Petīcija “Par kristīgajām un ģimenes vērtībām” iesniegta Saeimai

Ievietoja | Sadaļa Jaunumi! | Publicēts 12-02-2019

2018.gada 18.novembrī mūsu valsts svinēja savas pastāvēšanas 100 gadu jubileju. Tā ir Dieva svētība, ka tik maza nācija spējusi pastāvēt un izdzīvot gadsimtiem ilgos pārbaudījumos. Viens no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem bija pirmā starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce “Dievs, svētī Latviju”, kas notika 2018.gada 20.oktobrī “Skonto” hallē Rīgā. Tajā ar uzrunu un lūgšanu piedalījās Latvijas vadošo kristīgo konfesiju bīskapi un garīgie vadītāji. Pasākuma mērķis bija vienot Latvijas kristiešus kopīgā lūgšanā par mūsu valsts drošību, labklājību un nākotni, iestāties par kristīgām un ģimenes vērtībām. Sapulce “Dievs, svētī Latviju” guva plašu atsaucību, pulcējot vairākus tūkstošus kristiešu no visdažādākajām Latvijas draudzēm.

Katra Latvijas iedzīvotāja pienākums ir sargāt mums uzticēto dāvanu - Latvijas valsti, un rūpēties, lai tiktu saglabātas arī mūsu tautas morāles normas un vērtības. Latvijas Satversmes 110.pants nosaka, ka “valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”. Bet Satversmes preambulā teikts, ka “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.” Saliedētas un stipras sabiedrības pamats ir stipra ģimene un mūsu valstī pastāvošie likumi nosaka, ka kristīgās un ģimeniskās vērtības ir daļa no Latvijas tautas identitātes. Turpini lasīt »



1983.gada politiskās prāvas Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 06-02-2019

1983.gada sākumā Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja, sadarbībā ar Maskavas kolēģiem, veica vienu no plašākajām “pretpadomju elementu” tvarstīšanas akcijām pēcstaļinisma ēras vēsturē. Vēlāk tajā pašā gadā notika virkne politisku tiesas procesu, kuros astoņi cilvēki tika notiesāti ar ieslodzījumu PSRS soda nometnēs, bet vienam piemēroja piespiedu ārstēšanu “speciāla tipa psihiatriskajā slimnīcā”. Šie notikumi vēsturē iegājuši kā pēdējā tik vērienīgā brīvības cīnītāju un padomju režīma kritiķu vajāšana okupētajā Latvijā. Okupācijas varai nevēlamu cilvēku izsekošana, aresti un tiesāšana notika arī turpmāk, līdz pat PSRS sabrukumam, tomēr nekad vairs politisko represiju apjoms nesasniedza tādu intensitāti kā 1983.gadā. Šī raksta mērķis ir parādīt notikumu kontekstu, represiju gaitu un iepazīstināt ar notiesāto dzīvesstāstiem. Turpini lasīt »

Latvijas Kristīgais radio. Pirms un pēc 22.decembra

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 30-01-2019

2018.gada 22.decembrī 25 gadu jubileju svinēja viena no pirmajām nevalstiskajām radiostacijām Latvijā - Latvijas Kristīgais radio. Gadsimta ceturksnis - tas ir daudz vai maz? Vēstures skatījumā vien niecīgs mirklis, taču kāda cilvēka vai organizācijas dzīvē - nopietns atskaites punkts. Savu skanējumu sācis tālajā 1993.gada 22.decembra vakarā, šodien Kristīgais radio kļuvis par mediju, bez kura vairs nav iedomājama kristīgās sabiedrības ikdiena Latvijā. Patiesība vārdos un mūzikā - tāds ir Latvijas Kristīgā radio pamatbauslis. Stāstīt patiesību par Jēzu Kristu kā vienīgo Glābēju un atklāt Bībeli kā vienīgo patieso Dieva vēsti cilvēcei. Būt Kristus Evaņģēlija balsij Latvijā un visur, kur vien runā un saprot latviešu valodu.

