Daži “harizmātiski” paradumi, no kuriem vajadzētu atbrīvoties

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 14-04-2014

Harizmātiskā kustība, kas pasaulē izveidojās 20.gadsimta 60.gados, bet Latvijā ienāca 90.gadu sākumā, līdzi atnesa arī dažādas līdz tam neierastas dievkalpojumu formas, izpausmes un tradīcijas. Tādas, piemēram, ir roku pacelšana lūgšanā un pielūgsmē, plaukšķināšana, dziedot slavas dziesmas, vēl citas. Taču gadu gaitā iesakņojušies arī tādi paradumi, kas kristīgās draudzes reputācijai nodara vienīgi ļaunu un baznīcu vadītājiem būtu jāpadomā, kā no tiem atbrīvoties.

Žurnāla Charisma rakstā tā bijušais redaktors Dž.Lī Gredijs (J.Lee Grady) piedāvā draudzēm pārdomāt deviņus „harizmātiskus” ieradumus, no kuriem vajadzētu atbrīvoties. Gredijs uzsver, ka Jaunā Derība mudina dot Svētajam Garam iespēju izpausties ikviena kristieša dzīvē. Vēstulē Korintas draudzei apustulis Pāvils sniedz norādījumus, kā pareizi lietot Svētā Gara dāvanas. Savās vēstulēs Pāvils runā par praviešu dāvanu, ne reizi vien viņš redzēja, kā tiek dziedināti cilvēki, pats saņēma pārdabiskas vīzijas no Dieva, neaizliedza runāt mēlēs. Var teikt, ka Pāvils bija īstens harizmātiskā garīguma iemiesojums.

Tomēr ne viss, ko kristiešu draudzes praktizē šodien, ir patiesa Svētā Gara izpausme. Turpini lasīt »



Rich Mullins. Baskājis Debesīs

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika | Publicēts 07-04-2014

1997.gada 19.septembrī kristīgās mūzikas pasauli un visu kristīgo sabiedrību pārsteidza šokējoša vēsts - autoavārijā miris viens no ievērojamākajiem kristīgās mūzikas izpildītājiem un autoriem Ričs Malins. Ričs bija mīlēts mākslinieks, daudzas viņa sarakstītās dziesmas skanēja un joprojām skan draudžu dievkalpojumos visā pasaulē, arī Latvijā. Pieminot vienu no dižākajiem dzejniekiem, komponistiem un mūziķiem mūsdienu kristīgās mūzikas vēsturē, ielūkosimies viņa dzīves un radošajā biogrāfijā. Turpini lasīt »

Latvijas garša. Labākais no piena

Ievietoja | Sadaļa Latvijas zīmolu leģendas | Publicēts 31-03-2014

Piena konfekte „Gotiņa”

Šodien ir grūti pateikt, kad un kur sākās leģendārās piena konfektes „Gotiņa” ceļš pie patērētāja. Jau laikos, kad veikalos konfektes vēl nebija tik plašā izvēlē un bija samērā dārgas vienkāršiem ļaudīm, latviešu namamātes savos virtuves grāpjos vārīja konfektes, vienā katlā sajaucot cukuru ar pienu, krējumu vai cukurbiešu sīrupu. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā ne viena vien saimniece piena konfekšu vārīšanas prasmi apguva slavenajā Kaucmindes mājturības skolā. 20.gadsimta 30.gados „Gotiņām” līdzīgas konfektes ražoja A/S Laima”, V.Ķuzes fabrika, Latvijas Piensaimnieku savienība un citi uzņēmumi. Nav gan īsti zināms, vai šo konfekšu recepte ir oriģināls latviešu produkts, jo līdzīgas konfektes sastopamas arī citās Eiropas zemēs, tomēr Gotiņa” neapšaubāmi ir viens no Latvijas pazīstamākajiem zīmoliem. Turpini lasīt »

Piedot un mīlēt

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 24-03-2014

„Nekas tā neiztukšo cilvēka dvēseli kā bailes no nezināmā, vientulības un ciešanām. Nemiers un skumjas nepadarīs tukšu tavu rītdienu; ar savu postošo spēku tie iztukšos tavu šodienu. Neviens pārdzīvojums nav tik liels, lai to nevarētu atnest lūgšanā Dieva priekšā; tai pat laikā tas ir pārāk nenozīmīgs, lai to padarītu par savu nastu. Atļauj Tā Kunga apsolījumiem valdīt pār tavām problēmām. Nebīsties uzticēt nezināmo nākotni visuzinošam Dievam.” Šie cerību rosinošie vārdi pieder holandiešu misionārei Korijai ten Būmai (Corrie ten Boom). Piedzīvojusi personīgu zaudējumu un ciešanas Otrā pasaules kara laikā, viņa visu mūžu palika vienkārša un pieticīga sieviete, kas sauca sevi par „svētceļnieci Kristus dēļ”. Un šai dzīvesgudrajai sievietei bija ko teikt pasaulei. Viņa liecināja par Kristus mīlestību vienmēr un visur, kur vien tika aicināta. Viņas dzīves uzdevums bija sludināt piedošanas vēsti. Turpini lasīt »

