Daži vārdi nacionālo partizānu sakarā

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē, Vēsture | Publicēts 16-10-2017

2017.gada jūlijā NATO savās publiskajās interneta vietnēs ievietoja filmu par partizānu kustību Baltijā, kas pēc Otrā Pasaules kara vairāk nekā 10 gadus cīnījās pret padomju okupantiem. Filmas nosaukums - “Forest Brothers. Fight for the Baltics” (”Mežabrāļi. Cīņa par Baltiju”). Kā jau varēja paredzēt, filma izraisīja histērisku reakciju Krievijā, kurā iesaistījās teju visi - sākot ar Krievijas Ārlietu ministriju līdz pat sīkākajam ziņu portālam. Baltiešu partizānu apriešanas korim pievienojās arī Baltkrievijas un citu NVS valstu plašsaziņas līdzekļi. Kas tad tik bīstams varenajai kodollielvalstij šķita šai astoņas minūtes garajā filmiņā? Tā ir patiesība par Baltijas iedzīvotāju sīksto pretošanos padomju okupācijai, kas apgāž Krievijas melīgo vēstures traktējumu šajā jautājumā. Turpini lasīt »



Vai 21.gadsimtā tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 09-10-2017

Pagājušajā gadsimtā dzimušam un augušam cilvēkam virsrakstā uzdotais jautājums var šķist dīvains, jo gadu simtenī, kad bruka impērijas un viena pēc otras radās jaunas valstis, tautu tiesības uz pašnoteikšanos bija pašas par sevi saprotamas. Nacionālo valstu veidošanās sākās 19.gadsimtā un turpinājās visa 20.gadsimta garumā. Impēriju sabrukšanas procesa sākumu pirmā sajuta varenā Britu impērija, kurai pēc Pirmā Pasaules kara sekoja Krievijas, Austroungārijas un Osmaņu impērijas. Uz šo impēriju drupām radās jaunas nacionālas valstis, tostarp Latvijas Republika. Savukārt pēc Otrā Pasaules kara sākās koloniālās sistēmas sabrukums, kas uz pasaules kartes iezīmēja arvien jaunas neatkarīgas valstis. Bet gadsimta beigās notika pēdējās lielās impērijas - PSRS - sabrukums.

Diemžēl 21.gadsimtā pasaule gājusi nevis lielākas demokrātijas, bet drīzāk autoritārisma un politiskā diktāta virzienā. Turpini lasīt »

Te es stāvu un citādi nevaru! Baznīcas reformators Mārtiņš Luters

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 02-10-2017

2017.gadā pasaule svin Reformācijas 500 gadadienu. Arī “Laikmeta zīmes” jau publicējušas rakstu par izcilo čehu reformatoru Janu Husu (lasiet ŠEIT). Tomēr, runājot par Reformāciju, nav iespējams apiet Mārtiņa Lutera vārdu, jo tieši viņu uzskata par Reformācijas iesācēju un vienu no izcilākajām personībām pasaules vēsturē. Lutera dzīve un darbība sakrita ar jauna laikmeta sākumu, ar lielo atklājumu un garīgās atjaunotnes laikmeta atnākšanu. Daži teologi uzskata, ka pēc apustuļa Pāvila kristīgajā pasaulē nav bijusi otra tāda personība, ko varētu salīdzināt ar Mārtiņu Luteru. Un patiesi - Luterā mēs redzam to pašu degsmi Kristus un Evaņģēlija labā, kāda bija raksturīga apustulim Pāvilam. Tāpēc šī jubilejas gada noslēgumā vēlamies arī jums izstāstīt iedvesmojošo un celsmīgo Lielā Reformatora dzīves un kalpošanas stāstu. Turpini lasīt »

Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 4.daļa – Sapnis par radiokuģi (1963 – 1965)

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 25-09-2017

20.gadsimta 60.gadu vidū latviešu trimdas sabiedrībā tika izteikti visdažādākie priekšlikumi un dažkārt piedzīvotas visai karstas diskusijas par radioraidījumu uz dzimteni turpmāko likteni. Pēc “Brīvās Latviešu Balss” Madrides raidījumu pārtraukšanas klīda runas par baltiešu pašu pusslepenu vai pilnīgi slepenu raidītāju - vai nu Rietumvācijā, vai arī… uz kuģa Baltijas jūrā. Tieši radiokuģa variants tika atzīts par ideālāko risinājumu. Tomēr idejas aktīvisti nebija ņēmuši vērā faktu, ka trimdas sabiedrībai grūtības sagādāja pat Madrides radio latviešu redakcijas apgāde ar jaunākajām latviešu grāmatām un periodiku, kur nu vēl tāda projekta kā peldošas radiostacijas uzturēšana. Un, ja arī šī ideja materializētos, bija jārēķinās ar neizbēgamo pretdarbību no dažāda kalibra padomju radiofrekvenču slāpētājiem jeb “zāģiem”.

