Alberts Šveicers. 2.daļa - Labais cilvēks no Lambarenes

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 18-05-2015

Pirmā Pasaules kara gados Alberts Šveicers daudz domāja par pasaulē notiekošo - viņš uzskatīja, ka karš ir “rezultāts Rietumu kultūras krīzei”. Radās nodoms veikt pētījumu par garīgo, morālo un ētisko vērtību degradēšanos modernajā sabiedrībā. Pa to laiku no Eiropas pienāca traģiskas vēstis - 1916.gadā zem zaldātu zirgu pakaviem bija mirusi Šveicera māte. Bet 1917.gada septembrī pie misionāra mājas durvīm Lambarenē pieklauvēju koloniālās varas policists un paziņoja, ka ar Francijas valdības rīkojumu viņš tiek izsūtīts no kolonijas un nogādāts internēto personu nometnē Eiropā. Turpini lasīt »



Alberts Šveicers. 1.daļa - Filozofs, teologs, humānists

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 11-05-2015

Iepazīsimies ar izcilu 20.gadsimta personību - teologu, ērģelnieku, filozofu, ārstu un misionāru Albertu Šveiceru (Albert Schweitzer). Šveicers bija un joprojām tiek uzskatīts par vienu no diženākajiem humānistiem cilvēces vēsturē. Ne tikai tāpēc, ka viņam piemita daudz talantu, bet viņa personības iekšējā starojuma un harizmas dēļ, kas ļāva pacelties pāri personīgajam, lai piepildītu vispārcilvēcisko. Ne mirkli dzīvē nenovirzoties no nospraustā mērķa, Šveicers konsekventi īstenoja aicinājumu “cienīt dzīvību”. Šīs pārliecības pamatā bija nesatricināma ticība, ka katrā cilvēkā mīt labais, dievišķais. Savā kalpošanā cilvēkiem Šveicers saskatīja nevis ko ārkārtēju, bet piemēru, kam var sekot ikviens. Patiesībā viņš tikai rīkojās saskaņā ar to morāli un ētiku, ko uzskatīja par dabīgu un Dieva dotu cilvēcei. Turpini lasīt »

Par lojalitāti - tavu un manu

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 04-05-2015

Šodienas sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā daudzām postpadomju valstīm aktuāls kļuvis jautājums par tās pilsoņu lojalitāti. Lojalitāti ne vien pret zemi, kur ērti dzīvot, bet arī pret valsti ar tās vēsturi, likumiem un vērtībām. Domājot par sabiedrības grupām, kuru lojalitāte visbiežāk tiek apšaubīta, pirmie prātā neviļus nāk krievu tautības iedzīvotāji un tā sauktie krievvalodīgie. Tomēr, vai tas nav tikai kārtējais iesīkstējušais stereotips, ka cittautieši vienmēr būs salīdzinoši nelojālāki nacionālai valstij nekā tās pamatnācija? Vai lojalitāte vispār atkarīga no etniskās piederības? Un kā ar latviešiem? Vai esam tik lojāli savai valstij kā domājam? Turpini lasīt »

Ukraina ģeopolitiskajā cīņā. 3.daļa - Pa jokam un nopietni

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 27-04-2015

Iepriekšējās šī raksta daļās pieskārāmies visnotaļ nopietnām tēmām - Ukrainas konflikta vēsturiskajam fonam (lasi ŠEIT) un Krievijas propagandas radītajiem mītiem par notikumiem Ukrainā (lasi ŠEIT). Raksta 3.daļā tēmu par propagandu un mītiem turpinām, tikai šoreiz no nedaudz cita skatu punkta. Lai cik traģiska būtu kara realitāte, kādu šobrīd pārdzīvo Ukraina, cilvēki nevar dzīvot ar sāpju, asaru un zaudējuma sajūtu vien. Dzīve rit savu gaitu un tajā ir vieta arī smaidam. Tiesa, kara laika joki nav parasts humors, drīzāk gan rūgta ironija un sarkasms par apkārt notiekošo. Visi materiāli, ko esam izmantojuši šajā raksta daļā, atrasti globālajā tīmeklī un ilustrēti ar turpat pieejamām bildēm un karikatūrām. Nobeigumā gan atgriezīsimies pie nopietnības un pārdomāsim, kāda nākotne sagaida Ukrainu, Baltijas valstis un visu Eiropu Putina mestā izaicinājuma priekšā. Vai spēsim palikt ar pietiekami stingru mugurkaulu, lai cienīgi tiktu ar šo pārbaudījumu galā? Turpini lasīt »