Boļševiku valsts un tās kaimiņi 1917-1991. Ukraina

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 17-03-2014

Sadaļā „Vēsture” jau esam publicējuši rakstu sēriju par PSRS agresīvo ārpolitiku pēc 2.Pasaules kara kaimiņvalstīs Vācijā, Ungārijā, Čehoslovākijā un Afganistānā. Jaunā rakstu sērija stāstīs par krievu padomju boļševisma agresīvo politiku pret tautām, kuras vēsturiski bijušas iekļautas cara impērijas vai Padomju Savienības sastāvā. Pašreizējo notikumu kontekstā, kad PSRS tikumu mantiniece Krievija atkal uzbrūk saviem kaimiņiem, šo rakstu sēriju sākam ar stāstu par Ukrainu.

****

1917.gada 4.martā pēc Ukraiņu progresistu biedrības (vēlāk Ukrainas sociālistu - federālistu partija) iniciatīvas, piedaloties ukraiņu politiskajām partijām, kooperatīviem, sabiedriskajām un kultūras organizācijām, tika izveidota Centrālā Rada - pirmā ukraiņu nacionālā pārstāvniecība Krievijā. Turpini lasīt »

Putina “spēles” Ukrainā

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 10-03-2014

2008. gada 25. augusta publikācijā par Krievijas - Gruzijas karu „Laikmeta zīmes” rakstīja: „Pateicoties „veco” Eiropas valstu neizlēmībai un bailēm no gāzes piegāžu „noraušanas”, Eiropas Savienība izrādījās nespējīga paust vienotu nostāju pret Krievijas agresiju. ASV gan rīkojās noteiktāk, tomēr arī tikai vārdos. Arī ANO Krievijas veto dēļ ir padarīta rīcībnespējīga. Ar skumjām nākas secināt, ka demokrātiskā pasaule itin neko nav mācījusies no pagātnes kļūdām. Ja arī šoreiz pasaule pret Krievijas agresiju izrādīsies „impotenta”, nākamais konflikts nebūs ilgi jāgaida. Piedņestra, Krima, Austrumu un Dienvidukraina - variantu ir daudz”.

Ir 2014. gada marts un ļaunākās prognozes diemžēl piepildījušās. Krievija sākusi bruņotu agresiju pret Ukrainas valsti, cenšoties atšķelt no tās Krimas pussalu un, iespējams, arī daļu Austrumukrainas reģionu. Iegansts kā vienmēr - Krievijas pilsoņu un krievvalodīgo aizstāvēšana. Tiesa, nav gan īsti skaidrs, kas šos pilsoņus apdraud un no kā viņi jāaizstāv. Provokācijas, meli, dezinformācija - nemainīgs Krievijas varas arsenāls, lai kā šī valsts kādā noteiktā vēstures posmā sauktos. Turpini lasīt »

Latvijas garša. Tradicionālais (II) un klasiskais

Ievietoja | Sadaļa Latvijas zīmolu leģendas | Publicēts 03-03-2014

Raksta „Latvijas garša” 1. daļā sākām meklēt tradicionālo uz mūsu galda - pārtikas produktus, kas gadu gaitā kļuvuši tik iecienīti, ka tos droši var dēvēt par Latvijas zīmoliem gastronomijā. Šoreiz iepazīsimies ar vēl dažiem produktiem no latviešu virtuves tradicionālā klāsta, kā arī ar klasiskām vērtībām, kas uz mūsu galdiem nonākušas mazliet vēlāk - kopš 20. gadsimta.

****

Vēl nedaudz tradicionālā

Pelēkie zirņi. Jau pirms mūsu ēras zirņi līdztekus miežiem un pupām bija viens no galvenajiem cilvēka pārtikas produktiem, kas savu nozīmi saglabāja līdz pat kartupeļu ēras sākumam. Arī latvieši gadu simteņiem ēduši zirņus un tūristu ceļvežos pelēkie zirņi ar speķi joprojām tiek piedāvāti kā tradicionāls latviešu ēdiens. Turpini lasīt »

