Ciemos pie Mūdija

Ievietoja | Sadaļa Kristietis pasaulē | Publicēts 05-12-2016

Kristīgam cilvēkam, kas īsāku vai garāku laiku spiests pavadīt svešā zemē, aktuāls kļūst jautājums par draudzi, kas varētu būt viņa garīgās mājas svešumā. Daudziem, ko mācību, darba vai darījumu gaitas aizvedušas uz Čikāgu, par šādu garīga patvēruma vietu kalpo Mūdija draudze. Evaņģēlista Dvaita Mūdija vārds Latvijā ir pazīstams, taču par viņa vārdā nosaukto draudzi zināms mazāk. Par saviem iespaidiem un vērojumiem šajā draudzē stāsta Latvijas Bībeles Centra (LBC) administratore Solvita Jākobsone.

****

- Katru reizi, kad man vairāk nekā nedēļu nākas būt prom no savas valsts, cenšos sameklēt kādu vietējo draudzi, kas vislabāk spētu piepildīt manas garīgās vajadzības svešumā. Braucot pirmo reizi uz Čikāgu, es jau zināju, ka man tur būs jāpavada vismaz pusgads, tāpēc uzreiz sāku meklēt sev piemērotu draudzi. Atvēru telefongrāmatu un atradu milzīgu sarakstu desmitiem lappušu garumā ar visdažādāko denomināciju un novirzienu draudzēm. Manu skatienu piesaistīja teksts, kas bija izcelts ar lielu melnu kvadrātu. Tā bija informācija par Mūdija draudzi. Mūdija vārds man bija pazīstams, tāpēc nolēmu aiziet uz kādu no šīs draudzes dievkalpojumiem. Šī bija mana pirmā reize Mūdija draudzē. Turpini lasīt »



Cerību oāze Amerikas plašumos

Ievietoja | Sadaļa Kristietis pasaulē | Publicēts 28-11-2016

Solvita Jākobsone ir pieaugušo tālākizglītības iestādes “Latvijas Bībeles Centrs” (LBC) administratore. Amerikas Savienotās Valstis Solvita apmeklējusi ne reizi vien, gan mācoties un apgūstot sociālā darba iemaņas, gan ciemojoties pie draugiem un paziņām. Arī šogad (2016) Solvitai Dievs uzdāvināja ceļojumu uz Ameriku. Līdztekus draugu un dabas parku apmeklējumiem Solvita apvienoja patīkamo ar lietderīgo un devās uz Peorijas pilsētu, lai iepazītos ar LBC ilggadējā sadarbības partnera un atbalstītāja, palīdzības organizācijas “Peoria Rescue Ministries” kalpošanu. Redzētajā viņa vēlas dalīties arī ar jums, cienījamie lasītāji.

****

- Kaut arī “Peoria Rescue Ministries” ilggadējais izpilddirektors Džerijs Trečeks (Jerry Trecek) Latvijā un LBC viesojies daudzkārt, jāatzīstas, ka par šīs misijas darbu un kalpošanu līdz šim braucieniem zināju visai maz. Turpini lasīt »

Zvaigzne Austrumos 2016

Ievietoja | Sadaļa Jaunumi! | Publicēts 21-11-2016

Apvienoto Nāciju Organizācijas dati liecina, ka pasaulē vairāk nekā 10 miljoni bērnu karadarbības dēļ palikuši bez mājām. Tā sauktā “arābu pavasara” laikā Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos notika masu protesti pret pastāvošo režīmu, kas Tunisijā, Ēģiptē, Lībijā un Jemenā beidzās ar tā krišanu, bet Sīrijā protesti pārauga asiņainā pilsoņu karā. Piecu gadu laikā Sīrijas konflikts transformējies no pilsoņu kara par ģeopolitisku cīņas lauku. Sīrijas sabiedrība ir smagi ievainota - 13,5 miljoniem cilvēku nepieciešama humānā palīdzība, 4,6 miljoni joprojām uzturas grūti aizsniedzamos reģionos, 480 tūkstoši no tiem  -  aplenktās  teritorijās. Bruņoto konfliktu galvenie upuri ir civiliedzīvotāji - izvarošana, seksuāla pazemošana, nolaupīšana, iedzīvotāju padzīšana no mājām, bērni-kareivji, masveida cilvēku apšaušana un civilu objektu sagraušana kļuvuši par Sīrijas ikdienu. ANO to nodēvējusi par lielāko humāno krīzi pēdējos gadu desmitos.