Doma par iespēju Latvijā veidot kristīgu radio pirmoreiz izskanēja 1989.gadā, kad tagadējais LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs ar sievu Ingrīdu kā duets “Vārds” koncertēja Amerikas Savienotajās Valstīs. Reiz vēlu vakarā staigājot pa Klīvlandes ielām, trimdas sabiedriskais darbinieks un Klīvlandes latviešu baptistu draudzes vecajs Torilds Barbins uzdeva Tālim jautājumu: “Ko tu teiktu, ja Latvijā būtu kristīga radiostacija?” Turpini lasīt »

Ieva Nikoleta Dāboliņa. Olimpiāde

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 21-01-2019

Šis mīļi nostalģiskais stāstiņš ir mākslinieces, dzejnieces un publicistes Ievas Nikoletas Dāboliņas atmiņas par bērnību - laiku pirms 1980.gada Maskavas Olimpiskajām spēlēm. Tiesa, Rīgā neviens no Olimpiādes pasākumiem nenotika, taču šis visas padomju valsts dzīvē tik svarīgais notikums tā vai citādi atstāja pēdas arī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas darbaļaužu ikdienā. Padomju laiki… Apbrīnojama ir Ievas Nikoletas spēja uz šo laikmetu paraudzīties gan bērna acīm, gan vienlaikus ar krietnu pieauguša cilvēka ironijas devu. Iespējams, mūsdienu jauniešiem daudz kas no tā, par ko raksta Ieva, šķitīs svešs un nesaprotams, tomēr mums, kas esam piedzimuši, uzauguši un dzīvojuši tajos tālajos gados, šis stāsts atsauks atmiņā laiku, kad “zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Un kaut arī trakajā sistēmā, kurā tolaik visi dzīvojām, atgriezties negribētu, tā bija mūsu bērnība, mūsu jaunības laiks…

****

Lielā Maskavas Olimpiāde nāca ar joni un atnesa lielas pārmaiņas mūsu dzīvē. Turpini lasīt »

Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja. Struktūra un uzdevumi

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 15-01-2019

2018.gada nogalē Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā internetā sākti publicēt VDK arhīva materiāli. Īpašu interesi sabiedrībā izraisījusi čekas aģentu uzskaites kartotēka, pareizāk sakot tas, kas no tās palicis Latvijā. Tomēr daudziem aģentu kartīšu izpēte sagādā krietnas galvassāpes, jo bez papildus zināšanām par VDK nav īsti saprotama daudzo tās daļu un nodaļu numerācija un citi apzīmējumi, kas atrodami kartītēs. Tāpēc šajā rakstā centīsimies īsi ieskicēt Latvijas PSR VDK vēsturi, iestādes kopējo struktūru, kā arī atsevišķu tās struktūrvienību numurus, nosaukumus un darba uzdevumus. Ceram, ka tas palīdzēs labāk saprast gan jau publiskotos VDK dokumentus, gan tos, kas vēl tikai tiks publicēti tuvākajos gados. Turpini lasīt »

Čekas arhīvu atvēršana. Post scriptum

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 07-01-2019

Čekas arhīvu publiskošana ir sākusies - beidzot “maisiem” gals vaļā. Zīmīgi, taču ne pārsteidzoši, ka VDK dokumentu publicēšana internetā sākta tieši ar aģentu kartotēku, jo to taču visi tik ļoti vēlējās redzēt - kurš no kaimiņiem, paziņām, skolas vai darba biedriem izrādīsies stukačs? Tagad to zinām, bet vai esam apmierināti? Ieguvuši lielāku sirdsmieru? Latvijas sabiedrība beidzot panākusi izlīgumu, kā daudzi pirms tam uzskatīja? Nekā tamlīdzīga - drīzāk gan piedzīvojusi vilšanos, kā jau zinoši ļaudis to prognozēja. Nopietna lustrācija - lūk, kas bija vajadzīgs Latvijai, nevis VDK kartotēkas palieku publicēšana, kuras mums “laipni” atstājusi Maskava. Vai visa šī ažiotāža ap “čekas maisiem” ir iegūtā labuma vērta? Uz šo jautājumu lai katrs atbild pats. Turpini lasīt »

Pasaules zīmolu ikonas. Piparkūkas

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas pasaulē | Publicēts 27-12-2018

Viens no tradicionālajiem Ziemassvētku gardumiem Eiropā un citās Rietumu kultūras zemēs neapšaubāmi ir piparkūkas. Tās mēdz būt lielas un mazas, apaļas un taisnstūrveida, cietas un mīkstas, kā cepumi un kā kēkss, ar pildījumu un bez tā, glazētas un neglazētas, ar dekoratīviem rotājumiem un uzrakstiem, šokolādi vai riekstu drumstalām pārklātas. Ziemassvētku tirdziņos visā pasaulē neskaitāmi stendi un tirgotavas pārdod visdažādāko formu un dekorējumu piparkūkas. Mājās tās kopā cep visa ģimene, piedaloties gan vecākiem, gan bērniem. Bet Bergenā, Norvēģijā, ik gadu tiek atvērta pasaulē lielākā piparkūku pilsētiņa, kurā it viss - mašīnas, kuģi, mājas, vilcieni - veidoti tikai un vienīgi no piparkūkām. Piparkūka ir īsts Ziemassvētku brīnums. Turpini lasīt »

