Billijs Grehems. Dieva vēstnieks

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 08-02-2016

Domājot par 20.gadsimta ievērojamākajiem evaņģēlistiem, pirmais prātā neapšaubāmi nāk Billija Grehema (Billy Graham) vārds. Pasaules atzinību Grehems ieguva kā dedzīgs grēku nožēlas un glābšanas Jēzū Kristū sludinātājs. Savas kalpošanas gados viņš sludinājis Evaņģēlija vēsti vairāk nekā 215 miljoniem cilvēku 185 pasaules valstīs. Vairāk nekā 60 gadus Grehemam bijusi milzīga ietekme uz ASV garīgo, sabiedrisko un politisko dzīvi. Viņa portrets rotājis gandrīz visu lielāko preses izdevumu vākus. Viņa vārds tiek regulāri minēts starp 100 pasaules ievērojamākajiem cilvēkiem. Daudzi viņu uzskata par dižāko 20.gadsimta Amerikas sludinātāju. Turpini lasīt »



Winans. Gospelmūzika trīs paaudzēs

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 01-02-2016

Viens no pazīstamākajiem uzvārdiem Amerikas un pasaules kristīgās mūzikas apritē ir Vainansi. Šai muzikālajai Detroitas afroamerikāņu dzimtai pieder daudzi izcili mūziķi, kas ierakstījuši savu vārdu gospelmūzikas, R&B un vairāku citu mūzikas stilu vēsturē. Vainansu ģimenei piederīgie visi kopā ieguvuši vairāk nekā 35 Grammy un daudzas citas mūzikas industrijas balvas. Lielākoties būdami solomākslinieki, viņi gadu gaitā rīkojuši arī vairākas kopīgas ģimenes koncerttūres, kuras ar atzīstamiem panākumiem noritējušas daudzās ASV pilsētās.

Vainansu ģimenes patriarhs Dāvids Vainans ar sievu Deloresu plašāk pazīstami kā Mom & Pop Winans. Turpini lasīt »

Vai islāms patiesi ir “miera reliģija”?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 25-01-2016

2016.gadā arī Latvijai, tāpat kā tas jau noticis daudzās Eiropas zemēs, būs jāuzņem pirmie patvēruma meklētāji no Āzijas un Āfrikas valstīm. Viens no būtiskākajiem riskiem, par kuru pamatoti uztraucas Latvijas iedzīvotāji, ir iespēja, ka līdzās kara bēgļiem, kam patiesi nepieciešama palīdzība un patvērums, Eiropā un līdz ar to arī Latvijā ienāks islāma ekstrēmisti, kuru mērķis ir pavisam cits. Pēc baisajiem terora aktiem Parīzē un vairāku plānoto teroraktu novēršanas citās zemēs, šīs bažas šķiet visnotaļ saprotamas.

Neraugoties uz islāma acīmredzamo radikalizēšanos un vairāku valstu drošības dienestu paziņojumiem, ka jau šobrīd Eiropā līdztekus bēgļiem ienākuši simtiem islāma kaujinieku, Vašingtonas, Briseles un pašmāju politiķi ar plašsaziņas līdzekļu atbalstu turpina savu zemju sabiedrībām stāstīt, ka islāms ir pavisam miermīlīga reliģija un starp islāmu un terorismu nekādā gadījumā nedrīkst likt vienlīdzības zīmi. Bet, vai tā patiešām ir? Varbūt politiķi tikai vēlamo uzdod par esošo un patiesība ir krietni vien nepatīkamāka? Turpini lasīt »

Padomju arhitektūras mantojums Latvijā. Staļina baroks, 20.gadsimta 40.-50.gadi

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 18-01-2016

Tā sauktais Staļina baroks un Staļina ampīrs ir termini, ar kuriem mēdz apzīmēt padomju monumentālā neoklasicisma arhitektūras stilu, kāds no 1933. līdz 1955.gadam dominēja PSRS un pēc Otrā Pasaules kara arī Austrumeiropas sociālistiskajās valstīs, komunistu Ķīnā un Ziemeļkorejā. Šo terminu pārsvarā attiecina uz sabiedriskām celtnēm un varas elites dzīvojamajiem namiem PSRS un sociālistisko valstu lielpilsētās. Savukārt sērijveida dzīvojamās ēkas, kas arī tika būvētas, ievērojot šī stila kanonus, tautā dēvēja par staļinkām.

