Krievijas ietekmes aģents. Vai tas neesi tu?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 20-02-2017

Interneta vidē, tostarp sociālajos tīklos, arvien biežāk parādās raksti un komentāri, kas lamā nelietīgos politiķus, kuri nozaguši valsti, runā par kārtējo Saeimas atlaišanas nepieciešamību, stāsta par genocīdu pret latviešu tautu, ko piekopjot pašu varasvīri, sludina, ka Latvijas valsts esot pagalam neizdevusies un tāpēc tās simtgade tautai nekādi svētki vis nebūšot. Nenoliegsim, daudzi Latvijas politiskās un saimnieciskās elites pārstāvji šādu attieksmi patiešām ir pelnījuši, taču pie kā vainīga Latvijas valsts? Zīmīgi, ka tamlīdzīgas vaimanas sociālajos tīklos kļuva manāmi intensīvākas pēc Krievijas militārajām “uzvarām” Sīrijā un Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā. Tas liek uzdot jautājumu - vai šādas un līdzīgas publikācijas ir tikai negodīgos politiķos vīlušos ļaužu izmisuma kliedziens, jeb tomēr kas daudz nopietnāks? Turpini lasīt »



Valentīndiena – no svētā godināšanas līdz visu mīlētāju svētkiem

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 13-02-2017

Starp jaunajiem, no citām tautām aizgūtajiem svētkiem, kas Latvijā pazīstami kļuva galvenokārt pēc neatkarības atjaunošanas, ir arī visu mīlētāju svētki - Valentīna diena. Šie, tāpat kā daudzi citi svētki mūsdienu materiālistiskajā pasaulē, ir komercializēti līdz absurdam un drīzāk mudina uz seksuālu visatļautību, nekā īstu mīlestību. Tomēr līdz pat 20.gadsimta otrajai pusei šī diena bija cieši saistīta ar patiesu romantiku un jūtām, bet vēl senāk tā vēstīja par šķīstu, tīru mīlestību, ko iemieso kristiešu mocekļa Svētā Valentīna tēls. Arī šodien katram ir izvēle, ko šajā dienā svinēt - “brīvas” attiecības bez saistībām un pienākumiem, romantisku kopābūšanu ar mīļoto, jeb neviltotu mīlestību, kas piepildījumu rod laimīgā laulībā mūža garumā. Turpini lasīt »

Vardes kurkst, pa grāvi atkal Ruben’s rūc… Pārdomas par kādu grāmatu - 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Riska zona | Publicēts 06-02-2017

2016.gadā izdotā Jura Rubeņa grāmata “Viņa un viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss” kļuvusi par bestselleru Latvijā. Par grāmatas iznākšanu ziņojuši teju visi plašsaziņas līdzekļi - TV, radio, interneta portāli, ziņu aģentūras. Šķiet dīvaini, ka grāmatai, kura tiek definēta kā kristīgā literatūra, ir tik plašs atbalsts sekulārajā vidē. Tas dara uzmanīgu. Un tiešām - rūpīgi iepazīstoties ar grāmatas saturu, atklājas, ka tai ar kristietību ir maz sakara, lai neteiktu - nekāda. Grāmata ir pilna ezotērikas un uz Austrumu reliģijām bāzētu maldu. Turpinām publicēt saīsinātu un rediģētu grāmatas analīzi, ar kuru pilnībā variet iepazīties interneta vietnē izgaismots.lv. Turpini lasīt »

Vardes kurkst, pa grāvi atkal Ruben’s rūc… Pārdomas par kādu grāmatu - 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Riska zona | Publicēts 30-01-2017

