Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 2.daļa – “Radio Brīvā Eiropa/Brīvība” (1975 – 2004)

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 21-08-2017

Līdzās radiostacijai “Amerikas Balss” (par to lasiet ŠEIT) svarīgs informācijas avots okupētās Latvijas iedzīvotājiem Aukstā kara gados bija Minhenes radiostaciju -  vispirms radio “Brīvība” (Radio Liberty), pēc tam radio “Brīvā Eiropa” (Radio Free Europe) latviešu raidījumi. Tiesa, šīs radiostacijas padomju slāpētāji, tautas valodā saukti par “zāģiem”, traucēja daudz vairāk nekā “Amerikas Balsi”. Šī iemesla dēļ Rīgā un citās lielajās pilsētās RBE/RB raidījumus varēja dzirdēt diezgan fragmentāri, bet dažkārt pat nemaz. Laukos ar uztveršanu bija vieglāk, jo nebija traucētāju. Padomju vara “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” uzskatīja pa savu niknāko ienaidnieku - Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) ideoloģisko diversiju centru, “propagandas ieroci, kas grauj sociālistiskās sistēmas un padomju sabiedrības pamatus”. Jāteic, RBE/RB raidījumu tonis patiešām nebija pats mierīgākais un padomju varu saudzējošākais - kā izteikušies bijušie RBE/RB darbinieki, boļševikus viņi “sita uz pilnu klapi”, bez politkorekti piefrizētās leksikas, kāda bija raksturīga “Amerikas Balsij”. Turpini lasīt »



Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 1.daļa – “Amerikas Balss” (1951 - 2003)

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 14-08-2017

Tie, kas dzīvojuši padomju laikā, atcerēsies, ka tolaik Rietumu īsviļņu radiostacijas klausījās teju visi - cits atklātāk, cits mazāk atklāti. Latviešu vidū iecienītākie, protams, bija raidījumi latviešu valodā - galvenokārt “Amerikas Balss” un “Radio Brīvība/Brīvā Eiropa”. Taču latviski raidīja arī Vatikāna Radio, programma “Klusuma Balss”, bet PSRS beigu posmā - Zviedrijas Radio. Tajā pašā laikā mūsdienu latvietim faktiski nezināmas palikušas radiostacijas “Brīvā Latviešu Balss” no Madrides un Frankfurtes, nemaz nerunājot par baltiešu radiokuģa projektu. Visu šo “balsu” galvenais uzdevums bija izplatīt Latvijā nepieejamu informāciju, stiprināt nacionālo stāju un gara kultūru, celt latvisko pašapziņu. To latviešu starptautisko raidījumu veidotāji arī centās darīt ar lielu pašaizliedzību un entuziasmu, tā pamazām drupinot totalitārisma mūri. Rietumu radiostaciju latviešu redakciju darbība Aukstā kara gados neapšaubāmi ir nozīmīga mūsu nesenās vēstures daļa. Turpini lasīt »

10.nodaļa – Kā tās lietas tika darītas

Ievietoja | Sadaļa Atmiņu ceļos | Publicēts 07-08-2017

Esmu Dievam pateicīgs (par manu atgriešanos pie Dieva lasiet ŠEIT), ka Viņš man ļāva būt aculieciniekam kāda pasaulē jau labi zināma, bet PSRS un Latvijā pilnīgi jauna kristietības virziena - harizmātiskās kustības ienākšanai mūsu zemē. Tolaik jau dažus gadus biju Mateja baptistu draudzes loceklis. Tā gan vairāk bija tāda svētdienas kristietība nevis patiesa kalpošana Kristum. Vienīgā publiski iespējamā kalpošana padomju ierobežotajos apstākļos bija koris, bet tā kā man nekad nav bijusi “dziedamā rīkle”, es šajā pasākumā nepiedalījos. Diriģents Jānis Ezeriņš gan vairākkārt centās mani piedabūt ar savu dižo augumu kuplināt jau tā kuplo Mateja kori, taču neuzskatīju, ka šāda sevis demonstrēšana “skata pēc” būtu kalpošana Dievam.