Savukārt Sudānu Eiropas Komisija klasificē kā “aizmirsto krīzi”, kas izpelnās arvien mazāku pasaules sabiedriskās domas ievērību, lai gan līdz šim jau vairāk nekā 2,5 miljoni sudāniešu ir devušies bēgļu gaitās valsts iekšienē, valstī plosās bads un pārtikas trūkums, infrastruktūra brūk. Turpini lasīt »

Tēvzemei un brīvībai. Pieminekļi Latvijas brīvībai

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 14-11-2016

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir pazīstams Brīvības piemineklis Rīgā, kas kļuvis par brīvības un neatkarības simbolu vairākām latviešu paaudzēm. Taču bez šī Kārļa Zāles meistardarba Latvijā ir virkne citu Latvijas brīvībai veltītu monumentu, kas rotā citu pilsētu parkus un laukumus. Iespējams, oficiāli šiem pieminekļiem ir pavisam cits nosaukums, tomēr tauta tiem vienmēr piešķīrusi tiešo šo nozīmi - būt Brīvības simboliem. Lielākā daļa šo pieminekļu padomju okupācijas gados tika nopostīti un atjaunoti tikai pēc neatkarības atgūšanas.

Monumentālajā mākslā, tostarp pieminekļos, visuzskatāmāk atklājas jebkuras sabiedrības garīgās un morālās vērtības. Šajā ziņā Latvijai ir ar ko lepoties. Turpini lasīt »

Uz ežiņas galvu liku… Brīvības cīnītāju piemiņas vietas - 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 07-11-2016

Bija pagājuši tikai daži mēneši, kopš pēdējais svešzemju karavīrs tika padzīts no Latvijas, kad 1920.gada 1.maijā toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis kritušajiem Brīvības cīņu varoņiem veltīja šādus vārdus: “Visi darbi nobāl un paliek mazi to varoņu darbu priekšā, kuri par Latvijas un Latvijas valsts tapšanu ir savas galvas ķīlā devuši, (..) kurus mūža miegā aijā sirmās Daugavas sēru dziesma Nāves salas malā, kurus sedz garās balto krustu rindas Brāļu kapos. Viņi - mūsu svētie, kuriem uz mūžu paliek mūsu pateicība…”

Tautas bezgalīgā pateicība saviem varoņiem, kurā apvienotas Tēvzemes mīlestība un gadsimtos veidotās mirušo piemiņas tradīcijas, jau pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados tika apliecināta arī materiālā formā. Daudzu šādu piemiņas vietu iekārtošanā piedalījās pazīstami Latvijas tēlnieki un arhitekti. Turpini lasīt »

Nacionālais jautājums un kristīgā draudze. Vai Latvijā tas ir aktuāli?

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 31-10-2016

Nacionālais jautājums Latvijā arī 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas joprojām ir gana aktuāls. Varētu domāt, ka kristīgajā vidē šis aspektam nevajadzētu būt tik pretrunīgam, kā tas ir sekulārajā sabiedrībā. Tomēr ikviens kristietis kā indivīds tāpat pārstāv kādu konkrētu nāciju, tautu vai tautību ar savu valodu, kultūru un tradīcijām. Gribam mēs to vai nē, nacionālais un etniskais faktors būtiski ietekmē mūsu mentalitāti, dzīves uztveri un paradumus, neatkarīgi no tā, vai mēs ticam Dievam vai neticam. Tāpēc jautājums paliek - vai nacionālās pretrunas, kādas valda sabiedrībā kopumā, kristiešu sabiedrību patiešām atstāj neskartu?

Pazīstams izteiciens vēsta: uz šīs zemes kristietim nav paliekošas Tēvijas! Patiesi, mēs visi agrāk vai vēlāk atstāsim šo pasauli un dosimies uz savu īsto - Debesu Tēviju. Tomēr, kamēr vēl esam uz šīs planētas, Dievs katram no mums devis konkrētu zemi un tautu, kurā esam piedzimuši un kuras valoda un kultūra ir neatņemama mūsu identitātes daļa. Turpini lasīt »

Par pindosiem, sovakiem un “Cīņu”

