Kurp mēs ejam?

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 01-05-2017

Kādu dienu, kārtojot savus papīrus, nejauši uzgāju sen aizmirstu apsveikumu no pērnajiem Ziemassvētkiem. Tas bija no Latvijas Kristīgā radio, kur savulaik strādāju. Kopā ar apsveikumu aploksnē atradās radio prezidenta Tālivalža Tālberga vēstule ar pārdomām par mūsdienu kristietībai aktuālo. Šo vēstuli atcerējos, kad Lieldienās saņēmu līdzīgu apsveikumu un vēstuli. Temats gan šoreiz bija nedaudz cits, taču labi sasaucās ar Ziemassvētku vēstulē rakstīto. Rūpīgi pārlasīju abus vēstījumus vēlreiz un sapratu, ka tajos uzdotie jautājumi un paustās atziņas šodien ir ļoti aktuālas gan katram Dieva bērnam individuāli, gan Kristus Miesai kopumā.

Kāpēc šodien ir tik daudz garīgi pievilto? Kāpēc kristieši vairs nepazīst sava Gana balsi? Kāpēc lokāmies līdzi katram mācības vējam un sekojam viltus sludinātājiem? Kāpēc Dieva Vārds vairs nav kristiešu vienīgā autoritāte? Kāpēc mācītāji, priesteri un bīskapi, kuru pienākums ir sargāt Kristus Draudzi no viltus mācībām, ne vien pieļauj to izplatīšanos, bet bieži vien paši tiek pievilti? Turpini lasīt »



Aizgājušo gadu šarms. Padomju modernisma interjeri

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 24-04-2017

Arī padomju periodā Latvijā tika radītas no šodienas viedokļa raugoties izcilas arhitektūras vērtības. Rakstu sērijā “Padomju arhitektūras mantojums Latvijā” jau esam stāstījuši par Staļina baroku (lasiet ŠEIT) un padomju modernisma celtnēm 20.gadsimta 60. (lasiet ŠEIT), 70. (lasiet ŠEIT) un 80.gados (lasiet ŠEIT). Šoreiz stāstīsim par modernisma interjeriem Padomju Latvijā.

Tā laika sabiedrības estētiskos ideālus raksturo “lineāri ģeometriskais” stils. Pārmaiņas cilvēku estētiskajos ideālos un gaumē, salīdzinot ar Staļina baroka periodu, lielā mērā noteica ekonomikas attīstība un, kā tolaik teica - zinātniski tehniskais progress, tostarp kosmosa apguve un citas laikmetam raksturīgas nianses. Sākot ar 20.gadsimta 60.gadiem PSRS tautsaimniecībā strauji pieauga dizaina loma. Parādījās modernisma iezīmes un agrāk nepieejami materiāli, priekšmeti ieguva lakoniskas, ģeometriskas formas, kuras papildināja spilgti krāsu salikumi un stilizēts zīmējums. Tā tas bija arī interjera dizainā. Turpini lasīt »

“Laimes bedres” gūstā

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 17-04-2017

“Es biju dziļā azartspēļu atkarībā un tas mani gandrīz noveda līdz pašnāvībai!” - teic Māra Paeglīte. Par savu dzīvi grēkā un atkarību važās, un to, kā Dievs izglāba viņu no šīs bedres, Māra jau stāstījusi intervijā kristīgajā vietnē “Solis TV”, kuras fragmenti izmantoti šajā rakstā. Tagad savu stāstu Māra vēlas izstāstīt arī “Laikmeta zīmju” lasītājiem. Šī liecība īpaši domāta tiem, kas joprojām smok atkarību verdzībā, un nezina, kā no šī purva tikt laukā. Māra atrada ceļu uz brīvību un grib to parādīt arī citiem. Šis ceļš ir - Jēzus Kristus.

****

- Uzskatu, ka augu nekristīgā ģimenē. Lai gan patēvs, kurš mani audzināja, bija kristietis, taču par ticības lietām viņš mājās runāja reti, jo mamma to nevēlējās. Viņa dzīvē bija smagi apdedzinājusies pie cilvēkiem, kas sevi sauca par kristiešiem, bet dzīvoja atklātu grēka dzīvi. Mamma bija vīlusies kristietībā un negribēja par to pat dzirdēt. Tāpēc patēvs pateica - ja viņam kāds jautās par ticības lietām, viņš atbildēs, bet pats nevienam neuzbāzīsies. Zināma interese par šiem jautājumiem man tomēr bija un šad tad mums ar patēvu sanāca parunāt arī par kristīgām tēmām. Turpini lasīt »

Pasaules zīmolu ikonas. Coca-Cola

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 10-04-2017

Mūsdienu pasaulē ikviens, vai tas būtu prezidents vai bezpajumtnieks, akadēmiķis vai skolnieks, bankas prezidents vai mājsaimniece, bez pūlēm spēs atbildēt uz jautājumu: “Kas ir “Coca-Cola?” Būs grūti atrast cilvēku, kurš neko nebūtu dzirdējis par šo zīmolu. Tas ir viens no veiksmīgākajiem un pazīstamākajiem brendiem pasaulē - eksperti tā vērtību noteikuši ap 70 miljardiem dolāru. Taču tikai retais noticēs, ka pirmajā pārdošanas gadā šodien tik iecienītais dzēriens saviem izgudrotājiem atnesa zaudējumus - par tā pārdošanu tika ieņemts 50 dolāru, kaut iztērēts dzēriena pagatavošanai bija 70. Tolaik dzērienu dienā vidēji iegādājās… 9 cilvēki.