Biju tikai tāds baznīcas solā sēdētājs, taču ar laiku man arvien vairāk sāka rasties dažādi teoloģiski un praktiski jautājumi par kristietību un kristieša ikdienas dzīvi, uz kuriem meklēju nopietnas atbildes. Kāpēc man pietrūkst spēka liecināt par Dievu citiem cilvēkiem? Kāpēc nespēju Dievam atdot savu dzīvi pilnībā? Kāpēc mūsdienu kristietība tik ļoti atšķiras no Jaunajā Derībā aprakstītās pirmo kristiešu kopības? Kāpēc mūsdienu draudzēm nav garīga spēka un Kristus autoritātes? Diemžēl Mateja draudzē uz šiem jautājumiem man neviens atbildēt nespēja. Tad kāds paziņa ieteica aiziet uz Golgātas draudzi, kur tolaik sāka attīstīties notikumi, kas vēlāk pārauga lokālā garīgā atmodā. Turpini lasīt »

Koka Rīga - Eiropas arhitektūras pērle

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 31-07-2017

UNESCO Pasaules mantojuma aizsargājamo objektu sarakstā iekļauts arī Rīgas vēsturiskais centrs. Un tā nav tikai viduslaiku elpas apdvestā Vecrīga vai pasaulslavenā Rīgas jūgendstila arhitektūra, bet arī izcilais koka arhitektūras mantojums, ar ko slavena mūsu valsts galvaspilsēta. Salīdzinot ar citām Eiropas lielajām pilsētām, Rīgā ir saglabājies apbrīnojami daudz koka arhitektūras pieminekļu. Ne visi tiek uzturēti pienācīgā kārtībā, bet viena otra vērtīga ēka pat gājusi bojā nevienlīdzīgā cīņā ar mežonīgā kapitālisma naudas elka apmāto īpašnieku biznesa interesēm. Tomēr, paldies Dievam, arī Latvijā arvien vairāk rodas namu īpašnieki un arhitekti, kas šīs senās un savdabīgi skaistās celtnes cenšas atdzīvināt un restaurēt. Turpini lasīt »

Sieviete no Dieva sirds

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ, Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 24-07-2017

Zviedru dziedātāja, māksliniece un rakstniece Lēna Marija Klingvāla (Vendeliusa) pasaulē plašāk pazīstama kā “meitene bez rokām”. Viņa piedzima bez rokām un ar citām fiziskām nepilnībām, tomēr Dievs, it kā kompensējot meitenes fiziskos trūkumus, piešķīris Lēnai talantus daudzās citās jomās. Nelokāma ticība un gara spēks palīdzējuši šai sievietei būt pārākai par savu invaliditāti un kļūt par vienu no redzamākajiem Dieva žēlastības un mīlestības piemēriem pasaulē. Iepazīsimies ar Lēnas Marijas neparasto dzīvesstāstu.

Lēna Marija šīs pasaules gaismu ieraudzīja 1968.gada 28.septembrī Zviedrijas pilsētiņā Hābo netālu no Jenčepingas. Viņas vecāki bija kristieši, kas ļoti gaidīja savu pirmdzimto. Taču, kad Lēnu Mariju pirmoreiz apskatīja ārsts, viņš iesaucās: “Ak, mīļie! Cik briesmīgi!” Turpini lasīt »

Boļševiku varas noziegumi kaimiņvalstīs 1917-1991. Somija

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 17-07-2017

Pēc cara Nikolaja II atkāpšanās no troņa, 1917.gada 7.martā jaunā Krievijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu par Somijas lielkņazistes konstitūcijas apstiprināšanu pilnā apjomā. Pēc vairākām politiskām krīzēm Pagaidu valdībā, kņazistes parlaments Eduskunta tā paša gada jūlijā pasludināja Somijas neatkarību iekšlietās, ierobežojot Pagaidu valdības pilnvaras arī Somijas ārpolitikā un aizsardzības lietās. Pagaidu valdība uz to reaģēja, atsakoties atzīt Somijas tiesības uz pilnīgu tās autonomiju. Parlamenta ēku ieņēma krievu armijas vienības, pats parlaments tika atlaists. Šādā situācijā 8.augustā darbu sāka premjerministra Emīla Nestora Seteles vadītais Senāts (Somijas valdība) - pēdējais Senāts, kas vēl formāli pakļāvās Pagaidu valdībai.

Pēc boļševiku apvērsuma Krievijā, 1917.gada 15.novembrī Eduskunta pasludināja sevi par augstāko valsts varu Somijā. Turpini lasīt »

No ledusskapja līdz kafijas dzirnaviņām. Sadzīves elektrotehnika Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Latvijas zīmolu leģendas | Publicēts 10-07-2017

Laikam gan attīstītajā pasaules daļā nebūs mājsaimniecību, kas neizmantotu sadzīves elektroniku - gan tā saukto lielo, gan virtuves. Katram mājās atradīsies vismaz viens ledusskapis, veļas mazgājamā mašīna, mikroviļņu krāsns, tosteris, mikseris, gludeklis. Visā pasaulē pazīstamas firmas “AEG”, “Bosch”, “Moulinex”, “Braun”, “Tefal”, “Electrolux”, “Rowenta”, “Whirlpool”, “Kenwood”, “Siemens” un neskaitāmas citas. Mūsu virtuvēs un vannas istabās stāv Ķīnā, Korejā, Vācijā un citās zemēs ražotas elektroiekārtas un piederumi. Bet, vai jūs zinājāt, ka sadzīves elektropreces savulaik ražoja arī Latvijā? Mūsu zemē tikuši izgatavoti gan ledusskapji, gan veļas mazgājamās mašīnas, gan virtuves elektrotehnika. Par šīm precēm, to zīmoliem un uzņēmumiem, kas tās ražoja, stāstīsim šajā rakstā. Turpini lasīt »

