstu.

Lēna Marija šīs pasaules gaismu ieraudzīja 1968.gada 28.septembrī Zviedrijas pilsētiņā Hābo netālu no Jenčepingas. Viņas vecāki bija kristieši, kas ļoti gaidīja savu pirmdzimto. Taču, kad Lēnu Mariju pirmoreiz apskatīja ārsts, viņš iesaucās: “Ak, mīļie! Cik briesmīgi!” Turpini lasīt »

Boļševiku varas noziegumi kaimiņvalstīs 1917-1991. Somija

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 17-07-2017

Pēc cara Nikolaja II atkāpšanās no troņa, 1917.gada 7.martā jaunā Krievijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu par Somijas lielkņazistes konstitūcijas apstiprināšanu pilnā apjomā. Pēc vairākām politiskām krīzēm Pagaidu valdībā, kņazistes parlaments Eduskunta tā paša gada jūlijā pasludināja Somijas neatkarību iekšlietās, ierobežojot Pagaidu valdības pilnvaras arī Somijas ārpolitikā un aizsardzības lietās. Pagaidu valdība uz to reaģēja, atsakoties atzīt Somijas tiesības uz pilnīgu tās autonomiju. Parlamenta ēku ieņēma krievu armijas vienības, pats parlaments tika atlaists. Šādā situācijā 8.augustā darbu sāka premjerministra Emīla Nestora Seteles vadītais Senāts (Somijas valdība) - pēdējais Senāts, kas vēl formāli pakļāvās Pagaidu valdībai.

Pēc boļševiku apvērsuma Krievijā, 1917.gada 15.novembrī Eduskunta pasludināja sevi par augstāko valsts varu Somijā. Turpini lasīt »