Tēvs Pio. Svētais no Pjetrelčīnas

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 18-12-2018

Itālijas dienvidu reģiona Apūlijas pilsētiņa Sandžovanni Rotondo vēl 20.gadsimta sākumā bija ne ar ko neievērojams miests. Līdz brīdim, kad uz turieni tika nosūtīts katoļu priesteris Pio, lai uzkavētos šajā vietā īsu brīdi, svaigajā kalnu gaisā atgūstot veselību. Tomēr palika viņš šeit visu mūžu. Te krucifiksa priekšā Pio saņēma stigmas - redzamās Kristus ciešanu brūces savā miesā, te izcīnīja lielās, Dievam vien zināmās garīgās cīņas, te Kristus mīlestībā kļuva visiem viss, Dieva spēkā paveicot brīnumus un dziedināšanas, kas radīja neaptveramas pārmaiņas cilvēku dzīvēs, liekot atgriezties pie dzīvā Dieva pat visnocietinātākajiem grēciniekiem.

Šodien Sandžovanni Rotondo ir pazīstama visā pasaulē. Ik gadu to apmeklē aptuveni septiņi miljoni svētceļnieku. Slavenu pilsētiņu padarīja tieši Tēvs Pio - Romas Katoļu Baznīcas svētais, kura dzīve fiksēta neskaitāmās fotogrāfijās un filmu kadros, un kura personība spilgti saglabājusies laikabiedru atmiņā. Itālieši viņu uzskata par vienu no savas nācijas lepnumiem - patiesu liecību par Dieva varenību un spēku, kas izpaudusies vienkāršā un pazemīgā mirstīgajā. Bet, tā kā, saskaņā ar Rakstiem, tie, kas ir Kristū, mūžam paliek dzīvi, tad brīnumi un atbildētas lūgšanas šajā vietā turpinās arī pēc Tēva Pio fiziskās nāves. Iepazīsimies arī mēs ar šo unikālo personību, viņa dzīvi un kalpošanu. Turpini lasīt »

Ticība uzvar autozagļus. Valda un Daces stāsti

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 10-12-2018

Ar brīnumiem parasti saprotam dažādas Dieva varenības izpausmes cilvēku dzīvē - uzmodināšanu no nāves, smagu slimību dziedināšanu, radikālu dzīves izmaiņu un tamlīdzīgi. Taču Dievs ir klātesošs arī mūsu ikdienā, tostarp sīkajās, mazajās sadzīves problēmiņās, kas mums pašiem tomēr ir pietiekami nozīmīgas, lai arī parasti skar dzīves materiālo nevis garīgo pusi. Pie tādiem dzīves “sīkumiem” var pieskaitīt arī auto zādzību. Tomēr mūsu Dievs ir taisnīgs Dievs, kas rūpējas, lai ļaunums būtu spiests atdot atpakaļ Viņa bērniem nozagto. Par diviem šādiem gadījumiem pastāstīsim tuvāk. Viens no tiem noticis jau krietni pasen, otrs - pavisam nesen. Par to, kā savus nozagtos automobiļus atguva mūziķis Valdis Indrišonoks (par viņu vairāk lasiet ŠEIT) un kristīgā kalpotāja Dace “Sunny” Sauša (par viņu vairāk ŠEIT), viņi jums pastāstīs paši. Turpini lasīt »

Vai “čekas maisu” publiskošana padarīs Latviju laimīgāku?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 04-12-2018

Tas nu ir noticis! Pēc gadiem ilgušiem politiskiem ķīviņiem 2018.gada 4.oktobrī Latvijas Saeima pieņēma lēmumu par VDK dokumentu, tostarp sensitīvās aģentu kartotēkas publiskošanu. Šis jautājums kā karsts kartupelis ticis viļāts kopš čekas dokumentu pārņemšanas 1991.gadā. Daži uzskata, ka nu beidzot Latvija varēs pavilkt svītru zem smagās 20.gadsimta vēstures, citi turpretī paredz, ka kartotēkas publiskošana bez zinātniskiem komentāriem tikai šķels sabiedrību. Arī “Laikmeta zīmju” redaktoram savulaik nācies saskarties ar VDK darba metodēm, tāpēc “čekas maisu” jautājumā man ir savs, ceru - pamatots viedoklis. Varat tam piekrist, varat nepiekrist, taču uzklausiet gan un rūpīgi pārdomājiet. Turpini lasīt »