Rainis un Dievs II. Cēloņi un sekas

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps, Par šo un to | Publicēts 03-07-2017

Publikācijas 1.daļā (lasiet ŠEIT) runājām par Raiņa daiļrades pētnieku izsenis apspriesto tēmu - ticēja vai neticēja dižais dzejnieks kam augstākam? Ir vai nav viņa daiļradē reliģiskais elements? Daudzi pētnieki uz šo jautājumu snieguši pozitīvu atbildi, kamēr teologi gluži pretēji - ir skeptiski par jebkādu Raiņa reliģiozitāti. Balstoties uz dzejnieka biogrāfijas faktiem un viņa darbu analīzi, Rainis uzskatāms par ateistu, kas reliģiski mitoloģiskos simbolus un tēlus savos darbos izmantoja, lai sludinātu pavisam citas idejas. Tomēr pēc jaunāko pētījumu atziņām Raiņa ateisms, vismaz šī jēdziena klasiskajā izpratnē, tiek apšaubīts. Galu galā, arī ateisms taču ir sava veida reliģija - ticība tam, ka Dieva nav. Rainis centās noformulēt pats savu - “nākotnes reliģiju”. Kāda bija šī “reliģija” un kā tā ietekmēja viņa personīgo dzīvi - par to šajā rakstā. Tajā minētie fakti balstīti uz filoloģijas doktores Dainas Leimanes darbu “Diaboliskie spēki Raiņa dramaturģijā” un režisora un dramaturga Viktora Jansona pētījumiem par mazzināmiem faktiem Raiņa biogrāfijā. Turpini lasīt »

Dievišķais un bezdievīgais Raiņa daiļradē

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps, Par šo un to | Publicēts 26-06-2017

Rainis - dižākais no latviešu dzejniekiem, viens no spožākajiem mūsu literatūras klasiķiem, kura vārds lieliem burtiem ierakstīts latviešu kultūras zelta fondā. Tautas likteņu apdziedātājs, tautas dzejnieks, dziļa personība ar ģēnija iezīmēm. Līdzās nacionālajām vērtībām garīgi meklējoši cilvēki Raiņa daiļradē vienmēr centušies saskatīt garīgo dimensiju - norādes uz to, ka, neskatoties uz marksistisko pasaules uzskatu, Rainis dziļi sirdī ticējis dievišķā esamībai. Daži viņa filozofiskajās idejās pat saskata paralēles ar kristīgo mācību. Tomēr, vai šāds uzskats ir pamatots? Vai Rainis bija ticīgs cilvēks? Diemžēl jāteic, ka nē - Rainis sevi pozicionēja kā ateistu, brīvu no jebkādiem “reliģiskiem aizspriedumiem”. Bībeles sižetus un citus reliģiskus tēlus, tostarp latviešu mitoloģiju, viņš izmantoja vien kā simbolus “proletāriskās idejas” paušanai. Publicējam LKR raidījuma “Atver acis” veidotājas Evas Āleres sarunu ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Agitu Laicāni par Raiņa daiļrades filozofiski garīgajiem aspektiem. Turpini lasīt »

Padomju Latvija mūžos lai dzīvo… 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 19-06-2017

Raksta pirmajā daļā (lasiet ŠEIT) iesākām stāstīt par vairākiem noturīgiem mītiem, kādi nostalģisku ļaužu atmiņās izveidojušies par padomju varas laiku Latvijā. Runājām gan par lētajiem dzīvokļiem un komunālajiem maksājumiem, gan tikpat lēto pārtiku, gan bezmaksas izglītību un medicīnu, gan arodbiedrību nesavtīgajām rūpēm par strādājošo labklājības celšanu. Noskaidrojām, vai viss patiešām bija tā, kā to pasaulei centās iestāstīt padomju propaganda un vēl šodien stāsta Krievijas plašsaziņas līdzekļi un to domubiedri Latvijā. Varbūt zem skaistā laķējuma tomēr slēpās arī pa rūsas pleķītim? Kā bija patiesībā? Raksta otrajā daļā turpinām ekskursu Padomju Latvijas vēsturē ar vēl dažiem tikpat populāriem mītiem. Turpini lasīt »