Dieva rota pelnu vietā

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 24-08-2015

Jaņina Stoniene ir ordinēta Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) evaņģēliste. Viņas kalpošanas lauks bijis un ir Saldus novads - Kursīši, Ruba, Pampāļi, Līkupēni, Garozas un citas vietas, kur Jaņina pasludina Evaņģēlija vēsti, vada lūgšanu un Bībeles studiju grupas, veidojot un sagatavojot jaunus Kristus mācekļus. Visa Jaņinas dzīve ir Dieva brīnums - no pilnīga posta, slimībām un bezcerības, līdz Kristus lieciniecei un Evaņģēlija vēsts sludinātājai. Par savu dzīvi un kalpošanu Jaņina, pateicoties un dodot godu Trīsvienīgajam Dievam, vēlas liecināt arī tev, “Laikmeta zīmju” lasītāj.

****

2001.gada 15.augusts ir tā brīnišķīgā diena, kad es, mans vīrs Romualds, bērni Arturs, Vita un mazmeita Madara uzņēmām savās sirdīs Kristu. Man šis solis nāca dabiski - sirdī bija vēlēšanās atdot savu dzīvi Dieva Dēlam, kas par maniem grēkiem upurēja Sevi pie krusta, izliedams Savas nevainīgās asinis. Tolaik gan no tā sapratu ļoti maz. Vairāk biju dzirdējusi par Dievu kā Radītāju, un jau ilgi pirms tam, kad aicināju Jēzu kļūt par manas dzīves Kungu, es šad un tad lūdzu Dievu, kaut Viņu vēl nepazinu. Turpini lasīt »



Par bēgļiem un patvēruma meklētājiem

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 17-08-2015

Viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem Latvijas sabiedrībā 2015.gada vasarā laikam gan ir 250 bēgļi, kurus, saskaņā ar premjerministres Straujumas solījumu Briselei, mūsu valstij būtu jāuzņem tuvāko pāris gadu laikā. Par šo jautājumu izsakās visi - vieni rīko protesta piketus, citi aicina sabiedrību atmest aizspriedumus attieksmē pret dažādu ādas krāsu, tautību un ticību piederīgajiem. Trešajiem, kā vienmēr, viss ir vienalga, bet mīļā miera labad viņi gatavi piekrist, ka nekādus svešiniekus mīļajā Dievzemītē ielaist tomēr nevajadzētu.

Lai novērstu liekus pārpratumus un diskusijas, vietne “Laikmeta zīmes” paziņo, ka ŠOBRĪD NAV GATAVA ATBALSTĪT bēgļu un citu imigrantu masveida uzņemšanu Latvijā, jo pašreizējā valsts ekonomiskajā un etniskajā situācijā, ņemot vērā arī drošības apdraudējumus, tam nav nepieciešamo priekšnosacījumu. Tajā pašā laikā mēs kategoriski nepiekrītam argumentiem, ar kādiem pret bēgļu uzņemšanu uzstājas dažas sabiedrības grupas un organizācijas. Turpini lasīt »

Vēlreiz par Linardu Grantiņu un viņa nedienām Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 10-08-2015

“Laikmeta zīmes” jau rakstīja par bēdīgi slaveno interneta vietni “Latvijas Republikas Tautas tribunāls” un tā radītāja Linarda Grantiņa aizturēšanu Latvijā (lasiet ŠEIT). Patiesībā raksts par Grantiņu un viņa “tribunālu” tika gatavots jau sen, taču dažādu iemeslu dēļ līdz šim netika publicēts. Tagad, kad Drošības policija (DP) beidzot tikusi Grantiņam klāt, šķita īstais brīdis laist šo publikāciju tautās. Jāteic, tobrīd mums vēl nebija zināmas visas “tribunāla” odiozā priekšsēža aizturēšanas un apcietinājuma apstākļu nianses. Tagad, kad tās kļuvušas zināmas plašākai sabiedrībai, sākusies zināma viļņošanās dažās sabiedrības grupās un pat Tiesībsarga birojā. Tāpēc arī mums šķita svarīgi noskaidrot dažus būtiskus jautājumus šī notikuma kontekstā. Turpini lasīt »

“Tautas tribunāls” - trakonams vai provokācija?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 03-08-2015

Beidzot tas ir noticis - 2015.gada 23.jūlijā Latvijas Republikas Drošības policija aizturējusi bēdīgi slavenās interneta vietnes “Latvijas Republikas Tautas tribunāls” iedvesmotāju un garīgo tēvu Linardu Grantiņu. Reiz tam bija jānotiek, jo krimināllikuma pantu, kurus Grantiņš ar savu darbību pārkāpis, pietiktu, lai viņu notiesātu kaut pieckārt. Līdz šim Grantiņam izdevās veiksmīgi paslēpties aiz Vācijas pilsoņa pases, savus naida pilnos paziņojumus un  tribunāla “spriedumus” publicējot no droša attāluma. Taču šovasar viņš negaidīti ieradās Latvijā, kur tad viņu arī sasniedza likuma bargā roka.

