Laikmeta zīmes

Pirmajā Mozus grāmatā Bībelē, sauktā arī par Genesis, aprakstīts, kā radās šī pasaule un viss, kas tajā. Taču pagāja gadu tūkstoši un 20. gadsimta vidū piedzima atklājums, kam bija lemts vēlreiz radikāli pārmainīt pasauli. Uzsākot 2012. gadu un līdz ar to arī “Laikmeta zīmju” piekto sezonu, nododam jūsu vērtējumam šī jaunā laikmeta radīšanas stāstu. Neiesakām to ļaudīm, kam ar humoru tā pašvakāk, tāpat arī tiem, kas neko nesaprot no datoriem. Svētīgu un priekpilnu “Laikmeta zīmju” jauno sezonu!

****

KĀ VISS RADĀS jeb GENESIS  

****   

01. Iesākumā Dievs atdalīja vieninieku no nulles un ieskatīja to par labu esam. Turpini lasīt »

1990. gada 20. janvāra naktī Azerbaidžānas PSR galvaspilsētā Baku risinājās notikumi, kas vēsturē iegājuši ar nosaukumu Melnais janvāris (azerb. val. - Qara Yanvar) jeb Asiņainais janvāris (azerb. val. - Qanli Yanvar). Šie notikumi attīstījās laikā, kad pēc Azerbaidžānas Tautas frontes (ATF) nodibināšanās 1989. gada jūlijā, bija sākusies politiska pretstāve starp šo nacionāli noskaņoto organizāciju un kompartiju. Vissāpīgākā problēma tolaik bija etnisko armēņu un azerbaidžāņu konflikts Kalnu Karabahā. Tautas fronte uzskatīja, ka Azerbaidžānas PSR vadība nedara neko, lai aizstāvētu azerbaidžāņu nacionālās intereses. 29. decembrī Džalilabadā ATF aktīvisti ieņēma kompartijas pilsētas komitejas ēku, savukārt 31. decembrī Nahičevānas APSR teritorijā ļaužu pūlis izdemolēja robežu ar Irānu teju 700 kilometru garumā. Tūkstošiem azerbaidžāņu šķērsoja Araksas upi, lai satiktos ar tautiešiem Irānā.

1990. gada 11. janvārī ATF sarīkoja mītiņu Baku, lai protestētu pret republikas vadības neizlēmību Karabahas jautājumā. Tajā pašā dienā radikāļu grupa ieņēma vairākas administratīvās ēkas un likvidēja padomju varu Ļenkoranas pilsētā republikas dienvidos. Līdzīga situācija bija arī Ņeftčalas pilsētā. Bet 13. janvārī sākās masveida armēņu grautiņi galvaspilsētā Baku. Turpini lasīt »

Neilgi pirms Ziemassvētkiem klajā nācis ilgi gaidītais kristīgās grupas „Xenos” jaunais albums „Tuvāk”. Albumā iekļautas 10 dziesmas, starp kurām ir arī radio topus iekarojušie singli „Vai tu zini, kas ir mīlestība?” un „Ūdens”, kā arī vairākas jaunas dziesmas.

Albums turpina abos iepriekšējos grupas albumos pausto vēsti par patiesām vērtībām, mīlestību, ticību un tuvošanos Dievam, atbildīgu rīcību un dažādām dzīves izvēlēm. Albuma dziesmas aicina tuvoties Dievam, meklēt Viņu, rast Viņa brīvību un piedzīvot Viņa mīlestību. Grupai ir svarīgi uzsvērt, cik nozīmīgi ir palikt Dieva tuvumā ikdienā, piedzīvot Viņu personīgi. Nereti cilvēki kristietību saprot tikai kā „iešanu uz baznīcu” svētdienas rītos, bet pārējās nedēļas dienās dzīvo savu dzīvi un pieņem lēmumus pēc sava prāta. Tomēr ar to nepietiek. Dievs mūs aicina tuvoties Viņam, tad Viņš tuvosies mums. Turpini lasīt »

2010. gada novembrī Rīgā notikušajā Cerības festivālā tūkstošiem cilvēku izgāja altāra priekšā, lai uzticētu savu dzīvi Kristum. Šajā ceļā viņus pavadīja kāda dziesma, kas skanējusi gandrīz visos Billija Grehema un tagad arī viņa dēla Franklina dievkalpojumos. Tā ir pazīstamā baznīcas himna „Kāds esmu, tāds es atnāku”.

