Ceļā ar eņģeļiem. Vācijas misija

Ievietoja | Sadaļa Kristietis pasaulē | Publicēts 15-12-2014

Šis ir stāsts par divu latviešu ceļojumu uz Vāciju. Par ceļojumu kopā ar eņģeļiem - redzamiem un neredzamiem. Šoreiz uz Vāciju nebraucām piedalīties kādā konferencē vai seminārā, ne arī ekskursijā vai ciemos pie draugiem. Brauciena mērķis bija ārstēšanās vienā no Vācijas klīnikām. Lai gan ceļojums notika pirms pusotra gada, tomēr arī tagad ir vērts par to pastāstīt, jo ne jau katru dienu mums izdodas sastapt tik daudz eņģeļu. Aizlūdzot par mums pirms šī ceļojuma, kāda ticības māsa saņēma pravietisku vārdu: „Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos” (Psalms 91:11). Un patiesi - visa brauciena laikā mēs jutām Dieva eņģeļu klātbūtni un apsardzību. Turpini lasīt »



Latvieši piedalās visur… arī bērnu agrīnā seksualizācijā

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 08-12-2014

Strādājot pie raksta “Varavīksne pār Latviju” (lasiet ŠEIT), interneta plašumos uzgāju kādu materiālu, kas savulaik publicēts “Ir.lv” blogu sadaļā. Raksta autors Nikomeds vēsta par eksperimentu bērnu agrīnas seksualizācijas jomā padomju Krievijā slavenā latviešu izcelsmes padomju polārpētnieka Oto Šmita dzīvesbiedres Veras Šmites vadībā. Godīgi sakot, par šādu vēstures faktu līdz šim neko nebiju dzirdējis. Taču boļševiku tā laika mēģinājums tik ļoti sasaucas ar Eiropas un visas Rietumu pasaules šodienas realitāti, ka piedāvāju šo rakstu arī jūsu uzmanībai.

****

1920.gadu sākumā boļševiki Maskavā iedibina laboratoriju - bērnunamu, kas sākotnēji paredzēts augsta ranga boļševiku bērniem (bērnunams “Starptautiskā solidaritāte” - Red.). Galvenā ideja šeit - audzināt “jaunus cilvēkus”. Īpaša nozīme te piešķirta tādai dzimumaudzināšanai, kas dod brīvu izpausmi visiem seksuāliem instinktiem. Pēc dažu gadu prakses šī inovācija tomēr tiek atzīta par neizdevušos. Taču tagad ko līdzīgu cenšas ieviest visā Eiropā. Turpini lasīt »

Varavīksne pār Latviju

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 01-12-2014

Bija Latvijai ārlietu ministrs. Teica, ka labs. Daži pat uzskatīja, ka labākais, kas pēc neatkarības atjaunošanas bijis. Taču kādā pelēkā novembra vakarā ministrs nāca klajā ar negaidītu paziņojumu - viņš esot gejs un lepns tāds būt. Kā jau varēja sagaidīt, tauta reaģēja dažādi. Daži ministru nosodīja par tradicionālo vērtību piesmiešanu, citi neslēpa prieku un darīja to tik emocionāli, ka neviļus radās aizdomas - varbūt arī viņiem laiks “iznākt no skapja”? Taču sabiedrības vairākums bija nesaprašanā, kam tāds paziņojums vajadzīgs un kāds ir tā patiesais mērķis.

Informēti cilvēki teic, ka zināmās aprindās ministra nosliece sen nav bijusi noslēpums. Bet kāpēc pārējā sabiedrība par to uzzināja tieši tagad? Nejaušība? Domāju, ka nē. Tradicionālā ģimene un cilvēces tikumiskās vērtības jau vairākus gadu desmitus piedzīvo masīvu uzbrukumu visā pasaulē. Mēģinājumi viendzimuma attiecības padarīt par normu un juridiski legalizēt ir tikai viens no šīs cīņas elementiem. Daudzās valstīs tas jau izdevies, citas vēl turpina pretoties sabiedrības morālai degradācijai. Tāpēc Edgara Rinkeviča paziņojums nebija nejaušs, bet rūpīgi pārdomāts solis. Turpini lasīt »

Tiesības uz neatkarību

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 17-11-2014

1918.gada 18.novembrī Rīgas pilsētas 2.teātrī (tagad Nacionālais teātris) latviešu sabiedrisko organizāciju izveidotā Tautas padome pasludināja Latvijas Republiku kā patstāvīgu, neatkarīgu, demokrātisku valsti. 1990.gada 4.maijā PSRS okupētās Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par neatkarības atjaunošanu. Divas reizes viena gadsimta laikā Dievs dāvāja latviešiem iespēju kļūt brīviem un neatkarīgiem, pašiem veidot savu valsti un lemt tās nākotni. Tā ir privilēģija, kāda nav daudzām par mums daudz lielākām tautām, kas gadu desmitiem un pat simtiem cīnās par savu brīvību, tomēr nav spējušas to sasniegt.

