Ansis Ataols Bērziņš – cīnītājs par taisnību, likumpārkāpējs vai cilvēks, kam vienkārši nepaveicās?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 19-02-2020

2019.gada 10.decembrī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits apmierināja par 2009.gada 13.janvāra grautiņiem notiesātā Anša Ataola Bērziņa advokāta lūgumu apžēlot viņa klientu. Tas nozīmē, ka Bērziņam tika dzēsta sodāmība, jo ieslodzījuma termiņu viņš jau bija izcietis un atbrīvots 2018.gada 30.novembrī. Ar šo prezidenta parakstu ir beidzies ilgstošais pašmāju “seriāls”, kam Latvijas sabiedrība bija spiesta sekot desmit garus gadus. Šajā laikā viena sabiedrības daļa cieši nostājās Bērziņa pusē, cita viņa rīcību nosodīja, bet kādiem kā vienmēr viss bija vienalga. Vietne “Laikmeta zīmes” līdz šim centusies diskusijā neiesaistīties un šo lietu nekomentēt, taču šobrīd, kad lielās kaislības rimušas un uz notikušo iespējams paraudzīties ar laika distanci, nolēmām izmantot savas Satversmē garantētās tiesības uz viedokli. Turpini lasīt »



Latvijas kristīgās konfesijas. Baptistu draudžu vēsture – 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Baznīcas vēsture | Publicēts 31-01-2020

Turpinām ieskatu Latvijas baptistu draudžu vēsturē. Publikācijas 1.daļā (lasiet ŠEIT) stāstījām par baptistu kustības izveidošanos Latvijā 19.gadsimta vidū, tāpat par tās tālāku attīstību un uzplaukumu pirmās brīvvalsts laikā. Savukārt raksta 2.daļā vēstīsim par baptistu draudzēm padomju okupācijas gados - par represijām, aizliegumiem un ticīgo drosmi pretoties ateistiskās varas spiedienam. Pieskarsimies arī latviešu baptistu sadarbībai ar PSRS nereģistrēto draudžu kustību. Raksta nobeigumā par baptistu draudžu vēstures jaunāko posmu pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas. Lasiet un iepazīstiet mūsu zemes vēsturiskās konfesijas kopā ar mums. Turpini lasīt »

Elvis Presley: Karalis un gospelmūzika

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 05-01-2020

2001.gada nogalē, kad Amerikas Gospelmūzikas asociācija nominēja kārtējos māksliniekus savai Slavas zālei, viņu vidū bija lasāms arī Elvisa Preslija vārds. Desmitiem gadu Elvisa talanta cienītāji centušies izprast viņa popularitātes fenomenu, taču nav tik vienkārši Preslija dzīvi un daiļradi iekļaut noteiktās kategorijās. Viņš bija pretrunīga, pat traģiska personība. Kaut arī dzimis un uzaudzis kristiešu ģimenē, Elviss visu mūžu pavadīja dzīves jēgas meklējumos, taču tā arī nekad līdz galam neatgriezās pie savas bērnu dienu ticības.

Viens no avotiem, kur Preslijs meklēja atbildes uz dzīves eksistenciālajiem jautājumiem, bija grāmatas. Lielākoties tās bija reliģiska satura un pavadīja viņu visos ceļojumos un koncertturnejās. Līdzās Elvisam vienmēr atradās Bībele, taču vienlaikus viņš aizrāvās arī ar Austrumu reliģijām un misticismu. Tomēr vislielāko mierinājumu Preslijs guva gospelmūzikā. Viņa ģimenes garīgajām saknēm un gospelmūzikai bija milzīga nozīme vēlākajā “rokenrola karaļa” dzīvē un daiļradē. Turpini lasīt »

Pārdomām un mazam smaidam jauno gadu sagaidot

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 29-12-2019

Atkal klāt gadumija. Gada nogale ir laiks, kad pārdomājam aizvadītajā gadā paveikto un nospraužam mērķus nākamajam laika cēlienam. Arī “Laikmeta zīmes” vēlējās šajā meditatīvi nostalģiskajā, bet arī nākotnes cerības raisošajā sezonā dot iespēju saviem lasītājiem pārdomāt dažus jautājumus, par kuriem ikdienas steigā, iespējams, piemirstam vai arī tie mums nešķiet pārāk svarīgi. Mūsu vietni apmeklē gan kristieši, gan citu ticību un atšķirīgu uzskatu cilvēki, tādēļ vēlamies, lai viela pārdomām un reizē arī novēlējums jaunajam gadam tiktu abām šo ļaužu kategorijām. Šai publikācijai neapšaubāmi piemīt zināma humoristiska nots, tomēr lasīt un pārdomāt to būtu vēlams pavisam nopietni, kā arī ņemt vērā izlasīto un… laboties. Turpini lasīt »

