11.nodaļa – Latvija Televīzija to dienu atmiņās (1.daļa)

Ievietoja | Sadaļa Atmiņu ceļos | Publicēts 19-02-2018

Lai arī biju lepns strādāt tik prestižā uzņēmumā kā LPSR rūpniecības flagmanis “VEF” (par to lasiet 9.nodaļā), gadiem ejot monotonais darbs pie konveijera sāka piegriezties. Klausoties Rietumu radiostacijas, laiku pa laikam iedomājos, cik labi būtu pastrādāt kādā radio vai televīzijas studijā pie studijas magnetofoniem, montējot raidījumus vai laižot tos ēterā. Patiesībā tie bija tikai tādi romantizēti sapņi par darbu radio vai televīzijā, jo par šī darba specifiku es tolaik neko daudz nezināju. 1987.gada sākumā kādā avīzē pamanīju sludinājumu, ka Latvijas Televīzija meklē videoinženierus. Inženieris es nebiju, taču zināju, ka ar šo vārdu bieži vien apzīmē jebkuru, kas apkalpo videoaparatūru. Nolēmu riskēt un pieteikties darbam televīzijā. Turpini lasīt »



Vēlreiz par Stambulas konvenciju…

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 12-02-2018

Pēc zināma klusuma perioda Latvijas sabiedrībā atsākušās asas diskusijas tā sauktās Stambulas konvencijas sakarā. Stambulas konvencija ir daudzās valstīs neviennozīmīgi vērtēta Eiropas Padomes konvencija “Par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu”. Kāpēc neviennozīmīgi? Jo tās teksts un paskaidrojošie dokumenti pauž ne vien oficiāli deklarēto mērķi - sievietes un ģimenes aizstāvību no vardarbības, bet slēpj tā sauktā dženderisma jeb sociāli konstruētu dzimumu akceptēšanu valstu likumdošanā. Tieši tāpēc gandrīz visas Eiropas valstis, Turcija un Gruzija šo konvenciju gan ir parakstījušas, taču ar tās ratifikāciju valstu parlamentos tik raiti nesokas. Arī Latvijas Saeima šo divdomīgo konvenciju nav ratificējusi un izskatās, ka pagaidām tas arī nenotiks. Bet vai uz ilgu laiku? Turpini lasīt »

Krievijas dopinga skandāls - ēna pār olimpisko kustību

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 05-02-2018

2018.gada februāris ir XXIII ziemas olimpisko spēļu mēnesis, kas šoreiz risinās Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā. Šīs spēles vēsturē ieies ar to, ka dopinga skandāla dēļ tajās liegts piedalīsies daudziem sporta lielvalsts Krievijas elites atlētiem. Turklāt diskvalificēta arī pati Krievijas olimpiskā komiteja - šīs valsts sportisti, kam tomēr atļauts piedalīties Olimpiādē, nedrīkstēs to darīt zem Krievijas karoga un viņu uzvaras gadījumā netiks atskaņota Krievijas himna. Phjončhanā nedrīkstēs ierasties arī Krievijas oficiālie pārstāvji un sporta funkcionāri. Arī daļai Krievijas paralimpiešu dalība spēlēs liegta. Pasaules sporta sabiedrība par šo Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmumu ir gandarīta un dēvē to par taisnīguma uzvaru, kamēr Krievija kategoriski noliedz jebkādus pārkāpumus un visus apvainojumus sauc par Krievijai naidīgu spēku provokāciju. Mēģināsim noskaidrot, kā tad ir patiesībā. Turpini lasīt »

DC Talk - pieklājīgas kristīgas sarunas hiphopa un roka ritmos

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 30-01-2018

20.gadsimta 80.gadu beigās pazīstamā televīzijas evaņģēlista Džerija Falvela (Jerry Falwell) dibinātajā Liberty universitātē Linčburgā, Virdžīnijas pavalstī ASV, satikās divi jauni kristīgi mūziķi - baltais reperis Tobijs Makīans (Toby Michael McKeehan) ar iesauku Tobijs Maks (Toby Mac) un melnādainais Maikls Taits (Michael Tait). Viņi nolēma muzicēt kopā, pārcēlās uz Vašingtonu un izveidoja grupu DC Talk and the One Way Crew. Vēlāk viņiem pievienojās Kevins Makss (Kevin Max Smith). Vēl universitātes laikos puiši ierakstīja demoalbumu Christian Rhymes to a Rhythm un spēja pārdot 3000 tā kopiju. Tas bija ievērojams panākums demoalbumam, kas noveda pie kontrakta parakstīšanas ar kompāniju ForeFront Records.