Valstiskie veidojumi pasaulē, īpaši Eiropā, gadsimtiem ilgi radušies nevis saskaņā ar tautu un tautību apdzīvoto zemju robežām, bet iekarošanas, apspiešanas un teritoriju pievienošanas rezultātā. Šī iemesla dēļ vairākām tautām, lai gan tās dzīvo pašu vēsturiskajā dzimtenē, nav savas valsts, un viņu dzimtā zeme iekļauta citas tautas pārvaldītā valstī. Turpini lasīt »

“Rīgas sargi” - varoņfilma vai farss?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 10-11-2014

Lielākais kases gabals kino jomā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas neapšaubāmi ir spēlfilma “Rīgas sargi”. Tā stāsta par Latvijas vēsturē nozīmīgu notikumu - brīvības cīņām. Tieši no šīs filmas daudzi mūslaiku jaunieši pirmoreiz uzzināja, ka 11.novembris - Lāčplēša diena - nav vis mītiskā latvju tautas varoņa dzimšanas diena, bet diena, kad atceramies Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku. “Rīgas sargi” pārspēja visus līdzšinējos latviešu kinoindustrijas rekordus - ar kopējo budžetu vairāk nekā divi miljoni latu tā kļuva par visu laiku dārgāko latviešu kinolenti, speciāli filmas vajadzībām tika uzbūvēta kinopilsētiņa “Cinevilla”, jau piektajā izrādīšanas nedēļā tā kļuva par skatītāko latviešu filmu pēcpadomju periodā.

Kad parādījās pirmās ziņas par filmas uzņemšanu, nopriecājos - šī nu reiz solījās būt viena no retajām skatāmajām latviešu filmām mūsu kinematogrāfa jaunlaiku vēsturē. Kad filmu 2007.gada 11.novembrī sāka izrādīt kinoteātros, nesteidzos tūdaļ to noskatīties. Ažiotāža bija liela, biļetes izpirktas tālu uz priekšu. Redzot cilvēku pūļus, kas sturmēja kinoteātrus, dzirdot sajūsmas pilnos komentārus pēc filmas noskatīšanās, sapratu, ka uzņemta patiesi patriotiska filma par Latvijas vēsturi. Taču, kas tev deva! Noskatoties filmu, biju satriekts. Patriotiska mākslas darba vietā skatītājiem tika piedāvāta pseidovēsturiska autorversija, kas vienu no spilgtākajām un varonīgākajām lappusēm Latvijas vēsturē pārvērš īstā farsā. Turpini lasīt »

Donas Margaritas stāsti. Praktiskās demonoloģijas konferencē

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 03-11-2014

Konferences sēdes protokols.
Pilnīgi slepens dokuments.

- Labrīt, zemu nicināmie riebekļi! Šīs dienas konferences tēma ir „Mīlestība”. Nespiedziet tik skaļi - mēs runāsim par to, kā cīnīties ar šo sērgu, kā samaitāt šo jēdzienu un tad ielikt to nožēlojamo cilvēku galviņās. Savu referātu gribu sākt ar priecīgām ziņām - ar atskatu pagātnē. Pagājušā gadsimta laikā mums jēdzienu „mīlestība” izdevies izkropļot līdz nepazīšanai. Mūsu pakļautībā esošā muļķīgā pasaule par mīlestību tagad uzskata sviedraini elsojošu izvārtīšanos cisās, vislabāk ar vairākiem partneriem, bet vēl labāk - ar vairākiem viena dzimuma partneriem. Neauglība ir vārds, kas apzīmē šo mīlestību. Neauglība fiziskā, garīgā un visās citās nozīmēs. Mūsdienu ļautiņi to sauc par mīlestību, tāpēc arī mēs to tā sauksim. Turpini lasīt »