Ideja par neatkarīgu raidītāju “Baltijas Balss” (attiecīgi - “Igauņu Balss”, “Latviešu Balss”, “Lietuviešu Balss”) uz kuģa Baltijas jūrā baltiešu trimdinieku jaunākās paaudzes saietos tika apspriesta jau 60.gadu sākumā. Turpini lasīt »

Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 3.daļa – “Brīvā Latviešu Balss” (1955 - 1972)

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 18-09-2017

“Amerikas Balss” (lasiet ŠEIT) latviešu valodā sāka raidīt 1951.gada 3.jūnijā, “Radio Brīvība” un pēc tam arī “Radio Brīvā Eiropa” (lasiet ŠEIT) - tikai 70.gadu vidū. Taču starp šiem gadaskaitļiem - 20.gadsimta 50. un 60.gados ģenerāļa Franko autokrātiskā režīma laikā uz valstīm aiz “dzelzs priekškara” raidīja arī Radio Nacional de Espańa (Spānijas Nacionālais radio) Madridē. No šī raidītāja ēterā izgāja programmas 16 Maskavai pakļauto tautu valodās, tostarp arī igauņu, lietuviešu un latviešu valodā. Latviešu programmai tika dots nosaukums “Brīvā Latviešu Balss” (BLB), kas vēlāk turpināja savus raidījumus no Frankfurtes, Vācijā, līdz atkal atgriezās Madridē. Latviešu raidījumu iniciatori Madridē bija Latvijas diplomātiskais pārstāvis Spānijā Roberts Kampus un Madridē dzīvojošā rakstnieka Pāvila Rozīša meita Dzidra Rozīte. Turpini lasīt »

Latvietis Peru džungļos

Ievietoja | Sadaļa Kristietis pasaulē | Publicēts 11-09-2017

Marks Ābers ir latviešu izcelsmes amerikāņu misionārs no Peru. Skan sarežģīti? Tomēr nekā sarežģīta te nav. Marks dzimis ASV latviešu ģimenē un dzīvē piepildījis jau bērnībā saņemto Dieva aicinājumu kalpot Latīņamerikas tautām. Šobrīd Marka dzīvesvieta ir Latvija, no kurienes viņš laiku pa laikam dodas pāri okeānam, lai sludinātu Dieva Vārdu un būvētu kristīgas radiostacijas. Šovasar viņš atgriezās no viena šāda ceļojuma. Lūdzām Marku pastāstīt par savu dzīvi un kalpošanu. Raksta pamatā ir Marka intervija Kristīgā radio raidījumam “Tikšanās ar klausītāju” un saruna ar “Laikmeta zīmju” redaktoru.

****

- Mark, tev ir latviešu saknes un tu arī runā latviski.

- Esmu dzimis ASV, latviešu ģimenē. Kad bijām bērni, paps mums teica: “Mēs esam latvieši, tāpēc mūsu mājās aizliegts sarunāties angliski!” Bērnībā mēs mājās runājām tikai latviski. Tolaik mēs bērni gan domājām, ka latviešu valoda mums dzīvē nekad nebūs vajadzīga, tomēr paps bija uzstājīgs, bet runāt pretī vecākiem pie mums nebija pieņemts. Taču vēlāk dzīvē es kādus 26 gadus latviski nerunāju nemaz. Tāpēc tagad, kad esmu pārcēlies uz Latviju, valodu nākas mācīties tikpat kā no jauna. Turpini lasīt »