Šīs pasaulslavenās himnas vārdu autore ir Šarlote Eliota. Viņa dzimusi 1789. gada 18. martā Londonas priekšpilsētā Klephemā. Turpini lasīt »

Šis ir vēstījums par mūsu ģimenes ceļotāju braucienu uz Tenerifi, kas radies pateicoties sievasmātes Rutes ceļojuma piezīmēm un dzīvesbiedres Solvitas atmiņu stāstiem. Kopā ar viņām šo skaisto zemi tagad varēsiet iepazīt arī jūs. Ceļosim kopā!

****

Kad apceļota teju puse Eiropas un redzētas arī citas zemes, reizēm rodas vēlēšanas atvaļinājumu pavadīt vienkārši atpūšoties jūras malā, sauļojoties un baudot viļņu pieskārienus. Tāpēc bijām ļoti priecīgi, ka gadījums mums piedāvāja iespēju par salīdzinoši labu cenu iegādāties apartamentus trim personām nedēļas atpūtai Kanāriju salu lielākajā kūrortā Tenerifē. Tā kā ceļazīmes derīguma termiņš bija vairāki gadi, atpūtu šajā slavenajā kūrortā nolēmām atlikt uz nākamo gadu. Diemžēl kompānija Key Promotion izrādījās krāpnieki un pēc kāda laika gluži vienkārši pazuda, atstājot apmuļķotus simtiem Latvijas iedzīvotāju.

Neraugoties uz rūgto pieredzi, sapnis par Tenerifi nebija izsapņots. Jo vairāk tādēļ, ka šis ceļojums bija dāvana Solvitas mammai viņas 70 gadu jubilejā. Latvijas ceļojumu aģentūru piedāvātās ceļazīmes izrādījās samērā dārgas, tāpēc lētākus variantus nācās meklēt citur Eiropā. Turpini lasīt »

Vai esat dzirdējuši par dienvidu gospelmūziku? Tas ir savdabīgs mūzikas žanrs, kurā sajaucies melno gospeļa, kantri un evaņģēlisko himnu skanējums. Vieni no spožākajiem šī žanra un visas pasaules kristīgās mūzikas pārstāvjiem ir Bils un Glorija Gaiteri.

Viljams Gaiters piedzima 1936. gadā Indianas pavalstī ASV. Pēc augstskolas Bils sāka strādāt par angļu valodas skolotāju, tomēr viņu ļoti saistīja mūzika. 1962. gadā viņš apprecējās ar Gloriju Sikalu. Muzicēšana Bila dzīvē ieņēma aizvien nozīmīgāku lomu un drīz vien vajadzēja izvēlēties - vai nu skolotāja darbs, vai mūzika. 1967. gadā Bils atstāja skolotāja vietu, lai savu dzīvi pilnībā veltītu kristīgajai mūzikai. Turpini lasīt »

Teoloģijas maģistra, mācītāja, Luteriskā mantojuma fonda valdes priekšsēdētāja Jura Uļģa pārdomas par sabiedrībā bieži dzirdēto apgalvojumu, ka visas reliģijas galu galā aizved pie Dieva un nav īpašas nozīmes, pa kuru ceļu cilvēks nonāk pie patiesības atziņas. Vai tas patiešām ir tā?

****

Dažādu reliģiju klātesamība vairs nav nekas jauns arī Latvijas sabiedrībai. Vēl tikai simts gadus atpakaļ reti kurš cilvēks Latvijā bija dzirdējis tādus vārdus kā reinkarnācija, karma, enerģētika, hinduisms, Dalailama, Krišnas apziņa. Vēl jo mazāk cilvēkiem bija izpratne par to, kāda ir dažādo reliģiju iekšējā būtība. Mūsdienās situācija ir ļoti strauji mainījusies. „Rokas attālumā” ir pieejamas visas reliģijas. Nu gluži kā lielveikala plauktos ir pieejami ļoti dažādi un daudzveidīgi produkti. Pieejamība ir mainījusies, bet vai cilvēku izpratne par dažādajām reliģijām arī? Turpini lasīt »