Latvijas kristīgās konfesijas. Baptistu draudžu vēsture -1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Baznīcas vēsture | Publicēts 15-12-2019

Ar šo rakstu “Laikmeta zīmes” sāk publikāciju sēriju “Latvijas kristīgās konfesijas”. Ir dzirdēts teiciens, ka tiem, kas nezina savu vēsturi, nav arī nākotnes. Diemžēl daudzi kristieši pat par savas Baznīcas, nemaz nerunājot par citu konfesiju pagātni, mācību un praksi zina ļoti maz. Tas rada pārpratumus, nesaprašanos un aizspriedumus kristiešu starpā, liedzot saprast mūsu ticības brāļu un māsu atšķirīgo garīgo pieredzi un motivāciju. Tāpēc katram kristietim būtu svētīgi iepazīties vismaz ar savas konfesijas, bet pēc tam arī ar citu Latvijas konfesiju un draudžu vēsturi kaut vispārīgi. Šim mērķim tad arī kalpos jaunā rakstu sērija.

Šķiet, būtu vajadzējis sākt ar kādu no senajām Baznīcām, tomēr “Laikmeta zīmes” nolēma pirmo publikāciju veltīt konfesijai, kas piedzima reizē ar pirmo latviešu nacionālo atmodu, savus zelta gadus piedzīvoja neatkarīgās Latvijas laikā, un arī padomju gados spēja palikt darbīgākā, dedzīgākā un ateistiskajai varai nepakļāvīgākā kristiešu kopiena. Padomju propaganda baptistus iztēloja kā “briesmīgu sektu”, tās locekļus vajāja, ievietoja soda nometnēs un psihiatriskajās klīnikās, atņēma bērnus. Latvijā baptistu vajāšana nebija tik drakoniska, tomēr arī šeit varas spiediens bija pietiekami liels un jūtams. Ielūkosimies latviešu baptistu gandrīz 160 gadus ilgās vēstures līkločos arī mēs. Turpini lasīt »

Pasaules zīmolu ikonas. Pica

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas pasaulē | Publicēts 30-11-2019

Rakstu sērijā “Pasaules zīmolu ikonas”, izņemot atsevišķus rakstus, līdz šim esam stāstījuši galvenokārt par dažādiem ēdieniem un dzērieniem, tāpat par populārākajiem to ražotājiem. Rakstījām par kokakolas un pepsikolas, hamburgera un piparkūku, majonēzes un košļājamās gumijas vēsturi. Nu laiks vēl kādam kulta ēdienam - picai. Lai gan vēsturnieki par to vēl strīdas, itālieši ir pārliecināti, ka pica ir tieši viņu nacionālais ēdiens. Tomēr, kā tas noticis ne reizi vien, pasaules slavu šis dažādām piedevām bagātais mīklas plācenis ieguva pēc tam, kad to viņpus okeānam uzlaboja amerikāņu pavāri. Kopš tā laika pica kļuvusi par kulta ēdienu visā pasaulē. Tādēļ iepazīsimies ar šī produkta izcelsmi, vēsturi un attīstību arī mēs. Turpini lasīt »

Dzimuši Latvijā. Akadēmiskā mūzika – Krēmers, Maiskis, Jansons

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 20-11-2019

Rakstu sērijā “Dzimuši Latvijā” stāstām par cilvēkiem, kas piedzimuši Latvijā, bet dzīves lielākos panākumus guvuši citās zemēs, aiznesot Latvijas un Rīgas vārdu tālu pasaulē. Līdz šim galvenokārt esam rakstījuši par tiem, kas jau devušies Mūžībā, taču domājot par personībām akadēmiskās mūzikas kontekstā, pārsteigti konstatējām, ka visi, par kuriem būtu vērts uzrakstīt, joprojām ir mūsu vidū. Lai arī tā, šīs personības tomēr pelnījušas, lai par tām pastāstītu tuvāk. Tieši tāpat kā par Kluci, Muhinu un Rotko mākslā (ŠEIT), Liepu, Godunovu un Barišņikovu baletā (ŠEIT), Ostvaldu, Valdenu un Canderu zinātnē (ŠEIT). Viņi visi ir mūsu zelta fonds. Tāpēc šoreiz jūsu uzmanībai - Gidons Krēmers, Miša Maiskis un Mariss Jansons. Turpini lasīt »