Pasaules zīmolu ikonas. Hamburgers: “McDonald’s” un citi

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 04-09-2017

Rakstu ciklā “Pasaules zīmolu ikonas” jau stāstījām par pasaulē populārāko bezalkoholisko dzērienu kokakolu (lasiet ŠEIT). Šoreiz vēlamies pastāstīt par vienu no pasaulē populārākajām uzkodām - hamburgeru. Lai arī šī sviestmaižu (sendviču) paveida sākotnējā izcelsme meklējama vācu virtuvē, tomēr, kā tas gadījies ne reizi vien, īsto slavu un popularitāti tas ieguva Amerikā, no kurienes izplatījās tālāk visā pasaulē. Šodien reti varēs sastapt cilvēku, kas nebūs dzirdējis par tādiem globāliem restorānu tīkliem kā “McDonalds” vai “Burger King”, kuru piedāvātais pamatēdiens ir hamburgeri. Lai gan hamburgers ierindojamas tā saukto fastfood jeb ātro ēdienu kategorijā un netiek uzskatīts par īpaši veselīgu ēdienu, tas tik un tā garšo visiem - maziem un lieliem, veciem un jauniem, bagātiem un nabagiem. Turpini lasīt »

Svētdienskolēnu jociņi

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 28-08-2017

Klāt atkal septembris un skolas laiks, kad darbu atsāk draudžu svētdienskolas. Jauno mācību gadu iesākot, piedāvājam svētdienskolēnu jociņus, tāpat smieklīgākos fragmentus no bērnu vēstulēm Dievam, kā arī amerikāņu karikatūrista Rendija Glasbergena jautros zīmējumus. Arī iepriekš jau esam publicējuši svētdienskolas asprātīgākās anekdotes un karikatūras (lasiet ŠEIT). Lai jums svētīts skolas laiks un - smejieties veseli! Turpini lasīt »

Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 2.daļa – “Radio Brīvā Eiropa/Brīvība” (1975 – 2004)

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 21-08-2017

Līdzās radiostacijai “Amerikas Balss” (par to lasiet ŠEIT) svarīgs informācijas avots okupētās Latvijas iedzīvotājiem Aukstā kara gados bija Minhenes radiostaciju -  vispirms radio “Brīvība” (Radio Liberty), pēc tam radio “Brīvā Eiropa” (Radio Free Europe) latviešu raidījumi. Tiesa, šīs radiostacijas padomju slāpētāji, tautas valodā saukti par “zāģiem”, traucēja daudz vairāk nekā “Amerikas Balsi”. Šī iemesla dēļ Rīgā un citās lielajās pilsētās RBE/RB raidījumus varēja dzirdēt diezgan fragmentāri, bet dažkārt pat nemaz. Laukos ar uztveršanu bija vieglāk, jo nebija traucētāju. Padomju vara “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” uzskatīja pa savu niknāko ienaidnieku - Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) ideoloģisko diversiju centru, “propagandas ieroci, kas grauj sociālistiskās sistēmas un padomju sabiedrības pamatus”. Jāteic, RBE/RB raidījumu tonis patiešām nebija pats mierīgākais un padomju varu saudzējošākais - kā izteikušies bijušie RBE/RB darbinieki, boļševikus viņi “sita uz pilnu klapi”, bez politkorekti piefrizētās leksikas, kāda bija raksturīga “Amerikas Balsij”. Turpini lasīt »

Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 1.daļa – “Amerikas Balss” (1951 - 2003)

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 14-08-2017

Tie, kas dzīvojuši padomju laikā, atcerēsies, ka tolaik Rietumu īsviļņu radiostacijas klausījās teju visi - cits atklātāk, cits mazāk atklāti. Latviešu vidū iecienītākie, protams, bija raidījumi latviešu valodā - galvenokārt “Amerikas Balss” un “Radio Brīvība/Brīvā Eiropa”. Taču latviski raidīja arī Vatikāna Radio, programma “Klusuma Balss”, bet PSRS beigu posmā - Zviedrijas Radio. Tajā pašā laikā mūsdienu latvietim faktiski nezināmas palikušas radiostacijas “Brīvā Latviešu Balss” no Madrides un Frankfurtes, nemaz nerunājot par baltiešu radiokuģa projektu. Visu šo “balsu” galvenais uzdevums bija izplatīt Latvijā nepieejamu informāciju, stiprināt nacionālo stāju un gara kultūru, celt latvisko pašapziņu. To latviešu starptautisko raidījumu veidotāji arī centās darīt ar lielu pašaizliedzību un entuziasmu, tā pamazām drupinot totalitārisma mūri. Rietumu radiostaciju latviešu redakciju darbība Aukstā kara gados neapšaubāmi ir nozīmīga mūsu nesenās vēstures daļa. Turpini lasīt »