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 24-10-2016

Jau labu laiku “Laikmeta zīmes” piesaistījuši kāda autora raksti sociālajā vietnē “Draugiem.lv”. Tie rakstīti ar smalku ironiju, precīzi un lakoniski atspoguļojot tajos aplūkoto problēmu, notikumu vai sociālo parādību. Taču no mūsu viedokļa pats svarīgākais ir, ka tie pilnībā atbilst “Laikmeta zīmju” veidotāju viedoklim un uzskatiem. Rakstu autors ir Jānis Stūris no Vecmokām, diemžēl neko vairāk par autoru sociālajos tīklos uzzināt nav izdevies. Tomēr viņa rakstītais ir tik trāpīgs un konkrēto parādību raksturojošs, ka “Laikmeta zīmes” nolēma ar Jāņa rakstiem iepazīstināt arī savus lasītājus. Un tā - trīs Jāņa Stūra raksti par pēdējā laikā Latvijas sabiedrībā novēroto. Turpini lasīt »

Dzimuši Latvijā. Māksla – Klucis, Muhina, Rotko

Ievietoja | Sadaļa Latvijas zīmolu leģendas | Publicēts 17-10-2016

Līdz šim sadaļā “Latvijas zīmolu leģendas” galvenokārt esam stāstījuši par Latvijas rūpniecības leģendām un to ražojumiem. Latvijas zīmolu esam meklējuši arī latviešiem tradicionālos pārtikas produktos. Taču patiess Latvijas zīmols var būt arī cilvēki, personības. Ar šo publikāciju iesākam rakstu sēriju “Dzimuši Latvijā”, kas stāstīs par cilvēkiem, kas piedzimuši Latvijā, taču pasaules slavu ieguvuši citur. Daudzi no viņiem nemaz nav latviskas izcelsmes, tomēr viņu mūža veikums darījis Latvijas vārdu pazīstamu pasaulē. Publikāciju sēriju sāksim ar trim mākslas pārstāvjiem - Gustavu Kluci, Veru Muhinu un Marku Rotko. Turpini lasīt »

“Bērtuļa nakts” Rīgas Latviešu biedrībā un tā atskaņas šodien

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 10-10-2016

Mūsu lasītājs Valdis Freimantāls jau labu laiku lūdza “Laikmeta zīmēm” veikt žurnālistu izmeklēšanu kādā visai miglainā lietā Latvijas visjaunāko laiku vēsturē. Runa ir par šķelšanos Rīgas Latviešu biedrībā (RLB) 90.gadu sākumā un tam sekojošo iekšlietu struktūru darbinieku iebrukumu RLB namā (tā sauktajā “Māmuļā”), padzenot no RLB vienu no konfliktējošām pusēm. No jauna šis notikums aktualitāti ieguvis 2016.gada vasarā, kad valsts prezidentam atgriežoties atjaunotajā Rīgas pilī, starp mākslas darbiem, ko dažādi muzeji aizdeva pils telpu izdaiļošanai, bija arī minētajā nakts notikumā pazudis (nozagts?) krūšutēls. Šajā sakarā Freimantāla kungs, kurš ir šo notikumu aculiecinieks, uzrakstīja refleksiju, ko lielie plašsaziņas līdzekļi publicēt nevēlējās. “Laikmeta zīmes” tomēr nolēma Freimentāla kunga viedokli darīt zināmu lasītājiem. Rakstu publicējam mazliet saīsinātu un stilistiski nedaudz rediģētu. Turpini lasīt »

Par “pareizo” un “nepareizo” Baznīcu

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 03-10-2016

Aizejot no šīs zemes pie Tēva, Jēzus saviem mācekļiem novēlēja: “Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis” (Jāņa ev. 17:21). Vai tā sakot Kristum palika apslēpts, ka Viņa Draudze, Viņa dievišķās Miesas atspulgs uz šīs zemes reiz sašķelsies? Jau no pašiem kristīgās Baznīcas sākumiem tās atziņā un kalpošanā bija novērojami dažādi virzieni un atšķirīga kristīgās vēsts interpretācija, kā to mums vēsta Jaunās Derības Apustuļu darbu grāmata un apustuļu vēstules. Tomēr, neskatoties uz dažādiem novirzieniem, kristīgā Baznīca tolaik vēl spēja saglabāt apustulisku vienotību.

Imperators Konstantīns Lielais 313.gadā pasludināja kristietību par oficiālu reliģiju Romas impērijā, bet 380.gadā tā kļuva par valsts reliģiju. Turpini lasīt »