Tomēr ForeFront vadībai grupas nosaukums šķita pārāk garš un viņi to saīsināja uz DC Talk. Savulaik domājot par nosaukumu jaunajai grupai, Tobijs un Maikls burtiem DC bija piešķīruši tīri ģeogrāfisku jēdzienu, proti, tie apzīmēja apvidu, kur grupa darbojās - Washington DC (District Columbia - Kolumbijas apgabals). Taču ForeFront menedžeri tiem atrada pavisam citu izskaidrojumu. Tagad grupas nosaukums tika tulkots kā decent christian talk - pieklājīgas kristīgas sarunas. Turpini lasīt »

Bērnu literatūras šedevri. Astrīda Lindgrēna: 3.daļa – rakstnieces tēlu pasaulē

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps | Publicēts 23-01-2018

Iepazīstinot ar zviedru bērnu rakstnieces Astrīdas Lindgrēnas bagātīgo mūžu un daiļradi, jau esam stāstījuši par Brālīti un Karlsonu, kas dzīvo uz jumta (lasiet ŠEIT), par Pepiju Garzeķi un Lennebergas Emīla nedarbiem (lasiet ŠEIT). Rakstu sērijas trešajā un noslēdzošajā daļā pastāstīsim par Lindgrēnas fantāzijas pasakām, detektīvu Blumkvistu, bērniem no Trokšņu ciema, Sālsvārnas salas vasarniekiem, Madikenu un citiem rakstnieces varoņiem. Aicinām uz brīdi atgriezties bērnībā un gremdēties Lindgrēnas grāmatu fascinējošajā burvībā. Turpini lasīt »

Roberts Milbergs. Barikādes atceroties – 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 15-01-2018

Turpinām publicēt pretošanās kustības dalībnieka, Latvijas Tautas Frontes valdes locekļa, 1991.gada janvāra barikāžu viena no idejas autoriem un organizētājiem, 5.Saeimas deputāta Roberta Milberga atmiņu fragmentus par barikāžu laiku Latvijā. Atmiņu 1.daļā (lasiet ŠEIT) stāstījām par politisko un sabiedrisko fonu, kas lika pamatu barikādēm, Latvijas Tautas Frontes valdes izstrādāto “X stundas instrukciju” un tās realizāciju, Vislatvijas tautas manifestāciju Daugavmalā un citiem notikumiem. Šoreiz vairāk par pašu barikāžu nedēļu, uzbrukumu Iekšlietu ministrijai un 4.maija varas visai divdomīgo attieksmi pret tautas nelokāmo apņēmību nosargāt savu neatkarību. Raksts tiek publicēts saīsināti.

****

Turpinājums.

Apskatot aizsargājamos objektus konstatējām, ka viss notiek saskaņā ar mūsu iecerēm. Tā aizsardzības organizāciju pie valdības ēkas Brīvības ielā uzņēmās vadīt LTF domniece no Tramvaju un trolejbusu pārvaldes Zigfrīda Teikmane. Šī maza auguma trauslā sieviete bija apveltīta ar milzu enerģiju, kura brīžiem plūda pāri malām, un kura tik ļoti bija nepieciešama 1991.gada janvāra dienās. Pie sakaru centra Dzirnavu ielā 105 vadību uzņēmās Zinātņu Akadēmijas LTF nodaļas pārstāvis Ivars Kalviņš, bet Dzirnavu ielā 16 - prokurore Inta Stabulniece un akmeņkalis Sandris Skribnovskis. Turpini lasīt »

Roberts Milbergs. Barikādes atceroties – 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 09-01-2018

“Laikmeta zīmes” jau publicējušas vairākus rakstus par 1991.gada barikāžu laiku. Tas ir gan žurnālises Ivetas Kaķītes uz LTF valdes locekļu atmiņām balstītais raksts par barikāžu veidošanos un vēsturi (lasiet ŠEIT), gan fragmenti no grāmatas “Latvija, kur tavi dēli?” par 1991.gada 20.janvāra uzbrukumu Iekšlietu ministrijai (lasiet ŠEIT), gan atbilde uz interneta vietnes “Informācijas aģentūra” publicētajām puspatiesībām un nepatiesībām par Atmodas laiku (lasiet ŠEIT). Tagad publicējam pretošanās kustības dalībnieka, politiķa un sabiedriskā darbinieka Roberta Milberga atmiņu fragmentus. Milbergs bija Latvijas Tautas Frontes valdes loceklis, 1991.gada janvāra barikāžu viens no idejas autoriem un organizētājiem, 5.Saeimas deputāts. Atmiņas publicētas fragmentāri to ievērojamā apjoma dēļ, tomēr viss būtiskākais par šo laiku ir saglabāts.

****

Es nedrīkstu klusēt. Man jādod liecība par to, kas tad īsti notika 1991.gada janvārī, jo es atrados šo notikumu epicentrā un lielā mērā kā viens no barikāžu organizatoriem esmu atbildīgs nākotnes priekšā par patiesu šo notikumu apliecinājumu.