BeBe & CeCe Winans. Bibi un Sisi

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika | Publicēts 27-10-2014

Brālis un māsa Bendžamins un Priscilla nāk no kuplās Detroitas afroamerikāņu gospel, soul un R&B mūziķu Vainensu dzimtas. Viņi ir Vainensu desmit bērnu ģimenes septītā un astotā atvase. Savu muzikālo karjeru abi sāka jau bērnībā, uz īsu brīdi iesaistoties muzikālajā apvienībā „Winans Part II”. 1982.gadā brālis un māsa kļuva par teleevaņģēlistu Džima un Tamijas Beikeru populārā TV šova „The PTL Club” fona dziedātājiem. Par skatuves vārdiem viņi izvēlējās savas bērnības dienu iesaukas Bibi un Sisi un pārcēlās dzīvot uz „PTL” bāzi Ziemeļkarolīnā, kur pavadīja piecus gadus. Šeit Sisi iepazinās ar savu nākamo vīru Alvinu Lovu Junioru. 1985.gadā Bibi un Sisi duets ierakstīja savu pirmo albumu „Lord Lift Us Up” ar populārākajām šova dziesmām. Turpini lasīt »

Šindlera šķirsts

Ievietoja | Sadaļa Garīgais laicīgajā | Publicēts 20-10-2014

Viens no labākajiem 90.gadu kinodarbiem ir Stīvena Spīlberga drāma „Šindlera saraksts” (Schindler’s List). Tās pamatā austrāliešu rakstnieka Tomasa Kenīlija grāmata „Šindlera šķirsts” (Schindler’s Ark). Gan filma, gan grāmata stāsta par vācu uzņēmēju Oskaru Šindleru, kurš holokausta laikā izglāba dzīvību vairāk nekā tūkstotim poļu ebreju, nodarbinot tos savā uzņēmumā. Kenīlija grāmatas nosaukumā likta simboliska paralēle ar Bībelē aprakstīto Noasa šķirstu, kas glāba cilvēku dzīvības grēku plūdos. Spīlberga kinodarbs 1994.gadā ieguva septiņas Amerikas Kinoakadēmijas balvas, tostarp tika atzīts par gada labāko filmu. Turpini lasīt »

Valters Caps un “Minox” leģenda

Ievietoja | Sadaļa Latvijas zīmolu leģendas | Publicēts 13-10-2014

Latvijas Pirmās brīvvalsts laika leģendas - fotokameras „Minox” izgudrotājs Valters Caps (Walter Zapp) dzimis 1905.gada 4.septembrī Rīgā tirgotāja ģimenē. Viņa tēvs Kārlis bija Lielbritānijas pavalstnieks, māte Emīlija Antonija Ida Burhards - vācbaltiete. Pirmā Pasaules kara laikā Krievijas varas iestādes Capu ģimeni, tāpat kā daudzus vācu tautībai piederīgos, izsūtīja uz Iekškrieviju. Ģimene apmetās Ufā Urālos. Pēc kara, saskaņā ar līgumu starp jauno Latvijas valsti un Padomju Krieviju, Capi atgriezās dzimtenē. Šeit Valters iekārtojās darbā grāmatu spiestuvē kā litogrāfa māceklis. Taču jau 1921.gada nogalē ģimene pārcēlās uz Tallinu, no kurienes bija paredzējusi doties tālāk uz Rietumeiropu.

Bērnībā Valteram bija vāja veselība, tādēļ skolu viņš apmeklēja maz. Taču jau kopš agras jaunības viņu saistīja dažādi konstrukciju elementi un mehānismi. Caps bija autodidakts ar Dieva dotu izcilu konstruktora talantu. Igaunijā viņš vispirms apguva graviera amatu, bet 1922.gadā sāka strādāt Tallinas labākajā mākslas foto darbnīcā pie Valtera Lemberga. Tur Caps iepazinās ar fotografēšanas mākslu un fotoaparāta darbības principiem, strādāja ar attīstīšanas un palielināšanas aparatūru. Tieši šeit viņa prātā pirmoreiz piedzima doma par kompaktas fotokameras radīšanu, kaut tolaik daudzi to uzskatīja par nerealizējamu ideju. Turpini lasīt »

Svētais no Aušvices

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 06-10-2014

Ir cilvēki, kuru dzīve un paveiktais iedvesmojis daudzus miljonus citu cilvēku visā pasaulē. Tāds ir arī poļu katoļu priesteris Maksimilians Marija Kolbe (latīņu - Sanctus Maximilianus Maria Kolbe, poļu - Święty Maksymilian Maria Kolbe), kurš, būdams ieslodzīts Aušvices nāves nometnē, brīvprātīgi izvēlējās mirt cita, nepazīstama ieslodzītā vietā. Šis būs stāsts par neparastu cilvēku, patiesu kristieti, Dieva mīlestības atspulgu šajā grēka cauraustajā, samaitātajā pasaulē. Stāsts par priesteri, kuru Romas katoļu baznīca atzinusi par svēto. Stāsts par mirstīgo, kura uzticība Kristum padarījusi viņa dzīvi un darbu nemirstīgu. Turpini lasīt »