Uz ežiņas galvu liku… Brīvības cīnītāju piemiņas vietas - 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 11-11-2019

“Divdesmitais gadsimts Latvijas vēsturē paliks ar divu pasaules karu Brāļu kapiem, ar nacionālo partizānu piemiņas vietām, ar divreiz iegūtu valstisko neatkarību. Un vēl - 20.gadsimts ir bijis izmisuma pilns cīņu laiks par latviešu tautas izdzīvošanu un pastāvēšanu. Arī tagad, nu jau 21.gadsimtā, cīņa turpinās. Lai mēs kā tauta un valsts pastāvētu, mums jāzina sava vēsture, kultūras vērtības, jāgodā un jāatceras savi karavīri. Par valsts vēsturi ir jāstāsta, tā jāatstāj nākamajām paaudzēm. Nepieciešamību to darīt pierāda mūsu pašu nesenā pieredze, kad padomju vara centās izskaust visu, kas saistīts ar Latvijas neatkarību. To veica ne tikai ietekmējot tautu ideoloģiski, bet arī iznīcinot neatkarības simbolus - Brīvības cīņu piemiņas vietas. Tikai labi zinot Latvijas vēsturi, mēs pratīsim novērtēt atgūtās neatkarības nozīmību. No mūsu visu prasmes un godaprāta, kalpojot Tēvzemei, ir atkarīga tās pastāvēšana.” Turpini lasīt »

Katalāņi un kurdi. 2019.gada sezona

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 28-10-2019

2017.gada oktobrī, “Laikmeta zīmes” publicēja rakstu, kurā bija stāstīts par divām tautām, kas cīnās par savas valsts izveidošanu - katalāņiem un kurdiem (lasiet ŠEIT). 2018.gada janvārī rakstā “Katalonijas vēlēšanas - būt vai nebūt jaunai Eiropas valstij?” pievērsāmies tieši Katalonijai pēc tur notikušā neatkarības referenduma un Spānijas vardarbīgās rīcības katalāņu neatkarības kustības apspiešanā (ŠEIT). Ka šai tēmai būs turpinājums, par to bijām droši, jo katalāņu ilgas pēc savas valsts bija acīmredzamas. Kurdiem situācija bija krietni sarežģītāka, taču cerība vienmēr mirst pēdējā. Tomēr, ka par abām tautām atkal nāksies rakstīt vienā publikācijā un jauni notikumi šo tautu vēsturē vēlreiz norisināsies vienlaikus – to nedomājām. Turpini lasīt »

Bērnu literatūras šedevri. Nezinīša piedzīvojumi

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps | Publicēts 21-10-2019

Cilvēki, kuru bērnība aizritēja padomju gados, atcerēsies vienu no tā laika populārākajiem bērnu grāmatu varoņiem - Nezinīti. Tolaik jaunā paaudze grāmatas lasīja daudz vairāk nekā šodien, un starp tām noteikti bija vismaz viens no Nezinīša triloģijas romāniem. Šī piedzīvojumiem bagātā grāmatu sērija ir stāsti par mazu cilvēciņu - knēveļu, knauķu un knīpu - dzīvi Ziedu pilsētā, Zaļajā pilsētā, Pūķienā, Saules pilsētā un uz Mēness. Knēveļu pasaulē mīt daudz talantīgu meistaru, kas prot konstruēt un remontēt automašīnas, būvēt gaisa balonus, meistarot ūdensvadus un strūklakas, gleznot portretus, spēlēt arfu, ārstēt slimības un rīkot neaizmirstamas balles. Stāsti par Nezinīti un viņa draugiem vēsta par aizraujošiem notikumiem, apbrīnojamiem izgudrojumiem, brīnišķīgiem ceļojumiem un aizkustinošu draudzību. Turpini lasīt »