1991.gada janvāris brieda jau visu 1990.gadu un tā īsti “nogatavojās” rudenī līdz ar Latvijas Tautas Frontes 3.kongresu. Turpini lasīt »

Katalonijas vēlēšanas – būt vai nebūt jaunai Eiropas valstij?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 03-01-2018

2017.gada 22.decembra ārkārtas vēlēšanās katalāņu tauta visai pasaulei pierādīja, ka tās mērķis joprojām ir neatkarīga valsts. Pretēji Spānijas premjera Rahoja cerētajam, reģionālajā parlamentā vairākumā atkal ir partijas, kas iestājas par Katalonijas atdalīšanos no Spānijas un neatkarīgas republikas pasludināšanu. Tiesa, lielu deputātu skaitu Katalonijas parlamentā ieguvusi arī partija, kas atbalsta Spānijas vienotību - “Pilsoņi” (Ciudadanos). Šī partija ir jauns spēks uz Katalonijas politiskās skatuves un pārstāv tā saukto “klusējošo vairākumu”. Savukārt par centrālās varas īstenotās politikas pilnīgu izgāšanos liecina premjera Rahoja pārstāvētās Tautas partijas iegūtās nieka trīs vietas reģiona parlamentā. Tas nozīmē tikai vienu - kā neatkarības piekritēju, tā pretinieku vidū pašreizējā Spānijas valdība Katalonijā ir gauži nepopulāra.

Patiesībā Katalonijas vēlēšanu iznākums varēja būt daudz sliktāks. Ņemot vērā katalāņu politiķu neizlēmīgo rīcību pēc 2017.gada 1.oktobra neatkarības referenduma (par Katalonijas neatkarības centieniem vairāk lasiet ŠEIT) un Katalonijas autonomijas zaudēšanu, cilvēku vilšanās bija tik liela, ka šķita - neatkarības centieni ir ja ne zuduši pavisam, tad atlikti uz daudziem gadiem. Par laimi katalāņu tauta spēja atkal apvienoties un pierādīt paši sev, centrālajai varai Madridē un divkosīgajiem Eiropas politiķiem, ka tās griba būt neatkarīgiem joprojām ir nesalauzta. Turpini lasīt »

O, happy day! – gospelmūzika vakar un šodien… arī Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 27-12-2017

Gospelmūzika jeb gospelis ir viens no mūsdienu kristīgās mūzikas žanriem. Ar šo jēdzienu gan reizēm mēdz apzīmēt visai plašu mūzikas stilu un žanru spektru, kuru saturs, izpildījuma maniere, garīgā nozīme un pat definīcija dažādos pasaules reģionos var atšķirties, atkarībā no kultūras un sociālā konteksta. Reizēm gospelmūzikai var būt tikai estētiska baudījuma nozīme, taču tikpat labi tā var tikt izmantota arī kā komerciālos nolūkos izklaides industrijas vajadzībām. Tomēr, kā to izteic pats žanra nosaukums (gospel angļu val. - Evaņģēlijs), šīs mūzikas primārais un galvenais uzdevums ir pasludināt pasaulei mūzikā ietērptu vēsti par Dievu.

Nereti par gospelmūziku plašākā nozīmē dēvē visu moderno kristīgo mūziku, tomēr arī šī jēdziena šaurākā nozīmē šī mūzika stilistiski nav viendabīga. Tā sauktais Dienvidu gospelis (Southern gospel) apvieno šlāgera, kantrī, džeza, svinga un vokālās mūzikas iezīmes un raksturīgs ASV dienvidu štatu evaņģēlisko draudžu muzikālajai kalpošanai. Par šī virziena vienu daļu uzskata arī 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma evaņģēliskās himnas un to mūsdienīgās apdares. Tāpat par gospeli dēvē kristīgo kantrīmūziku (country gospel) un kristīgo blūzu (gospel blues). Tomēr žanrs, ar ko mums pamatā asociējas jēdziens “gospelis”, ir melnādaino gospelmūzika jeb tā sauktais black gospel. Turpini lasīt »

Bērnu literatūras šedevri. Astrīda Lindgrēna: 2.daļa - Pepija Garzeķe un Emīls no Lennebergas

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps | Publicēts 19-12-2017

Brālītis un Karlsons neapšaubāmi ir pazīstamākie populārās zviedru bērnu rakstnieces Astrīdas Lindgrēnas literārie varoņi bijušās Padomju Savienības valstīs (par Lindgrēnu un Karlsonu lasiet ŠEIT), tomēr citur pasaulē populārākais Lindgrēnas radītais tēls ir Pepija Garzeķe. Pepija, tāpat kā Lennebergas Emīls, ir labi pazīstami arī lielajiem un mazajiem latviešu lasītājiem. Tomēr tikai retais zina kaut ko vairāk par šo tēlu patieso izcelsmi, viņu ceļu uz pasaules bērnu literatūras virsotnēm, par teātra izrādēm, filmām un citiem materiāliem, kas radīti šo tēlu iespaidā, un tamlīdzīgām niansēm. Tā kā Lindgrēnas varoņus iemīļojuši ne vien bērni, bet arī daudzi pieaugušie, mūsu stāstu turpinām ar vēl diviem no tiem - bižaino rudmati Pepiju Garzeķi un labsirdīgo nebēdni Emīlu no Lennebergas. Turpini lasīt »