Staļinisma arhitektūras mērķis bija demonstrēt padomju iekārtas varenību. Šī mērķa sasniegšanai ēku ārējā un iekšējā apdarē apvienoja arhitektūras, tēlniecības un glezniecības elementus. Fasāžu un iekštelpu apdarē plaši pielietoja vērtīgus dabīgā un mākslīgā akmens veidus un dārgus kokmateriālus. Fasādēs bieži tika izmantoti portiki ar kolonādēm. Neiztrūkstošs elements šo celtņu dekoros bija padomju varas un ideoloģijas simboli - piecstaru zvaigznes, sirpis un āmurs, militārā triumfa simboli, labības kūlīši, cita atribūtika. Ikvienai Staļina ēras celtnei bija jāpauž dižās Padomjzemes triumfs un darbaļaužu neizsīkstošais optimisms. Turpini lasīt »

Reliģiskais sajukums - durvis islāma invāzijai

Ievietoja | Sadaļa Riska zona | Publicēts 11-01-2016

Kārtīgs latvietis ar vienu kāju ir dievturis, ar otru kristietis, mazliet hinduists, budists, tic horoskopiem un iet pie pūšļotājiem. Rezultātā sanāk šizofrēnija! - tā par ezoterisko mistrojumu, kas ir personību degradējošs un rada garīgu apjukumu, kas savukārt ir laba augsne islāma ienākšanai Eiropā, saka Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes asociētais profesors, luterāņu mācītājs Ralfs Kokins. Intervijā portāla “Apollo” žurnālistei Alisei Jesenskai viņš skaidro, kāpēc Rietumu sabiedrība kļūst vārga, gļēva un izmirst, bet neierobežotā imigrantu uzņemšana ir pašnāvnieciska un interpretējama kā islāma karagājiens pret Rietumu civilizāciju. Saīsināti viņa domas piedāvājam arī “Laikmeta zīmju” lasītājiem.

****

Reliģija kā prece lielveikalā

- Vai piekrītat, ka šobrīd norit civilizāciju sadursme, uz ko 20.gadsimta 90.gadu vidū norādīja amerikāņu politologs Semjuels Hantingtons? Kā jūs raksturotu šobrīd pasaulē notiekošo?

- Visa pasaules vēsture zināmā mērā ir dažādu kultūru un civilizāciju sadursme. Šodien šis process vienkārši turpinās. Turpini lasīt »

Xenos. Svešinieki šai pasaulē

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika Latvijā | Publicēts 04-01-2016

Viena no pazīstamākajām Latvijas kristīgajām grupām, kas diemžēl jau beigusi savu radošo darbību, ir “Xenos”. Svešinieks - tā no grieķu valodas tulkojams grupas nosaukums. Tas pauž atziņu, ka uz šīs zemes mēs esam īslaicīgi, tāpēc - svešinieki, bet mūsu īstās mājas un piederība ir Debesīs. Savukārt simboliski svešinieks apzīmē cilvēku, kurš cenšas saprast, kas dzīvē mazāk svarīgs, bet kam ir patiesa vērtība. Tāds cilvēks nepeld līdzi citiem pa dzīves straumi, bet mēģina savu dzīvi nodzīvot pilnvērtīgi - pēc Dieva likumiem.

“Xenos” dibinātāja un ilggadēja vadītāja bija Santa Lozinska (Pūpolberga). Jau kopš bērnības Dievs bija ielicis Santas sirdī sapni par mūziku. Pūpolbergu ģimenē mūzika bija svarīga loma - tētis spēlēja ģitāru un abi ar mammu dziedāja, arī Santas vecvecāki bija muzikāli ļaudis. Visi ģimenes svētki Pūpolbergiem pagāja dziedot. Jau sešu gadu vecumā Santa kopā ar pagalma bērniem nodibināja grupu. Turpini lasīt »