Ukraina ģeopolitiskajā cīņā. 2.daļa - Mīti un patiesība

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 20-04-2015

Pēdējā gada laikā esam pieredzējuši kā Krievijas propaganda ik dienas rada un aktīvi izplata dažādus mītus par notikumiem Ukrainā. Šie mīti ietekmē lielas daļas Krievijas iedzīvotāju uzskatus, tāpat prokrieviski un antiamerikāniski noskaņotas sabiedrības grupas citās valstīs, tostarp Latvijā. Uzmanīgi un hronoloģiski sekojot notikumu attīstībai Ukrainā, šie meli un puspatiesības kļūst acīmredzamas, taču lielākā daļa cilvēku plašajā informācijas gūzmā, kas ik dienu gāžas pār viņu galvām, konkrētus faktus, lai cik nozīmīgi tie būtu, aizmirst jau nākamajā dienā. Tāpēc mēģināsim visbiežāk izmantotos mītus apskatīt un atsaukt atmiņā, kā bija patiesībā. Turpini lasīt »

Ukraina ģeopolitiskajā cīņā. 1.daļa - Mazliet vēstures

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 13-04-2015

Saistībā ar Ukrainā notiekošo militāro konfliktu Krievijas plašsaziņas līdzekļos un propagandas materiālos nereti parādās viedoklis par Ukrainu kā neizdevušos valsti, kas pēc vēsturiskās taisnības ir Krievijai piederoša teritorija. Savukārt ukraiņu tauta tiek attēlota kā Krievijas ienaidnieku mākslīgi radīts etnoss, kura mērķis ir sašķelt Krievijas vienotību. Krievu nacionālisti, tāpat kā daudzi Krievijas pašreizējās varas pārstāvji, krievus, baltkrievus un ukraiņus uzskata par vienu tautu ar kopīgu vēsturi, kultūru un tradīcijām. Bet kā ir patiesībā? Vai Krievijas impērija ir tas pats kas Senā Krievzeme? Un, kam būtu lielāks pamats tikt sauktai par Senās Krievzemes mantinieci - mūsdienu Krievijai jeb tomēr Ukrainai? Turpini lasīt »

Labam noskaņojumam!

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 06-04-2015

Ebreju anekdotes

Latviešu svētceļnieks Jeruzālemē grib nokļūt pie Raudu mūra. Viņš aptur taksometru, taču nevar atcerēties, kā angliski sauc Raudu mūri. Taksistam viņš saka:
- Aizved mani uz vietu, kur ebreji raud.
Taksists aizved svētceļnieku līdz kādam mūsdienīgam namam. Svētceļnieks, pēkšņi atcerējies mūra anglisko nosaukumu, sauc:
- Nē, ne šo - man vajag Raudu mūri!
- Uzreiz tā būtu teicis! - iesaucas taksists.
Pie mūra kāpdams ārā no taksometra, svētceļnieks jautā:
- Bet kas tā par ēku, kur tu mani aizvedi vispirms?
- Tu teici, lai aizvedu tevi uz vietu, kur ebreji raud. Nu tad es tevi aizvedu uz nodokļu inspekciju… Turpini lasīt »

Pieticības un atturības tikums - vai mūsdienu draudzei tas ir aktuāli?

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 30-03-2015

“Laikmeta zīmju” rokās nonāca vēstule, ko vairāku draudžu mācītājiem un vadītājiem rakstījis kāds kristietis, kuru, kā viņš pats saka, šajā jautājumā uzrunājis Dievs. Jautājums ir par apģērba kultūru Kristus Draudzē un pieticības tikumu. “Laikmeta zīmes” nolēma tēmu paplašināt, ietverot arī kosmētiku, rotaslietas, tetovējumus un kristieša ārējo izskatu vispār, tā nozīmi vai nesvarīgumu Dieva pielūgsmē un godināšanā. Bet vispirms minētā vēstule.

****

Gribam dalīties ar jums pārdomās, ko esam sapratuši ilgākā laika posmā. Jau Vecajā Derībā Dievs daudzkārt sauc Savu Draudzi par laulības pārkāpēju, jo Viņa tauta piekopj elku dievu godināšanu. Par daudziem ķēniņiem Viņš ir sacījis, ka tie dara to, kas labs Tā Kunga acīs, tikai… Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs ir taisnīgs, un viņš visu darīja, kā viņa tēvs [..] bija darījis. Tikai augstieņu svētnīcas netika nopostītas, tauta vēl arvien nesa dedzināmos upurus un upurēja kvēpināmos upurus augstienēs…(2.Ķēn. 15:34-35).

