Sieviete no Dieva sirds

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ, Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 24-07-2017

Zviedru dziedātāja, māksliniece un rakstniece Lēna Marija Klingvāla (Vendeliusa) pasaulē plašāk pazīstama kā “meitene bez rokām”. Viņa piedzima bez rokām un ar citām fiziskām nepilnībām, tomēr Dievs, it kā kompensējot meitenes fiziskos trūkumus, piešķīris Lēnai talantus daudzās citās jomās. Nelokāma ticība un gara spēks palīdzējuši šai sievietei būt pārākai par savu invaliditāti un kļūt par vienu no redzamākajiem Dieva žēlastības un mīlestības piemēriem pasaulē. Iepazīsimies ar Lēnas Marijas neparasto dzīvesstāstu.

Lēna Marija šīs pasaules gaismu ieraudzīja 1968.gada 28.septembrī Zviedrijas pilsētiņā Hābo netālu no Jenčepingas. Viņas vecāki bija kristieši, kas ļoti gaidīja savu pirmdzimto. Taču, kad Lēnu Mariju pirmoreiz apskatīja ārsts, viņš iesaucās: “Ak, mīļie! Cik briesmīgi!” Turpini lasīt »



Boļševiku varas noziegumi kaimiņvalstīs 1917-1991. Somija

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 17-07-2017

Pēc cara Nikolaja II atkāpšanās no troņa, 1917.gada 7.martā jaunā Krievijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu par Somijas lielkņazistes konstitūcijas apstiprināšanu pilnā apjomā. Pēc vairākām politiskām krīzēm Pagaidu valdībā, kņazistes parlaments Eduskunta tā paša gada jūlijā pasludināja Somijas neatkarību iekšlietās, ierobežojot Pagaidu valdības pilnvaras arī Somijas ārpolitikā un aizsardzības lietās. Pagaidu valdība uz to reaģēja, atsakoties atzīt Somijas tiesības uz pilnīgu tās autonomiju. Parlamenta ēku ieņēma krievu armijas vienības, pats parlaments tika atlaists. Šādā situācijā 8.augustā darbu sāka premjerministra Emīla Nestora Seteles vadītais Senāts (Somijas valdība) - pēdējais Senāts, kas vēl formāli pakļāvās Pagaidu valdībai.

Pēc boļševiku apvērsuma Krievijā, 1917.gada 15.novembrī Eduskunta pasludināja sevi par augstāko valsts varu Somijā. Turpini lasīt »

No ledusskapja līdz kafijas dzirnaviņām. Sadzīves elektrotehnika Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Latvijas zīmolu leģendas | Publicēts 10-07-2017

Laikam gan attīstītajā pasaules daļā nebūs mājsaimniecību, kas neizmantotu sadzīves elektroniku - gan tā saukto lielo, gan virtuves. Katram mājās atradīsies vismaz viens ledusskapis, veļas mazgājamā mašīna, mikroviļņu krāsns, tosteris, mikseris, gludeklis. Visā pasaulē pazīstamas firmas “AEG”, “Bosch”, “Moulinex”, “Braun”, “Tefal”, “Electrolux”, “Rowenta”, “Whirlpool”, “Kenwood”, “Siemens” un neskaitāmas citas. Mūsu virtuvēs un vannas istabās stāv Ķīnā, Korejā, Vācijā un citās zemēs ražotas elektroiekārtas un piederumi. Bet, vai jūs zinājāt, ka sadzīves elektropreces savulaik ražoja arī Latvijā? Mūsu zemē tikuši izgatavoti gan ledusskapji, gan veļas mazgājamās mašīnas, gan virtuves elektrotehnika. Par šīm precēm, to zīmoliem un uzņēmumiem, kas tās ražoja, stāstīsim šajā rakstā. Turpini lasīt »

Rainis un Dievs II. Cēloņi un sekas

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps, Par šo un to | Publicēts 03-07-2017