Jautriem brīžiem gada nogalē

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 28-12-2015

Mācītāju anekdotes

Notiek starpkonfesionāls disputs par tēmu: “Kā vispareizāk lūgt Dievu”.
Katoļu priesteris saka:
- Vispareizāk ir lūgties ar izplestām rokām nometoties zemē prātam neaptveramā Dieva priekšā, kas no pīšļiem mūs paceļ Savā žēlastībā.
Luterāņu mācītājs iebilst:
- Nekas tik labi neizteic pazemību Tā Kunga priekšā, kā nomešanās ceļos un galvas noliekšana.
Tam nepiekrīt harizmātu sludinātājs:
- Vispareizākā lūgšanas poza ir ar paceltām rokām sniegties pretī Dievam kā Tēvam. Turpini lasīt »

Ziemassvētku tradīcijas. Svētku mūzika

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 21-12-2015

Mūsu ēras 313.gadā Romas imperators Konstantīns Lielais izdeva dekrētu par reliģijas brīvību un kristietība kļuva par vienu no oficiālajām reliģijām impērijā. Tomēr Romas iedzīvotāji, īpaši vienkāršā tauta, līdzās jaunajai ticībai turpināja piekopt pagānu tradīcijas un svinēt pagāniskos svētkus. Tādus svinēja arī ziemas saulgriežu laikā. Decembra vidū svinēja Saturnālijas par godu zemkopības dievam Saturnam, bet 25.decembrī “Neuzvaramās Saules svētkus” (Natalis Invicti Solis), kuros godināja saules dievu Mitru. Svētku laikā tika pārtraukti visi darbi, ļaudis pasniedza cits citam dāvanas, vergi drīkstēja sēdēt pie viena galda ar kungiem.

Kristīgajai Baznīcai bija jādomā, kā cīnīties ar pagāniskajām paražām. Lai gan Evaņģēlijos nav minēts precīzs Jēzus Kristus piedzimšanas datums, pāvests Jūlijs I 4.gadsimta vidū 25.decembri pasludināja par Kristus dzimšanai veltītiem svētkiem. Turpini lasīt »

Rīgas porcelāns. 4.daļa - Labākais sestajā daļā zemeslodes

Ievietoja | Sadaļa Latvijas zīmolu leģendas | Publicēts 14-12-2015

Pēc Otrā Pasaules kara abas Rīgas porcelāna fabrikas atradās grūtā situācijā - lielākā daļa iekārtu bija izvestas, trūka strādnieku un inženiertehnisko darbinieku. Tāpēc jau 1945.gadā Rīgas keramikas fabrikas (bijusī M.S.Kuzņecova porcelāna, fajansa un māla trauku fabrika) kolektīvu papildināja speciālisti no citām Padomju Savienības pilsētām, bet 1946.gadā pie fabrikas izveidoja arodapmācības skolu vietējo speciālistu sagatavošanai. Pamazām tika saremontētas tehnoloģiskās iekārtas, atjaunoti atsevišķi ražošanas iecirkņi un cehi. 1946.gadā uzņēmums ieguva nosaukumu “Rīgas porcelāna un fajansa fabrika”. Turpini lasīt »

Rīgas porcelāns. 3.daļa – Darbnīcas. Porcelāns Art Deco stilā

Ievietoja | Sadaļa Latvijas zīmolu leģendas | Publicēts 07-12-2015

Viena no Latvijas pirmās republikas zīmolu leģendām neapšaubāmi bija porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars”. 1924.gada pavasarī mākslinieki Romans Suta un Aleksandra Beļcova ar rakstnieces un žurnālistes Austras Ozoliņas-Krauzes finansiālu atbalstu mēģināja izveidot mākslas keramikas darbnīcu, kas strādātu galvenokārt ar mālu. Ar Ozoliņu-Krauzi abi dzīvesbiedri iepazinās Rīgas mākslinieku grupas izstādē. Kādā no Ausekļa ielas dzīvojamajiem namiem tika uzbūvēta liela krāsns, kur apdedzināšanai ievietoja ap 200 māla oriģinālveidojumu. Diemžēl krāsns izrādījās nederīga un nodomu nācās atlikt.

Šī neveiksme tomēr neatturēja māksliniekus pievērsties apgleznošanai virsglazūras tehnikā, izmantojot gatavus porcelāna un fajansa izstrādājumus. Turpini lasīt »