Mūsdienu sabiedrības morāle un tikumība ir neatgriezeniski samaitāta. Dievs saviem uzticamajiem kalpiem atklājis, ka šajā jomā laicīgajā sabiedrībā neko izmainīt nevarēs. Arī Raksti mums to atklāj. Mūsu sabiedrību nevarēs ietekmēt nekas. Tur bija un būs miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība. Šīs lietas ilgā laika posmā ir samaitājušas cilvēkus tik pamatīgi, ka šodien šķiet normāli tas, kas vēl pirms 15 - 20 gadiem bija piedauzīgs, amorāls un kaunpilns. Turpini lasīt »

Kas mūs sagaida nākotnē? 2.daļa – protestantu atmoda un Latvija ideoloģiju globālajā sadursmē

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 23-03-2015

Turpinām publicēt fragmentus no mācītāja Mārča Jencīša svētrunas par mūsdienu pasaules globālo ģeopolitisko procesu garīgajām saknēm un mūsu vietu tajos. Raksta 2.daļā - par protestantu un tai sekojošās evaņģēliskās atmodas pozitīvo devumu cilvēces garīgās un materiāli tehniskās domas attīstībā un līdz ar to arī labklājības veicināšanā, par Latvijas lomu un iespējamiem nākotnes scenārijiem pasaules globālajā ideoloģiju cīņā.

****

Viduslaikos katoļu baznīcas virskundzība bija pār visu pasauli. Tad atnāk vīrs, kurš arī ir katolis - Mārtiņš Luters - un viņam ir mācība, ka mūs glābj nevis labi darbi, bet Dievs ar Sava Dēla Jēzus Kristus asinīm, un nosauc to par protestantismu. Kristietībā ir protestantisms, katolicisms un pareizticība. Visiem ir Bībele un visi šie novirzieni balstīti Bībelē, taču pasaules vēsture rāda, ka valstīs, kur tradicionāli valda katolicisms vai pareizticība, ir arī vairāk diktatūras, vairāk nabadzības. Visur, kur valda protestantisms, kaut arī šobrīd cilvēki varbūt ir garīgi atdzisuši un atsakās no Dieva, tik un tā šīs valstis ir plaukstošākas, cilvēkiem ir vairāk brīvības, valstis ir bagātākas. Turpini lasīt »

Kas mūs sagaida nākotnē? 1.daļa – Globalizācijas garīgie aspekti

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 16-03-2015

Pirms gada sociālajos tīklos tika diskutēta mācītāja Mārča Jencīša runa, ko viņš teica Latvijas neatkarības deklarācijas gadadienai veltītajā dievkalpojumā draudzē „Kristus pasaulei”. Viedokļi par dažām no runā paustajām tēzēm ir pretrunīgi pat kristiešu vidū, tomēr vairākas M.Jencīša domas „Laikmeta zīmēm” šķita pārdomu vērtas. Tiesa, kā norāda autors, viņa sacīto nevajadzētu uztvert kā pravietojumu - tās ir Bībeles studiju, lūgšanu un ģeopolitiskās situācijas vērtējuma veidots mācītāja personīgs viedoklis. „Laikmeta zīmju” formāta un skaidrāka izklāsta dēļ esam šo materiālu sadalījuši divās daļās. Pirmajā daļā - par Dieva radītās pasaules un cilvēces vēstures garīgajiem aspektiem. Publicējam M.Jencīša runas fragmentus, saglabājot autora domu un stilu.

****

Bez Bībeles un Svētā Gara atklāsmes nav iespējams pareizi saprast politiskos, ekonomiskos, reliģiskos un ģeopolitiskos procesus. Lasot dažādus rakstus internetā, dažādas grāmatas, redzam, ka dažādi uzskati ir gan cilvēkiem, kas tic Dievam, gan tiem, kas netic. Lai saprastu, kas patiesībā notiek, nepieciešams Dieva Svētais Gars, kurš darbojas caur Dieva Vārdu. Svētais Gars caur Dieva Vārdu atklāj patiesību. Mans mērķis ir atklāt galvenos garīgos, politiskos un fiziskos procesus, lai katrs pats spētu izdarīt secinājumus, kas mūs sagaida nākotnē un kāda ir mūsu loma šajā procesā. Turpini lasīt »