Dzejniece Zina Stirna šogad (2011) pārkāpusi 87 gadu slieksni. Vecuma nespēks vairs neļauj viņai būt kopā ar savu draudzi svētdienās dievnamā, taču Zina joprojām dzīvo savā Zaļmājiņā Valdemārpilī un priecājas, kad viņu apciemo draugi un ticības biedri. Šis ir dzejnieces atmiņu stāsts par viņas jaunību, sastapšanos ar Kristu un ilgajā mūžā pieredzēto.

****

Bērnība un jaunības gadi

Šajā pasaulē ierados 1923. gada 16. martā piecos no rīta vienkāršā amatnieka un mājsaimnieces ģimenē. Dzīvojām Talsu rajona Valdemārpilī, namiņā, kas mīļi tika dēvēts par Zaļmājiņu, jo vienmēr bija krāsots zaļā krāsā un tāds ir vēl šodien. Valdemārpilī es uzaugu, pabeidzu pamatskolu, bet vēlāk ar mazbānīti braucu apgūt zinības uz Talsu ģimnāziju. Sapņoju par medmāsas profesiju, taču karš izjauca visus nodomus. Turpini lasīt »

Sagaidot Latvijas neatkarīgas gadadienu publicējam padomju laika disidenta un politieslodzītā, Triju zvaigžņu ordeņa lielvirsnieka Jāņa Rožkalna pārdomas par mūsu valsti, tās nākotni un Baznīcas lomu Latvijas atdzimšanā. Runa teikta 2011. gada 11. aprīlī Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Rīgas mācītāju sanāksmē Lutera baznīcā.

****

Šodien mēs atkal piedzīvojam lielu juku laikus, kas traģiski skar visu latviešu tautu un valsti. Tauta strauji izmirst, tūkstošiem latviešu pamet savu valsti. Vairojas bezcerība. Un ir acīmredzami, ka visām likstām pamatā ir tieši garīgo vērtību krīze. Šogad aprit 20. gadskārta kristīgās demokrātijas kustībai Latvijā, tādēļ, atceroties pagātni, šis būtu piemērots brīdis parunāt par garīgajām vērtībām nacionālo interešu kontekstā.

Ja sakām, ka Baznīcai nav tieši jāiesaistās valsts pārvaldē, tad neaizmirsīsim, ka tikai no Baznīcas var nākt atjaunoti cilvēki, kas vienīgie spētu sakārtot savu valsti un likt tai uzziedēt. Un tā ir mūsu tautas bagātība, ka kristīgo draudžu locekļi Latvijā ir pāri par 1,2 miljoniem. Turpini lasīt »

Novembris Latvijā ir svētku mēnesis. 11. novembrī pieminam mūsu karavīrus un viņu varonīgo cīņu par Latvijas brīvību, 18. novembrī svinam valsts neatkarības gadadienu, bet mēneša beigās atceramies savus Mūžībā aizgājušos. Visi šie svētki un piemiņas dienas tā īsti uzplauka tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kaut arī padomju gados daļa sabiedrības - cits atklātāk, cits klusāk - tos atzīmēja. Taču pēdējos gadu desmitos vērojama arī cita tendence, proti - daļa mūsu tautiešu daudz labprātāk svin svešus, no citām zemēm un tautām aizgūtus svētkus, nekā savējos. Un, ja, piemēram, ar Līgo svētkiem pagaidām viss ir kārtībā, tad svinamās un atceres dienas ar vēsturisku vai valstisku nozīmi daudziem sirdi sasildīt nespēj. Tie bērni un jaunieši, kas piedzimuši un izauguši neatkarīgajā Latvijā, šos svētkus uztver kā pašus par sevi saprotamus, tomēr cilvēkiem, kas dzimuši un dzīvojuši padomju laikā, attieksme tik viennozīmīga nav. Ir pat gadījies dzirdēt, ka, piemēram, Latvijas neatkarības diena daudziem ir tikai kārtējā brīvdiena. Turpini lasīt »