2016.gadā Latvijas grāmatnīcu plauktos nonāca pazīstamā teologa un mācītāja Jura Rubeņa jaunākā grāmata “Viņa un Viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss”. Grāmata radījusi plašu interesi kā kristīgajā, tā sekulārajā sabiedrībā. To pērk, lasa, slavē un peļ, bet kādi mācītāji pat citē savās svētrunās. Neiedziļinoties varētu šķist, ka šī ir kārtējā savstarpējo attiecību sakārtošanai veltītā grāmata. Taču, pāršķirstot Rubeņa garadarbu, rodas sajūta, ka tajā apkopota visa ezotēriskās un filozofiskās literatūras esence. Tas viss tiek pasniegts kā kristīga mācība, kaut patiesībā ar kristietību šai grāmatai ir maz sakara. Piedāvājam saīsinātu un nedaudz rediģētu J.Rubeņa grāmatas analīzi Bībeles rakstu gaismā. Rakstu sagatavojis pieredzējis kristietis Jānis Biķis un ar to pilnībā variet iepazīties interneta vietnē izgaismots.lv. Turpini lasīt »

Kurš melo par Atmodas laiku Baltijā?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 23-01-2017

Savulaik “Laikmeta zīmes” jau rakstīja par interneta vietnes “Informācijas aģentūra” un tās veidotāja Ivara Prūša ideoloģiskajām nostādnēm un visai dīvaino vēstures interpretāciju (lasiet ŠEIT). Meklējot materiālus publikācijām par 1991.gada barikāžu laiku, nejauši uzgājām vēl kādu “Informācijas aģentūras” rakstu ar intriģējošu nosaukumu “Valdošās kliķes vēsturiskie meli (Lietuvas un Latvijas gadījums)”. Par ko ir šis raksts? Izrādījās, ka tieši par mūs interesējošo tēmu - Atmodas un barikāžu laiku Latvijā un Lietuvā. Turpini lasīt »

1991.gada 20.janvāri atceroties

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 16-01-2017

Ik gadu 20.janvārī Latvija piemin 1991.gada barikāžu upurus. Viens no dramatiskākajiem brīžiem barikāžu vēsturē bija OMON specvienības uzbrukums LR Iekšlietu ministrijai 1991.gada 20.janvārī. Daudz šā notikuma sakarā vēl neatklāta, daudz nepateikta un noklusēta. Piedāvājam ieskatu 20.janvāra notikumu hronoloģijā un faktu analīzē, kuru veikuši žurnālisti, balstoties uz LR Prokuratūras izmeklēšanā savāktajiem materiāliem. Šī raksta pamatā ir materiāls no valsts aģentūras “Tēvijas sargs” pēc Latviešu strēlnieku apvienības iniciatīvas 2007.gadā izdotās grāmatas “Latvija, kur tavi dēli”.

****

PSRS specvienību uzbrukums Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai 1991.gada 20.janvārī bija padomju varas atjaunošanas mēģinājums Latvijā. Pamatojoties uz informācijas analīzi, kas iegūta no Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas materiāliem, daudzu aculiecinieku un padomju armijas virsnieku liecībām, plašsaziņas līdzekļiem un citiem avotiem, var secināt, ka šis uzbrukums bija ar tālejošiem mērķiem inspirētas liela mēroga asiņainas provokācijas posms, kas tika gatavots rūpīgi un lielā slepenībā. Turpini lasīt »

Barikādes. Kā bija patiesībā

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 09-01-2017

“Jūs, latvieši, paveicāt to, kas tika uzskatīts par neiespējamu.” (Džīns Šārps, nevardarbīgās pretošanās eksperts)

Ir izdots neskaitāms daudzums gan patiesu, gan ne tik patiesu atmiņu un varoņstāstu par barikāžu laika notikumiem. Savādi, bet lasot šīs poligrāfiski nevainojami noformētās, ar valsts finansējumu izdotās grāmatas un citas oficiālās publikācijas, brīžiem rodas iespaids, it kā tādas Tautas frontes vispār nebūtu bijis. Savukārt iepazīstoties ar tā laika LTF valdes - īsteno tā laika notikumu veidotāju atmiņām un oficiāliem dokumentiem, top skaidrs, ka kādam (kādiem) ir izdevīgi patiesos tautas kustības virzītājus nelaist pie vārda… Bet kam un kāpēc?

Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, atklājas arvien jauni politiski un cilvēciski aspekti. Ir savākts pietiekami daudz faktu un dokumentu, lai varētu laist klajā grāmatu ar patiesu tā laika atainojumu. Pretēji dažu viedoklim, šo rindiņu autore uzskata, ka patiesība jāatklāj, kamēr attiecīgā laikmeta vēstures veidotāji vēl ir dzīvo vidū. Piedāvātais materiāls ir tikai ieskice šajos notikumos.

Iveta Kaķīte, žurnāliste

****

Māras zeme Dzintarjūras krastā ir svešzemnieku mūžseni iekārots kumoss. Arī jaunajā gadu tūkstotī šie tīkojumi nav beigušies. Jau otro gadu tūkstoti metodes ir tās pašas, tikai rupjas asinsizliešanas vietā nākusi cīņa par latviešu tautas prātiem. Turpini lasīt »

Daži vārdi par divtūkstoš septiņpadsmito

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 02-01-2017

Esam pārkāpuši jaunā, 2017.gada slieksni. Kāds būs šis gads, ko jaunu tas atnesīs Latvijai un pasaulei? Prognozes nav visai iepriecinošas. Aizvadītā gada laikā pasaule strauji pietuvojusies kara slieksnim. Sākumā tas, iespējams, varētu būt lokāla rakstura konflikts, taču ar milzīgu potenciālu pāraugt visaptverošā Pasaules karā. Kad pirms dažiem gadiem “Laikmeta zīmes” salīdzināja Vladimiru Putinu ar Ādolfu Hitleru un Putina Krievijas atdzimšanas plānu ar situāciju 30.gadu Vācijā, daudzi mums nepiekrita. Un, lai arī līdzīgu viedokli pauda virkne starptautisko ekspertu, bija cilvēki, kas uzskatīja, ka salīdzināt Putina Krieviju ar Hitlera Vāciju nav pareizi.

Pagājuši tikai daži gadi un daudz kas no mūsu prognozētā ir piepildījies. Turpini lasīt »

Valdis Dvorovs. Dziesminieks

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika Latvijā | Publicēts 26-12-2016

Reiz dzīvoja kāds vīrs, kas ļoti vēlējās, taču nespēja pielūgt Dievu balsī. Mājās viņš reizumis uzspēlēja ģitāru un dziedāja Kungam slavas dziesmas, bet draudzē spēja vien noskatīties, kā to dara citi. Taču notika brīnums - vienu dienu viņa mute atdarījās un pār lūpām sāka plūst dziesmā izteikta lūgšana. Vīrs devās uz baznīcu un gaidīja, kamēr beigsies dievkalpojums un baznīcēni izklīdīs. Tad viņš izgāja altāra priekšā un sāka dziedāt jauno lūgšanu. Kad dziesma beidza skanēt, viņš palūkojās atpakaļ - cilvēki bija atgriezušies dievnamā un uzmanīgi klausījās. “Dziedi vēl!” - atskanēja balsis. “Man vairāk nav nevienas dziesmas,” vīrs taisnojās. “Bet tu dziedi, gan tad radīsies,” ļaudis teica. Latvijas kristīgajā mūzikā bija ienācis jauns vārds - Valdis Dvorovs. Turpini lasīt »

Ziemassvētku tradīcijas. Svētku egle

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 19-12-2016

Vēsturnieki uzskata, ka rotāt kokus ziemas saulgriežos pirmie sākuši senie ēģiptieši faraonu Tutu dinastijas laikā. Ēģiptieši pielūdza saules dievu Ra. Saulgriežos, kad pēc viņu ticējumiem Ra sāka atlabt no slimības, viņi rotāja savus namus ar zaļojošām palmām, kas simbolizēja dzīvības uzvaru pār nāvi. Savukārt Senajā Romā ziemas saulgriežus atzīmēja ar saturnāliju svētkiem par godu zemkopības dievam Saturnam. Saturnālijas sākās decembra vidū un turpinājās līdz 1. janvārim. Šajā laikā romieši piedalījās ielu maskarādēs, mielastos, apmeklēja draugus un pasniedza cits citam dāvanas. Mājas viņi dekorēja ar lauru vītnēm un zaļojošiem kokiem, ko rotāja ar svecēm un maziem metāla gabaliņiem. Turpini lasīt »