Latvijā Linards Grantiņš labāk pazīstams kā cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas “Helsinki-86″ (H’86) dibinātājs un pirmais vadītājs. Turpini lasīt »

Valoda, valodiņa… 2.daļa – Nenormatīvā leksika politkorektuma mērcē

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 27-07-2015

Latviešu valodas jautājumiem veltītajā rakstu sērijā stāstām par vārdiem, jēdzieniem un izteicienam, kas, iespējams, gluži neatbilst oficiāli pieņemtajām literārās valodas normām, tomēr padara mūsu ikdienas valodu spilgtāku, krāsaināku, dzīvāku. Raksta 1.daļā (lasiet ŠEIT) runājām par tā sauktajiem barbarismiem un jēdzieniem, ko esam aizguvuši no svešvalodām. Šoreiz mūsu uzmanības lokā joma, kuras esamību vai neesamību ikdienas valodā ietekmē pašu pieņemtās pieklājības normas. Tāpat runāsim par tā saukto politkorektumu valodā, kas pieprasa gadsimtiem lietotus latviešu vārdus aizstāt ar svešiem, reizēm pat mākslīgi radītiem jēdzieniem. Brīdinām - puritāniski šķīstas valodas piekritējiem šo rakstu labāk nelasīt. Bet tie, kas vēlas vairāk uzzināt par mūsu ikdienas valodu, tās veidošanās un attīstības procesiem, par dažādu jaunu jēdzienu ienākšanu latviešu valodā - laipni lūdzam. Turpini lasīt »

Svētais no Asīzes. 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 20-07-2015

“Mazāko brāļu” (minorītu) skaitam pieaugot, Francisks sāka izsūtīt tos misijas darbā, lai piepildītu redzējumu pasludināt Evaņģēliju visām tautām. Vispirms brāļi no Umbrijas devās uz citiem Itālijas reģioniem. Kā pirmais 1211.gadā sākās misijas darbs Ankonas pilsētā, Markes reģionā. 1214.gadā sekoja misija ārvalstīs - Spānijā un Marokā. Tādās zemēs kā Francija un Spānija franciskāņu misionāri nesastapa lielus šķēršļus, taču, piemēram, Ungārijas stepēs vietējie gani rīdīja brāļus ar suņiem un dūra ar uzasinātām ganu nūjām. Arī Vācijas dienvidos pirmie franciskāņu misionāri neguva cerētos panākumus. Tomēr bezbailīgie un nenogurdināmie brāļi neapstājās grūtību priekšā un devās uz arvien jaunām zemēm. 1220.gadā pieci ordeņbrāļi Marokā tika nogalināti Kristus liecības dēļ, tā kļūdami par pirmajiem franciskāņu mocekļiem.

Lai cik tālu misijas gaitās neaizgāja brāļi, ik gadu viņi atgriezās Porciunkulā uz ģenerālo Kapitulu - visu kopienas locekļu kopsapulci. Turpini lasīt »

Svētais no Asīzes. 1. daļa

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 13-07-2015

Vēsturē plaši zināms kristīgās Baznīcas reformatora Mārtiņa Lutera vārds, taču arī pirms viņa Kristus Draudzē bijušas vairāk vai mazāk pazīstamas garīgās kustības un indivīdi, kas centušies vest Baznīcu atpakaļ pie tīrā Evaņģēlija gaismas. Šādas personības gadsimtu gaitā parādījās arī pašā Romas katoļu Baznīcā. Šie cilvēki gan nekļuva par globāliem Baznīcas reformatoriem, jo pazemība un respekts pret Baznīcas hierarhiju neļāva tiem nostāties pretī pāvesta un Romas kūrijas politiskajām interesēm. Tā tika noslāpēts atjaunotnes gars, ko Dievs bija šiem cilvēkiem uzticējis, un viņi tā arī līdz galam nepiepildīja savu uzdevumu reformēt garīgi brūkošo Romas Baznīcu. Tomēr dažas no šīm personībām atstājušas visai dziļas un paliekošas pēdas daudzu katoļticīgo uzskatos un garīgajā praksē. Viena no šādām personībām ir Asīzes Francisks - askēts, mūks un dzejnieks, kuru pēc nāves sāka uzskatīt par svēto, jo viņa pazemīgais dzīvesveids un kalpošana līdzcilvēkiem pārsteidza laikabiedrus. Turpini lasīt »