Kokakolas vēsture sākās 19.gadsimta 80.gados. Turpini lasīt »

“Meistars un Margarita” - demonoloģija padomju gaumē

Ievietoja | Sadaļa Garīgais laicīgajā | Publicēts 03-04-2017

“Meistars un Margarita” ir viens no populārākajiem un lasītākajiem literārajiem daiļdarbiem pasaulē. Vienlaikus arī pretrunīgs un diskusiju raisošs. Vieni šo romānu dēvē par ģeniālu, citi gluži pretēji - par sātanisku un nesagatavotam lasītājam bīstamu. Vēl kādiem tas vienkārši ir labs fantāzijas žanra sacerējums. Bet kas gan patiesībā paslēpts šā romāna lappusēs, kāda vēsts tajā iekodēta? Un vai šo grāmatu vajadzētu lasīt cilvēkam, kas sevi uzskata par kristieti? Šajā rakstā mēģināsim rast atbildes uz šiem un citiem jautājumiem. Turpini lasīt »

Baigi gribas vecos laikus…

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 27-03-2017

Arvien biežāk Latvijas publiskajā telpā uzpeld pa bāleliņam vai zeltenei, kas vaimanādami bur atpakaļ “vecos laikus”. Ne jau nu pašus vecākos, bet padomju gadus vai vismaz to mūsdienu reinkarnāciju Putina Krievijas veidolā gan. Nesen publicists Vilis Seleckis portālā “Delfi” publicēja atklātu vēstuli šādiem padomju dzīvesveida faniem. Jāteic, Selecka ironija ir tikpat smalka un tai pat laikā nežēlīgi raupja, kā savulaik dziesminieka Kaspara Dimitera vārsmas populārajā dziesmā “Baigi gribas”. Diemžēl Dimiters tagad metis kažoku uz otru pusi un nu arī viņam “baigi gribas” to, par ko vēl pirms neilga laika pats gardi smēja. C’est la vie
Turpini lasīt »

Latviešu mākslas klasiķi. Vilhelms Purvītis

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 20-03-2017

Vilhelms Purvītis - viens no latviešu nacionālās glezniecības pamatlicējiem, mākslas ekspertu un arī plašākās aprindās atzīts par vienu no ievērojamākiem Latvijas 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta pirmās puses māksliniekiem un mākslas institūciju veidotājiem. Kopā ar Jani Rozentālu (par viņu lasiet ŠEIT), Ādamu Alksni un Johanu Valteru Purvītis pieder pie latviešu profesionālo mākslinieku paaudzes, kas sevi radoši pieteica 19.gadsimta 90.gados un pievērsās dzimtās zemes dabas un tautas dzīves atspoguļojumam. Izcils ainavists, savās gleznās radījis neoromantisku noskaņu piesātinātu, koloristiski daudzveidīgu Latvijas ainavas tēlu. Turpini lasīt »

Intelektuāli perversais kultūrdeserts

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 13-03-2017

“Laikmeta zīmes” jau rakstīja par tā sauktajiem tikumības grozījumiem Izglītības likumā (lasiet ŠEIT), kas izraisījuši lielu viļņošanos gan pedagogu vidū, gan sabiedrības liberālāk noskaņotajā daļā. Daudziem par pārsteigumu izrādījies, ka šodien pat skolotāji vairs nesaprot, kas ir tikums un kas tāds nav. Pēdējos gadu desmitus sabiedrība tikusi pakļauta masīvam seksualizācijas, perversiju un tradicionālo vērtību nolieguma uzbrukumam, kas noārdījis visus vērtību orientierus. Šodien erotika sastopama itin visā - reklāmās, glancētos un mazāk glancētos žurnālos, televīzijā, kino, teātrī un kultūrā vispār, arī izglītības programmās.

Ak, ja runa būtu tikai par erotiku! Izcelts tiek tieši perversais. Kulturologs Arturs Priedītis savā blogā publicējis vērā ņemamas pārdomas par šo tēmu. Turpini lasīt »

Mirt par patiesību. Jans Huss - lielais čehu reformators

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 06-03-2017

Šogad kristīgā pasaule atzīmē Reformācijas 500 gadadienu. Par Reformācijas sākumu pieņemts uzskatīt 1517.gada 31.oktobri, kad augustīniešu mūks un teologs Mārtiņš Luters pienagloja savas 95 tēzes pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm. Tomēr vairāk nekā 100 gadus pirms Lutera, Kalvina un Cvingla līdzīgas reformas Baznīcā mēģināja īstenot čehu teologs un filozofs, Prāgas Kārļa universitātes profesors Jans Huss. Huss tiek uzskatīts par pirmo Baznīcas reformatoru, kura mācība lielā mērā kļuva par pamatu vēlākajai Reformācijas kustībai un protestantisma tradīcijām, kā arī visas Rietumu civilizācijas kultūrvēsturiskajai kopībai. Turpini lasīt »

Skolotāji starp tikumību un lojalitāti

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 27-02-2017

Jau labu laiku Latvijas sabiedrībā, bet īpaši pedagogu profesionālajā vidē, norit diskusija par diviem grozījumiem Izglītības likumā. Viens no tiem vērsts uz tādas tikumiskās audzināšanas nodrošināšanu skolās, kas atbilstu Latvijas Republikas Satversmē aizsargātām vērtībām, tostarp laulībai un ģimenei. Otrs uzliek par pienākumu darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja šī persona nav lojāla Latvijas Republikai vai tās Satversmei. Tāpat likums uzdod pedagogiem mācību procesā izglītojamajiem veidot pareizu attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus un atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus. Zīmīgi, ka grozījumi, kas skar tikumību, vairāk satrauc latviešu pedagogus, kamēr tie, kas runā par lojalitāti - krievvalodīgo skolu skolotājus. Turpini lasīt »