Publikācijas 1.daļā (lasiet ŠEIT) runājām par Raiņa daiļrades pētnieku izsenis apspriesto tēmu - ticēja vai neticēja dižais dzejnieks kam augstākam? Ir vai nav viņa daiļradē reliģiskais elements? Daudzi pētnieki uz šo jautājumu snieguši pozitīvu atbildi, kamēr teologi gluži pretēji - ir skeptiski par jebkādu Raiņa reliģiozitāti. Balstoties uz dzejnieka biogrāfijas faktiem un viņa darbu analīzi, Rainis uzskatāms par ateistu, kas reliģiski mitoloģiskos simbolus un tēlus savos darbos izmantoja, lai sludinātu pavisam citas idejas. Tomēr pēc jaunāko pētījumu atziņām Raiņa ateisms, vismaz šī jēdziena klasiskajā izpratnē, tiek apšaubīts. Galu galā, arī ateisms taču ir sava veida reliģija - ticība tam, ka Dieva nav. Rainis centās noformulēt pats savu - “nākotnes reliģiju”. Kāda bija šī “reliģija” un kā tā ietekmēja viņa personīgo dzīvi - par to šajā rakstā. Tajā minētie fakti balstīti uz filoloģijas doktores Dainas Leimanes darbu “Diaboliskie spēki Raiņa dramaturģijā” un režisora un dramaturga Viktora Jansona pētījumiem par mazzināmiem faktiem Raiņa biogrāfijā. Turpini lasīt »

Dievišķais un bezdievīgais Raiņa daiļradē

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps, Par šo un to | Publicēts 26-06-2017

Rainis - dižākais no latviešu dzejniekiem, viens no spožākajiem mūsu literatūras klasiķiem, kura vārds lieliem burtiem ierakstīts latviešu kultūras zelta fondā. Tautas likteņu apdziedātājs, tautas dzejnieks, dziļa personība ar ģēnija iezīmēm. Līdzās nacionālajām vērtībām garīgi meklējoši cilvēki Raiņa daiļradē vienmēr centušies saskatīt garīgo dimensiju - norādes uz to, ka, neskatoties uz marksistisko pasaules uzskatu, Rainis dziļi sirdī ticējis dievišķā esamībai. Daži viņa filozofiskajās idejās pat saskata paralēles ar kristīgo mācību. Tomēr, vai šāds uzskats ir pamatots? Vai Rainis bija ticīgs cilvēks? Diemžēl jāteic, ka nē - Rainis sevi pozicionēja kā ateistu, brīvu no jebkādiem “reliģiskiem aizspriedumiem”. Bībeles sižetus un citus reliģiskus tēlus, tostarp latviešu mitoloģiju, viņš izmantoja vien kā simbolus “proletāriskās idejas” paušanai. Publicējam LKR raidījuma “Atver acis” veidotājas Evas Āleres sarunu ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Agitu Laicāni par Raiņa daiļrades filozofiski garīgajiem aspektiem. Turpini lasīt »

Padomju Latvija mūžos lai dzīvo… 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 19-06-2017

Raksta pirmajā daļā (lasiet ŠEIT) iesākām stāstīt par vairākiem noturīgiem mītiem, kādi nostalģisku ļaužu atmiņās izveidojušies par padomju varas laiku Latvijā. Runājām gan par lētajiem dzīvokļiem un komunālajiem maksājumiem, gan tikpat lēto pārtiku, gan bezmaksas izglītību un medicīnu, gan arodbiedrību nesavtīgajām rūpēm par strādājošo labklājības celšanu. Noskaidrojām, vai viss patiešām bija tā, kā to pasaulei centās iestāstīt padomju propaganda un vēl šodien stāsta Krievijas plašsaziņas līdzekļi un to domubiedri Latvijā. Varbūt zem skaistā laķējuma tomēr slēpās arī pa rūsas pleķītim? Kā bija patiesībā? Raksta otrajā daļā turpinām ekskursu Padomju Latvijas vēsturē ar vēl dažiem tikpat populāriem mītiem. Turpini lasīt »

Padomju Latvija mūžos lai dzīvo… 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 12-06-2017

“Buržuāziskā Latvija bija atpalikusi zemnieku valsts, kas grima totālā nabadzībā, tāpēc tauta ar sajūsmu sagaidīja Sarkanās Armijas ienākšanu un Ulmaņa režīma gāšanu. Savukārt Padomju Latvija bija attīstīta, industriāla zeme ar augstu dzīves līmeni” - šādus spriedelējumus pie stiprāka dzēriena glāzes vēl šodien var dzirdēt daudzu Bolderājas, Pļavnieku, Imantas un citu krievvalodīgo Rīgas mikrorajonu dzīvokļu virtuvēs. Nevienu tas nepārsteidz. Nepārsteidz arī, ka šādu vēstures redzējumu aktīvi atbalsta Krievija un tās propagandas rupori. Pārsteidzoši ir tas, ka līdzīgu viedokli pēdējos gados nākas dzirdēt arī no latviešu mutes. Pret “buržuāzisko Latviju” mūsu tautiešiem gan īpašu iebildumu nav, taču nostalģija pēc padomju laikiem daļā sabiedrības sāk izpausties arvien vairāk. Turpini lasīt »