Alutiņi, vecais brāli! 3.daļa

Ievietoja | Sadaļa Latvijas zīmolu leģendas | Publicēts 06-07-2015

Bauskas alus

Bauskas alus leģenda sākās 1873.gadā, kad 32 gadus vecais Teodors Lodings (Theodor Lohding) no ebreju uzņēmēja Judeloviča iegādājās “Zelchert” alus brūzi un nosauca par Teodora Lodinga alus darītavu. 19.gadsimta beigās Lodinga alus darītava bija viens no trim lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Bauskā un arī viens no lielākajiem alus darītājiem reģionā. Alus dzesēšanai izmantoja Mēmeles ledu, ko zāģēja ziemā un uzglabāja speciālos pagrabos. Ūdens līmenis upē tolaik bija augstāks, tāpēc pagrabu un krasta nostiprināšanai tika uzbūvēta betonēta siena, kas vēl šodien labi redzama, iebraucot Bauskā no Rīgas puses. Turpini lasīt »

Alutiņi, vecais brāli! 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Latvijas zīmolu leģendas | Publicēts 29-06-2015

No „Waldschlößchen” līdz „Aldarim”

1865.gadā Bavārijas aldaris Johaness Dauders Rīgas pievārtē Sarkandaugavā uzbūvēja alus darītavu, ko nosauca par “Waldschlößchen” (”Meža pils”). Tad arī tika uzceltas pirmās alus brūža ēkas, bet ražošanas iekārtas pasūtīja turpat netālu esošajā Vērmaņa mašīnbūves fabrikā. 1880.gadā alus darītavu no Daudera iegādājās inženieris ķīmiķis, doktors Ādolfs fon Bingners, kura vadībā uzņēmums piedzīvoja ievērojamu modernizāciju.

Tā kā pieprasījums pēc laba alus pieauga gadu no gada, no1890. līdz 1891.gadam notika plaša uzņēmuma rekonstrukcija, kad tika uzbūvētas lielākā daļa ražošanas ēku. Turpini lasīt »

Alutiņi, vecais brāli! 1. daļa

Ievietoja | Sadaļa Latvijas zīmolu leģendas | Publicēts 22-06-2015

Alus - latviešu nacionālais dzēriens, viena no mūsu nacionālajām vērtībām. Fragmentāras ziņas par alus darīšanu mūsdienu Latvijas teritorijā atrodamas jau 13.-16.gadsimta hronikās, tiesību kodeksos, līgumos un citos avotos. Pagānisma laikmetā alu latvieši izmantojuši ne tikai dzeršanai ikdienā, bet arī dažādos rituālos. Pirmā liecība par alu atrodama jau senākajā rakstītajā avotā par mūsu zemi - “Indriķa hronikā”. 1198.gadā par Ikšķiles lībiešiem hronists raksta, ka, atsakoties no kristīgās ticības, viņi pēc savas paražas vārīja medu un kopīgi iedzēruši un apspriedušies, pieņēma lēmumus.

Livonijas valsts laikmetā alus kļuva par ļaužu visvairāk lietoto dzērienu - to dzēra gan ikdienā, gan svētkos, kāzās un bērēs, Baznīcas svētku dienās un laicīgos godos. Latviešiem putojošs alus kauss bija laimes, veiksmes un ražīguma simbols. Īpaši rosīgi alus darīšana notika laukos. Sākumā visiecienītākais alus veids bija medalus, taču viduslaiku beigās medalus brūvēšana pamazām apsīka. Arvien vairāk tika dzerts no graudiem brūvēts alus, kas bija lētāks par medus dzērienu. Brūvēšanai izmantoja ne tikai miežus, bet arī kviešus un auzas, pazīstamas bija arī viršu alus. Lai brangais dzēriens tik drīz nesaskābtu, tam pievienoja ozolu mizas, pelašķus, vaivariņus. Turpini lasīt »