Latvijas garša. Tradicionālais

Ievietoja | Sadaļa Latvijas zīmolu leģendas | Publicēts 24-02-2014

Sadaļā „Latvijas zīmolu leģendas” parasti publicējam rakstus, kas skar mūsu rūpniecības  pagātni un tagadni - ražošanu, produktus, zīmolus. Atkāpjoties no ierastā, šoreiz mūsu uzmanības centrā mazāk taustāma, vairāk baudāma lieta - Latvijas garša. Mēģināsim noskaidrot, kādi Latvijas produkti ir tradicionāli mūsu galdam un labi garšo ne vien latviešiem, bet arī citu tautu cilvēkiem, kļūstot par zīmolu, kas nes Latvijas vārdu pasaulē. Rakstu esam sadalījuši trīs daļās - „Tradicionālais”, „Tradicionālais (II) un Klasiskais” un „Labākais no piena”. Pirmajā daļā - par mūsu galdam tradicionālo.

****

Rupjmaize - Latvijas lepnums

Rupjmaize ir īpaša, tikai Latvijā nobaudāma maize. Senāk to cepa ikvienā latviešu sētā un arī mūsdienās īsta rupjmaize joprojām tiek cepta pēc sentēvu receptēm. Maize latviešu virtuvē maize vienmēr bijusi pamatēdiens. Latvietim maize ir arī kultūras vērtība - neviena cita ēdiena pagatavošana no mīklas iejaukšanas līdz pat kukuļa nonākšanai uz galda nav apvīta ar tik daudziem ticējumiem un rituāliem. Pirmatnēja pēc skata un garšas - rupjmaize ir latviešu tautas simbols. Turpini lasīt »

Eiropas “vērtības”. Drīz arī Latvijā… Post Scriptum

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 17-02-2014

„Laikmeta zīmes” jau rakstīja (lasiet ŠEIT) par Eiropas homoseksuāļu lobija aktivitātēm, kas nemitīgi cenšas gan Eiropas Savienības, gan nacionālajā likumdošanā ieviest dažādus likumprojektus, regulas un rekomendācijas, lai nodrošinātu homoseksuālas orientācijas netraucētu popularizēšanu un īpašu tiesisko aizsardzību LGBTI (lesbiešu, geju, biseksuālu, transpersonu un interseksuāļu) kopienām. Tāds daļēji bija gan Eiropas Parlamentā vairākas reizes noraidītais Portugāles deputātes Edītes Estrellas ziņojums, kurš paredzēja agrīnu bērnu seksualizāciju jau no bērnudārza vecuma, gan Ulrikes Lunačekas ziņojums, kas paredz LGBTI personām īpašas tiesības teju visās dzīves jomās.

Ulrike Lunačeka ir Austrijas eiroparlamentāriete, atklāta lesbiete, karojoša feministe šīs ideoloģijas visneiecietīgākajā un radikālākajā formā. Turpini lasīt »

7. nodaļa - Stūra mājā

Ievietoja | Sadaļa Atmiņu ceļos | Publicēts 10-02-2014

Tā kā bravūras „Jaunajiem Vanagiem” netrūka, nokļūšana valsts drošības iestāžu uzmanības lokā bija tikai laika jautājums. Tomēr par mums čekisti uzzināja pilnīgi nejauši. Bija arestēti daži grāmatu tirgoņi, kas nodarbojās arī ar nelegālās literatūras pavairošanu. Pie viena no viņiem atrada Ivara Ķ. telefona numuru un vīrs izstāstīja, ka Ivars pie viņa iegādājies literatūru. Puisi aizturēja tieši karatē treniņa laikā un kratīšanā viņa dzīvoklī konfiscēja divus maisus ar „pretpadomju” literatūru - Aleksandra Grīna „Dvēseļu puteni”, citus latviešu klasiķu darbus, žurnālu „Laikmets”, vēl šo to. Starp grāmatām gadījās arī nelaimīgie vanagu statūti.

Nākamajā dienā skolā Ivars Ķ. bija neparasti mazrunīgs. Kad mēģinājām sākt sarunu, viņš tikai noteica, lai ar viņu neko nerunājot, bet, ja mājās esot kādi kompromitējoši materiāli, lai tos iznīcinot vai noslēpjot pie kaimiņiem. Pēc otrās stundas ienāca skolas direktore un aicināja Ivaru līdz. Klasē viņš vairs neatgriezās. Pēc skolas kopā ar otru Ivaru devāmies pie manis uz mājām, lai uzspēlētu kārtis un apspriestu notikušo. Bijām pilnīgā neizpratnē. Tobrīd mums pat prātā nenāca, ka esam nokļuvuši orgānu redzeslokā. Pēc kāda laika Ivars S. devās uz mājām, bet mana sirds kļuva aizvien nemierīgāka. Omītei pateicu, ka, iespējams, gaidāmi nelūgti viesi. Viņa tikai skatījās uz mani un neteica neko. Turpini lasīt »