Phil Keaggy. Žēlastības patvērumā

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 05-06-2017

Kad Latvijas kristīgajās grāmatnīcās pārdošanā parādījās pirmie kristīgās mūzikas albumi, viens no pirmajiem nopērkamajiem ierakstiem bija divi Fila Kigija albumi - Time 1 un Time 2, kas bija izdoti sakarā ar Fila 25 gadu (1970 - 1995) radošās daiļrades jubileju. No šīs dziesmu izlases ieguvu plašāku skatījumu par Fila mūziku, un viņa mūzikas vienkāršība, reizē profesionālisms, kā arī krāsainība un dažādība mani patiesi pārsteidza un uzrunāja. Fils pats par savu mūziku saka šādi: “Rudenī dabā var novērot visdažādākās krāsas. Tad seko pelēcīgā, aukstā ziema, kas ir pretstats zaļajai vasarai, un tad atkal nāk pavasaris, kur viss top jauns, kur atklājas jaunas lietas, jauna dzīve, jauna iedvesma. Un tāda ir arī mana mūzika. Es neesmu apstājies pie viena stila vai žanra. Es nespēlēju tikai viena veida mūziku.”

Fila mūzika mani uzrunāja, tā aizskāra manu sirdi, radās vēlēšanās iepazīt to tuvāk, un, protams, līdz ar to iepazīt tuvāk arī tās autoru. Toreiz es vēl nenojautu, cik patiešām lielisks un talantīgs, bet savā būtībā vienkāršs un Dieva priekšā pazemīgs ir Fils Kigijs. Turpini lasīt »

Dzimuši Latvijā. Balets – Liepa, Godunovs, Barišņikovs

Ievietoja | Sadaļa Latvijas zīmolu leģendas | Publicēts 29-05-2017

Turpinot rakstu sēriju par cilvēkiem, kas dzimuši Latvijā, bet slavu un plašu pazīstamību ieguvuši citās zemēs, kļūstot par zīmoliem, kas popularizē Latvijas vārdu pasaulē, šoreiz mūsu uzmanības lokā lielais balets. Rīgas baleta skola vienmēr izcēlusies ar augstu māksliniecisko kvalitāti, bet padomju gados Rīgas balets bija viena no PSRS baleta spožākajām virsotnēm, kas priecēja dejas žanra mīļotājus gan Padomju Savienībā, gan ārpus tās robežām. Neskatoties uz kopējo augsto Latvijas baleta līmeni, mums ir arī vairākas izcilas personības baleta mākslā, kas ieguvušas slavu un atzinību visā pasaulē. Tādi ir Māris Liepa, Aleksandrs Godunovs un Mihails Barišņikovs, kuru talanta spozmei veltīts šis raksts. Turpini lasīt »

Māte Terēze. Mīlestībai veltīts mūžs

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 22-05-2017

Māte Terēze no Kalkutas - viena no 20.gadsimta ievērojamākajām personībām. Mūķene un misionāre, Žēlsirdības misionāru ordeņa dibinātāja, Nobela Miera prēmijas laureāte. Šīs sievietes vārds kļuvis par simbolu patiesai labestībai un kalpošanai cilvēces augstākajiem ideāliem. Māte savu dzīvi veltīja cilvēkiem, ļaujot, “lai Dievs mīl ar viņas starpniecību”. Daudzi ir jautājuši - no kurienes šī sīciņā sievietei smēlās tik daudz enerģijas un spēka? Kā viņai izdevās atvērt jebkuras durvis un atrisināt grūtākos jautājumus? Kas lika šīs pasaules varenajiem noliekt galvas vienkāršas mūķenes priekšā? Atbilde ir vienkārša - Māte Terēze sekoja Dieva aicinājumam, līdz pēdējam paliekot uzticīga savai misijai. Tāpēc daudziem šajā pasaulē viņa bija un joprojām paliek neviltotas kristīgās mīlestības un žēlsirdības piemērs. Turpini lasīt »